Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C12234215 / C-2342-15 Generato dall'IA

Court allows alimony claim against non-custodial parent based on statutory duty to support children.

Numero d'incarto C12234215 / C-2342-15
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court granted the plaintiff's request for monthly child support against the non-custodial parent in a small claims civil proceeding. The plaintiff, the custodial mother, argued that the father failed to provide necessary funds for her children's upbringing despite their separation. The court ruled that the father has a statutory obligation to contribute to child maintenance regardless of his income or living situation. Consequently, the judgment ordered him to pay 25% of the minimum wage until age seven and 30% thereafter, plus court costs.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Law 177, 178, 179; Ministry of Justice Decree No. 37: Parents must provide child maintenance proportional to their means, and this duty persists even when children live separately from one parent.

Parole chiave

Generato dall'IA
child support obligation non-custodial parent minimum wage percentage separated parents statutory maintenance duty stato di bisogno diritto agli assegni per figli trascuranza degli obblighi di mantenimento

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Law 177, 178, 179
Ministry of Justice Decree No. 37
Civil Procedure Law 250.21, 250.22, 56, 56.1, 42, 34, 35, 39, 189-193, 204.1, 440.2, 440
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C12234215

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2015.gada 24.novembrī

Daugavpils tiesa:

tiesnesis Jānis Šauša

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu. Tiesa

konstatēja:

prasītāja /pers. B/ iesniedza maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. C/, prasības pieteikumā kā prasības priekšmetu un pamatu norādot uzturlīdzekļu

piedziņu nepilngadīgu bērnu uzturēšanai.

Prasības pieteikumā paskaidrots, ka Prasītājas laulība ar Atbildētāju ir šķirta. Apgalvots, ka bērni atrodas Prasītājas aizgādībā un uzturēšanā. Prasītāja

norāda, ka viņa saņem darba algu un valsts pabalstu, citu ienākumu nav, bet viņai ir jāiegādājas bērniem apģērbs, pārtika, jānodrošina mājoklis un veselības

aprūpe. Apgalvo, ka viņai trūkst līdzekļu bērnu uzturēšanai, bet Atbildētājs labprātīgi nedod līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Paskaidro, ka viņai

nav zināms Atbildētāja ienākumu apmērs. Prasītāja ir norādījusi piedzenamo uzturlīdzekļu summu mēnesī: /pers. D/ 108,00, /pers. E/ 90,00.

Prasība ir pamatota ar Civillikuma 177.panta trešo daļu, 178.panta pirmo daļu un 179.panta pirmo un otro daļu. Tiek pieteikti sekojoši prasījumi: piedzīt

no Atbildētāja Prasītājas labā ikmēneša līdzekļus bērnu uzturēšanai 25% apmērā no minimālās darba algas līdz bērnu 7 gadu vecumam un 30% apmērā no

bērnu 7 gadu vecuma līdz pilngadībai vai pušu materiālā stāvokļa izmaiņām katram bērnam, sākot no prasības iesniegšanas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmajai daļai un 250.22panta pirmajai daļai, Atbildētājam tika izsūtīts prasības pieteikums un tam pievienotie

dokumenti, izskaidrotas procesuālās tiesības, informācija par tiesas sastāvu un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Tā kā Atbildētājam tiesas

dokumenti tika izsūtīti uz deklarēto dzīvesvietu Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajā kārtībā, un puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, tiesa

nolēma izskatīt lietu rakstveida procesā.

Tiesa, izvērtējusi iesniegtos pierādījumus, secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma sekojošu apsvērumu dēļ: ar dzimšanas apliecībām apstiprināts,

ka 2004.gada 15.februārī dzimušās /pers. D/ un 2008.gada 12.novembrī dzimušās /pers. E/ vecāki ir /pers. C/ (atbildētājs) un prasītāja /pers. B/. Prasītājas

laulība ar Atbildētāju ir šķirta 2014.gada 22.aprīlī (Notariālais akts). Kā liecina izziņa no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, ziņas par Prasītājas,

Atbildētāja un bērnu dzīvesvietu, tad bērni dzīvo kopā ar Prasītāju un atrodas viņas apgādībā, bet Atbildētājs dzīvo šķirti. Tiesa uzskata, ka nav pamata

apšaubīt Prasītājas apgalvojumu par to, ka Atbildētājs nesniedz materiālo palīdzību bērnu uzturēšanai nepieciešamajā apmērā, jo Atbildētājs nav pat

sasniedzams deklarētajā dzīvesvietā. Latvijas Republikas Civillikuma 179.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu

spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna

uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem - tātad Atbildētāja pienākums ir samērā ar

saviem mantas līdzekļiem piedalīties bērnu uzturēšanā, kuri atrodas Prasītājas aprūpē un apgādībā. Lietā nav ziņu par Atbildētāja ienākumiem, bet uzturlīdzekļi

tiek prasīti valstī noteiktajā minimālajā apmērā, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”. Minēto

noteikumu 1.punktā ir norādīts, ka noteikumi nosaka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums

nodrošināt katram savam bērnam. 2.punktā noteikts, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus no bērna

piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet no 7 gadu vecuma

sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30% apmērā. Tātad, Atbildētāja pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus prasītajā apmērā, atbilstoši Ministru

kabineta noteikumiem. Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu un Ministru kabineta noteikumiem Nr.37, uzturlīdzekļu apmērs ir nosakāms procentuāli.

Piedzenot uzturlīdzekļus no /pers. C/, no viņa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, valsts labā piedzenami tiesas izdevumi. Šajā

gadījumā tā ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu, 35.panta pirmās daļas 3.punktu, 39.pantu, 189.-193.pantu, 204.1pantu, 440.2 un

440. pantu, tiesa

nosprieda :

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, labā līdzekļus meitu /pers. D/, personas kods /personas

kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, uzturēšanai 25% apmērā no minimālās mēneša darba algas ik mēnesi līdz bērnu 7 gadu vecuma

sasniegšanai, bet no 7 gadu vecuma - 30% apmērā no minimālās mēneša darba algas, piedziņu uzsākot no 2015.gada 2.septembra un turpinot līdz bērnu 18

gadu vecuma sasniegšanai, samaksu veicot AS “DNB BANKA” bankas kontā /numurs/.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu EUR 329,78 (trīs simti divdesmit deviņi euro 78 centi) un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 6,20 (seši euro 20 centi).

Noteikt /pers.C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei septiņu dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2015.gada 24.novembra,

iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnesis