Court dismisses employer's termination and orders reinstatement and back pay for procedural violations.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the employer's defense regarding the termination of the labor contract and ordered full satisfaction of the plaintiff's claims. The employer argued that the employee had prior disciplinary issues and procedural violations, but the court found the termination lacked specific factual grounds and violated mandatory notification requirements. Consequently, the court ruled that the dismissal was invalid, ordered the employee's reinstatement, and awarded back pay and legal costs.
Regesto Legislator
Generato dall'IADL 101.1.1.; DL 101.2.; DL 102.: An employer's termination of a labor contract is invalid if it fails to specify factual grounds for dismissal and violates the statutory duty to provide a written explanation to the employee.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.C39095914
0234-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Valmierā, 2015.gada 10.janvārī
Valmieras rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis J.Grīnbergs
ar sekretāri S.Ādamsoni
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/, atbildētāja pārstāvei /pers. B/
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. C/ prasībā pret SIA /Nosaukums A/ par darba devēja darba līguma uzteikuma atzīšanu par
spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējumu piedziņu.
Aprakstošā daļa
/pers. C/ (turpmāk prasītājs) cēlis tiesā prasību, kurā lūdz atzīt SIA /Nosaukums A/ (turpmāk atbildētājs) 2014.gada 22.septembra
uzteikumu, ar kuru tika uzteikts 2013.gada 7.februāra darba līgums Nr.98 ar prasītāju par spēkā neesošu; atjaunot prasītāju iepriekšējā
darbā saskaņā ar 2013.gada 7.februāra darba līgumu Nr.98; piedzīt no atbildētāja vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku (uz
2015.gada 10.janvāri aprēķināta EUR 1826,67 apmērā), piedzīt tiesāšanās izdevumus.
Prasības pieteikumā norādīts, ka starp pusēm 2013.gada 7.februārī noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku. Atbildētājs 2014.gada
22.septembrī iesniedzis prasītājam darba līguma uzteikumu, nosakot, ka darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas saskaņā ar Darba likuma
(turpmāk DL) 101.panta pirmās daļas 1.punktu. Atbildētājs, uzteicot darba līgumu, pārkāpis vairākas Darba likuma normas un nav
ievērojis darba līguma uzteikšanas kārtību. Atbildētājās nav pieprasījis no darbinieka rakstveida paskaidrojumu. DL 101.panta otrā daļa
nosakot, ka, lemjot par iespējamo darba līguma uzteikumu, darba devējam esot pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu,
apstākļus, kādos tas izdarīts, ka arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu. Ne no uzteikuma, ne citiem dokumentiem tas
neizrietot. Uzteikumā neesot norādīts uz apstākļiem, tajā skaitā iespējamo prasītāja pārkāpumu, kas esot par pamatu darba līguma
uzteikumam. Atbildētājs neesot arī ievērojis DL 102.panta regulējumu, ka darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam
par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā. Uzteikums nesaturot konkrētus faktiskos apstākļus. Saskaņā ar atbildētāja
iesniegto izziņu, prasītājs noteicis viņa labā piedzenamo vidējo izpeļņu no 2014.gada 2.oktobra līdz 2015.gada 10.janvārim.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos tiesai norādījis, ka prasību neatzīst. Noslēdzot darba līgumu, prasītājs iepazīstināts ar
šķiedras gatavošanas operatora - teksturētāja amata aprakstu, kā arī iekšējās kārtības noteikumiem. Prasītājs jau iepriekš pieļāvis
nekvalitatīvas produkcijas saražošanu, par ko disciplināri sodīts. Atbildētājs apraksta iepriekšējā pārkāpuma būtību. 2014.gada 17.janvārī
prasītājam izteikti rājieni. 2014.gada 25.augustā konstatēts, ka paletēs ievietota saražotā produkcija - teksturēta diega spoles FTG201,
kurām uzlīmētas nepareizas etiķetes. Šāda rīcība varot radīt atbildētājam būtiskus zaudējumus. Atbildētāja izpilddirektors devis mutisku
rīkojumu pārskatīt visu saražoto produkciju un uzlīmēt pareizās etiķetes. Prasītājam pieprasīts sniegt paskaidrojumu, kurā viņš
norādījis, ka savas maiņas laikā atvēris kasti ar gatavo produkciju un konstatējis brāķi, zvanījis priekšniekam, pēc kā esot pāršķirojis
paša saražotu produkciju, nepāršķirojot citu darbinieku saražoto produkciju.
Pārbaudot sava rīkojuma izpildi, izpilddirektors /pers. D/ konstatējis, ka prasītājs atvēris un izjaucis paletes ar saražotajām diegu
spolēm, izlasījis viņa ražotās diegu spoles, tām pārlīmējis etiķetes un ievietojis atpakaļ paletēs, bet pārējās citu darbinieku nepareizi
marķētās diegu spoles atstājis paletēs vai nolicis atsevišķā nemarķētā paletē, neinformējot citus darbiniekus par nepieciešamību
pārmarķēt diegu spoles. Prasītāja rīcības rezultātā atbildētājam radīti materiāli zaudējumi, jo lieki kavēts citu darbinieku darba laiks,
apdraudēta pareizas produkcijas piegāde pasūtītājiem. Izvērtējot prasītāja pieļautos pārkāpumus darbā - darba devēja rīkojumu
nepildīšanu, saudzīgu neizturēšanos pret darba devēja materiālajiem līdzekļiem, nerūpēšanos par darba devēja prestižu, neracionālu
darba laika izmantošanu, neracionālu palīgmateriālu izmantošanu, izdots uzteikums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
Nepiekrīt, ka prasītājam nav pieprasīti rakstveida paskaidrojumi. Nepiekrīt, ka nav ievērotas DL 102.panta prasības. Lai gan darba
uzteikumā nav izsmeļoši aprakstīti prasītāja pieļautie darba līguma un noteiktās darba kārtības pārkāpumi, darba devēja griba pārtraukt
darba attiecības var tikt izteikta gan vienā atsevišķā dokumentā, gan arī vairākos dokumentos, kas visi kopumā vērtējami kā uzteikums.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja spēkā. Bez prasības pieteikumā jau norādītā, pārstāvis paskaidroja, ka no uzteikuma
neizrietot darbinieka pārkāpumi un prasītājam neesot skaidrs par ko darba līgums uzteikts. Tiesai nav iesniegti pierādījumi par
pārkāpuma smagumu, lai tiesa tos varētu pārbaudīt. Prasītājam esot izteikti divi rājieni par vienā un tajā pašā laikā izdarītu darbību.
Prasītājs neesot rīkojies prettiesiski vai uz savu iniciatīvu, vien pildījis mutiski doto norādījumu. 25.augustā prasītājs atklājis brāķi, ka
nepareizi samarķētas uzlīmes. Pēc brāķa atklāšanas prasītājs telefoniski sazinājies ar maiņas vadītāju, kurš teicis, lai sašķiro produkciju,
licis pārlīmēt paša prasītāja izgatavotai produkcijai marķējumu. Prasītājs to esot izpildījis, kā arī nākamo maiņu informējis par šādu
problēmu. Atzīst, ka prasītājs ir pieļāvis brāķi un nepareizi uzlīmējis marķējumu, bet to pats esot izlabojis. Prasītājs šobrīd esot
bezdarbnieks, citu algotu darbu nestrādājot. Lūdz tiesas spriedumam noteikt nekavējošu sprieduma izpildi.
Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina. Atbildētāja pārstāve norādīja, ka pārkāpti amata apraksta 4.2.10, 4.2.11, 4.2.12
punkti. Atzina, ka brāķi konstatējis pats prasītājs. Marķējis esot pats prasītājs un tās pašas maiņas darbiniece /pers.F/. Prasītājs zvanījis
/pers. D/, kurš prasītājam norādījis, ka ir jāpāršķiro visa produkcija. Prasītājs nav izpildījis mutisko norādījumu, jo sameklējis tikai paša
/pers. D/, kurš prasītājam norādījis, ka ir jāpāršķiro visa produkcija. Prasītājs nav izpildījis mutisko norādījumu, jo sameklējis tikai paša
marķētās spoles un tikai tām samainījis etiķetes. Pārējā produkcija atstāta paletē vai mētājoties blakus. Noliedz, ka prasītājs būtu
paziņojis nākošai maiņai par notikušo. Minēto apstiprinot /pers.G/ iesniegums. Tādejādi prasītājs ne tikai nepareizi marķējis produkciju,
bet arī nav pildījis izpilddirektora rīkojumu. Paletē bijusi ne tikai prasītāja nepareizi marķētā produkcija, bet arī citu darbinieku, tajā
skaitā, kas strādājuši iepriekšējā maiņā. 25.augusta nakts maiņā strādājuši tikai prasītājs un Zujāne. Uzskata, ka prasītājam bija
viennozīmīgi skaidrs, par ko tiek uzteikts darbs, tas viņam ticis arī mutiski izskaidrots. Uzteikums esot jāvērtē kopsakarā ar rīkojumu
par paskaidrojuma pieprasīšanu un prasītāja paskaidrojumiem. Neesot iebildumu par prasītāja iesniegto vidējās izpeļņas aprēķinu.
Motīvu daļa
Tiesa, uzklausījusi pušu paskaidrojumus un iepazinusies ar lietas materiāliem atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Pamatojoties uz 2013.gada 7.februāra darba līgumu prasītājs strādājis SIA /Nosaukums A/ par šķiedru gatavošanas operatoru. Starp
pusēm noslēgts beztermiņa darba līgums un nenoteiktu laiku, nosakot stundas tarifa likmes darba samaksu.
2014.gada 22.septembrī atbildētājs uzteicis prasītājam darba līgumu. Uzteikumā norādīta atsauce uz darba līguma 3.2 un
3.6.punktiem un DL 101.panta 1.1.punktu (darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību).
Darba attiecības pārtrauktas ar 2014. gada 1. oktobri.
Tiesa uzskata, ka atbildētājs nav pilnībā ievērojis likumā noteikto darba līguma uzteikšanas kārtību un arī nav pierādījis, ka darba
līguma uzteikums būtu pamatots pēc būtības. Abi šie trūkumi kopsakarā, tiesas ieskatā, ir par pamatu, lai darba līguma uzteikumu atzītu
par spēkā neesošu.
DL 125.pants nosaka, ka darba devējam ir pienākums pierādīt, ka darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots un atbilst noteiktajai
darba līguma uzteikšanas kārtībai. Tādejādi, izskatot strīdu par darba līguma uzteikuma apstrīdēšanu, tieši uz darba devēju gulstas
pierādīšanas nasta, ka darba līguma uzteikums ir likumīgs.
No prasītāja prasības pieteikuma un pārstāvja paskaidrojumiem tiesā izriet, ka prasītājs pārmet atbildētājam DL 102. panta
neievērošanu. DL 102. pants nosaka, ka uzsakot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par tiem
apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā. Tas nozīmē, ka darba devējam ir pienākums rakstveidā norādīt uz tiem faktiskiem
apstākļiem, kuri tiek definēti kā pārkāpums un kuri ir par pamatu darba līguma uzteikšanai. Tiesa piekrīt, ka uzteikuma apstākļiem nav
jābūt obligāti norādītiem pašā uzteikuma aktā, tie var būt norādīti arī citā darba devēja izdotā rakstveida aktā, bet galvenais, lai tiktu
izpildīta prasība par atbrīvošanas pamata rakstveida paziņošanu.
Attiecībā uz prasītāju atbildētājs ir izdevis uzteikumu, kuru tiesa jau atreferēja. Bez tam, atbildētājs 2014.gada 22.septembrī izdevis
rīkojumu, kurā pieprasa prasītājam sniegt paskaidrojumus, kāpēc nav tikusi ievērota noteiktā kārtība par produkcijas etiķešu
izmantošanu, kāpēc produkcijai bijušas uzlīmētas nepareizas uzlīmes, kāpēc pēc brāķa atklāšanas prasītājs nav kopā ar citiem
darbiniekiem labojis kļūdu, bet tikai divatā ar /pers. E/ izjaukuši paletes, pārlīmētas tikai daļa uzlīmes, par paveikto nav informēti kolēģi
un vadība. No šī rīkojuma prasītājam bija jābūt skaidram kādus pārkāpumus viņa darbā darba devējs ir saskatījis un par ko prasa
paskaidrojumus. Prasītājs sniedzis savus rakstveida paskaidrojumus. Tajā pašā laikā, tiesa nevar secināt, vai pēc uzteikuma saņemšanas
prasītājam viennozīmīgi bija saprotams par kādiem tieši pārkāpumiem darba līgums tiek uzteikts, vai par tiem, kas norādīti rīkojumā par
paskaidrojuma pieprasīšanu vai kādiem citiem.
Tiesvedības laikā atbildētāja puse jau skaidri norādīja, ka darba līgums uzteikts par nepareizu spolīšu marķēšanu un darba devēja
mutiskā rīkojuma nepildīšanu. Ja par pirmo apstākli minētā rīkojumā vēl ir norāde, tad par otro nav. Rīkojumā par kāda veida darba
devēja rīkojuma nepildīšanu paskaidrojums no prasītāja nav pieprasīts. Atsaukšanās uzteikumā uz darba līguma diviem punktiem arī
nerada darbiniekam skaidrību, kāda ir izdarītā pārkāpuma būtība. Rezumējot, tiesa secina, ka atbildētājam bija precīzāk jāizpilda DL
102.panta prasības. Pie šādiem apstākļiem var konstatēt darba līguma uzteikšanas procedūras precīzu neievērošanu.
DL 101. panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, ja darbinieks bez
attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību.
No abiem prasītājam inkriminētiem pārkāpumiem, viņš atzīst, ka tiešām ir veicis nepareizu gatavās produkcijas marķēšanu, tādejādi
lietā nepastāv strīds, ka šajā daļā darbinieks nav ievērojis savus darba pienākumus un darbā pieļāvis kļūdu.
Otru norādīto pārkāpumu- darba devēja mutiska rīkojuma nepildīšanu prasītājs neatzīst. Lietā faktiski pastāv strīds, kāds mutisks
rīkojums prasītājam ir dots. Pats prasītājs norāda, ka telefoniski viņam likts pāršķirot visu nepareizi marķēto produkciju un novērst viņa
paša pieļautās kļūdas. Savukārt atbildētājs norāda, ka prasītājam kopā ar kolēģi likts pārmarķēt visu nepareizi nomarķēto produkciju, arī
to, kas radusies ne viņu vainas dēļ. Tiesa neapšauba, ka atbildētāja izpilddirektoram būtu tiesības uzdot darbiniekiem veikt noteiktus
darba pienākumus, kas ietilpst viņu kompetencē un ir izpildāmi. Tomēr lietā iztrūkst pierādījumi, ka darba devējs ir tiešām izdevis tādu
mutisku rīkojumu, kura nepildīšanu tas pārmet prasītājam. Rīkojuma saturs nekur nav fiksēts, ir tikai abu pušu apgalvojumi kāds mutisks
rīkojums ir dots. Tiesa nevar izslēgt jebkāda veida mutiskās komunikācijas problēmas un nevar izslēgt, ka prasītājs ir uztvēris doto
rīkojumu tā, kā to ir norādījis tiesai. Konkrētā situācijā, ievērojot jau citēto DL 125.pantu, tiesa jebkuras šaubas tulko par labu
darbiniekam. Pie šādiem apstākļiem secināms, ka prasītājs šādu rīkojumu ir izpildījis, jo lietā pušu starpā nav strīds, ka viņš paša
pieļauto paviršību ir novērsis, respektīvi, savas produkcijas pārmarķēšanu ir veicis.
Attiecībā uz otru pārmetumu, kas izriet no šī mutiskā rīkojuma, un tieši, ka prasītājs neesot informējis nākamo maiņu par notikušo,
tiesa arī to atzīst par nepierādītu un tādu, kas nevar ietekmēt prasītāja atbrīvošanu no darba. Pirmkārt, nav tiešu pierādījumu, ka
prasītājam ticis dots norādījums par konkrētu cilvēku tālāku informēšanu, jo kā jau tiesa norādīja, mutiskā rīkojuma precīzs saturs nav
zināms. Otrkārt, pastāv strīds, vai prasītājs būtu informējis citus darbinieku par šo produkcijas brāķi. Pats prasītājs norāda, ka nākošo
maiņu par to ir informējis, atbildētājs to noliedz. Arī šajā daļā atbildētājs, ievērojot DL 125.pantu, nav pierādījis savus apgalvojumus.
Atbildētāja iesniegtais darbinieka /pers. F/ iesniegums, tiesas ieskatā, tieši nepierāda, ka atbildētāja puses apgalvojumi ir patiesi.
DL 101.panta otrā daļa nosaka, ka lemjot par iespējamo darba līguma uzteikumu, darba devējam ir pienākums izvērtēt izdarītā
pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu. Tādejādi arī, izskatot strīdu
tiesā, tiesai būtu jāizvērtē, vai darba līguma uzteikums ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu.
Tā kā tiesa atzina par pierādītu tikai vienu darba līguma pārkāpumu no prasītāja puses- kļūdainu produkcijas marķēšanu, tiesa izvērtē,
vai šis pārkāpums pats par sevi ir pietiekami smags, lai darbiniekam piemērot visbargāko no sodīšanas līdzekļiem- darba līguma
uzteikšanu.
Lietā nav strīds, ka pats prasītājs ir konstatējis kļūdu darbā- ka paletē atrodas nepareizi marķētas spoles, par to pats ir informējis
uzņēmuma vadību un pēc tam pats sava darba kļūdu ir novērsis. Tiesai no lietā pieejamās informācijas ir saprotams, ka marķēšanas kļūdu
ir pielaidusi arī otra maiņas darbiniece un arī iepriekšējā maiņā strādājošie, tādejādi noprotams, ka kļūda ir radusies kaut kāda veida
cilvēciskas neuzmanības dēļ un pati par sevi nav rupja vai apzināta. Atbildētājs nav tiesai pierādījis un pamatojis, ka dēļ prasītāja kļūdas
tam radušies kāda veida zaudējumi. Ņemot vērā šos apstākļus, tiesa atbildētāja izteikto darba līguma uzteikumu prasītājam uzskata par
nesamērīgu un netaisnīgu. Atbildētājs nav izvērtējis, ka prasītāja pārkāpums nav tik būtisks, kas radītu darba devējam zaudējumus, nav
izvērtējis, ka cilvēciskais kļūdas faktors var tikt attaisnots, nav izvērtējis, ka pats prasītājs kļūdu ir atklājis, par to ziņojis un centies to
novērst. Tiesas ieskatā, arī iepriekš piemērotie disciplinārsodi, kas raksturo prasītāja personību un līdzšinējo darbu, nav pietiekams
pamats, lai pie aplūkojamiem apstākļiem darbiniekam uzteiktu darbu.
Tā kā tiesa konstatē, ka atbildētājs, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar prasītāju, ir pārkāpis likumā noteikto darba līguma
uzteikšanas kārtību un uzteikums nav pamatots pēc būtības, saskaņā ar DL 124.pantu šis uzteikums ir atzīstams par spēkā neesošu un
prasītājs ir atjaunojams iepriekšējā darbā par šķiedru gatavošanas operatoru. Uz šī paša pamata, saskaņā ar DL 126.pantu, no atbildētāja
par labu prasītājam ir piedzenama vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējuma laiku.
Prasītājs norāda, ka pēc atbrīvošanas no darba nav strādājis citu algotu darbu. Tiesai nav pamats šos faktus apšaubīt, jo nav iesniegti
pierādījumi par pretējo. Šajā situācijā ir uzskatāms, ka prasītājam no 2014.gada 2.oktobra līdz sprieduma pasludināšanai pastāvēja darba
piespiedu kavējums, par ko viņam ir tiesības saņemt vidējo izpeļņu no darba devēja, kas viņu nelikumīgi atbrīvojis no darba.
Prasītājs vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu no 2014.gada 2.oktobra līdz 2015.gada 10.janvārim ir aprēķinājis EUR
1826,67 apmērā, aprēķins veikts pēc darba devēja izsniegtās izziņas par prasītāja vidējo dienas un mēneša izpeļņu. Atbildētājs tiesas
procesa laikā neapstrīdēja šāda aprēķina pamatotību. Tiesai arī nav pamats apšaubīt, ka aprēķins ir pamatots un pareizs, tādejādi tiesa
šādu naudas summu piedzen no atbildētāja par labu prasītājam, norādot, ka no tās ieturami un nomaksājami likumā noteiktie nodokļu
maksājumus.
Tā kā tiesa prasību apmierina, saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk CPL) 44.pantu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami
ar lietas vešanu saistītie izdevumi- atlīdzība par advokāta palīdzību EUR 130 apmērā.
Prasītājs, ceļot prasību tiesā, saskaņā ar CPL 43.pantu bija atbrīvots no tiesas izdevumiem, tādēļ tiesa, saskaņā ar CPL 41.pantu
tiesas izdevumus piedzen no atbildētāja par labu valstij: valsts nodevu EUR 345,14 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR
9,08.
Prasītājs pieteica tiesai lūgumu spriedumu izpildīt nekavējoši. CPL 205.pants un DL 127.pants paredz, ka tiesas spriedums par
atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas piedziņu par darba piespiedu kavējumu pēc prasītāja lūguma izpildāmi nekavējoši. Tā kā lietā
netiek apšaubīts, ka prasītājs pēc atbrīvošanas no darba ir palicis bez ienākumiem, tiesa šo lūgumu uzskata par pamatotu un nosaka
nekavējošu sprieduma izpildi daļā par atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējumu piedziņu, savukārt pārējā daļā
(par tiesāšanās izdevumu piedziņu) saskaņā ar CPL 204. 1pantu nosaka labprātīgu izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma stāšanās
likumīgā spēkā.
Rezolutīvā daļa
Tiesa vadoties no CPL 190.,193., pantiem nosprieda:
Prasību apmierināt pilnībā.
Atzīt par spēkā neesošu SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr.40003793634, 2014.gada 22.septembra darba līguma uzteikumu
/pers. C/, personas kods /personas kods/, un atjaunot /pers. C/ iepriekšējā darbā par šķiedru gatavošanas operatoru.
Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr.40003793634, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, vidējo izpeļņu par
darba piespiedu kavējumu par laika periodu no 2014.gada 2.oktobra līdz 2015.gada 10.janvārim EUR 1826,67 (viens tūkstotis astoņi
simti divdesmit seši euro un 67 centi), no šīs summas ieturot un nomaksājot likumā noteiktos nodokļu maksājumus.
Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr.40003793634, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesāšanās
izdevumus EUR 130 (viens simts trīsdesmit euro).
Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr.40003793634, par labu valstij valsts nodevu EUR 345,14 (trīs simti četrdesmit
piecus euro un 14 centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 9,08 (deviņus euro un 8 centus).
Spriedumu daļā par atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējumu piedziņu izpildīt nekavējoši.
Spriedumam daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu noteikt labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no tā stāšanās likumīgā
spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību
Valmieras rajona tiesā.
Pilns tiesas spriedums sastādīšanas datums- 2015. gada 23.janvāris.
Tiesnesis: J.Grīnbergs