Court partially allowed eviction for unpaid rent and damages under Latvian tenancy law.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court partially dismissed the landlord's request to evict tenants for non-payment of rent and utilities. While the court found factual tenancy relationships existed despite the lack of a written contract, it rejected the claim for a specific liquidated damages sum. Consequently, the court ordered eviction and awarded the base debt plus statutory interest and court costs.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Law on Tenancy; Civil Procedure Law: Where a written tenancy agreement is absent but factual tenancy relations exist, a landlord may claim rent and damages, but specific liquidated damages must be proven separately from statutory interest claims.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.C29501311-106813
S P R IE D U MS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.JANĒVIČA
ar sekretāri /sekretāre/
2013.gada 06.novembrī
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10
civillietu
SIA ,,/nosaukums/prasību pret /pers.A/, /pers.B/par izlikšanu no dzīvojamās platības, parāda piedziņu
Tiesa
K ON S T AT Ē JA:
2011.gada 12.janvārī tiesā saņemts SIA ,,/nosaukums/” prasības pieteikums pret /pers.A/, /pers.B/par izlikšanu no dzīvojamās
platības, parāda piedziņu, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10., 11., 12. pantiem , 28.-2.panta 1.daļas1.punktu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāv faktiskās īres tiesiskās attiecības uz dzīvojamo telpu /adrese/, jo
dzīvojamās telpas īres līgums nav noslēgts. Neskatoties uz to atbildētāji ir reģistrēti šajā dzīves vietā un viņiem ir noformēta dzīvokļa
kartīte. Atbildētāji šajā dzīvojamā platībā dzīvo no 1995.gada 23.augusta.
Īrniekam bija nodrošinātas iespējas lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un izmantot pamatpakalpojumus, taču
īrnieki vairāk nekā trīs mēnešus nav maksājuši par dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem. Prasītājs pirms
prasības celšanas iepriekš brīdināja atbildētājus. 21.07.2010. atbildētāji atteicās parakstīt brīdinājumu, 28.09.2010. nosūtīts ierakstīts
sūtījums, kurš ir saņemts, jo nav atgriezts prasītājam, 01.11.2010. nosūtīts ierakstīts sūtījums, kurš netika izņemtas, 11.11.2010.
laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” publicēts brīdinājums par nepieciešamību nokārtot īres un pamatpakalpojumu maksājumus.
Neskatoties uz to, parāds nav dzēsts un uz 2010.gada decembri parāds par īri un pamatpakalpojumiem sastāda LVL 1769,60, kas
sastāv no īres maksas LVL 280,72 un pamatpakalpojumu parāda LVL 1488,88.
2012.gada 02.maijā tiesā saņemti prasītāja papildinājumi, kuros prasītājs norāda, ka uz 2012.gada aprīli parāds pieaudzis līdz LVL
2888,62, no kuriem LVL 2812,69 ir pamatparāds, un LVL 75,93 soda nauda. Prasību par izlikšanu un parāda piedziņu un tiesas
izdevumu piedziņu uztur pilnā apmērā.
Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, tiesā saņemts iesniegums ar lūgumu skatīt lietu bez viņa klātbūtnes. Tiesa, saskaņā ar
Civilprocesa likuma 156.pantu, uzskata par iespējamu lietu izskatīt bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes.
Atbildētājs /pers. B/uz tiesas sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem nepaziņoja, nelūdza lietas izskatīšanu, lai gan par tiesas
sēdes vietu un laiku viņiem tika savlaicīgi un pienācīgā kārtā paziņots. Pastāvot šādiem apstākļiem un saskaņā ar Civilprocesa
likuma 156.pantu, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.
Atbildētāja /pers. B/rakstveida paskaidrojumi vai iebildumi sakarā ar celto prasību, tiesā saņemti netika.
Pārbaudot lietas materiālus, izdrukas no Iedzīvotāju reģistra redzams, ka atbildētāja /pers. A/ ir mirusi 2013.gada 14.jūnijā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 7.pkt., tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja mirusi fiziskā persona, kura ir viena no pusēm lietā,
un apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu.
Tiesa, pārbaudot lietā esošos materiālus, atzīst, ka prasība ir daļēji pamatota un daļēji apmierināma sekojošu apsvērumu dēļ:
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pants nosaka, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir
dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.
Kā redzams, no lietas materiāliem, ne ar vienu no atbildētājiem Dzīvojamās telpas īres līgums nav noslēgts un starp pusēm apstāv
faktiskās īres tiesiskās attiecības. No lietas materiāliem redzams, ka uz atbildētājiem ir noformēta dzīvokļa kartīte un atbildētāji
strīdus dzīvojamā telpā dzīvo kopš 1995.gada 23. augusta ( l.l.10).
Likums ,,Par dzīvojamo telpu īri,, 28.-2 pants nosaka, ka, ja īrnieks ir parādā īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem Izīrētājs
var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās
telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija
nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem; 2) ja īrnieks vairāk nekā
trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar
dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā
brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību
tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.
Lietas materiālos atrodas publikācijas apliecinājums laikrakstā „ Latvijas Vēstnesis” ( laidiens Nr. 179 2010.gada 11. novembris),
no kura redzams, ka /pers. A/ un /pers. B/ tiek brīdināti par īres parāda nomaksu mēneša laikā no publikācijas brīža ( l.l.15).
Kā redzams no lietā esošajiem materiāliem atbildētājs savlaicīgi nekārto savas dzīvojamās platības apsaimniekošanas un
uzturēšanas maksājumus, kā arī par pamatpakalpojumiem par dzīvojamās platības /adrese/ uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī
par sniegtajiem pamatpakalpojumiem. Neskatoties uz to, ka atbildētājs parādu nav nomaksājis, viņam visu maksājumu neizdarīšanas
laiku tika dota iespēja izmantot pamatpakalpojumus. Turklāt atbildētājs nav apstrīdējis minēto maksājumu aprēķināšanas kārtību un
apmēru.
Tiesa, izvērtējusi lietas materiālus to saistībā un kopsakarā, ir nonākusi pie secinājuma, ka prasība ir pamatota, tā kā pastāv likuma
„Par dzīvojamo telpu īri” 28.-1.,28.-2.panta minētie priekšnoteikumi dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanai un īrnieka izlikšanai no
dzīvokļa.
Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Kā redzams no lietā esošajām grāmatvedības izdrukām par maksājumiem dzīvoklim Nr/adrese/, Rīgā, tad parāds uz tiesas sēdes
dienu ir pieaudzis un sastāda Ls 2812,69. Pie šādiem apstākļiem no atbildētāja piedzenams parāds par dzīvojamās platības
/adrese/ uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par sniegtajiem pamatpakalpojumiem Ls 2812,69 apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods
bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Ņemot vērā, ka starp prasītāju un atbildētāju dzīvojamās telpas īres līgums nav noslēgts un pastāv faktiskās īres tiesiskās attiecības,
prasība par aprēķināto līgumsodu LVL 75,93 , nav pamatota un šajā daļā prasība ir noraidāma. Taču tiesa atzīst, ka prasītājam ir
tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildes dienai, nepārsniedzot
pamatparāda summas lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta 1.daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Pie šādiem apstākļiem ir pamats piedzīt no atbildētāja valsts nodevu Ls 219,24 un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 apmērā.
Civilprocesa likuma 36.panta 2.daļa nosaka, ja palielina prasības summu, izņemot procentu un pieaugumu pievienošanu, atbilstoši
piemaksājama valsts nodeva.
Ņemot vērā, ka prasītājs iesniedza tiesā prasības grozījumus, no kuriem redzams, ka atbildētāja parāds uz tiesas sēdēs dienu ir
pieaudzis, līdz ar to no atbildētāja ir piedzenama valsts nodeva valsts labā Ls 61,30 apmērā.
Pamatojoties uz minēto un vadoties Civilprocesa likuma 1.,12.,41.,97.,156., 193.,223., 204.-1.pantiem , tiesa
N OS P R IE D A:
Prasību apmierināt daļēji.
Izbeigt faktiskās dzīvojamās telpas īres līguma attiecības ar atbildētāju /pers.B//personas kods/ un izlikt /pers.B//personas
kods/ no dzīvokļa /adrese/ ar visām no viņas atkarīgām personām un mantām bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.
Piedzīt no/pers.B/ /personas kods/ par labu SIA „/nosaukums/” (Reģ. Nr.40103362321, jurid. adrese Mārtiņa ielā 7, Rīga)parādu
Ls 2812,69, tiesas izdevumus Ls 222,54, bet kopā - Ls 3035,23 (trīs tūkstoši trīsdesmit pieci lati 23 santīmi).
Piedzīt no /pers.B//personas kods/ valsts nodevu Ls 61,30 (sešdesmit viens lati 30 santīmi) valsts labā, maksājuma
uzdevumā norādot: Saņēmējs: Valsts kase Reģistrācijas Nr. 90000050138 Konta Nr. /konta numurs/ Saņēmēja banka: Valsts
kase BIC kods TRELLV22.
Izbeigt tiesvedību prasības daļā attiecībā pret /pers.A/civillietā Nr.C29501311-106813.
Noteikt, ka /pers.B/spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.
Spriedumu prasītājs var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas instancē Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Atbildētājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas apelācijas instancē Rīgas
apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Motivēts spriedums sastādīts 2013.gada 20.novembrī.
Tiesnese I.Janēviča