Court convicts drunk driver without license for compulsory labor and revokes driving rights.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant of driving a vehicle while intoxicated and without a license, resulting in a sentence of compulsory labor and a three-year driving ban. The defendant voluntarily admitted guilt and agreed to skip the evidence examination, which the court accepted as a mitigating circumstance. Consequently, the court imposed a lighter penalty while still applying the mandatory supplementary sanction of revoking driving privileges.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 262. panta 1. daļa; Krimināllikuma 47. panta 2. daļa: Voluntary confession and remorse constitute a mitigating circumstance for sentencing, allowing for a lighter penalty such as compulsory labor, while the revocation of driving rights remains a mandatory supplementary sanction for drunk driving without a license.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. 11390038116
Lietas arhīva Nr. K37-0166-16/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2016. gada 18.jūlijā
Tukuma rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese R.Bruce,
piedaloties virsprokuroram A.Bičušam,
Tukumā, atklātā tiesas sēdē 2016. gada 18.jūlijā izskatīja krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas apsūdzēts /pers.
A/, personas kods /personas kods/.
Tiesa tiesas izmeklēšanā
konstatēja:
Apsūdzētais/pers. A//pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā
kārtībā nav iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē šādos apstākļos:
2016.gada 19.jūnijā plkst.08:30 Tukumā pa Kurzemes ielu, virzienā no Progresa ielas uz Mednieku ielu, /pers. A/, atrodoties alkohola ietekmē
(alkohola koncentrācija izelpas gaisā 1,04 un 1,06 promiles), vadīja viņam nepiederošu transportlīdzekli –automašīnu /TL marka/ 525, valsts
reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, bez atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, , kuras noteiktā kārtībā nav iegūtas, par ko viņu
aizturēja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes KPB Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas darbinieki.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ vainu izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnīgi, piekrita tiesas izmeklēšanā neizdarīt pierādījumu pārbaudi.
Tiesa ir pieņēmusi lēmumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi lietā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmajai daļai, jo apsūdzētais ir
atzinis savu vainu izdarītajā un tiesai, pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu, turklāt, apsūdzētais piekritis pierādījumu pārbaudes
neizdarīšanai.
Tiesa atzīst, ka kriminālprocesā iegūtas pietiekošas ziņas par faktiem, kas izslēdz saprātīgas šaubas un apliecina, ka apsūdzētais /pers. A/ vadīja
transportlīdzekli bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē,
tādēļ tiesa kvalificē apsūdzētā /pers. A/ darbības pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas.
Krimināllikuma 46. pants nosaka, ka sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz Krimināllikuma sevišķās daļas
sankcija. Nosakot sodu ir jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, kā arī vainīgā personība, viņa atbildību mīkstinoši un
pastiprinoši apstākļi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli lietā atzīst viņa vaļsirdīgo atzīšanos
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un to, ka viņš izdarīto nožēlo. Tiesa lietā nesaskata apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošus apstākļus.
Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka agrāk kriminālā un administratīvā kārtā nav sodīts. (lietas 29.-30.lapa)
Apsūdzētais strādā Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/par strādnieku.
Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, veicinājis
procesa norisi, piesakot lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar
piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas
konfiskācijas.
Atbilstoši Krimināllikuma 35.panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par izdarīto
noziegumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Ievērojot apsūdzētā atbildību mīkstinošus apstākļus, to, ka apsūdzētais izdarījis mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam
ir nosakāms piespiedu darbs.
Konkrētajā gadījumā tiesa atzīst par nepieciešamu piemērot /pers. A/ papildsodu sekojošu apsvērumu dēļ. Ievērojot to, ka transportlīdzekļa
vadīšana ir saistīta ar paaugstinātu bīstamību ne tikai pašam vadītājam, bet arī citām personām, nolūkā tās pasargāt no potenciāla apdraudējuma un ar
mērķi panākt /pers. A/ attieksmes pret satiksmes drošību pārvērtēšanu, apsūdzētajam atņemamas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz likumā
paredzēto laiku.
Tiesa nepiemēro papildsodu,- daļēju mantas konfiskāciju, jo /pers. A/ vadījis uz /pers. E/ vārda reģistrēto automašīnu /TL marka/ 525, valsts
reģistrācijas numura zīme /TL numurs/.
Ņemot vērā iepriekš teikto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511-515., 520., 527. un 528. pantiem,
tiesa n o s p r i e d a:
/pers.A/ (personas kods /personas kods/) atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 120
stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz trīs gadiem, bez mantas konfiskācijas.
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu, notiesātajam, kuram piespriests piespiedu darbs, ir pienākums desmit darba
dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties piespiedu darba izpildes institūcijā atbilstoši deklarētajai dzīves vietai piespriestā soda
izciešanai. Latvijas Sodu izpildes kodeksa 134.panta otrās daļas 8.punkts paredz, ka neierašanās var tikt uzskatīta par ļaunprātīgu izvairīšanos no soda
izciešanas.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu apelācijas kārtībā Zemgales Apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai
sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem, sūdzību vai protestu iesniedzot Tukuma rajona tiesā.
Tukuma rajona tiesas tiesnese R.Bruce