Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420482913 / AA43-0809-15 Generato dall'IA

Appeal court dismissed request to approve funding project due to artificial creation of applicant for public funds.

Numero d'incarto A420482913 / AA43-0809-15
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative Regional Court rejected a funding application because the applicant created artificial conditions to exceed individual funding limits. The appeal court upheld this decision, finding the lower court correctly applied rules prohibiting public funds when such artificiality exists. Consequently, the request to approve the project was dismissed as the applicant had not met eligibility requirements.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Noteikumi Nr. 783; Noteikumi Nr. 792: Public funding is denied when an applicant artificially creates conditions to exceed individual funding limits or gain unfair advantages over other applicants.

Parole chiave

Generato dall'IA
public funding eligibility artificial conditions creation funding limit exceedance administrative appeal review land support program fiscal fraud prevention project funding approval finanziamento di progetti

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Noteikumi Nr. 783
Noteikumi Nr. 783) izpratnē.
Noteikumi Nr. 792
attīstību un pielāgošanu” īstenošanai” (turpmāk – Noteikumi Nr. 792) 19.
Administratīvā procesa likuma 304. panta 1. daļa
Administratīvā procesa likuma 307. panta 4. daļa
Administratīvā procesa likuma 309. pants
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. A420482913

Lietas arhīva Nr. AA43-0809-15/3

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015. gada 25. jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente S. Gintere,

tiesneses I. Amona un L. Konošonoka

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „LS

Holdings” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru apstiprinātu Eiropas Lauksaimniecības fonda

lauku attīstībai Lauku attīstības programmas pasākuma „Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un

mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” ietvaros iesniegto projekta iesniegumu Nr. 13.09-L12500-000230 „Nekustamā

īpašuma /NĪ Nosaukums A/ meža meliorācijas sistēmu rekonstrukcija”, sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „LS

Holdings” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2014. gada 11. februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja SIA „LS Holdings” Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas

pasākuma „Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” (turpmāk –

Pasākums) ietvaros Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē (turpmāk – Pārvalde)

iesniedza projekta iesniegumu Nr. 13.09-L12500-000230 „Nekustamā īpašuma /NĪ Nosaukums A/ meža meliorācijas

sistēmu rekonstrukcija” (turpmāk – Projekta iesniegums).

Pārvalde ar 2013. gada 4. jūlija lēmumu Nr. 09.3-11/13/2829 pieteicējas Projekta iesniegumu noraidīja. Pieteicēja

iesniedza apstrīdēšanas iesniegumu, bet Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – Dienests) direktore ar 2013. gada 5. septembra

lēmumu Nr. 10.5.2-15/13/1177-L/1434 „Par iesnieguma izskatīšanu” (turpmāk – Lēmums) atstāja negrozītu apstrīdēto

lēmumu.

Lēmuma pamatojumā norādīts, ka Projekta iesniegums neatbilst publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem.

Projekta iesniegums iesniegts kā kopprojekts, kura dalībnieki ir SIA „LS Holdings” un /pers. A/. Dienesta konstatēto

pazīmju kopums viennozīmīgi norāda uz speciāli radītiem apstākļiem Ministru kabineta 2009. gada 14. jūlija noteikumu

Nr. 783 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai” (turpmāk –

Noteikumi Nr. 783) izpratnē. Tā kā /pers. A/ kā atbalsta pretendents Latvijas Lauku attīstības programmas 2007. –

2013. gadam ietvaros jau ir izmantojis visu vienam atbalsta pretendentam pieejamo publisko finansējumu, secināms, ka

/pers. A/ radījis uzņēmumu, kuram tiek piešķirts nekustamais īpašums ar mērķi iesniegt kopprojektu. Proti, tiek speciāli

radīti atbalsta saņemšanai nepieciešamie apstākļi, lai iegūtu publisko finansējumu, kas pārsniedz pasākumos vienam atbalsta

saņēmējam maksimāli pieejamo publiskā finansējuma summu, kā arī lai gūtu priekšrocības salīdzinājuma ar citiem projektu

iesniedzējiem. Izvērtējot Projekta iesniegumu, vienlaikus secināts, ka plānotās izmaksas uzskatāmas par nepamatoti

paaugstinātām un neatbilstošām pareizas finanšu vadības pamatprincipiem.

[2] S IA „LS Holdings” vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru

apstiprinātu Pasākuma ietvaros iesniegto Projekta iesniegumu. Pieteikums pamatots šādi.

[2.1] Dienests nav sniedzis skaidrojumu, kāpēc privātpersonas kopprojekts ar sev piederošu uzņēmumu būtu

uzskatāms par speciāli izveidotu apstākli, jo Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav šāda definējuma. Pieteicēja

uzskata, ka visas Dienesta norādītās pazīmes par it kā speciāli radītiem apstākļiem ir deklaratīvas, bez jebkādas reālas un

pamatotas argumentācijas un atsauces uz normatīvajiem aktiem, proti, tas ir subjektīvs valsts ierēdņu viedoklis.

[2.2] /pers. A/ ir iesniedzis identiskus kopprojektus, saņēmis pozitīvu atbildi un īsteno projektus. Pieteicējai nav

saprotama Administratīvā procesa likumā uzskaitīto principu neievērošana pieteicējas gadījumā.

[2.3] Dienests atsaucas uz Ministru kabineta noteikumu normām, bet nesniedz skaidrojumu, vai pieteicēja vēlējusies

iegūt publisko finansējumu, kas pārsniedz Pasākumā vienam atbalsta pretendentam maksimālo publiskā finansējuma summu,

vai arī pieteicēja vēlējusies gūt priekšrocību salīdzinājumā ar citiem projekta iesniedzējiem, vai vēlējusies iegūt gan vienu,

gan otru.

[2.4] Dienests norāda, ka ir veicis izmaksu analīzi par būvdarbu veidiem lauksaimniecības un meža zemēs, kā

rezultātā secinājis, ka vidējā tirgus cena gultnēm ir 3 lati/m3 un caurtekām diametrā līdz 0,6 m (ieskaitot) ir 300 lati/m. Taču

pieteicējai nebija iespējas uzzināt, kādi parametri tika ņemti par pamatu šādai analīzei. Līdz ar to tai nebija iespējas

pārliecināties, vai konkrēti pieteicējas pieteiktais projekts atbilst šādiem parametriem, lai varētu apgalvot, ka tās norādītā

cena neatbilst vidējai tirgus cenai.

[3] Dienests rakstveida paskaidrojumā Administratīvajai rajona tiesai pieteicējas prasījumu neatzina, pamatojoties uz

Lēmumā minēto argumentāciju.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2014. gada 11. februāra spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīts. Spriedums

motivēts šādi.

[4.1] Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai

tiesības no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā

labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies, proti, jāpārbauda, vai pastāv

labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi. Turklāt, izvērtējot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, tiesa nav saistīta ar administratīvā akta pamatojumā norādītajiem argumentiem. Proti, lemjot par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, tiesai neatkarīgi no iestādes lēmumā (atteikumā) ietvertā pamatojuma ir objektīvi jāizvērtē, vai

pieteicējam ir tiesības uz labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja tiesa norāda uz kādu obligātu apstākli, kuram būtu jābūt,

bet kurš konkrētajā gadījumā nav iestājies, tiesa var noraidīt prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, arī

neanalizējot, vai ir iestājušies pārējie tiesību normā minētie apstākļi (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta

(turpmāk – Augstākā tiesa) 2007. gada 12. aprīļa sprieduma Nr. SKA-118/2007 10. punktu).

[4.2] Lietā strīds ir par to, vai Dienests pamatoti secinājis, ka pieteicējas Projekta iesniegumā pieteiktā atbalsta

saņemšanai ir speciāli radīti apstākļi, lai iegūtu publisko finansējumu, kas pārsniedz Pasākumā vienam atbalsta saņēmējam

maksimāli pieejamo publisko finansējumu, kā arī gūtu priekšrocību salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem. Strīds ir

arī par to, vai Dienests pamatoti secinājis, ka pieteicējas projekta izmaksas ir nepamatoti sadārdzinātas.

[4.3] Noteikumu Nr. 783 8. punkts noteic, ja projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā Dienests konstatē, ka atbalsta

pretendents ir speciāli radījis atbalsta saņemšanai nepieciešamos apstākļus, lai iegūtu publisko finansējumu, kas pārsniedz

pasākumos vienam atbalsta saņēmējam maksimāli pieejamo publiskā finansējuma summu, vai gūtu priekšrocības

salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem, vai izvairītos no kāda atbalsta saņemšanas nosacījuma izpildes, projekta

iesniegumu noraida.

Ministru kabineta 2008. gada 23. septembra noteikumu Nr. 792 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas,

administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma „Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības

attīstību un pielāgošanu” īstenošanai” (turpmāk – Noteikumi Nr. 792) 19. un 20. punkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz

2014. gada 23. janvārim) noteica, ja ieguldījumi tiek veikti pašvaldības vai viena īpašnieka meliorācijas sistēmā un

projekts netiek īstenots kā kopprojekts, pretendenta visu projektu kopējā attiecināmo izmaksu summa pasākuma ietvaros

programmēšanas periodā nepārsniedz 100 000 euro ekvivalentu latos. Ja tiek īstenots kopprojekts, attiecināmo izmaksu

summa pasākuma ietvaros programmēšanas periodā vienam pretendentam nepārsniedz 200 000 euro ekvivalentu latos.

Savukārt šo noteikumu 15.3. apakšpunkts noteic, ka projekta iesniegumam piešķirtajam punktu skaitam Dienests papildus

piešķir 20. punktus, ja tiek īstenots kopprojekts.

Tiesa secināja, ka Dienesta pienākums ir izdot obligāto administratīvo aktu par projekta iesnieguma noraidīšanu, ja

tiek konstatēts, ka atbalsta pretendents ir speciāli radījis atbalsta saņemšanai nepieciešamos apstākļus, lai iegūtu publisko

finansējumu, kas pārsniedz Pasākumā vienam atbalsta saņēmējam maksimāli pieejamo publiskā finansējuma summu, vai gūtu

priekšrocības salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem. Izskatāmajā lietā Dienests ir nonācis pie šāda secinājuma, līdz

ar to tiesai ir jāvērtē tā pamatotība.

[4.4] Tiesa konstatēja, ka fiziska persona /pers. A/ Pasākuma ietvaros 2009. gadā īstenojis projektu Nr. 09-09-

L12500-000053 „/pers. A/ nekustamo īpašumu /NĪ Nosaukums B/, /NĪ Nosaukums C/ un /NĪ Nosaukums D/ meža

meliorācijas sistēmu renovācija” ar attiecināmo izmaksu summu 70 178,40 lati, saņemot publisko finansējumu 52 633,80

latus.

2013. gada 30. janvārī /pers. A/ nodibinājis jaunu komercsabiedrību – pieteicēju, kurā ir vienīgais dalībnieks

(īpašnieks) un arī vienīgā amatpersona (valdes loceklis). 2013. gada 15. februārī /pers. A/ atsavinājis pieteicējai 1/2

domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/ (turpmāk – Īpašums), pieteicējas īpašumtiesības Stalbes pagasta

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/reģistrējot 2013. gada 19. februārī.

2013. gada 11. martā pieteicēja Pasākuma ietvaros iesniegusi Projekta iesniegumu, kurā kopprojektā ar fizisko

personu /pers. A/ plānojusi rekonstruēt Īpašuma meliorācijas sistēmas par attiecināmo izmaksu summu 113 940 lati.

Pasākuma ietvaros 2013. gada 11. martā iesniegti vēl divi projektu iesniegumi Nr. 13?09?L12500?000225 un Nr. 13?09?

L12500?000227, kuros SIA „Meža tūrisms” un SIA „Rūmari” kopprojektos ar fizisko personu /pers. A/ plānojušas

rekonstruēt meža meliorācijas sistēmas nekustamajos īpašumos /adrese B/, un /adrese C/ (lietas 48. - 51.lapa).

Turklāt /pers. A/ šajās (abās) komercsabiedrībās, kas nodibinātas attiecīgi 2013. gada 5. februārī un 2013. gada 25. janvārī,

ir vienīgais dalībnieks (īpašnieks) un arī vienīgā amatpersona (valdes loceklis). Arī minētajos gadījumos /pers. A/

2013. gada 15. februārī atsavinājis SIA „Meža tūrisms” un SIA „Rūmari” 1/2 domājamo daļu attiecīgi no nekustamā

īpašuma /adrese B/, un no nekustamā īpašuma /adrese C/.

Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis norādīja, ka pieteicējas izveidošanas pamatmērķis bijis gan samazināt izdevumus

saistībā ar meža kopšanu un tā tālāku pārdošanu, gan samazināt riskus iespējamo civiltiesisko strīdu gadījumā, gan arī

likuma ietvaros optimizēt nodokļu slogu. Vienlaikus paskaidroja, ka komercsabiedrībā darbinieku, neskaitot valdes locekli,

nav (lietas 58. un 59. lapa).

[4.5] Administratīvā procesa likuma 154. panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās

pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās

apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.

Novērtējot lietā esošos apstākļus (pierādījumus), tiesa secināja, ka /pers. A/, kurš Pasākuma ietvaros 2009. gadā jau

bija saņēmis vienam atbalsta pretendentam maksimāli pieejamo publisko finansējumu, neilgi pirms Projekta iesnieguma

iesniegšanas nodibinājis trīs komercsabiedrības bez darba ņēmējiem, kurās ir vienīgais dalībnieks (īpašnieks) un arī vienīgā

amatpersona (valdes loceklis). Šīs /pers. A/ dibinātās trīs komercsabiedrības Pasākuma ietvaros kopprojektos ar pašu

/pers. A/ iesniegušas projekta iesniegumus par meliorācijas sistēmas rekonstrukciju dažādos viņam piederošajos

nekustamos īpašumos, tai skaitā arī Projekta iesniegumu.

Šo apstākļu kopums nepārprotami liecina par to, ka pieteicēja ir dibināta, lai /pers. A/ iegūtu publisko finansējumu sev

piederošo nekustamo īpašumu meliorācijas sistēmu rekonstruēšanai, kas pārsniedz Pasākuma ietvaros vienam atbalsta

saņēmējam maksimāli pieejamo publiskā finansējuma summu. Proti, papildus jau iepriekš Pasākuma ietvaros saņemtajiem

52 633,80 latiem (attiecināmo izmaksu summa – 70 178,40 lati) /pers. A/ ar pieteicējas dibināšanu un tās starpniecību

mēģinājis papildus iegūt publisko finansējumu 85 455 latu apmērā (attiecināmo izmaksu summa – 113 940 lati). Tātad

faktiskais atbalsta saņēmējs ir nevis pieteicēja, bet gan tās dibinātājs, vienīgais īpašnieks un vienīgā amatpersona – /pers. A/.

Līdz ar to tiesa par pamatotu atzina Dienesta secinājumu, ka atbalsta pretendents ir speciāli radījis atbalsta

saņemšanai nepieciešamos apstākļus, lai iegūtu publisko finansējumu, kas pārsniedz Pasākumā vienam atbalsta saņēmējam

maksimāli pieejamo publiskā finansējuma summu. Vienlaicīgi šādā veidā, speciāli radot atbalsta saņemšanai nepieciešamos

apstākļus un iesniedzot Projektu kā kopprojektu, /pers. A/ ar pieteicējas starpniecību mēģinājis iegūt priekšrocības

salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem, papildus Dienesta piešķirtajiem punktiem saņemot vēl 20 punktus.

Pat gadījumā, ja pieņemtu, ka pieteicēja nav dibināta ar mērķi /pers. A/ iegūt publisko finansējumu, kas pārsniedz

Pasākumā vienam atbalsta saņēmējam maksimāli pieejamo publiskā finansējuma summu, pieteicēja to nevarētu iegūt

kopprojektā ar dalībnieku, kas jau iepriekš saņēmis maksimāli pieejamo publiskā finansējuma summu. Kaut arī atbilstoši

Noteikumu Nr. 792 10. punktā noteiktajam kopprojekta gadījumā projekta iesniegumu iesniedz un atbalstu saņem viens no

tā dalībniekiem, kas tiesas ieskatā noteikts, lai nesarežģītu šā pasākuma administrēšanu, tomēr faktiskie atbalsta saņēmēji ir

visi kopprojekta dalībnieki. Tātad, lai arī konkrētajā gadījumā Projekta iesniedzēja ir pieteicēja, tomēr faktiskais atbalsta

saņēmējs ir arī fiziskā persona /pers. A/, kas Pasākuma ietvaros vairs nav tiesīgs saņemt atbalstu.

[4.6] Tiesa norādīja, ka personai nav tiesības atsaukties uz vienlīdzības principu, lai attaisnotu prettiesiskas prakses

izmantošanu turpmāk (sk. Augstākās tiesas 2007. gada 8. oktobra sprieduma Nr. SKA-400/2007 10. punktu). Konkrētajā

gadījumā tiesa secināja, ka Lēmums ir tiesisks, tai skaitā atbilstošs gan tiesiskuma principam, gan tiesību normu saprātīgas

piemērošanas principam, gan patvaļas aizlieguma principam, gan arī tiesiskās paļāvības principam. Līdz ar to pat gadījumā,

ja /pers. A/ iepriekš iesniegtie kopprojekti bijuši identiski, kam Dienests nepiekrīt, jo atšķirībā no konkrētā gadījuma citos

kopprojektos komercsabiedrības nav dibinātas īsi pirms Pasākuma pieteikšanās laika, un lēmumi ir bijuši pretēji šajā lietā

atzītajam, pieteicējai nav tiesību atsaukties uz šiem iespējami prettiesiskiem lēmumiem.

Tiesa piekrita pieteicējas viedoklim, ka tiesiskajā regulējumā nav noteikts par atbalsta ierobežojumu tikai viena

nekustamā īpašuma atbalstam. Tādēļ /pers. A/ Pasākuma ietvaros 2009. gadā saņēmis publisko finansējumu meliorācijas

sistēmu renovācijai trijos nekustamos īpašumos – /NĪ Nosaukums B/, /NĪ Nosaukums C/ un /NĪ Nosaukums D/. Tomēr

saskaņā ar Noteikumu Nr. 792 19. un 20. punktu šis atbalsts ierobežojams pēc pretendenta visu projektu attiecināmo

izmaksu summas, ko konkrētajā gadījumā /pers. A/ arī mēģināja apiet, izveidojot pieteicēju un kopprojektā ar to iesniedzot

Projekta iesniegumu.

[4.7] Eiropas Savienības Tiesa, izskatot Augstākās tiesas lūgumu, 2013. gada 7. februāra spriedumā lietā C-451/11 ir

norādījusi, ja netiek izpildīts kāds no atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, tad šo atbalstu nevar piešķirt. Atbalsta saņemšana

ir pakļauta visu nosacījumu ievērošanai visa projekta laikā, par kuru atbalsta saņēmējs ir uzņēmies saistības, tādējādi pietiek

ar viena nosacījuma neizpildi, lai viņu no konkrētā atbalsta saņemšanas varētu izslēgt (sk. Eiropas Savienības Tiesas

sprieduma 35. - 37. punktu).

Konkrētajā gadījumā konstatējams Noteikumu Nr. 783 8. punktā noteiktais apstāklis – atbalsta pretendents ir speciāli

radījis atbalsta saņemšanai nepieciešamos apstākļus, lai iegūtu publisko finansējumu, kas pārsniedz Pasākuma ietvaros

vienam atbalsta saņēmējam maksimāli pieejamo publiskā finansējuma summu un gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem

projektu iesniedzējiem, kas pats par sevi liedz atbalsta pretendentam saņemt publisko finansējumu. Tādējādi tiesa atzina, ka

nepastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga administratīva akta, ar kuru apstiprinātu tās Pasākuma ietvaros iesniegto

Projekta iesniegumu, izdošanai.

[4.8] Kaut arī tas nevar ietekmēt tiesas atziņu, ka nepastāv labvēlīga administratīva akta izdošanas priekšnoteikumi,

tiesa, ņemot vērā hidromelioratīvās būvniecības eksperta izmaksu kalkulāciju (lietas 53. un 66. lapa), atzina par pamatotu

arī Dienesta secinājumu, ka pieteicējas Projekta izmaksas ir nepamatoti sadārdzinātas un neatbilst Noteikumu Nr. 783

4.4. apakšpunktā noteiktajam pareizas finanšu vadības principam. Šis nepamatotais sadārdzinājums ir konstatējams viena

m3 grāvja gultnes rakšanas izmaksās (eksperts norādījis, ka vidējās izmaksas ir 2,97 lati/m3, bet Projekta iesniegumā

norādīti 6,00 lati/m3), kā arī caurtekas diametrā līdz 0,6 m izbūves izmaksās (eksperts norādījis, ka maksimālās izmaksas ir

282,36 lati/m (noapaļojot 300 lati/m), bet Projekta iesniegumā norādīti 500 lati/m).

Lai arī pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka Projekta iesnieguma C.6 sadaļā ir norādīts uz apgrūtinošiem

hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem, tomēr šajā sadaļā norādītā vispārīgā informācija, ka izveidotie bebru aizsprosti traucē

ūdens teci, appludinot mežu un traucējot normālai koku augšanai, savukārt zemākās vietas sāk pārpurvoties (lietas

31. lapa), nebūt nepamatoto viena m3 grāvja gultnes rakšanas izmaksu sadārdzinājumu par 102 %, kā arī caurteku izbūves

izmaksu sadārdzinājumu par 66 %.

[5] Par pirmās instances tiesas spriedumu SIA „LS Holdings” iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar

pieteikuma argumentiem, papildus norādot turpmāko.

[5.1] Secinājums, ka faktiskais atbalsta saņēmējs ir /pers. A/, ir pretrunā Noteikumiem Nr. 792, jo tie neregulē

jautājumu par juridiskas personas dibinātājiem, dalībniekiem vai amatpersonām. Attiecīgi pieteicēja ir pretendents uz

publisko finansējumu un pieteicēja ir arī atbalsta saņēmējs.

[5.2] Nepareizi interpretēta Noteikumu Nr. 792 norma, kā rezultātā tiesa nonākusi pie kļūdaina secinājuma, ka

publisko finansējumu nevar iegūt kopprojektā ar dalībnieku, kas jau iepriekš saņēmis maksimāli pieejamo publiskā

finansējuma summu.

[5.3] Pieteicēja ir ievērojusi normatīvo aktu prasības saistībā ar publiskā finansējuma piešķiršanas kārtību un nav

speciāli radījusi atbalsta saņemšanai nepieciešamos apstākļus.

[5.4] Tiesa nav piemērojusi Administratīvā procesa likuma 153. panta trešo daļu, jo nav norādījusi, kāpēc pieņēma

Dienesta aprēķinus kā pareizus.

[6] Dienests apelācijas sūdzību neatzina uz Lēmumā un paskaidrojumos tiesai norādītajiem argumentiem. Papildus

norādīja, ka jautājums par projekta izmaksu atbilstību un apmēru ir sekundārs, jo primāri ir konstatējams, vai pieteicējai ir

tiesības pretendēt uz publisko finansējumu.

[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304. panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa administratīvo lietu

izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota

un pieteikums ir noraidāms.

[9] Apgabaltiesa, pārbaudījusi pirmās intances tiesas sprieduma argumentāciju, atzīst, ka tiesa konstatētajos

faktiskajos apstākļos ir pareizi piemērojusi normas, kas reglamentē tiesības uz publiskā finansējuma saņemšanu. Tiesa

pamatoti atzinusi, ka pieteicējas gadījumā izpildās Noteikumu Nr. 792 nosacījumi, kas liedz publiskā finsējuma saņemšanu.

Proti, ir radīti apstākļi publiskā finasējuma, kas pārsniedz vienam atbalsta pretendentam konkrētā pasākumā maksimāli

pieejamo finansējuma summu, saņemšanai, kā arī apstākļi, lai gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem projektu

iesniedzējiem.

Tā kā Administratīvās rajona tiesas 2014 .gada 11. februāra sprieduma motivācija ir pareiza un pietiekama un tiesa ir

sniegusi savu argumentāciju par lietā nozīmīgiem apstākļiem, Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa

likuma 307. panta ceturto daļu pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma motivācijai un papildu argumentāciju

nenorāda.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. pantu un 309. pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „LS Holdings” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu,

apstiprinot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas pasākuma „Infrastruktūra, kas

attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” ietvaros iesniegto projekta iesniegumu Nr. 13.09-

L12500-000230 „Nekustamā īpašuma /NĪ Nosaukums A/ meža meliorācijas sistēmu rekonstrukcija”.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (personīgais paraksts) S. Gintere

Tiesneses (personīgais paraksts) I. Amona

(personīgais paraksts) L. Konošonoka