Court dismissed privacy claim against LIDO for video surveillance of payment terminals in Latvia.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative District Court of Riga dismissed the applicant's request for an administrative order compelling LIDO to stop processing personal data. Although the applicant alleged that video cameras recorded PIN code entries, the court found no evidence that cameras were directly aimed at terminals or that resolution allowed PIN reading. The court ruled that general security surveillance in commercial premises is lawful and reasonable.
Regesto Legislator
Generato dall'IAFizisko personu datu aizsardzības likums; Administratīvā procesa likums: The court held that general video surveillance in commercial premises does not constitute unlawful personal data processing when cameras are not specifically directed at payment terminals and resolution is insufficient to capture sensitive data like PIN codes.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. A420258016
Lietas arhīva Nr. A42-00520-17/21
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2017.gada 18.maijā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska,
lietā ar pieteicēju /pers. A/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestādi Datu valsts inspekciju un trešajām personām akciju sabiedrību
„LIDO” un sabiedrību ar ierobežotu atbildību „LIDO DOMINA”,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, ar kuru Datu
valsts inspekcija uzliktu par pienākumu akciju sabiedrība „LIDO” un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „LIDO DOMINA” pārtraukt veikt personu datu
apstrādi.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicējs /pers.A/ 2016.gada 1.martā vērsās Datu valsts inspekcijā (turpmāk - Inspekcija) ar iesniegumu, kurā lūdza veikt nepieciešamos
pasākumus, lai novērstu, ka trešās personas akciju sabiedrība „LIDO” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību „LIDO DOMINA” prettiesiski iegūst
maksājumu karšu datus un tos uzglabā.
Inspekcija 2016.gada 8.jūnija lēmumā Nr.-2-1/1185 norādīja, ka veicot pārbaudi, nekonstatēja, ka trešās personas ir pārkāpušas Fizisko personu
datu aizsardzības likuma prasības. Kā arī informēja, ka uz pieteicēja iesnieguma pamata uzsāktā pārbaude ir pabeigta.
[2] Nepiekrītot Inspekcijas lēmumam, pieteicējs vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.
Pieteikumā pieteicējs norāda, ka Inspekcija nav veikusi nepieciešamos pasākumus, lai novērstu, ka trešās personas prettiesiski iegūst maksājumu
karšu datus, t.sk. PIN kodus. Inspekcija nav pieņēmusi lēmumu, kas uzliktu par pienākumu pārtraukt filmēt banku maksājumu karšu apstrādes procesu,
maksājumu karšu PIN kodu ievadīšanu un uzfilmēto materiālu uzglabāšanu.
Veicot pārbaudi klātienē, Inspekcijas darbinieki ir konstatējuši, ka trešo personu komercobjektos tiek veikta personu datu apstrāde
videonovērošanas veidā, saglabājot ierakstu. Inspekcija lēmumā apliecina pieteicēja konstatēto, ka ar video novērošanas kamerām tiek fiksēta
maksājumu karšu apstrāde, maksājumu karšu PIN kodu ievade un iegūto datu uzglabāšana. Šāda trešo personu rīcība ir prettiesiska un neatbilst labai
komercpraksei. Nav izslēgts, ka iegūtā maksājumu karšu informācija var tikt apstrādāta un negodīgu cilvēku darbības rezultātā izmantota noziedzīgām
darbībām.
Šodienas modernās informācijas tehnoloģijas, speciāli izstrādātas programmatūras ļauj iegūt detalizētāku un precīzāku maksājumu karšu
informāciju. Savukārt no PIN koda ievadīšanas kustībām var atšifrēt maksājumu kartes PIN kodu.
Pieteicējs uzskata, ka Inspekcija konstatējot faktu, ka videonovērošanas leņķis komecobjektos pieļauj ierakstīt maksājuma kartes PIN koda
ievadi maksājuma kartes nolasīšanas terminālī, saglabājot ierakstu, ir pilnīgi pietiekams konstatējums, lai Inspekcija pieņemtu lēmumu, kas uzliek trešajām
personām pienākumu novērst prettiesiskās darbības. Tāpat šādā situācijā Inspekcijas pienākums būtu ierosināt administratīvo lietu un sastādīt
administratīvā pārkāpuma protokolu.
Pieteicēja ieskatā pārsūdzētais lēmums uzskatāms par faktisko rīcību saskaņā ar Administratīva procesa likuma 89.panta pirmo un otro daļu, jo
Inspekcija ir nepilnīgi veikusi tiesību aktos noteiktos pienākumus un nav novērsusi privātpersonu maksājumu karšu PIN kodu filmēšanu pie trešo personu
komercobjektu kasēm.
[3] Administratīvajā rajona tiesā 2016.gada 29.augustā un 21.decembrī saņemtajā rakstveida paskaidrojumā Inspekcija pieteikumu neatzīst un
uzskata, ka tiesvedība lietā izbeidzama, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.
Ar lēmumu pieteicējs tika informēts par pārbaudes veikšanas ietvaros konstatēto. Inspekcija sniedza savu atzinumu, pamatojoties uz pārbaudē
iegūtajiem rezultātiem. Inspekcija nav saistoši noteikusi pieteicēja vai kādas citas personas tiesisko stāvokli, līdz ar to lēmums nav uzskatāms par
administratīvo aktu vai faktisko rīcību.
Inspekcija uzskata, ka lēmumam nepiemīt galīga noregulējuma raksturs un tas uzskatāms par atzinumu, kurā tiek izteikts Inspekcijas viedoklis,
proti, ka trešās personas nav veikušas prettiesisku pieteicēja personas datu apstrādi.
[4] Administratīvajā rajona tiesā 2017.gada 27.februārī saņemtajā rakstveida paskaidrojumā trešās personas norāda, ka pieteicēja pieteikumu
uzskata par nepamatotu un pievienojas Inspekcijas rakstveida paskaidrojumos noradītajam, lūdzot izbeigt tiesvedību lietā.
[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes,
ja likumā nav noteikts citādi.
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka procesa dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un nepastāv citi šķēršļi lietas
izskatīšanai rakstveida procesā, tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, rakstveida procesā izvērtējot procesa dalībnieku lietā sniegtos rakstveida paskaidrojumus kopsakarā ar lietas materiāliem un lietā
esošajiem pierādījumiem, secina, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
[7] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds vai Inspekcijas rīcība atsakot izdot pieteicēja prasīto administratīvo aktu, ir izskatāms administratīvā procesa
kārtībā.
Tiesai, kas izskata lietu pēc būtības, pirms prasījuma pamatotības izvērtēšanas primāri ir jāpārbauda pieteikuma pieļaujamība. Citiem vārdiem, tiesai
jāpārbauda, vai lieta vispār ir izskatāma administratīvā procesa kārtībā. Tas ir viens no pieteikuma pieņemšanas kritērijiem. Tas nozīmē, ka arī tad, ja
tiesvedība ir ierosināta un lietas izskatīšana pēc būtības ir uzsākta, tiesai ir imperatīvi noteikts pienākums izbeigt tiesvedību lietā, ja lietas iztiesāšanas gaitā
tiek konstatēts, ka lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā. Šādu pienākumu tiesai uzliek Administratīvā procesa likuma 282.panta 1.punkts.
[8] Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumam 29.panta pirmajai daļai personas datu aizsardzības uzraudzību veic Datu valsts inspekcija,
kas atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā, darbojas neatkarīgi un patstāvīgi, izpildot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, pieņem lēmumus un izdod
administratīvos aktus saskaņā ar likumu.
Saskaņā ar minētā likuma 29.panta trešo un ceturto daļu Datu valsts inspekcijas kompetencē ietilpst citastarp personas datu apstrādes uzraudzība
un pārbaude, lēmumu pieņemšana un sūdzību izskatīšana, kas saistīta ar personas datu aizsardzību, administratīvo sodu uzlikšana par pārkāpumiem
personas datu apstrādē. Tāpat Datu valsts inspekcijai ir tiesības pieprasīt datu bloķēšanu, kļūdainu vai nelikumīgi iegūtu datu izdzēšanu vai iznīcināšanu.
Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 31.panta pirmajai daļai Datu valsts inspekcijas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai
faktisko rīcību var apstrīdēt Datu valsts inspekcijas direktoram. Direktora izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kā arī lēmumu par apstrīdēto
administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
Tātad Datu valsts inspekcija, veicot savas funkcijas fizisko personu datu aizsardzības jomā, konstatējot pārkāpumus, ir kompetenta izdot
administratīvos aktus, tostarp uzlikt tiesiskos pienākumus. Attiecīgi privātpersonai ir tiesības prasīt, lai iestāde izdod šādu administratīvo aktu. Ja iestāde
atteikusi izdot administratīvo aktu, tiesā ir pieļaujams vērsties ar pieteikumu par administratīvā akta izdošanu (sk. Augstākās tiesas 2014.gada 3.jūnija
lēmuma SKA-747/2014 6.punkts).
Konkrētajā gadījumā pieteicējs lūdzis administratīvā akta izdošanu, kas uzliek pienākumu trešajām personām pārtraukt personu datu apstrādi.
Tātad pieteicējs vēlas administratīvā akta izdošanu, kurš uzliktu tiesisko pienākumu, nevis administratīvā pārkāpuma lietvedības ierosināšanu un trešo
personu sodīšanu.
No pārsūdzētā lēmuma tiesa konstatē, ka Inspekcija, izskatot pieteicēja sūdzību, 2016.gada 13.aprīlī ir veikusi pārbaudi par trešo personu veikto
fizisko personu datu apstrādi, kuras rezultātā nav konstatēta prettiesiska personas datu apstrāde no trešo personu puses. Līdz ar to Inspekcija atteikusies
izdot pieteicēja prasīto administratīvo aktu par pienākuma uzlikšanu trešajām personām.
Tādējādi tiesa atzīst, ka pieteicēja prasījums, ir izskatāms administratīvā procesa kārtībā.
[9] Savā iesniegumā Inspekcijai (lietas 7-9.lapa) pieteicējs lūdzis izvērtēt, vai attiecībā pret viņu ir pieļauts Fizisko personu datu aizsardzības likuma
pārkāpums, nofilmējot kā klienti norēķinās par ēdināšanas pakalpojumu, maksājot ar maksājuma karti, proti, tiek nofilmēti gan ievadītie maksājumu
karšu PIN kodi, gan citi maksājumu karšu dati, kā arī lūdzis nepieciešamības gadījumā veikt pasākumus, lai novērstu prettiesisku maksājumu karšu datu
iegūšanu un to uzglabāšanu.
Ar pārsūdzēto lēmumu Inspekcija ir atteikusies izdot pieteicēja prasīto administratīvo aktu par pienākuma uzlikšanu trešajām personām pārtraukt
prettiesisko personu datu apstrādi, jo nav konstatējusi pārkāpumus.
Savukārt pieteicējs uzskata, ka videonovērošanas leņķis trešo personu komercobjektos pieļauj ierakstīt maksājuma kartes PIN koda ievadi
maksājuma kartes nolasīšanas terminālī, turklāt videoieraksti tiek saglabāti, tādējādi ir konstatējams trešo personu rīcības prettiesiskums un Inspekcijai ir
jāpieņem lēmums, kas uzliek trešajām personām pienākumu novērst prettiesiskās darbības.
Tādējādi lietā ir strīds par to, vai trešo personu rīcībā – veicot videonovērošanu, ir konstatējams Fizisko personu datu aizsardzības likuma
pārkāpums, proti, vai trešās personas veic prettiesisku personas datu apstrādi.
Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda, vai ir konstatējami priekšnoteikumi pieteicēja prasītā administratīvā akta izdošanai.
[10] Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 1., 3. un 4.punkts noteic, ka datu subjekts ir fiziskā persona, kuru var tieši vai netieši
identificēt un personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Personas datu apstrāde ir jebkuras ar
personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu,
pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.
Savukārt Fizisko personu datu aizsardzības likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka šis likums, ievērojot šajā pantā noteiktos izņēmumus, attiecas uz
visu veidu personas datu apstrādi un jebkuru fizisko vai juridisko personu, ja:
1) pārzinis ir reģistrēts Latvijas Republikā;
2) datu apstrāde tiek veikta ārpus Latvijas Republikas robežām teritorijās, kas pieder Latvijas Republikai saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem;
3) Latvijas Republikā atrodas aprīkojums, kas tiek izmantots personas datu apstrādei, izņemot gadījumus, kad aprīkojums tiek izmantots tikai
personas datu pārraidei caur Latvijas Republikas teritoriju.
Ņemot vērā, ka citastarp tiek filmēts maksājumu karšu apstrādes process, tostarp, maksājumu karšu PIN kodu ievadīšana, trešo personu veiktā
videonovērošana ir uzskatāma par datu apstrādi.
Lietā nav strīda, ka trešo personu komercobjektos tiek veikta videonovērošana un videoierakstu uzglabāšana noteiktu laiku. Tādējādi tiesa atzīst,
ka trešās personas veic fizisko personu datu apstrādi, izmantojot videonovērošanu.
[11] Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantu personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir
vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) ir datu subjekta piekrišana;
2) datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu
līgumu;
3) datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;
4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;
5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas
dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;
6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās
intereses, kurai personas dati atklāti.
Minētā likuma 8.panta pirmā daļa paredz, ka iegūstot personas datus no datu subjekta, pārzinim ir pienākums sniegt datu subjektam šādu
informāciju, ja vien tā jau nav datu subjekta rīcībā:
1) pārziņa nosaukums vai vārds un uzvārds, kā arī adrese;
2) paredzētais personas datu apstrādes mērķis.
Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.pants citastarp noteic, ka pirms personas datu apstrādes uzsākšanas pārzinis reģistrē personas datu
apstrādi Datu valsts inspekcijā vai norīko fizisko personu - datu aizsardzības speciālistu, ja pārzinis veic videonovērošanu, saglabājot personas datus.
Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 5.punktam personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja
datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir
nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai.
Tādējādi, novērtējot, vai trešo personu veiktā fizisko personu datu apstrāde notiek likumīgi, jāpārbauda, vai ir konstatējami minētajās tiesību
normās noteiktie priekšnosacījumi.
[12] Tiesa konstatē, ka trešās personas atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.pantā noteiktajam, ir veikušas personu datu
apstrādes reģistrāciju Inspekcijā (skat. http://www.dvi.gov.lv/lv/personas-datu-apstrades-un-specialistu-registracijas-kartiba/personas-datu-apstrades-
registrs/).
Vienlaikus no lietas materiāliem tiesa konstatē, ka veicot apsekošanu trešo personu komercobjektos klātienē, Inspekcija 2016.gada 13.aprīļa aktā
Nr.2-1/18 konstatējusi, ka akciju sabiedrība „LIDO” ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā T/C ,,SPICE”, Rīgā, Lielirbes iela 29, informējusi datu
subjektus par personu datu apstrādi videonovērošanas veidā ar atbilstošām zīmēm, kas noteiktas Fizisko personu datu aizsardzības likuma 8.pantā, un
izvietotas pie ieejām komercobjektā, gaiteņos un restorāna telpā. Inspekcijas darbinieki konstatējuši, ka komercobjektā piecas videokameras ir vērstas
pret kasēm, tostarp arī pret maksājumu karšu nolasīšanas termināli. Trīs videokameru videonovērošanas leņķis pieļauj ierakstīt maksājuma kartes PIN
koda ievadi maksājuma nolasīšanas terminālī. Vienlaikus konstatēts, ka attiecīgo videokameru izšķirtspēja nepieļauj ciparu nolasīšanu, taču ir iespējama
PIN koda ievades kustību videonovērošana, ja maksājuma kartes nolasīšanas terminālis tiktu īpaši vērsts pret kamerām un persona, kas veic PIN koda
ievadi, neaizklātu PIN koda ievadīšanas kustības. Tomēr, apsekošanas gaitā Inspekcija neieguva pierādījumus, ka attiecīgie maksājuma kartes
nolasīšanas termināļi tiek vērsti pret videokamerām, kā arī, ka akciju sabiedrība „LIDO” būtu veikusi šādu personas datu apstrādi. Tāpat pārbaudes laikā
attiecīgā komercobjekta vadītāja norādīja, ka maksājumu kartes nolasīšanas terminālis darba laikā nav tieši vērsts pret videokamerām (lietas 41.lapa).
Inspekcijas 2016.gada 13.aprīļa aktā Nr.2-1/18 tās darbinieki ir konstatējuši, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību „LIDO DOMINA” ēdināšanas
pakalpojumu sniegšanas vietās T/C „Domina Shopping”, Rīgā, Ieriķu ielā 3, ir informējusi datu subjektus par personu datu apstrādi videonovērošanas
veidā ar atbilstošām zīmēm, kas noteiktas Fizisko personu datu aizsardzības likuma 8.pantā un izvietotas pie ieejām komercobjektā. Kopā izvietotas 18
videokameras, no kurām trīs videokameras ir vērstas pret kasēm, taču nav vērstas pret maksājumu karšu nolasīšanas termināļiem (lietas 22.lapa).
Lai veiktu videoierakstu pārbaudi, lietas izskatīšanas gaitā tiesa no Inspekcijas, kā arī no trešām personām izprasīja videoierakstus, kuri tika
pārbaudīti šīs lietas ietvaros.
Inspekcija videoierakstus tiesai iesniegt nevarēja, jo Inspekcijas ieskatā nebija pamata un lietderīgi izņemt trešo personu rīcībā esošos pārbaudītos
videoierakstus, kā arī netika izgatavotas to kopijas.
Savukārt trešās personas, atbilstoši uzņēmumu iekšējiem datu apstrādes aizsardzības noteikumiem, konkrētos videoierakstus ir dzēsušas, jo to
uzglabāšanas termiņš bija viens mēnesis.
Tādējādi tiesai objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams veikt videoierakstu attēlu pārbaudi, tomēr, vienlaikus tiesai nav pamata apšaubīt Inspekcijas
darbinieku trešo personu komercobjektu vietās veiktās videoierakstu attēlu pārbaudes secinājumus, kas atspoguļoti sastādītajos aktos. No minēto aktu
satura tiesa secina, ka Inspekcijas darbinieki klātienē ir iepazinušies ar videokameru izvietojumu un pārbaudījuši videoierakstu attēlu saturu.
Ņemot vērā, ka trešās personas ir veikušas personu datu apstrādes reģistrāciju Inspekcijā un nav šaubu, ka datu apstrāde nepieciešama, lai
nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu, proti, nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību komercobjektos un to tuvumā, tiesa, izvērtējot sastādītajos
aktos norādīto, nekonstatē Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasību neievērošanu.
Proti, no lietas materiāliem tiesa nekonstatē, ka maksājumu kartes nolasīšanas terminālis darba laikā būtu tieši vērsts pret videokamerām un iegūtais
videoieraksts pieļautu maksājumu karšu PIN koda ciparu nolasīšanu.
Tiesas ieskatā ir vispārzināms, ka no sabiedriskās drošības un kārtības viedokļa potenciāli bīstamākā vieta komercobjektā ir pie kasēm, kur notiek
maksājumi tostarp arī ar skaidru naudu. Tādējādi nav saprātīgi komersantam prasīt tieši šīs vietas komercobjektos neiekļaut videonovērošanā.
Tiesas ieskatā no Inspekcijas darbinieku sastādītajos aktos norādītā secināms, ka tikai atsevišķas videokameras ir vērstas uz kasēm, kur notiek
maksājumi gan ar skaidru naudu, gan maksājumu kartēm, taču neviena no videokamerām tiešā veidā nefilmē maksājumu karšu nolasīšanas termināļus, kā
arī iegūtā videoieraksta izšķirtspēja nav tik augsta, lai būtu iespējama ievadītā PIN koda ciparu nolasīšana. Turklāt jāņem vērā, ka veicot maksājumus ar
maksājumu kartēm pircēji parast nostājas tiešā maksājumu karšu nolasīšanas termināļa tuvumā, daļēji to aizsedzot no citu personu skatieniem, kā arī
traucējot to nofilmēt.
[13] Ievērojot iepriekš konstatēto, tiesa nerod apstiprinājumu pieteicēja argumentam, ka Inspekcija ir atzinusi, ka ar video novērošanas kamerām
tiek fiksēta maksājumu karšu apstrāde, maksājumu karšu PIN kodu ievade un notiek iegūto datu uzglabāšana. Tiesa norāda, ka tas vien, ka
videokameras ir pavērstas maksājumu karšu nolasīšanas termināļu virzienā nav pietiekams, lai apgalvotu, ka tiek fiksēta maksājumu karšu PIN kodu
ievade un ciparu nolasīšana.
Vienlaikus tiesa aicina trešās personas pievērst lielāku rūpību un uzmanību personu datu apstrādei savos komercobejektos, lai personām nerastos
šaubas par iegūto datu apstrādes tiesiskumu.
[14] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa nekonstatē priekšnoteikumus labvēlīga administratīvā akta izdošanai, līdz ar to pieteicēja pieteikums ir
noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda:
noraidīt /pers. A/ pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, ar kuru Datu valsts inspekcija uzliktu par pienākumu akciju sabiedrībai „LIDO” un
sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „LIDO DOMINA” pārtraukt veikt personu datu apstrādi.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās
rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese I.Petrovska