Legislator Giurisprudenza & Legislazione
125010715 / 1-0107-15 Generato dall'IA

Court dismissed appeal against police fine for crossing solid white line while overtaking stationary vehicle.

Numero d'incarto 125010715 / 1-0107-15
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court rejected the plaintiff's appeal against a police fine for crossing a solid white line to overtake a braking vehicle. While the plaintiff argued the maneuver was necessary to avoid a collision, the court found video evidence and witness testimony proved the line was crossed. Consequently, the court upheld the police decision as legally sound and properly substantiated.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.31 panta 1. daļa; 289.12 panta 2. daļa 1. punkts; 289.13 pants: The court upheld a traffic violation fine when evidence conclusively demonstrated the crossing of a solid white line, rejecting arguments that the maneuver was necessary to avoid an accident.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative violation solid white line overtaking maneuver police fine appeal traffic safety rule evidence evaluation procedural compliance infrazione alle norme della circolazione

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.31 panta 1. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.31 panta 2. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta 2. daļa 1. punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 pants
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. 125010715

Lietas arhīva Nr. 1-0107-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Preiļos 2015.gada 28.septembrī

Preiļu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Stivriņa,

ar sekretāri B.Kaļvu, tulci V.Kivlenieci,

izskatīja atklātā tiesas sēdē /pers.A/personas kods /personas kods/, sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes 2015.gada 3.augusta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF551980.

Aprakstošā daļa

2015.gada 10.jūlijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona

jaunākais inspektors Edgars Skuja pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF551980, ar kuru /pers.A/ atzīts par vainīgu administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.31panta pirmajā daļā, uzlikts naudas sods 55,00 euro apmērā.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka A.Pumpura 2015.gada 3.augusta lēmumu Nr.1597

minētais Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākā inspektora

lēmums atstāts negrozīts, bet /pers.A/ sūdzība noraidīta.

2015.gada 31.augustā Preiļu rajona tiesā saņemta /pers.A/ sūdzība par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

priekšnieka vietnieka 2015.gada 3.augusta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF551980, kurā lūgts vērtēt ceļu policijas inspektora E.Skujas

sastādītā protokola Nr.PF551980 un lēmuma likumību, saskaņā ar kuru iesniedzējam tika uzlikts naudas sods 55,00 euro apmērā un piemēroti 2 soda

punkti par nepārtrauktās līnijas šķērsošanu. Iesniedzējs norāda, ka, apdzenot automašīnu, nepārtraukto līniju nešķērsoja, priekšā braucošais

transportlīdzeklis spēcīgā lietū strauji sāka bremzēt un pārvietoties uz brauktuves labo pusi, lai nogrieztos pa labi vai veiktu apstāšanos ceļa malā, tāpēc

sūdzības iesniedzējs, neradot ceļu satiksmes traucējumus pretim braucošajiem transporta līdzekļiem, kā arī nepārsniedzot ātruma ierobežojumus,

apbrauca automašīnu no kreisās puses, lai neradītu avārijas situāciju automašīnām, kas virzījās aiz viņa. Pēc 200 metriem sūdzības iesniedzējs apstājās,

redzot, ka viņam seko policijas automašīna ar ieslēgtām bākugunīm. Policijas automašīna sākotnēji stāvēja perpendikulāri ceļam, 50 m attālumā no

šosejas. Policijas inspektors pateica, ka sūdzības iesniedzēja ir šķērsojis nepārtraukto līniju un viņam ir jāpaliek mašīnā, kamēr tiks sastādīts protokols.

Iesniedzēja argumenti netika uzklausīti. Ejot uz policijas patruļmašīnu, sūdzības iesniedzējs lūdza parādīt pārkāpuma videomateriālu. Inspektors parādīja

sliktas kvalitātes video ierakstu, kas uzņemts no labās puses 50 metru attālumā no šosejas. Šajā videomateriālā, nav fiksēts pārkāpums, nav redzams, ka

sūdzības iesniedzējs būtu šķērsojis nepārtraukto līniju. Neskatoties uz to un neņemot vērā iesniedzēja paskaidrojumus, nepamatoti tika sastādīts

protokols un uzlikts sods. Nepiekrītot šim lēmumam, sūdzības iesniedzējs 2015.gada 15.jūlijā vērsās ar lūgumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldē, taču sākotnējais lēmums atstāts spēkā. Lūdz tiesu atcelt lēmumu kā nepamatotu un administratīvo lietvedību pret sūdzības

iesniedzēju izbeigt, jo viņa darbībās nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs /pers.A/ uzturēja sūdzību, paskaidroja, ka nav pierādīta viņa vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā,

iepazīstoties ar lietas materiāliem, viņš atkārtoti noskatījās video un pārliecinājās, ka tas ir sliktas kvalitātes, jo līst lietus. Video ir uzņemts perpendikulāri

braukšanas joslām un neparāda pārkāpumu. Video nav fiksēta ne mašīnas marka, ne mašīnas numurzīme. Ar savu rīcību sūdzības iesniedzējs netraucēja

pretim braucošajām automašīnām, jo uz to brīdi neviena mašīna pretī nebrauca. Neapstrīd, ka šajā ceļa posmā ir nepārtrauktā ceļa līnija. Neapstrīd, ka

video materiālā ir redzama situācija, par kuru ir sastādīts administratīvais protokols, neapstrīd arī to, ka tā ir viņa mašīna, lai gan šajā video nevar redzēt

automašīnas marku un reģistrācijas numuru. Pieļauj, ka varbūt ar automašīnas kreiso riteni pieskārās nepārtrauktajai līnijai, bet to nešķērsoja. Sūdzības

iesniedzējs norādīja, ka inspektors pat necentās viņu uzklausīt, uz lūgumu parādīt, kurā protokola ailē viņš var ierakstīt, ka nepiekrīt lēmumam, inspektors

atbildēja, ka var rakstīt sūdzību, ja kaut kam nepiekrīt. Pilnībā nepiekrīt iestādes lēmumam, uzskata, ka nav pietiekošu pierādījumu, sūdzības iesniedzējs

nav izdarījis minēto pārkāpumu. Lūdza atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes lēmumu, ar kuru atstāts spēkā sākotnējais lēmums un izbeigt

administratīvo tiesvedību.

Tiesas sēdē iestādes pārstāvis /pers. D/ sūdzību neatzina un paskaidroja, ka 2015.gada 10.jūlijā /pers. A/ tika sastādīts administratīvā pārkāpuma

protokols par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu un tika piemērots naudas sods 55,00 euro apmērā. Sūdzības iesniedzējs šim lēmumam nepiekrita.

Izskatot sūdzību un lietā esošos materiālus, iestāde pieņēma lēmumu atstāt negrozītu sākotnējo lēmumu. Sūdzības iesniedzēja teiktais un sūdzībā

norādītais ir pretrunā ar lietas materiālos norādīto, sevišķi ar video materiālā redzamo. Video materiālā ir redzams, ka sūdzības iesniedzējs apdzen

transportlīdzekli. Lietā ir arī fotogrāfijas, kas ir izdrukātas no interneta vietnes google-maps, šajās fotogrāfijās ir ceļa posms, par ko ir strīds, un tajās

redzams, ka tas ir ceļš ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, kas ir sadalītas ar nepārtrauktu joslu - 920 ceļa apzīmējumu – “nepārtraukta līnija”. No

fotogrāfijām ir redzams, ka šajā posmā nav iespējams apbraukt transportlīdzekli, jo joslas platums to neatļauj. No fotogrāfijām ir redzams, kur atradās

policijas darbinieki, redzams, ka nebija šķēršļu, kas liegtu policijas darbiniekiem pamanīt to vietu, kur tieši sākās apdzīšanas manevrs. Tāpat no video

ieraksta ir skaidri redzams, ka neviens transportlīdzeklis nesamazina ātrumu un neveic nekādus pagriezienus, visi brauc vienmērīgi. Vienkārši garām

braucošais transportlīdzeklis, ko vadīja sūdzības iesniedzējs, veic apdzīšanas manevru vietā, kur tas ir aizliegts. Policijas darbinieks, redzot šo situāciju,

attiecīgi ir reaģējis un uzsācis braukt pakaļ minētajam transportlīdzeklim. Video ierakstā ir redzams, ka sūdzības iesniedzējs pats saprot, ka laikam

policijas ekipāža brauc pēc viņa un tāpēc pats apstājas, nevis viņu aptur policija. Tātad viņš saprot, ka ir kaut ko pārkāpis. Kā redzams no protokola,

tad iesniedzējs ir iepazinies ar šo protokolu un to parakstījis, viņam tika izskaidrotas savas tiesības un pienākumi. Nekādus paskaidrojumus viņš nav

sniedzis, nav norādījis nekādus lieciniekus. Izvērtējot video materiālu kopā ar iesniedzēja sūdzību un administratīvā pārkāpuma protokolu, iestāde

uzskata, ka pārkāpums bija un lēmums ir pieņemts pamatoti. Panta sankcija paredz konstantu naudas sodu par šādu pārkāpumu, iestāde nav tiesīga šo

sodu samazināt vai palielināt, piemērotais sods 55,00 euro par šādu pārkāpumu nav par bargu. Lūdza iestādes lēmumu atstāt negrozītu.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. E/ liecināja, ka sūdzības iesniedzējam protokols tika sastādīts un sods piemērots par apdzīšanas manevru pie

nepārtrauktās baltās līnijas apdzīvotā vietā Ķegums. Nepārtrauktā baltā līnija Ķegumā ir sākot no Lāčplēša ielas līdz pat apdzīvotās vietas robežai

virzienā uz Daugavpili. Sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis veica apdzīšanas manevru, šķērsojot balto, nepārtraukto līniju un pēc tam atgriezās savā

braukšanas joslā. Šajā ceļa posmā patruļmašīna atradās uz Kuģu ielas, kas ir netālu no Ķeguma pilsētas teritorijas un tur ir ļoti labi pārredzams šis posms,

kur ir nepārtrauktā līnija. Policijas tehniskie līdzekļi, konkrēti, kamera nespēj šo visu posmu uztvert, bet pārkāpums tika viennozīmīgi fiksēts, gan video

materiālā, gan bija redzams dabā. Liecinieks kopā ar kolēģi redzēja, ka tiek veikts apdzīšanas manevrs, jo citas iespējas tur nav, kā tikai apbraukt

transportlīdzekli, šķērsojot nepārtraukto līniju. Gadījumā, ja priekšā braucošās automašīnas nogriežas kādā sānu ielā vai apstājas, tad nekad nesoda tos

šoferus, kas apbrauc šādu automobili, šķērsojot balto nepārtraukto līniju, soda tikai tad, ja automašīna apdzen lielā ātrumā, šķērsojot balto nepārtraukto

līniju. Sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis uzsāka apdzīšanas manevru pie ceļa apzīmējuma Nr.920 un atgriezās savā braukšanas joslā arī pie ceļa

apzīmējuma Nr.920. Sūdzības iesniedzējam par šo pārkāpumu tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un piemērots sods 55,00 euro apmērā,

jo šī panta sankcija paredz šādu sodu. Sūdzības iesniedzējs esošo situāciju uz vietas neapstrīdēja, saprata savu pārkāpumu, parakstīja administratīvā

pārkāpuma protokolu un nekādus iebildumus neizteica.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. F/ liecināja, ka tas bija jūlijā, liecinieka tēvs /pers.A/ bija pie stūres, liecinieks sēdēja blakus. Viņi brauca cauri

Ķegumam, kad no pagrieziena izbrauca neliela automašīna, kura pie luksofora, apstājās, jo dega sarkanā gaisma, kad tajā iedegās zaļā gaisma, šī

automašīna turpināja stāvēt. Kad tā sāka braukt, liecinieka tēvs to gribēja apdzīt, bet ceļa apstākļi to neļāva, jo lija stiprs lietus, neko nevarēja redzēt, kā

arī ceļa apzīmējuma nepārtrauktā līnija neļāva apdzīt šo automašīnu. Priekšā braucošā automašīna pēkšņi strauji bremzēja un sāka griezties pa labi,

sūdzības iesniedzējs šo automašīnu apdzina, pēc tam viņu apturēja policijas inspektors. Nav saprotams, kāpēc policijas inspektors apturēja tēva

automašīnu, jo apbraucot priekšā esošo automašīnu, viņš nešķērsoja balto nepārtraukto līniju, varbūt tikai tai pieskārās.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, atzīst, ka sūdzība nav pamatota un ir

noraidāma.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punkts nosaka, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību administratīvā

pārkāpuma lietā taisa spriedumu, ar kuru iestādes lēmumu atstāj negrozītu, bet sūdzību noraida.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta septītajā daļā noteikts, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj, vai ir

noticis administratīvais pārkāpums; vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; vai persona ir

sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; kāds administratīvais sods piemērojams personai; vai

apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams; kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām

administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

Lietā esošie materiāli apliecina, ka ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas

bataljona jaunākā inspektora Edgara Skujas lēmumu /pers.A/ atzīts par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.31 panta pirmajā daļā un uzlikts naudas sods 55,00 euro apmērā.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka A.Pumpura 2015.gada 3.augusta lēmumu Nr.1597

minētais lēmums atstāts negrozīts.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro,

vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir

atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības,

kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras

šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā

iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus,

kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1 pantu pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu liecības,

eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi,

procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.31 panta pirmā daļa nosaka, ka par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa

apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses apdzenot - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā.

Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr. 571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 314.1.apakšpunkts noteic, ka horizontālais apzīmējums ir

920. - nepārtraukta līnija - sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, apzīmē braukšanas joslu robežas bīstamās vietās, brauktuves

posmus, kuros aizliegts iebraukt, transportlīdzekļu stāvvietu un stāvlaukumu robežas, brauktuves malu ceļu posmos, kuros aizliegts apstāties un stāvēt, kā

arī atdala joslu, kas paredzēta noteiktu transportlīdzekļu braukšanai. Plata līnija apzīmē mehānisko transportlīdzekļu brauktuves malu vietās, kur uz ceļa

vienā līmenī ar tā segumu ierīkots velosipēdu ceļš.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.31 panta pirmajai daļai, jākonstatē

svarīgākās administratīvā pārkāpuma sastāva kvalificējošās pazīmes, – proti, - ka konkrētajā ceļa posmā ir Ceļu satiksmes noteikumos noteikts 920.,

947. vai 928.ceļa apzīmējums, un ka pie administratīvās atbildības saucamā persona, vadot transportlīdzekli, veica apdzīšanas manevru, šķērsojot

nepārtraukto līniju.

Lietā nav strīda, ka administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF551980 minētajā ceļa posmā Ķegumā Rīgas ielā (virzienā no Lāčplēša ielas uz Kuģu ielu)

ir noteikts ceļa apzīmējums Nr.920. - nepārtraukta līnija, kas sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas. Minētais pierādīts ar

liecinieku liecībām, lietas materiālos esošajiem rakstveida pierādījumiem un foto uzņēmumiem par attiecīgo ceļa posmu, šo faktu neapstrīdēja arī sūdzības

iesniedzējs.

Sūdzības iesniedzējs /pers.A/ tiesas sēdē neatzina, ka viņš 2015.gada 10.jūlijā Ogres novada, Ķegumā, braucot pa minēto ceļa posmu un apdzenot

priekšā braucošo automašīnu, būtu šķērsojis nepārtraukto līniju. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka nav šķērsojis nepārtraukto līniju, kā tas norādīts

protokolā, pieļauj, ka varbūt ar automašīnas kreiso riteni tikai nedaudz uzbrauca šai nepārtrauktajai līnijai, jo bija spiests apbraukt priekšā braucošo

automašīnu, kura samazināja ātrumu un bremzēja.

Tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzēja pozīcija, neatzīstot savu vainu, izskaidrojama ar vēlmi izvairīties no administratīvās atbildības un soda.

Šādi /pers.A/ paskaidrojumi ir pretrunā ar sūdzības izskatīšanā gūtajiem pierādījumiem.

No liecinieka /pers. E/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām izriet, ka sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis veica apdzīšanas manevru, šķērsojot balto,

nepārtraukto līniju un pēc tam atgriezās savā braukšanas joslā, kas neapšaubāmi bija redzams policijas darbiniekiem.

Tiesa nekonstatē apstākļus, kas liktu šaubīties par to, ka policijas darbinieks par administratīvo pārkāpumu sniegtu melīgas liecības vai būtu

subjektīvi ieinteresēts tā rezultāta sasniegšanā. Tādēļ atzīstams, ka policijas darbinieka liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus

dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Tiesas sēdē noskaidrots, ka minētajam policijas darbiniekam un sūdzības iesniedzējam

nepastāv iespējami naidīgas attiecības. Tiesa nekonstatē arī policijas inspektora iepriekšēju saistību ar pārkāpēju un līdz ar to vēlmi pieņemt pārkāpējam

nelabvēlīgu lēmumu.

Liecinieks/pers. F/ tiesas sēdē liecināja, ka viņaprāt tēvs /pers. A/ administratīvā pārkāpuma lietā norādītajos apstākļos nav šķērsojis balto,

nepārtraukto līniju, varbūt “tikai tai pieskārās”. Šādas liecinieka liecības tiesa izskaidro ar vēlmi palīdzēt sūdzības iesniedzējam izvairīties no

administratīvās atbildības.

Novērtējot administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus to kopsakarībā, liecinieku sniegtās liecības administratīvā pārkāpuma lietas

izskatīšanas laikā, sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus, tiesa uzskata, ka sūdzības izskatīšanā ir gūti pierādījumi, ka /pers.A/ ir izdarījis Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.31 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

/pers.A/ vaina izdarītajā administratīvajā pārkāpumā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.31panta pirmajā daļā, ir

pierādīta ar šādiem rakstveida pierādījumiem: ar 2015.gada 10.jūlija administratīvo pārkāpuma protokolu Nr.PF551980, ar 2015.gada 10.jūlija

administratīvajam pārkāpuma protokolam pievienoto video materiālu, ar 2015.gada 30.jūlija Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes sūdzību un iesniegumu izskatīšanas nodaļas I.Kraujas ziņojumu, ar lietas materiāliem pievienotajām fotogrāfijām no video ieraksta (lietas

materiālu 19.-21. lapa), ar lietas materiāliem pievienotajām fotogrāfijām, kas ir izdrukātas no interneta vietnes google-maps (lietas materiālu 22.-24.

lapa).

Tiesa atzīst, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF551980 pieņemts likumīgi un pamatoti. /pers.

A/ noteikts panta sankcijā paredzētais naudas sods. Lēmums atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteikumiem, izdots ievērojot

procesuālos un formālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

Ņemot vērā minētos apstākļus, tiesa atzīst, ka ir pamats iestādes lēmumu atstāt negrozītu un sūdzību noraidīt.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu, tiesa

nosprieda:

Atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2015.gada 3.augusta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.PF551980, bet /pers.A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Preiļu rajona

tiesā.

Tiesnese I.Stivriņa