Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420390414 / AA43-0873-16 Generato dall'IA

Court dismissed tax appeal, ruling commercial use of property blocks full tax exemption and limits review periods.

Numero d'incarto A420390414 / AA43-0873-16
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative Regional Court dismissed the applicant's request to revoke the Riga City Council's tax assessment decision. The applicant argued the authority violated procedural rules by not addressing their request for a 50% tax reduction and failed to consider relevant facts. The appellate court rejected these claims, holding that commercial use of the property precludes full exemption and the three-year review period had already expired.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1.panta 2. daļa; Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23.pants: Commercial use of real estate precludes full tax exemption, and tax authorities are not liable for late discovery of such use by the taxpayer.

Parole chiave

Generato dall'IA
real estate tax exemption commercial property use administrative review period proportionate tax calculation tax assessment revocation esigibilità ragionevole risarcimento del danno civile applicabilità del regolamento Dublino

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administrative Procedure Law
Law on Property Tax
Law on Taxes and Duties
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

NORAKSTS

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lietas Nr. A420390414

Lietas arhīva Nr. AA43-0873-16/5

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 18.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents V.Poķis,

tiesneses M.Osmane un A.Šteinberga

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz VSIA „/Nosaukums/” pieteikumu par

Rīgas domes 2014.gada 1.oktobra lēmuma Nr.2-30/RD-14-2407nd atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu,

sakarā ar Rīgas domes apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 14.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes (turpmāk – dome vai atbildētāja) Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes (turpmāk – pārvalde)

2014.gada 12.februāra maksāšanas paziņojumu Nr.PIPN-14-263026-mp/14-260828-AL/5-7 (turpmāk – maksāšanas

paziņojums) pieteicējai VS IA „/Nosaukums/” paziņots par nekustamā īpašuma nodokli 2014.gadam par nekustamo

īpašumu /adrese/.

Ar domes pārvaldes 2014.gada 28.jūlija lēmumu Nr.PIP-14-10782-nd/5-7/14-260828-AL (turpmāk – sākotnējais

lēmums) noraidīts pieteicējas iesniegumā izteiktais lūgums piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus 50% apmērā

par 2014.gadu par/Nosaukums/ /adrese/; atcelts maksāšanas paziņojums daļā par zemes vienības /adrese/, kadastra

apzīmējums /numurs/, platības daļu 3160,46 m2, samazinot nodokli par 6835,44 euro; pieteicējai veikts nekustamā īpašuma

nodokļa aprēķins par ēkas /adrese/ daļu, kura tiek izmantota saimnieciskajā darbībā par 2011.gada 6 mēnešiem, 2012.,

2013. un 2014.gadu, kā arī aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par zemes vienību, kas nepieciešama saimnieciskajā

darbībā izmantotās ēkas daļas uzturēšanai, par 2013.gada 8 mēnešiem un 2014.gadu.

Ar domes 2014.gada 1.oktobra lēmumu Nr.2-30/RD-14-2407nd (turpmāk – lēmums) sākotnējais lēmums atstāts

negrozīts.

[2] 2014.gada 23.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par lēmuma atcelšanu un

labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru dome apmierinātu pieteicējas lūgumu par nekustamā īpašuma nodokļa

atvieglojumu 50% apmērā.

Pieteikumā norādīts, ka atbildētāja ir pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 9.pantu, jo, izskatot pieteicējas lūgumu

par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem, administratīvo aktu nav pamatojusi ar faktiem, kas nepieciešami šī lēmuma

pieņemšanai un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem apsvērumiem. Atbildētājai lēmums bija jāpieņem tikai

attiecībā uz pieteicējas izteikto lūgumu par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma piešķiršanu vai nepiešķiršanu.

Pieņemot sākotnējo lēmumu, domes pārvalde saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 14. 1pantu nav devusi procesa

dalībniekam pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus. Tikai dome, izskatot pieteicējas apstrīdēšanas

iesniegumu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 61.pantu lūdza pieteicējai izteikt viedokli. Līdz ar to sākotnējais

lēmums tika pieņemts aizmuguriski, bez pieteicējas brīdināšanas, ka šāda pārbaude notiks, kā arī bez attiecīgu

paskaidrojumu pieņemšanas.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 14.aprīļa spriedumu noraidīts pieteicējas pieteikums daļā par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, kā arī daļēji apmierināts pieteikums, atceļot lēmumu daļā, ar kuru pieteicējai aprēķināts

nekustamā īpašuma nodoklis 1) par /Nosaukums/ēku /adrese/ par 2011.gada 6 mēnešiem (jūliju-decembri) Ls 309,48

apmērā, par 2012.gadu Ls 618,96 apmērā, par 2013.gadu Ls 513,88 apmērā un par 2014.gadu 629,86 euro apmērā, 2) par

zemes vienību /adrese/, kas nepieciešama saimnieciskās darbības veikšanā izmantotās ēkas daļas uzturēšanai, par

2013.gada maiju, jūniju Ls 83,66 apmērā, par 2013.gada jūliju-decembri Ls 250,96 apmērā, par 2014.gadu 904,64 euro

apmērā.

Spriedums tā pārsūdzētajā daļā pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Atbildētāja nepamatoti piemēroja likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 6.punktu un secīgi

1.panta trešo daļu, jo minētā likuma 1.panta otrās daļas 20.punktā ir tieši noteikts, ka ar nekustamā īpašuma nodokli

neapliek ēkas (telpu grupas), kuras pastāvīgi izmanto (..) VSIA „/Nosaukums/”.

Izmantojot gramatisko tiesību normu interpretācijas metodi un ievērojot to, ka minētā norma tieši nosaka, ka VSIA

„/Nosaukums/” pastāvīgi izmantotās ēkas neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli, nav pamats attiecībā uz pieteicēju

piemērot minētā likuma 1.panta otrās daļas 6.punktu, kas attiecas uz valsts nozīmes kultūras pieminekļiem, kaut arī

pieteicēja ietilpst arī šajā kategorijā.

Arī veicot tiesību normu vēsturisko interpretāciju, tiesa nonāca pie tāda pat secinājuma.

[3.2] Tiesa atzina, ka atbildētāja nepamatoti ar lēmumu pieteicējai aprēķināja nekustamā īpašuma nodokli

par/Nosaukums/ēkas /adrese/ daļu, kas tika iznomāta citām personām par 2011.gada 6 mēnešiem, 2012., 2013. un

2014.gadu. Turklāt konkrētajā gadījumā ņemams vērā arī pieteicējas pārstāvja tiesas sēdē norādītais, ka lielākā daļa līgumu

par telpu nomu tiek īstenota tādā veidā, ka konkrētā telpas daļa tiek izmantota kā tirdzniecības vieta tikai /Nosaukums/

izrāžu laikā, nevis patstāvīgi.

[3.3] Tiesa atzina, ka lēmums ir atceļams daļā par aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli par zemes vienību par

2013.gada maiju, jūniju Ls 83,66 apmērā un par 2013.gada jūliju-decembri Ls 250,96 apmērā.

Pieteicējai par 2014.gadu aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra

Nr./numurs/ sastāvā ietilpstošo zemes vienību, kadastra apzīmējums /numurs/, platība 3807 m2, 1% apmērā no kadastrālās

vērtības 823378 euro – proti 8233,78 euro, ar lēmumu nekustamā īpašuma nodoklis samazināts par 6835,44 euro. Tā kā

nodoklis par 2014.gadu bija nosakāms 493,70 euro apmērā, ar lēmumu par 2014.gadu aprēķinātais nekustamā īpašuma

nodoklis ir atceļams daļā par 904,64 euro.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 14.aprīļa spriedumu daļā, ar kuru apmierināts pieteicējas pieteikums

daļā, dome iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] Tiesa kļūdaini un tiesību normām neatbilstoši spriedumā apgalvojusi, ka attiecībā uz pieteicēju nav pamata

piemērot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 6.punktu, kas attiecas uz valsts nozīmes kultūras

pieminekļiem, kaut arī pieteicēja ietilpst arī šajā kategorijā un jāpiemēro minētā likuma 1.panta otrās daļas 20.punkts.

[4.2] Atbilstoši noteikumu Nr.495 12.punktam /Nosaukums/ ēkas /adrese/ pastāvīga izmantošana VSIA

„/Nosaukums/” vajadzībām ir uzskatāma par tā izmantošanu kultūras vajadzībām, nevis saimniecisko darbību. No minētā

izriet, ka /Nosaukums/, kadastra apzīmējums /numurs/, saimnieciskajā darbībā neizmantotajai platībai (t.i., tā platības daļa,

kuru izmanto tieši VSIA „/Nosaukums/” kultūras vajadzībām) un tai piekritīgai zemei pamatoti tika piemērots nekustamā

īpašuma nodokļa atbrīvojums atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 6.punkta

noteikumiem, savukārt nodoklis aprēķināts par iznomātajām platībām un tām piekritīgo zemi. Savukārt /Nosaukums/,

kadastra apzīmējums /numurs/, iznomātā platība, kuru izmanto nomnieki (tātad tā nav atzīstama par tādu, kuru pastāvīgi

izmanto VSIA „/Nosaukums/”), un tai piekritīga zemes platība ir apliekama ar nekustamā īpašuma nodokli.

[4.3] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 20.punkta

noteikumiem ar nekustamā īpašuma nodokli nav apliekamas tikai ēkas. Par saimnieciskajā darbībā neizmantoto

/Nosaukums/ platības daļu un tai piekritīgu zemi piemērojams likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas

6.punktā noteiktais atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa.

[4.4] Tiesa nepamatoti secināja, ka uz nekustamajiem īpašumiem, kuriem piemērojams atbrīvojums no nekustamā

īpašuma nodokļa, pamatojoties uz likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 20.punktu, nav attiecināms

saimnieciskās darbības veikšanas kritērijs. Minētā tiesību norma paredz, ka atbrīvojumu piemēro, ja konkrēts subjekts

pastāvīgi izmanto nekustamā īpašuma nodokļa objektu. Atbilstoši pieteicējas sniegtajai informācijai, noteiktās /Nosaukums/

platības daļas tiek iznomātas un šīs platības izmanto norādītie nomnieki saimnieciskās darbības veikšanai. Ievērojot minēto,

attiecībā uz iznomātajām platībām nav iespējams piemērot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas

20.punktu, jo neizpildās otrs normā paredzētais priekšnoteikums – pastāvīgā izmantošana.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[ 6] Novērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas pieteikums daļā par

nekustamā īpašuma nodokli, kas aprēķināts par ēkas un zemes daļu /adrese/, kas iznomāta citām personām, ir noraidāms.

[7] Pieteicēja nav pārsūdzējusi pirmās instances tiesas spriedumu. Līdz ar to spēkā stājies ir pirmās instances tiesas

spriedums daļā, ar kuru ir noraidīts pieteikums daļā. Savukārt atbildētāja ir pārsūdzējusi tiesas spriedumu daļā, ar kuru

atcelts lēmums par pieteicējas veiktā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu par ēku /adrese/ par 2011.gada 6 mēnešiem Ls

309,48 apmērā, par 2012.gadu Ls 618,96 apmērā, par 2013.gadu 513,88 apmērā un 2014.gadu 629,86 euro apmērā un

nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu par zemes vienību /adrese/ par 2013.gada maiju, jūniju Ls 83,66 apmērā, par

2013.gada jūliju-decembri Ls 250,96 apmērā, par 2014.gadu 904,64 euro apmērā. Iepriekš norādītās summas ir aprēķinātas

par/Nosaukums/ ēkas daļu, kas tiek iznomāta citām personām, un tai proporcionāli aprēķināto zemes daļu. Līdz ar to

apelācijas kārtībā ir pārbaudāma šī lēmuma daļa.

[8] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 20.punkts nosaka, ka ar nekustamā īpašuma nodokli

neapliek ēkas (telpu grupas), kuras pastāvīgi izmanto [..] VSIA „/Nosaukums/”. Šī tiesību norma ir attiecināma uz ēkām,

tādēļ tā tiek piemērota, vērtējot nodokļa aprēķinu daļā par ēkām.

Pieteicējai ir veikts nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins tikai par to ēkas daļu, kas tiek iznomāta nomniekiem

saimnieciskās darbības veikšanai. Tādējādi par lielāko ēkas daļu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins nav veikts.

Apgabaltiesas vērtējumā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins par iznomātajām telpām ir veikts pamatoti, jo neizpildās

likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 20.punktā noteiktais kritērijs, ka VSIA „/Nosaukums/” šīs

telpas „pastāvīgi izmanto” savu pamatfunkciju realizācijai. Īpašuma izmantošana kultūras vajadzībām nav uzskatāma par

saimniecisko darbību, tas izriet no likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 20.punkta.

Telpu nodošana nomā citām personām nozīmē to, ka telpas pamatā tiek izmantotas nomnieku vajadzībām. Tādējādi

telpas tiešā veidā netiek izmantotas kultūras vajadzībām. Līdz ar to šajā daļā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins ir

pamatots.

[9] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 6.punkts paredz, ka ar nekustamā īpašuma nodokli

neapliek valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli, kā arī zemi tā uzturēšanai, izņemot saimnieciskajā darbībā

izmantotu nekustamo īpašumu, kā arī nekustamo īpašumu, kas netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības

prasībām.

Ar lēmumu ir atcelts nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins par nekustamā īpašuma /adrese/ sastāvā ietilpstošā zemes

gabala platības daļu 3160,46 m2, samazinot nodokli par 6835,44 euro. Tādējādi secināms, ka atbildētāja ir piemērojusi

likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 6.punktu, atceļot iepriekš pieņemto nekustamā īpašuma

nodokļa paziņojumu daļā.

[10] Apgabaltiesas vērtējumā likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 6.punkts tieši paredz to, ka

šo normu nepiemēro gadījumā, ja tiek veikta saimnieciskā darbība. Apgabaltiesas vērtējumā iepriekš minētā tiesību norma

kopsakarībā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 20.punktu nozīmē to, ka ar saimniecisko

darbību nav saprotama objekta izmantošana kultūras vajadzībām. Savukārt cita veida darbība ir atzīstama par saimniecisko

darbību.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta trešā daļa nosaka, ka gadījumā, ja šā panta otrās daļas 6.punktā

minētais nekustamais īpašums daļēji tiek izmantots saimnieciskajā darbībā vai iznomāts, ar nodokli apliekama attiecīgā

nekustamā īpašuma daļa. Līdz ar to arī šajā tiesību normā tiek norādīts, ka saimnieciskās darbības veikšana ir šķērslis

piemērot atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa samaksas, turklāt nodokļa aprēķins ir veicams proporcionāli,

ievērojot to, kādā apmērā īpašums tiek izmantots saimnieciskajā darbībā.

Līdz ar to apgabaltiesa atzīst par pamatotu lēmumā norādīto, ka zemes daļai, kas proporcionāli aprēķināta, ņemot vērā

iznomāto telpu platību, netiek piemērots likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 6.punkts.

[11] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta otrā daļa paredz, ka nodokļu administrācija papildus aprēķina

nodokļus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru

kabineta noteikumi vai vietējo pašvaldību saistošie noteikumi (..) triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa.

Apgabaltiesa konstatē, ka atbildētāja ir ievērojusi iepriekš minēto triju gadu termiņu, līdz ar to pieteicējas arguments, ka

pašvaldība pārskatījusi iepriekš pieņemtos maksājumus, nav pamatots. Papildus norādāms, ka pārskatīšanas iemesls ir tas,

ka pašvaldības rīcībā nebija informācijas par telpu iznomāšanu citām juridiskajām personām. Šāda informācija objektīvi bija

pieteicējas rīcībā, bet tā nebija savlaicīgi iesniegta nodokļu aprēķina veikšanai. Līdz ar to iemesli nodokļu pārrēķinam ir

saistāmi ar pieteicējas rīcību.

[12] Pirmās instances tiesas spriedums tā pārsūdzētajā daļā nav pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt VSIA „/Nosaukums/” pieteikumu par Rīgas domes 2014.gada 1.oktobra lēmuma Nr.2-30/RD-14-2407nd daļā

par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu par ēku /adrese/ par 2011.gada 6 mēnešiem Ls 309,48 apmērā, par 2012.gadu Ls

618,96 apmērā, par 2013.gadu 513,88 apmērā un par 2014.gadu 629,86 euro apmērā un nekustamā īpašuma nodokļa

aprēķinu par zemes vienību /adrese/ par 2013.gada maiju, jūniju Ls 83,66 apmērā, par 2013.gada jūliju-decembri Ls 250,96

apmērā, par 2014.gadu 904,64 euro apmērā atcelšanu.

Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

V.Poķis

Tiesnesis referents (paraksts)

M.Osmane

Tiesneses (paraksts)

A.Šteinberga

(paraksts)

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis V.Poķis

Rīgā 2016.gada 18.maijā