Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420589712 / A42-00522-14 Generato dall'IA

Court dismissed appeal against municipal fee order, ruling local regulations lacked legal basis for charges.

Numero d'incarto A420589712 / A42-00522-14
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative District Court rejected the cooperative society's request to annul the Riga City Council's decision to collect infrastructure fees. The applicant argued that the 2005 municipal regulations lacked a higher law basis for imposing fees, citing a specific provision requiring such authority in superior legislation. The court found the council's decision lawful because the cited regulations were validly issued under the Planning Law and did not require a separate statutory mandate for fee collection. Consequently, the court upheld the administrative act and denied the annulment request.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Teritorijas plānošanas likums; Būvniecības likums; Pašvaldību nodevas par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību; Saistošie noteikumi pašvaldības kompetencē; Augstāka juridiskā spēka tiesību normu prasība; Lēmuma tiesiskums; Normatīvo aktu izdošanas tiesiskais pamats.

Parole chiave

Generato dall'IA
municipal infrastructure fees local regulations validity superior law requirement administrative act annulment planning law authority legal basis for charges municipal competence contratto di risparmio immobiliare

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Teritorijas plānošanas likums 7.panta sestās daļas 2.punkts
likuma Par pašvaldībām 43.panta pirmās daļas 1.punkts
Būvniecības likums 7.panta pirmās daļas 1.punkts
Ministru kabineta 2008.gada 1.jūlija noteikumu Nr.496

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Augstākās tiesas 2010.gada 8.jūnija spriedums lietā Nr.SKA-583/2010
Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 5.novembra spriedums lietā Nr.A42624708
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. A420589712

Lietas arhīva Nr. A42-00522-14/23

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 31.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Rudīte Migla,

piedaloties pieteicējas garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Viberta sala” pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam

Aivaram Vidžupam, atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes pilnvarotajai pārstāvei Annijai

Drebeiniecei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Viberta sala”

pieteikuma par Rīgas domes 2012.gada 8.novembra lēmuma Nr.1-43/RD-12-3609-nd atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka 2007.gada 23.augusta aktu (kods 07

00224 0100) garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Viberta sala” (turpmāk – pieteicēja) īslaicīgas lietošanas būves Ķengaraga

ielā 12, Rīgā, pieņemtas ekspluatācijā. Atbilstoši būvju funkcijām (lietošanas veidam) būvēm piešķirts klasifikācijas kods 1242,

nosaukums – „Garāžu ēkas”.

Rīgas pilsētas būvvaldē (turpmāk – Būvvalde) 2011.gada 6.aprīlī saņemts pieteicējas iesniegums ar lūgumu veikt īslaicīgas

lietošanas būvju – garāžu Ķengaraga ielā 12, Rīgā – statusa maiņu uz patstāvīgiem īpašuma objektiem.

Būvvalde 2011.gada 13.aprīļa vēstulē Nr.BV-11-1628-nd ,,Par informācijas sniegšanu” informējusi pieteicēju, ka objekts 2007.gada

23.augustā ir pieņemts ekspluatācijā un, lai mainītu būvju statusu no īslaicīgas lietošanas būvēm uz patstāvīgiem īpašuma objektiem,

pieteicējai Būvvaldē jāsaņem un jāaizpilda būvniecības iesniegums – uzskaites karte.

Pamatojoties uz būvniecības iesniegumu – uzskaites karti –, Būvvalde 2011.gada 16.jūlijā pieteicējai izdevusi

jaunbūvējamā/rekonstruējamā objekta plānošanas un arhitektūras uzdevumu Nr.BV-11-3410-nd Garāžu kompleksa Ķengaraga ielā

12, Rīgā, būvprojektēšanai, būvju klasifikācija 1242.

Būvvalde 2012.gada 13.augustā izdevusi pieteicējai būvatļauju Nr.BV-12-686-abv/L (turpmāk – Būvatļauja) objekta Garāžu

komplekss Ķengaraga ielā 12, Rīgā, būvniecībai.

Ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2012.gada 12.septembra maksāšanas paziņojumu par pirmo maksājumu par

pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā Nr.RD000758AJ3369-1 (turpmāk – Maksāšanas

paziņojums) pieteicējai aprēķināts pašvaldības nodevas par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā (turpmāk arī –

Nodeva) pirmais maksājums Ls 25163,54.

Pieteicēja Maksāšanas paziņojumu apstrīdējusi Rīgas domes priekšsēdētājam.

Ar Rīgas domes (turpmāk arī – atbildētāja) 2012.gada 8.novembra lēmumu Nr.1-43/RD-12-3609-nd (turpmāk – Lēmums) atstāts

negrozīts Maksāšanas paziņojums.

[2] 2012.gada 6.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar tālāk

minētajiem argumentiem.

[2.1] Saskaņā ar Maksāšanas paziņojumā norādīto nodeva aprēķināta par it kā īstenotu būvniecības ieceri – jaunbūvi. Gan no Rīgas

pilsētas būvvaldes plānošanas un arhitektūras uzdevuma Nr. BV-11-3410-nd, gan no 2012.gada 13.augusta būvatļaujas Nr. BV-12-

686-abv/L skaidri un nepārprotami izriet, ka pieteicēja neveic jaunas būves būvniecību vai esošas rekonstrukciju, kas varētu būt par

pamatu ar Maksāšanas paziņojumu noteiktās pašvaldības nodevas aprēķināšanai. Uz šo apstākli īpaši norāda Rīgas pilsētas

būvvaldes izdotās būvatļaujas Nr. BV-12-686-abv/L saturs, kur, piemēram, sadaļās „Būvuzraugs”, „Autoruzraudzība”, „Atbildīgais

būvdarbu vadītājs”, „Darbu aizsardzības koordinators” ir atzīme „nav”, savukārt sadaļā „Būvprojekta realizācijas kopējās izmaksas

(latos)” ir norāde uz to, ka izmaksu nav. Īstenojot jaunas būves būvniecību vai esošas rekonstrukciju visās iepriekš minētajās

būvatļaujas sadaļās tiktu ietvertas detalizētas norādes uz konkrētām personām vai attiecīgi – izmaksu apmēru. Arī arhitekta /pers. G/

izstrādātā būvprojekta paskaidrojuma rakstā skaidri un nepārprotami norādīts, ka projekts paredz saglabāt esošā kompleksa apjomu

bez izmaiņām, projekta mērķis ir garāžu statusa maiņa par pastāvīgiem īpašuma objektiem, turklāt garāžas ir uzskatāmas par

kapitālām būvēm, kurām nav īslaicīgas lietošanas būvju pazīmes un tās var izmantot kā pastāvīga īpašuma objektus.

[2.2] Ņemot vērā to, ka saskaņā ar normatīvo aktu regulējumu par jaunbūvi ir atzīstama būve, kas tiek būvēta pilnīgi no jauna uz

jauniem pamatiem, kaut arī iespējams agrākās būves vietā, ir nepārprotami redzams, ka pieteicēja neveic jaunas būves būvniecību

vai esošas rekonstrukciju, tieši pretēji – veic jau ekspluatācijā nodotu būvju statusa maiņu no „Īslaicīgas lietošanas būve” uz

„Pastāvīgs īpašuma objekts”, tātad tā nevar būt nodevas maksātājs Rīgas domes saistošo noteikumu par pašvaldības nodevu

izpratnē.

[2.3] Lēmumā nepamatoti un prettiesiski tiek izvirzīts jauns pamats pašvaldības nodevas piemērošanai un Maksāšanas paziņojuma

kā administratīvā akta izdošanai, t.i., tiek noteikts, ka nodeva piemērojama, jo pieteicējas iecere būvju statusa maiņai no „Īslaicīgas

lietošanas būve” uz „Pastāvīgs īpašuma objekts” atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 21.punktam ir klasificējama kā rekonstrukcija, jo

tiek mainīta būves funkcija. Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr. 1620 „Noteikumi par būvju

klasifikāciju” būves lietošanas veids raksturo būves izmantošanu jeb to, kādai funkcijai būve paredzēta. Lietošanas veidu nosaka

Valsts zemes dienests un konkrētajā gadījumā būvēm garāžām lietošanas veids (funkcija) nemainīgi ir noteikts Valsts zemes

dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas izdotajā būves kadastrālās uzmērīšanas lietā Nr.01000720427001-01, piešķirot klasifikācijas

kodu 1242, nosaukums – „Garāžu ēkas”.

[2.4] Maksāšanas paziņojums izdots pamatojoties tikai un vienīgi gramatiski tulkojot Rīgas domes saistošo noteikumu par

pašvaldības nodevu normas un klaji ignorējot faktiskos apstākļus un citas tiesību normu iztulkošanas metodes.

[3] 2012.gada 27.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Rīgas domes paskaidrojums par pieteikumu. Atbildētāja

pieteikumu neatzīst, norādot, ka apstrīdēšanas iesniegumā norādītais jau ir izvērtēts Lēmumā, tādēļ atkārtota pašvaldības apsvērumu

un argumentu izklāstīšana nav lietderīga un nepieciešama, un papildus paskaidrojot tālāk minēto.

[3.1] Attiecībā uz argumentu, ka pieteicēja vērsās Rīgas pilsētas būvvaldē ar lūgumu mainīt garāžu būvju statusu no „Īslaicīgas

lietošanas būve” uz „Pastāvīgs īpašuma objekts” nevis veikt jaunu būvniecību, atbildētāja norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta

1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 15.punktu (redakcijā, kas bija

spēkā uz īslaicīgas lietošanas būves nodošanu ekspluatācijā 2007.gada 23.augustā) gan garāžu kompleksa būvniecības laikā, gan

arī šobrīd īslaicīgas lietošanas būves kopējais ekspluatācijas laiks nevar pārsniegt piecus gadus no ekspluatācijas uzsākšanas brīža.

Izbeidzoties īslaicīgas lietošanas būves ekspluatācijas termiņam, attiecīgā persona zaudē tiesības saglabāt attiecīgo īslaicīgas

lietošanas būvi, tādēļ, lai no jauna iegūtu tiesības izvietot īslaicīgas lietošanas būvi, šīs būves būvniecības process ir ierosināms no

jauna, ievērojot visus būvniecības priekšnoteikumus, kas noteikti būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos. Faktiski ar

īslaicīgas lietošanas būves ekspluatācijas termiņa izbeigšanos šī būve zaudē savu tiesisko statusu, jo kļūst par būvi, kas ir

nojaucama. Tātad šādas būves saglabāšana pēc ekspluatācijas termiņa izbeigšanās ir prettiesiska.

[3.2] Nav būtiski, ka šī īslaicīgās lietošanas būve faktiski dabā jau pastāv, bet gan ir jāvērtē, vai šāda būve var tikt izvietota attiecīgajā

zemes gabalā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā no jauna ierosinātā būvniecības procesa izvērtēšanas brīdī.

Lai mainītu būvju statusu, bija no jauna jāierosina garāžu būvniecības process, jo Vispārīgajos būvnoteikumos iekļautie nosacījumi

neparedz būves statusa maiņu no īslaicīgas lietošanas būves statusa un pastāvīgu īpašuma objektu bez visu Vispārīgajos

būvnoteikumos noteikto nosacījumu izpildīšanas. Nevar mainīt būves statusu, neizejot visas nepieciešamās būvniecības dokumentu

sagatavošanas un akceptēšanas stadijas.

[3.3] Konkrētajā gadījumā nav konstatējams arī pieteicējas norādītais likuma robs, jo tiesību normas nepārprotami nosaka sekas

attiecībā uz īslaicīgu būvju statusu – pēc ekspluatācijas termiņa beigām šādas būves ir nojaucamas. Līdz ar to arī no jauna

ierosinātais būvniecības process nav uzskatāms par formālu, bet gan par tādu, kas dod tiesisku pamatu garāžu kompleksa

izvietošanai Rīgā, Ķengaraga ielā 12.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumenta pamata, kā arī norādīja, ka pašvaldības nodeva

par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību vienreiz jau ir samaksāta pirms 2007.gada, kaut arī maksājumu apliecinoši

dokumenti nav saglabājušies.

[5] Atbildētāja pārstāve prasību neatzina, norādot uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos sniegto argumentāciju.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina,

kapieteikumsir noraidāms.

[7] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 12.panta pirmās daļas 11.punkts noteic, ka vietējās pašvaldības domei (padomei) ir tiesības

Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par pašvaldības

infrastruktūras uzturēšanu un attīstību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.480 „Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību

nodevas” 14.1punktu nodevas par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību pašvaldība ir tiesīga uzlikt personām, kuras

pašvaldības teritorijā īsteno būvniecības ieceri.

Atbilstoši Rīgas domes 2008.gada 9.decembra saistošo noteikumu Nr.146 „Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras

uzturēšanu un attīstību Rīgā” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.146) 2.punktam nodevas mērķis ir pilsētas infrastruktūras, kas ir

tautsaimniecības teritoriālās struktūras sastāvdaļa, ko veido transporta, sakaru, tirdzniecības, enerģētikas un ūdenssaimniecības

sistēma, kā arī dzīvokļi, skolas, veselības aizsardzības, kultūras, sporta u.tml. iedzīvotāju aprūpes objekti un to izvietojums kādā

teritorijā (tajā skaitā inženierinfrastruktūra un visu veidu sociālā un ekonomiskā infrastruktūra), uzturēšanas un attīstības finansēšanas

nodrošināšana.

Saistošo noteikumu Nr.146 3.punktsnoteic, ka nodevas maksātāji ir fiziskas un juridiskas personas, kuras Rīgas pilsētas

administratīvajā teritorijā īsteno noteikumu 1.pielikumā norādītās būvniecības ieceres, kas paredz jaunas būves būvniecību vai esošas

būves rekonstrukciju, izņemot fasādes siltināšanu.

Kā viena no būvniecības iecerēm, par kurām atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam ir maksājama nodeva, ir garāžu ēkas (CC

klasifikācijas kods 1242).

[8] Lai arī atbildētāja Lēmumā, atsaucoties uz Vispārīgo būvnoteikumu 21.punktu, norāda, ka pieteicēja ir veikusi būves

rekonstrukciju, jo tikusi mainīta būves funkcija, tomēr no Maksāšanas uzdevuma, kā arī iestādes sniegtajiem paskaidrojumiem

konstatējams, ka konkrētajā gadījumā nodevas apmērs noteikts kā par jaunas būves būvniecību. Arī būves funkcijas maiņa konkrētajā

gadījumā nav notikusi, jo ir palikusi nemainīga (atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1620 „Noteikumi

par būvju klasifikāciju” pielikuma 52.punktam ēkas funkcija – garāžu ēkas; garāžu telpu grupa (CC klasifikācijas kods 1242)).

[9] No lietas materiāliem izriet, ka garāžas tiek ekspluatētas no 2003.gada, objekta „Īslaicīgas lietošanas būves GĪKS „Viberta sala””

rekonstrukcija veikta atbilstoši 2002.gada 28.martā akceptētam būvprojektam (rekonstrukcijas projektam), pamatojoties uz

2002.gada 29. un 31.oktobrī izsniegtām būvatļaujām, un 2007.gada 22.augustā objekts pieņemts ekspluatācijā.

2010.gada 10.decembrī pieteicēja noslēgusi zemes gabala ilgtermiņa nomas līgumu un 2011.gada 8.jūlijā ierosinājusi objekta

jaunbūvi, 2012.gada 13.augustā saņemot būvatļauju Nr.BV-12-686-abv/L objekta „Garāžu komplekss Ķengaraga ielā 12, Rīgā”

būvniecībai.

Nav strīda, ka būves līdz attiecīgā nomas līguma noslēgšanai nebija patstāvīgs īpašuma tiesību objekts (sk. likuma „Par atjaunotā

Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”

14.panta pirmās daļas 5.punktu) un tām bija īslaicīgas lietošanas būvju statuss, proti, Vispārīgo būvnoteikumu 15.punkta un

27.1punkta (minētā norma spēkā no 2011.gada 28.maija) izpratnē – būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem

un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām, bet kuras ekspluatācijas termiņu būvvalde var pagarināt uz laiku līdz pieciem gadiem,

kopā nepārsniedzot 10 gadu ekspluatācijas termiņu.

Lietā ir strīds, vai būves statusa maiņa no „Īslaicīgās lietošanas būves” uz „Kapitālas būves”, kas notikusi, pamatojoties uz 2012.gadā

izsniegto būvatļauju, uzskatāma par jaunas būves būvniecību, attiecīgi – vai par to atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija

noteikumu Nr.480 „Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas” 14.1punktam un Saistošo noteikumu

Nr.146 3.punktam ir maksājama pašvaldības nodeva par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību.

[10] No Vispārīgo būvnoteikumu 58.punkta, kas noteic, ka būvprojektu izstrādā jaunbūvēm (no jauna būvējamām būvēm atbilstoši

būvprojektam), izriet, ka jaunbūve ir no jauna būvējama būve.

Tomēr ne visos gadījumos būvatļauju izdod dabā vēl nepastāvošu (jaunu) būvju būvniecībai. Kā izriet no Vispārīgo būvnoteikumu

prasībām, lai atzītu būvdarbus par tiesiskiem, būvvaldē jāsaskaņo būvprojekts un jāizņem būvatļauja (izņemot normatīvajos aktos tieši

paredzētus gadījumus, kad būvatļauja nav nepieciešama). Būvatļauja kā administratīvais akts ir ne vien atļauja uzsākt būvdarbus, bet

arī iestādes lēmums, ar kuru tā atzinusi būvniecības procesa tiesiskumu. Līdz ar to būvatļaujas saņemšana ir nepieciešama, citastarp,

arī gadījumos, ja būve iepriekš ir uzbūvēta bez akceptēta būvprojekta un ir nepieciešams novērst patvaļīgas būvniecības sekas (sk.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) 2012.gada 17.aprīļa spriedumu lietā

Nr.SKA-106/2012).

Līdzīgi ir arī gadījumā, ja pašvaldība izskata un izlemj jautājumu par to, vai ir iespējams jau pastāvošu īslaicīgas lietošanas būvi atzīt

par atbilstošu normatīvo aktu prasībām, kas izvirzītas kapitālām būvēm, un to saglabāt.

Kā jau tika norādīts, īslaicīgas lietošanas būves nevar tiesiski pastāvēt ilgāk nekā 10 gadus. Pēc minētā termiņa personai vai nu

jānojauc būve, vai arī jāierosina jauns būvniecības process, kurā iestāde izvērtē, vai konkrētā būvniecība ir pieļaujama (atbilst

normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām attiecīgā veida būvēm konkrētajā teritorijā), savukārt personai ir no normatīvajiem aktiem

izrietošs pienākums maksāt gan pašvaldības nodevu par būvatļaujas saņemšanu, gan pašvaldības nodevu par pašvaldības

infrastruktūras uzturēšanu un attīstību. Konkrētais gadījums atšķiras tikai ar to, ka persona ir izvēlējusies jaunu būvniecības procesu

uzsākt pirms maksimāli pieļaujamā īslaicīgās lietošanas būvju ekspluatācijas termiņa beigām.

Tiesa atzīst par pamatotu atbildētāja pārstāves tiesas sēdē norādīto, ka apstāklis, ka īslaicīgas lietošanas būve dabā jau pastāv, nav

būtisks. Pieteicēja ir izvēlējusies nevis pagarināt esošo īslaicīgās lietošanas būvi, bet ir izteikusi vēlēšanos būvēt jaunu būvi. Kapitālai

būvei ir citas prasības, piemēram, attiecībā uz konstrukciju noturību, jo tā stāvēs ilgus gadus. Būvi izvērtē vēlreiz – vai tā ir atbilstoša

kapitālai pastāvīgai lietošanai. Šajā gadījumā – šis ir jauns būvniecības process, kas noslēdzies ar būves pieņemšanu ekspluatācijā

(lietas 117.lapa, tiesas sēdes audioieraksta 23:00-25:04 minūte).

Līdz ar to pats par sevi apstāklis, ka attiecīgā būve būvniecības ierosināšanas brīdī faktiski jau eksistē, nevar radīt būvniecības

ierosinātājam priekšrocības ne patvaļīgas būves legalizācijas, ne būves statusa maiņas (īslaicīgās lietošanas būvju vietā paredzot

kapitālas būves) gadījumā.

[11] Attiecībā uz pieteicējas pārstāvja tiesas sēdē norādīto, ka pašvaldības nodeva par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un

attīstību vienreiz jau ir samaksāta pirms 2007.gada, tikai nav saglabājies konkrētā maksājuma apliecinājums, bet netieši to apliecina

būves nodošana ekspluatācijā, kas nebūtu iespējama, ja šāda nodeva nebūtu samaksāta (lietas 117.lapa, tiesas sēdes

audioieraksta 12:00-16:04 minūte), tiesa par pamatotu atzīst atbildētājas pārstāves norādīto, ka nav tiesiskas nozīmes tam, ka,

iespējams, jau tika maksāta nodeva. Vispārīgie būvnoteikumi neparedz citādāku procesu būves statusa maiņai no īslaicīgas

lietošanas būves uz pastāvīgu, kā veicot jaunu būvniecību. Attiecīgi nodeva piemērota objektam, kas iepriekš nebija reģistrēts, bet

tagad ir kā jauns tiesisks objekts, kas radies kā jaunbūve un tāpēc tas ir apliekams ar nodevu atbilstoši Saistošo noteikumu Nr.146

3.punktam. Pieteicējas interese bija īslaicīgās lietošanas būvei mainīt statusu no īslaicīgas uz pastāvīgu, līdz ar to iepriekš minētā

nodeva aprēķināta pamatoti (lietas 117.lapa, tiesas sēdes audioieraksta 25:04-28:07 minūte).

[12] Papildus tiesa norāda, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 12.panta pirmās daļas 11.punkts, kas noteic, ka vietējās

pašvaldības domei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības

nodevas par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstībubija piemērojams tikai no 2008.gada 11.jūnija, kad spēkā stājās

2008.gada 8.maija „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””.

Arī Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.480 „Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas”

14.1punkts, kas noteic, ka nodevas par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību pašvaldība ir tiesīga uzlikt personām, kuras

pašvaldības teritorijā īsteno būvniecības ieceri, bija piemērojams tikai no 2008.gada 1.jūlija (Ministru kabineta 2008.gada 1.jūlija

noteikumu Nr.496 redakcijā).

Rīgas domes 2005.gada 20.decembra saistošie noteikumi Nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” izdoti,

pamatojoties uz Teritorijas plānošanas likuma 7.panta sestās daļas 2.punktu, likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas

1.punktu un Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktu. Minētās tiesību normas piešķīra pašvaldībai kompetenci izstrādāt

teritorijas plānojumu ar tā sastāvā esošiem apbūves noteikumiem, veicot arī būvniecības uzraudzību un kontroli. Noteikt jebkādus

maksājumus par būvniecības procesu, tajā skaitā vienreizējo maksu pilsētas infrastruktūras attīstībai, šīs tiesību normas un attiecīgie

tiesību akti neparedzēja.

Attiecīgi – pat ja Rīgas dome pieteicējai būtu izdevusi administratīvo aktu, saskaņā ar kuru pieteicējai būtu uzlikts pienākums

samaksāt pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību 2007.gadā, pamatojoties uz Rīgas domes

2005.gada 20.decembra saistošo noteikumu Nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 11.1. un 11.2

apakšpunktiem tobrīd spēkā esošajā likuma redakcijā, kuri noteica, ka ikvienai personai, kura Rīgas pilsētas teritorijā paredzējusi

īstenot būvniecības ieceri, saskaņots būvprojekts jāiesniedz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldē

vienreizējās maksas un iemaksas termiņu noteikšanai Rīgas pilsētas infrastruktūras attīstībai, un tās apjoms tiek noteikts saskaņā ar

Rīgas domes 1995.gada 7.marta noteikumiem Nr.14 „Vienreizējās maksās pilsētas infrastruktūras attīstībai aprēķināšanas

noteikumi””, secināms, ka šāds lēmums par vienreizējas iemaksas pilsētas infrastruktūras attīstībai iekasēšanu no pieteicējas

2007.gadā būtu nepamatots un prettiesisks, jo, lai arī prasība ietverta saistošajos noteikumos kā ārējā normatīvajā aktā, nav

konstatējams šāds normas izdošanas tiesiskais pamats, t.i., pašvaldības tiesībām izdot saistošos noteikumus jābūt ietvertām

augstāka juridiskā spēka tiesību normā (sal. sk. Augstākās tiesas 2010.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-583/2010 9.punktu

un Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 5.novembra sprieduma lietā Nr.A42624708 8.3. un 8.4.punktu).

[13] Ņemot vērā iepriekš minēto, atbildētāja pamatoti atzinusi pieteicēju par pašvaldības nodevas par pašvaldības infrastruktūras

uzturēšanu un attīstību maksātāju, līdz ar to Lēmums ir tiesisks un nav pamata tā atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Viberta sala” pieteikumu par Rīgas domes 2012.gada 8.novembra lēmuma

Nr.1-43/RD-12-3609-nd atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabalti esā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

R.Migla

Tiesnese