Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C39095914 / C-0234-15 Generato dall'IA

Court dismisses employer's termination and orders reinstatement and back pay for procedural violations.

Numero d'incarto C39095914 / C-0234-15
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the employer's defense regarding the termination of the labor contract and ordered full satisfaction of the plaintiff's claims. The employer argued that the employee had prior disciplinary issues and procedural violations, but the court found the termination lacked specific factual grounds and violated mandatory notification requirements. Consequently, the court ruled that the dismissal was invalid, ordered the employee's reinstatement, and awarded back pay and legal costs.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

DL 101.1.1.; DL 101.2.; DL 102.: An employer's termination of a labor contract is invalid if it fails to specify factual grounds for dismissal and violates the statutory duty to provide a written explanation to the employee.

Parole chiave

Generato dall'IA
labor contract termination procedural violations reinstatement order back pay award written explanation duty etichettatura e immissione sul mercato adempimento inesatto restituzioni alla produzione

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
DL 101.1.1.
DL 101.2.
DL 102.
Atbildētājs neesot arī ievērojis DL 102.panta regulējumu, ka darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam
CPL 41.
Prasītājs, ceļot prasību tiesā, saskaņā ar CPL 43.pantu bija atbrīvots no tiesas izdevumiem, tādēļ tiesa, saskaņā ar CPL 41.pantu
CPL 43.
Prasītājs, ceļot prasību tiesā, saskaņā ar CPL 43.pantu bija atbrīvots no tiesas izdevumiem, tādēļ tiesa, saskaņā ar CPL 41.pantu
CPL 44.
CPL 190.
Tiesa vadoties no CPL 190.,193., pantiem nosprieda:
CPL 193.
CPL 204.1.
CPL 205.
CPL 205.pants un DL 127.pants paredz, ka tiesas spriedums par
DL 127.
CPL 205.pants un DL 127.pants paredz, ka tiesas spriedums par
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lieta Nr.C39095914

0234-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā, 2015.gada 10.janvārī

Valmieras rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis J.Grīnbergs

ar sekretāri S.Ādamsoni

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/, atbildētāja pārstāvei /pers. B/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. C/ prasībā pret SIA /Nosaukums A/ par darba devēja darba līguma uzteikuma atzīšanu par

spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

/pers. C/ (turpmāk prasītājs) cēlis tiesā prasību, kurā lūdz atzīt SIA /Nosaukums A/ (turpmāk atbildētājs) 2014.gada 22.septembra

uzteikumu, ar kuru tika uzteikts 2013.gada 7.februāra darba līgums Nr.98 ar prasītāju par spēkā neesošu; atjaunot prasītāju iepriekšējā

darbā saskaņā ar 2013.gada 7.februāra darba līgumu Nr.98; piedzīt no atbildētāja vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku (uz

2015.gada 10.janvāri aprēķināta EUR 1826,67 apmērā), piedzīt tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp pusēm 2013.gada 7.februārī noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku. Atbildētājs 2014.gada

22.septembrī iesniedzis prasītājam darba līguma uzteikumu, nosakot, ka darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas saskaņā ar Darba likuma

(turpmāk DL) 101.panta pirmās daļas 1.punktu. Atbildētājs, uzteicot darba līgumu, pārkāpis vairākas Darba likuma normas un nav

ievērojis darba līguma uzteikšanas kārtību. Atbildētājās nav pieprasījis no darbinieka rakstveida paskaidrojumu. DL 101.panta otrā daļa

nosakot, ka, lemjot par iespējamo darba līguma uzteikumu, darba devējam esot pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu,

apstākļus, kādos tas izdarīts, ka arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu. Ne no uzteikuma, ne citiem dokumentiem tas

neizrietot. Uzteikumā neesot norādīts uz apstākļiem, tajā skaitā iespējamo prasītāja pārkāpumu, kas esot par pamatu darba līguma

uzteikumam. Atbildētājs neesot arī ievērojis DL 102.panta regulējumu, ka darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam

par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā. Uzteikums nesaturot konkrētus faktiskos apstākļus. Saskaņā ar atbildētāja

iesniegto izziņu, prasītājs noteicis viņa labā piedzenamo vidējo izpeļņu no 2014.gada 2.oktobra līdz 2015.gada 10.janvārim.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos tiesai norādījis, ka prasību neatzīst. Noslēdzot darba līgumu, prasītājs iepazīstināts ar

šķiedras gatavošanas operatora - teksturētāja amata aprakstu, kā arī iekšējās kārtības noteikumiem. Prasītājs jau iepriekš pieļāvis

nekvalitatīvas produkcijas saražošanu, par ko disciplināri sodīts. Atbildētājs apraksta iepriekšējā pārkāpuma būtību. 2014.gada 17.janvārī

prasītājam izteikti rājieni. 2014.gada 25.augustā konstatēts, ka paletēs ievietota saražotā produkcija - teksturēta diega spoles FTG201,

kurām uzlīmētas nepareizas etiķetes. Šāda rīcība varot radīt atbildētājam būtiskus zaudējumus. Atbildētāja izpilddirektors devis mutisku

rīkojumu pārskatīt visu saražoto produkciju un uzlīmēt pareizās etiķetes. Prasītājam pieprasīts sniegt paskaidrojumu, kurā viņš

norādījis, ka savas maiņas laikā atvēris kasti ar gatavo produkciju un konstatējis brāķi, zvanījis priekšniekam, pēc kā esot pāršķirojis

paša saražotu produkciju, nepāršķirojot citu darbinieku saražoto produkciju.

Pārbaudot sava rīkojuma izpildi, izpilddirektors /pers. D/ konstatējis, ka prasītājs atvēris un izjaucis paletes ar saražotajām diegu

spolēm, izlasījis viņa ražotās diegu spoles, tām pārlīmējis etiķetes un ievietojis atpakaļ paletēs, bet pārējās citu darbinieku nepareizi

marķētās diegu spoles atstājis paletēs vai nolicis atsevišķā nemarķētā paletē, neinformējot citus darbiniekus par nepieciešamību

pārmarķēt diegu spoles. Prasītāja rīcības rezultātā atbildētājam radīti materiāli zaudējumi, jo lieki kavēts citu darbinieku darba laiks,

apdraudēta pareizas produkcijas piegāde pasūtītājiem. Izvērtējot prasītāja pieļautos pārkāpumus darbā - darba devēja rīkojumu

nepildīšanu, saudzīgu neizturēšanos pret darba devēja materiālajiem līdzekļiem, nerūpēšanos par darba devēja prestižu, neracionālu

darba laika izmantošanu, neracionālu palīgmateriālu izmantošanu, izdots uzteikums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Nepiekrīt, ka prasītājam nav pieprasīti rakstveida paskaidrojumi. Nepiekrīt, ka nav ievērotas DL 102.panta prasības. Lai gan darba

uzteikumā nav izsmeļoši aprakstīti prasītāja pieļautie darba līguma un noteiktās darba kārtības pārkāpumi, darba devēja griba pārtraukt

darba attiecības var tikt izteikta gan vienā atsevišķā dokumentā, gan arī vairākos dokumentos, kas visi kopumā vērtējami kā uzteikums.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja spēkā. Bez prasības pieteikumā jau norādītā, pārstāvis paskaidroja, ka no uzteikuma

neizrietot darbinieka pārkāpumi un prasītājam neesot skaidrs par ko darba līgums uzteikts. Tiesai nav iesniegti pierādījumi par

pārkāpuma smagumu, lai tiesa tos varētu pārbaudīt. Prasītājam esot izteikti divi rājieni par vienā un tajā pašā laikā izdarītu darbību.

Prasītājs neesot rīkojies prettiesiski vai uz savu iniciatīvu, vien pildījis mutiski doto norādījumu. 25.augustā prasītājs atklājis brāķi, ka

nepareizi samarķētas uzlīmes. Pēc brāķa atklāšanas prasītājs telefoniski sazinājies ar maiņas vadītāju, kurš teicis, lai sašķiro produkciju,

licis pārlīmēt paša prasītāja izgatavotai produkcijai marķējumu. Prasītājs to esot izpildījis, kā arī nākamo maiņu informējis par šādu

problēmu. Atzīst, ka prasītājs ir pieļāvis brāķi un nepareizi uzlīmējis marķējumu, bet to pats esot izlabojis. Prasītājs šobrīd esot

bezdarbnieks, citu algotu darbu nestrādājot. Lūdz tiesas spriedumam noteikt nekavējošu sprieduma izpildi.

Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina. Atbildētāja pārstāve norādīja, ka pārkāpti amata apraksta 4.2.10, 4.2.11, 4.2.12

punkti. Atzina, ka brāķi konstatējis pats prasītājs. Marķējis esot pats prasītājs un tās pašas maiņas darbiniece /pers.F/. Prasītājs zvanījis

/pers. D/, kurš prasītājam norādījis, ka ir jāpāršķiro visa produkcija. Prasītājs nav izpildījis mutisko norādījumu, jo sameklējis tikai paša

/pers. D/, kurš prasītājam norādījis, ka ir jāpāršķiro visa produkcija. Prasītājs nav izpildījis mutisko norādījumu, jo sameklējis tikai paša

marķētās spoles un tikai tām samainījis etiķetes. Pārējā produkcija atstāta paletē vai mētājoties blakus. Noliedz, ka prasītājs būtu

paziņojis nākošai maiņai par notikušo. Minēto apstiprinot /pers.G/ iesniegums. Tādejādi prasītājs ne tikai nepareizi marķējis produkciju,

bet arī nav pildījis izpilddirektora rīkojumu. Paletē bijusi ne tikai prasītāja nepareizi marķētā produkcija, bet arī citu darbinieku, tajā

skaitā, kas strādājuši iepriekšējā maiņā. 25.augusta nakts maiņā strādājuši tikai prasītājs un Zujāne. Uzskata, ka prasītājam bija

viennozīmīgi skaidrs, par ko tiek uzteikts darbs, tas viņam ticis arī mutiski izskaidrots. Uzteikums esot jāvērtē kopsakarā ar rīkojumu

par paskaidrojuma pieprasīšanu un prasītāja paskaidrojumiem. Neesot iebildumu par prasītāja iesniegto vidējās izpeļņas aprēķinu.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausījusi pušu paskaidrojumus un iepazinusies ar lietas materiāliem atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Pamatojoties uz 2013.gada 7.februāra darba līgumu prasītājs strādājis SIA /Nosaukums A/ par šķiedru gatavošanas operatoru. Starp

pusēm noslēgts beztermiņa darba līgums un nenoteiktu laiku, nosakot stundas tarifa likmes darba samaksu.

2014.gada 22.septembrī atbildētājs uzteicis prasītājam darba līgumu. Uzteikumā norādīta atsauce uz darba līguma 3.2 un

3.6.punktiem un DL 101.panta 1.1.punktu (darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību).

Darba attiecības pārtrauktas ar 2014. gada 1. oktobri.

Tiesa uzskata, ka atbildētājs nav pilnībā ievērojis likumā noteikto darba līguma uzteikšanas kārtību un arī nav pierādījis, ka darba

līguma uzteikums būtu pamatots pēc būtības. Abi šie trūkumi kopsakarā, tiesas ieskatā, ir par pamatu, lai darba līguma uzteikumu atzītu

par spēkā neesošu.

DL 125.pants nosaka, ka darba devējam ir pienākums pierādīt, ka darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots un atbilst noteiktajai

darba līguma uzteikšanas kārtībai. Tādejādi, izskatot strīdu par darba līguma uzteikuma apstrīdēšanu, tieši uz darba devēju gulstas

pierādīšanas nasta, ka darba līguma uzteikums ir likumīgs.

No prasītāja prasības pieteikuma un pārstāvja paskaidrojumiem tiesā izriet, ka prasītājs pārmet atbildētājam DL 102. panta

neievērošanu. DL 102. pants nosaka, ka uzsakot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par tiem

apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā. Tas nozīmē, ka darba devējam ir pienākums rakstveidā norādīt uz tiem faktiskiem

apstākļiem, kuri tiek definēti kā pārkāpums un kuri ir par pamatu darba līguma uzteikšanai. Tiesa piekrīt, ka uzteikuma apstākļiem nav

jābūt obligāti norādītiem pašā uzteikuma aktā, tie var būt norādīti arī citā darba devēja izdotā rakstveida aktā, bet galvenais, lai tiktu

izpildīta prasība par atbrīvošanas pamata rakstveida paziņošanu.

Attiecībā uz prasītāju atbildētājs ir izdevis uzteikumu, kuru tiesa jau atreferēja. Bez tam, atbildētājs 2014.gada 22.septembrī izdevis

rīkojumu, kurā pieprasa prasītājam sniegt paskaidrojumus, kāpēc nav tikusi ievērota noteiktā kārtība par produkcijas etiķešu

izmantošanu, kāpēc produkcijai bijušas uzlīmētas nepareizas uzlīmes, kāpēc pēc brāķa atklāšanas prasītājs nav kopā ar citiem

darbiniekiem labojis kļūdu, bet tikai divatā ar /pers. E/ izjaukuši paletes, pārlīmētas tikai daļa uzlīmes, par paveikto nav informēti kolēģi

un vadība. No šī rīkojuma prasītājam bija jābūt skaidram kādus pārkāpumus viņa darbā darba devējs ir saskatījis un par ko prasa

paskaidrojumus. Prasītājs sniedzis savus rakstveida paskaidrojumus. Tajā pašā laikā, tiesa nevar secināt, vai pēc uzteikuma saņemšanas

prasītājam viennozīmīgi bija saprotams par kādiem tieši pārkāpumiem darba līgums tiek uzteikts, vai par tiem, kas norādīti rīkojumā par

paskaidrojuma pieprasīšanu vai kādiem citiem.

Tiesvedības laikā atbildētāja puse jau skaidri norādīja, ka darba līgums uzteikts par nepareizu spolīšu marķēšanu un darba devēja

mutiskā rīkojuma nepildīšanu. Ja par pirmo apstākli minētā rīkojumā vēl ir norāde, tad par otro nav. Rīkojumā par kāda veida darba

devēja rīkojuma nepildīšanu paskaidrojums no prasītāja nav pieprasīts. Atsaukšanās uzteikumā uz darba līguma diviem punktiem arī

nerada darbiniekam skaidrību, kāda ir izdarītā pārkāpuma būtība. Rezumējot, tiesa secina, ka atbildētājam bija precīzāk jāizpilda DL

102.panta prasības. Pie šādiem apstākļiem var konstatēt darba līguma uzteikšanas procedūras precīzu neievērošanu.

DL 101. panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, ja darbinieks bez

attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību.

No abiem prasītājam inkriminētiem pārkāpumiem, viņš atzīst, ka tiešām ir veicis nepareizu gatavās produkcijas marķēšanu, tādejādi

lietā nepastāv strīds, ka šajā daļā darbinieks nav ievērojis savus darba pienākumus un darbā pieļāvis kļūdu.

Otru norādīto pārkāpumu- darba devēja mutiska rīkojuma nepildīšanu prasītājs neatzīst. Lietā faktiski pastāv strīds, kāds mutisks

rīkojums prasītājam ir dots. Pats prasītājs norāda, ka telefoniski viņam likts pāršķirot visu nepareizi marķēto produkciju un novērst viņa

paša pieļautās kļūdas. Savukārt atbildētājs norāda, ka prasītājam kopā ar kolēģi likts pārmarķēt visu nepareizi nomarķēto produkciju, arī

to, kas radusies ne viņu vainas dēļ. Tiesa neapšauba, ka atbildētāja izpilddirektoram būtu tiesības uzdot darbiniekiem veikt noteiktus

darba pienākumus, kas ietilpst viņu kompetencē un ir izpildāmi. Tomēr lietā iztrūkst pierādījumi, ka darba devējs ir tiešām izdevis tādu

mutisku rīkojumu, kura nepildīšanu tas pārmet prasītājam. Rīkojuma saturs nekur nav fiksēts, ir tikai abu pušu apgalvojumi kāds mutisks

rīkojums ir dots. Tiesa nevar izslēgt jebkāda veida mutiskās komunikācijas problēmas un nevar izslēgt, ka prasītājs ir uztvēris doto

rīkojumu tā, kā to ir norādījis tiesai. Konkrētā situācijā, ievērojot jau citēto DL 125.pantu, tiesa jebkuras šaubas tulko par labu

darbiniekam. Pie šādiem apstākļiem secināms, ka prasītājs šādu rīkojumu ir izpildījis, jo lietā pušu starpā nav strīds, ka viņš paša

pieļauto paviršību ir novērsis, respektīvi, savas produkcijas pārmarķēšanu ir veicis.

Attiecībā uz otru pārmetumu, kas izriet no šī mutiskā rīkojuma, un tieši, ka prasītājs neesot informējis nākamo maiņu par notikušo,

tiesa arī to atzīst par nepierādītu un tādu, kas nevar ietekmēt prasītāja atbrīvošanu no darba. Pirmkārt, nav tiešu pierādījumu, ka

prasītājam ticis dots norādījums par konkrētu cilvēku tālāku informēšanu, jo kā jau tiesa norādīja, mutiskā rīkojuma precīzs saturs nav

zināms. Otrkārt, pastāv strīds, vai prasītājs būtu informējis citus darbinieku par šo produkcijas brāķi. Pats prasītājs norāda, ka nākošo

maiņu par to ir informējis, atbildētājs to noliedz. Arī šajā daļā atbildētājs, ievērojot DL 125.pantu, nav pierādījis savus apgalvojumus.

Atbildētāja iesniegtais darbinieka /pers. F/ iesniegums, tiesas ieskatā, tieši nepierāda, ka atbildētāja puses apgalvojumi ir patiesi.

DL 101.panta otrā daļa nosaka, ka lemjot par iespējamo darba līguma uzteikumu, darba devējam ir pienākums izvērtēt izdarītā

pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu. Tādejādi arī, izskatot strīdu

tiesā, tiesai būtu jāizvērtē, vai darba līguma uzteikums ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu.

Tā kā tiesa atzina par pierādītu tikai vienu darba līguma pārkāpumu no prasītāja puses- kļūdainu produkcijas marķēšanu, tiesa izvērtē,

vai šis pārkāpums pats par sevi ir pietiekami smags, lai darbiniekam piemērot visbargāko no sodīšanas līdzekļiem- darba līguma

uzteikšanu.

Lietā nav strīds, ka pats prasītājs ir konstatējis kļūdu darbā- ka paletē atrodas nepareizi marķētas spoles, par to pats ir informējis

uzņēmuma vadību un pēc tam pats sava darba kļūdu ir novērsis. Tiesai no lietā pieejamās informācijas ir saprotams, ka marķēšanas kļūdu

ir pielaidusi arī otra maiņas darbiniece un arī iepriekšējā maiņā strādājošie, tādejādi noprotams, ka kļūda ir radusies kaut kāda veida

cilvēciskas neuzmanības dēļ un pati par sevi nav rupja vai apzināta. Atbildētājs nav tiesai pierādījis un pamatojis, ka dēļ prasītāja kļūdas

tam radušies kāda veida zaudējumi. Ņemot vērā šos apstākļus, tiesa atbildētāja izteikto darba līguma uzteikumu prasītājam uzskata par

nesamērīgu un netaisnīgu. Atbildētājs nav izvērtējis, ka prasītāja pārkāpums nav tik būtisks, kas radītu darba devējam zaudējumus, nav

izvērtējis, ka cilvēciskais kļūdas faktors var tikt attaisnots, nav izvērtējis, ka pats prasītājs kļūdu ir atklājis, par to ziņojis un centies to

novērst. Tiesas ieskatā, arī iepriekš piemērotie disciplinārsodi, kas raksturo prasītāja personību un līdzšinējo darbu, nav pietiekams

pamats, lai pie aplūkojamiem apstākļiem darbiniekam uzteiktu darbu.

Tā kā tiesa konstatē, ka atbildētājs, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar prasītāju, ir pārkāpis likumā noteikto darba līguma

uzteikšanas kārtību un uzteikums nav pamatots pēc būtības, saskaņā ar DL 124.pantu šis uzteikums ir atzīstams par spēkā neesošu un

prasītājs ir atjaunojams iepriekšējā darbā par šķiedru gatavošanas operatoru. Uz šī paša pamata, saskaņā ar DL 126.pantu, no atbildētāja

par labu prasītājam ir piedzenama vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējuma laiku.

Prasītājs norāda, ka pēc atbrīvošanas no darba nav strādājis citu algotu darbu. Tiesai nav pamats šos faktus apšaubīt, jo nav iesniegti

pierādījumi par pretējo. Šajā situācijā ir uzskatāms, ka prasītājam no 2014.gada 2.oktobra līdz sprieduma pasludināšanai pastāvēja darba

piespiedu kavējums, par ko viņam ir tiesības saņemt vidējo izpeļņu no darba devēja, kas viņu nelikumīgi atbrīvojis no darba.

Prasītājs vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu no 2014.gada 2.oktobra līdz 2015.gada 10.janvārim ir aprēķinājis EUR

1826,67 apmērā, aprēķins veikts pēc darba devēja izsniegtās izziņas par prasītāja vidējo dienas un mēneša izpeļņu. Atbildētājs tiesas

procesa laikā neapstrīdēja šāda aprēķina pamatotību. Tiesai arī nav pamats apšaubīt, ka aprēķins ir pamatots un pareizs, tādejādi tiesa

šādu naudas summu piedzen no atbildētāja par labu prasītājam, norādot, ka no tās ieturami un nomaksājami likumā noteiktie nodokļu

maksājumus.

Tā kā tiesa prasību apmierina, saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk CPL) 44.pantu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami

ar lietas vešanu saistītie izdevumi- atlīdzība par advokāta palīdzību EUR 130 apmērā.

Prasītājs, ceļot prasību tiesā, saskaņā ar CPL 43.pantu bija atbrīvots no tiesas izdevumiem, tādēļ tiesa, saskaņā ar CPL 41.pantu

tiesas izdevumus piedzen no atbildētāja par labu valstij: valsts nodevu EUR 345,14 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR

9,08.

Prasītājs pieteica tiesai lūgumu spriedumu izpildīt nekavējoši. CPL 205.pants un DL 127.pants paredz, ka tiesas spriedums par

atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas piedziņu par darba piespiedu kavējumu pēc prasītāja lūguma izpildāmi nekavējoši. Tā kā lietā

netiek apšaubīts, ka prasītājs pēc atbrīvošanas no darba ir palicis bez ienākumiem, tiesa šo lūgumu uzskata par pamatotu un nosaka

nekavējošu sprieduma izpildi daļā par atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējumu piedziņu, savukārt pārējā daļā

(par tiesāšanās izdevumu piedziņu) saskaņā ar CPL 204. 1pantu nosaka labprātīgu izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa

Tiesa vadoties no CPL 190.,193., pantiem nosprieda:

Prasību apmierināt pilnībā.

Atzīt par spēkā neesošu SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr.40003793634, 2014.gada 22.septembra darba līguma uzteikumu

/pers. C/, personas kods /personas kods/, un atjaunot /pers. C/ iepriekšējā darbā par šķiedru gatavošanas operatoru.

Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr.40003793634, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, vidējo izpeļņu par

darba piespiedu kavējumu par laika periodu no 2014.gada 2.oktobra līdz 2015.gada 10.janvārim EUR 1826,67 (viens tūkstotis astoņi

simti divdesmit seši euro un 67 centi), no šīs summas ieturot un nomaksājot likumā noteiktos nodokļu maksājumus.

Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr.40003793634, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesāšanās

izdevumus EUR 130 (viens simts trīsdesmit euro).

Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr.40003793634, par labu valstij valsts nodevu EUR 345,14 (trīs simti četrdesmit

piecus euro un 14 centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 9,08 (deviņus euro un 8 centus).

Spriedumu daļā par atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējumu piedziņu izpildīt nekavējoši.

Spriedumam daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu noteikt labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no tā stāšanās likumīgā

spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Valmieras rajona tiesā.

Pilns tiesas spriedums sastādīšanas datums- 2015. gada 23.janvāris.

Tiesnesis: J.Grīnbergs