Legislator Giurisprudenza & Legislazione
126010213 / 103AA-0135-13 Generato dall'IA

Court dismisses appeal against administrative penalty for smuggling cigarettes, upholding confiscation and fines.

Numero d'incarto 126010213 / 103AA-0135-13
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Regional Court of Latgale dismissed the appellant's appeal, leaving the first-instance judgment regarding the smuggling of cigarettes unchanged. The appellant argued for a reduced fine and exemption from liability based on personal hardship, but the court found no grounds for leniency. The court ruled that the intentional nature of the violation and the appellant's prior knowledge of the consequences precluded any finding of a trivial offense.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.pants; 289.12 panta 2. daļa, 289.22 pants: An administrative violation cannot be deemed trivial if the perpetrator acted intentionally and was aware of the potential consequences and public interest infringements.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative violation smuggling cigarettes trivial offense confiscation of vehicle intentional violation stato difettoso del veicolo vizio di costruzione industria automobilistica

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta 2. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.22 pants
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

LietaNr.126010213

SPRIEDUMS

Rēzeknē 2013.gada 24.oktobrī

Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

šādā sastāvā: tiesnesis - referents – A.Strauts,

tiesneši – I.Raciņš un D.Skudra,

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar administratīvā pārkāpuma izdarīšanā vainojamās personas

/pers. D/, personas kods /personas kods/, iesniegto apelācijas sūdzību par Rēzeknes tiesas 2013.gada 8.jūlija spriedumu, ar kuru

atstāts negrozīts Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores N.Jezdakovas 2013.gada 15.aprīļa lēmums Nr.22.5/L-10122, bet

/pers. D/ sūdzība par šo lēmumu noraidīta.

Noklausoties tiesneša – referenta ziņojumu, pārbaudot apelācijas sūdzībā norādītos argumentus un iesniegtos pierādījumus,

apelācijas instances tiesa

ko nsta tē

Ar Rēzeknes tiesas 2013.gada 8.jūlija spriedumu konstatēts, ka Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas

dienesta vecākais inspektors Viktors Moisejevs 2013.gada 18.janvārī sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu AA Nr.062806,

kurā konstatējis, ka 2013.gada 18.janvārī, plkst.8.50, /adrese/, /pers. D/ ar automašīnu n/a, reģistrācijas Nr./TL numurs/, mēģināja

slēptā veidā (pārbūvētos automašīnas sliekšņos), virs atļautās normas, ievest no Krievijas Federācijas caur Pededzes

robežšķērsošanas vietu 34 000 cigarešu ar Krievijas Federācijas akcīzes markām. Līdz ar to, /pers. D/ ir pārkāpis likuma „Par

akcīzes nodokli” 21.panta ceturtās daļas 1.1 punkta normu un izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK)

201.12 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Muitas pārvaldes direktora vietnieces S.Kārkliņas-Ādmines 2013.gada 12.februāra

lēmumu Nr.F07/AA-062806 /pers. D/ atzīts par vainīgu LAPK 201.12 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts

ar naudas sodu Ls 500 apmērā, konfiscējot izņemtās 34 000 cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes markām, automašīnu n/a,

reģ.Nr./TL numurs/, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību Nr./apliecības numurs/ un vienu aizdedzes atslēgu.

Par minēto 2013.gada 12.februāra lēmumu Nr.F07/AA-062806 /pers. D/ iesniedza sūdzību Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektoram. Izskatot /pers. D/ sūdzību, ar VID ģenerāldirektores N.Jezdakovas 2013.gada 15.aprīļa lēmumu Nr.22.5/L-10122

pārsūdzētais 2013.gada 12.februāra lēmums Nr.F07/AA-062806 tika grozīts daļā par naudas sodu, nosakot /pers. D/ naudas sodu

Ls 400 apmērā, pārējā daļā lēmums tika atstāts negrozīts, bet /pers. D/ sūdzība šajā daļā noraidīta.

Nepiekrītot 2013.gada 15.aprīļa VID ģenerāldirektores N.Jezdakovas 2013.gada 15.aprīļa lēmumam Nr.22.5/L-10122, /pers. D/

vērsās ar sūdzību Rēzeknes tiesā, lūdzot 2013.gada 15.aprīļa lēmumu Nr.22.5/L-10122 atcelt, atzīt administratīvo pārkāpumu par

maznozīmīgu un atbrīvot viņu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu, kā arī atdot viņam konfiscēto

automašīnu. Savukārt, ja tiesa uzskatīs, ka izdarītais administratīvais pārkāpums nav maznozīmīgs, tad grozīt soda mēru, samazinot

naudas sodu, un nepiemērot automašīnas BMW X5, reģ. Nr./TL numurs/ konfiskāciju un atgriezt automašīnu tās īpašniekam.

Ar Rēzeknes tiesas 2013.gada 8.jūlija spriedumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores N.Jezdakovas 2013.gada 15.aprīļa

lēmums Nr.22.5/L-10122 atstāts negrozīts, bet /pers. D/ sūdzība par šo lēmumu, kā nepamatota, noraidīta.

Administratīvā pārkāpuma izdarīšanā vainojamā persona /pers. D/ iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt Rēzeknes tiesas

2013.gada 8.jūlija spriedumu pilnā apjomā, jo spriedums nav likumīgs un tiesiski pamatots.

Sūdzības iesniedzēja /pers. D/ ieskatā, pirmās instances tiesa, taisot spriedumu, nedrīkstēja vienkārši pievienoties iestādes (VID

amatpersonas) argumentācijai, bet tiesai bija jāvērtē tiesas sēdē iegūtā informācija, tostarp, /pers. D/ sniegtie paskaidrojumi, kas

savukārt netika ņemti vērā un izvērtēti.

Pirmās instances tiesa pievienojusies iestādes nepamatotajiem un nepareizajiem secinājumiem, neņemot vērā to, ka Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore nav, atbilstoši LAPK 244.panta prasībām, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētījusi visus lietas

apstākļus un nav ieguvusi pierādījumus, kas liecinātu par /pers. D/ vainīgumu viņam inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Proti, konkrētajā gadījumā VID amatpersonas secinājums, ka automašīna „BMW X5” bija speciāli pārbūvēta un pielāgota tā, ka tajā

iespējams paslēpt cigaretes, pamatots tikai ar to, ka automašīnas sliekšņi izskatījās savādāk. Taču, kāpēc automašīnas sliekšņi tā

izskatījās, ne iestāde, ne tiesa nevērtēja.

Tajā pašā laikā, VID amatpersona savā 12.02.2013. lēmumā norādīja, ka no /pers. D/ iesniegtās n/a izziņas neizriet, ka automašīnas

sliekšņi, sagatavojot tos remontdarbiem, tikuši pārbūvēti par padziļinātu atveramu nišu, kuru, iespējams, aizvērt ar vāciņu, tādējādi

radot iespēju tajos ievietot jebkādu preci.

Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā un vērtējusi arī to, ka konkrētajā gadījumā VID amatpersonas, savos lēmumos izdarot

nepamatotus secinājumus, ka sūdzības iesniedzējs 2012.gadā un 2013.gadā, kopā 11 reizes, ar automašīnu BMW X5, reģ. Nr./TL

numurs/, kurā izveidotas slēptuves, varēja pārvietot nedeklarēto preci, faktiski pieļāva sūdzības iesniedzēja nevainīguma

prezumpcijas principa un cilvēktiesību pārkāpumu, jo, vērtējot uzliktā soda bargumu, rodas iespaids, ka /pers. D/ papildus sodīts arī

par viņa iespējamajiem pārkāpumiem.

Izskatot lietu, pirmās instances tiesa vispār nepievērsa uzmanību un spriedumā nevērtēja sūdzības iesniedzēja aizstāvja norādi uz VID

vadlīnijām par sankciju piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietās, konkrēti VID 07.07.2011. rīkojuma Nr.2190 „Vadlīnijas par

administratīvo sodu sankciju piemērošanas principiem VID kompetencē esošo administratīvo pārkāpumu lietās” Pielikumu un tajā

veiktos grozījumus, saskaņā ar kuriem no 2012.gada 1.jūlija netiek piemērota automašīnas konfiskācija, ja pārkāpums ar automašīnu

izdarīts pirmo reizi, kas konkrētajā gadījumā attiecināms arī uz sūdzības iesniedzēja izdarīto pārkāpumu, jo viņš pieļāva pārkāpumu

pirmo un arī vienīgo reizi. Tādēļ konkrētajās gadījumā nebija tiesiska pamata viņam piederošās automašīnas konfiskācijai. Turklāt,

šajās vadlīnijās norādīts par terminu - „mainīta konstrukcija, tajā izveidojot slēpni”, ko nevar attiecināt uz sūdzības iesniedzējam

inkriminēto pārkāpumu, jo automašīnai netika mainīta konstrukcija, automašīnas sliekšņi atradās savās vietās rūpnieciski piemetināti,

aiztikts bija tikai sapuvis metāls sānu pusē, kur slieksnis pie virsbūves nemaz nestiprinās. Un konkrētajā gadījumā automašīnai nebija

arī slēptuvju. Analizējot tiesu praksi līdzīgās lietās, tiesas nav piemērojušas transportlīdzekļa konfiskāciju, kas ir ļoti bargs mantiska

rakstura sods, bet atzinušas, ka par izdarīto administratīvo pārkāpumu piemērotākais sods ir naudas sods un tabakas izstrādājumu

konfiskācija.

Konkrētajā gadījumā ne Rēzeknes tiesa, ne Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas nepārliecinājās, vai nav pamata izbeigt

administratīvo lietvedību, pamatojoties uz LAPK 21.pantu, proti, izbeigt lietvedību izdarītā administratīvā pārkāpuma maznozīmīguma

dēļ.

Tāpat konkrētajā gadījumā pirmās instances tiesa spriedumā nav analizējusi, vai tika ievērots samērīguma princips, sūdzības

iesniedzējam par izdarīto pārkāpumu papildus piemērojot arī transportlīdzekļa konfiskāciju, kura piemērošana paredzēta kā

alternatīvā, nevis obligāta. Tiesa nav arī analizējusi ievesto cigarešu un konfiscētās automašīnas savstarpējo vērtību.

Papildus minētajam, sūdzības iesniedzējs norāda, ka ļoti nožēlo izdarīto un viņam ir kauns par savu rīcību. Viņš vienkārši ļāvies mirkļa

vājumam, Krievijā saprotot, ka nepabeigtu automašīnas remontu var izmantot cigarešu ievešanai. Šobrīd konfiscētā automašīna

viņam ir ļoti nepieciešama ģimenes vajadzībām, apgādībā atrodas divi mazgadīgi bērni un sieva, pats no šī gada februāra palicis bez

darba. Turklāt, par konfiscēto automašīnu ir jāatdod aizdevums.

Ņemot vērā minēto, /pers. D/ lūdz atcelt Rēzeknes tiesas nolēmumu pilnā apjomā, atzīt viņa izdarīto administratīvo pārkāpumu par

maznozīmīgu un atbrīvot viņu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu, kā arī atdot konfiscēto automašīnu

BMW X5, valsts reģ. Nr./TL numurs/. Savukārt, ja tiesa uzskatīs, ka izdarītais administratīvais pārkāpums nav maznozīmīgs, tad grozīt

soda mēru, samazinot naudas sodu un nepiemērot automašīnas konfiskāciju.

Apelācijas instances tiesa, pārbaudot apelācijas sūdzībā norādītos argumentus un izteiktos apgalvojumus, attiecināmībā

iesniegtajiem pierādījumiem, pārbaudot pirmās instances tiesas sprieduma likumību un pamatotību, secina, ka pirmās instances

tiesas spriedums atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 12 un 289.13 panta prasībām, spriedums ir likumīgs un

pamatots. Pirmās instances tiesas spriedumā izdarītie secinājumi par /pers. D/ vainīgumu spriedumā norādītā pārkāpuma izdarīšanā

apstiprinās ar pirmās instances tiesas sēdē pārbaudītiem un spriedumā attiecīgi novērtētiem pierādījumiem (lietas 51.-59.lapa).

Turklāt, no pirmās instances tiesas sēdes protokola redzams, ka pierādījumi tiesas sēdē pārbaudīti, atbilstoši Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 243.panta prasībām (lietas 48.-50.lapa).

Administratīvā pārkāpumā vainojamā persona /pers. D/ apelācijas sūdzībā norāda, ka pirmās instances tiesa, taisot spriedumu,

nedrīkstēja vienkārši pievienoties iestādes (VID amatpersonas) argumentācijai, bet tiesai bija jāvērtē tiesas sēdē iegūtā informācija,

tostarp, /pers. D/ sniegtie paskaidrojumi, kas savukārt netika ņemti vērā un izvērtēti. Pirmās instances tiesa pievienojusies iestādes

nepamatotajiem un nepareizajiem secinājumiem, neņemot vērā to, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore nav, atbilstoši

LAPK 244.panta prasībām, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētījusi visus lietas apstākļus un nav ieguvusi pierādījumus, kas liecinātu par

/pers. D/ vainīgumu viņam inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Apelācijas instances tiesa neuzskata par nepareizu pirmās instances tiesas rīcību pievienoties Valsts ieņēmumu dienesta

amatpersonu lēmumos norādītajai argumentācijai, ja tā ir pilnīga un pietiekoša, kā arī, ja tiesa, pārbaudot pierādījumus un izvērtējot

tos, nonāk pie analoģiskiem secinājumiem par lietā izspriežamo jautājumu, un informācija ir pietiekoša, lai lietā pieņemtu notiesājošu

vai attaisnojošu nolēmumu. Minētā pirmās instances tiesas rīcība ir likumīga, jo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 13

panta trešajā daļā noteikts, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā

gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Konkrētajā lietā tiesai nav nepieciešamības atkārtoti pārvērtēt visus administratīvā pārkāpumā vainojamās personas argumentus un

izteiktos apgalvojumus, ja tādi vienreiz ir izvērtēti un atrunāti iestādes nolēmumā. Institūcijai, amatpersonai vai tiesai saskaņā ar

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.panta prasībām, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir jānoskaidro, vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai

ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietā Valsts ieņēmumu dienesta 2013.gada 12.februāra lēmumu F07/AA–062806, Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2013.gada 15.aprīļa lēmumu Nr.22.5/1-10122 un pirmās instances tiesas spriedumu,

apelācijas instances tiesa secina, ka iepriekš minētajos dokumentos, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

272.panta prasībām, noskaidroti visi apstākļi, kas izslēdz saprātīgas šaubas, ka /pers. D/ ir tā persona, kura 2013.gada 18.janvārī

izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201. 12 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Tāpēc, pamatojoties uz

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 13 panta trešo daļu, apelācijas instances pievienojas Valsts ieņēmumu dienesta

amatpersonu un pirmās instances tiesas spriedumā izdarītajiem secinājumiem un nolēmumā atkārtotu izvērstāku argumentu izklāstu

neizdarīs.

/pers. D/ apelācijas sūdzībā norāda, ka VID amatpersonu secinājums, ka automašīna „BMW X5” bija speciāli pārbūvēta un pielāgota

tā, ka tajā iespējams paslēpt cigaretes, pamatots vienīgi ar to, ka automašīnas sliekšņi izskatījās savādāk. Taču, kāpēc automašīnas

sliekšņi tā izskatījās, ne iestāde, ne tiesa nevērtēja. Tajā pašā laikā, VID amatpersona savā 12.02.2013. lēmumā norādīja, ka no

/pers. D/ iesniegtās n/a izziņas neizriet, ka automašīnas sliekšņi, sagatavojot tos remontdarbiem, tikuši pārbūvēti par padziļinātu

atveramu nišu, kuru, iespējams, aizvērt ar vāciņu, tādējādi radot iespēju tajos ievietot jebkādu preci.

Šajā sakarā apelācijas instances tiesa norāda, ka nav svarīgi, kādiem nolūkiem, remontdarbiem vai citādām vajadzībām,

automašīnas n/a sliekšņi tika pārbūvēti un virsū tiem uzlikti dekoratīvie sliekšņi. Noteicošais, lai automašīnu atzītu par administratīvā

pārkāpuma izdarīšanas rīku, ir konstatētais fakts, ka automašīnas „BMW X5” (valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/) sliekšņu atveres tika

izmantotas kā slēpnis, lai noslēptu preces, un nelikumīgi jeb nedeklarējot, preces ievestu Latvijas valstī. Konkrēti, /pers. D/ automašīnu

„BMW X5” (valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/) šādiem nolūkiem izmantoja 2013.gada 18.janvārī, ievedot Latvijā no Krievijas

Federācijas 34 000 gab. ar Krievijas Federācijas akcīzes markām marķētās cigaretes „Kiss”. Tāpēc pareizi Valsts ieņēmumu

dienesta ģenerāldirektores 2013.gada 15.aprīļa lēmumā norādīts, ka /pers. D/ ar transporta līdzekli „BMW X5” (valsts reģistrācijas

Nr./TL numurs/) slēptā veidā mēģināja ievest cigaretes, kuras marķētas ar Krievijas Federācijas akcīzes markām, apzinoties, ka

minētā prece ir jādeklarē muitas iestādē.

/pers. D/ iesniegtajā apelācijas sūdzībā arī norāda, ka konkrētajā gadījumā pirmās instances tiesa spriedumā nav analizējusi, vai tika

ievērots samērīguma princips, sūdzības iesniedzējam par izdarīto pārkāpumu papildus piemērot transportlīdzekļa konfiskāciju, kura

piemērošana paredzēta kā alternatīvā, nevis obligāta. Tiesa nav arī analizējusi ievesto cigarešu un konfiscētās automašīnas

savstarpējo vērtību. Papildus minētajam, /pers. D/ norāda, ka ļoti nožēlo izdarīto un viņam ir kauns par savu rīcību. Viņš vienkārši

ļāvies mirkļa vājumam, Krievijā saprotot, ka nepabeigtu automašīnas remontu var izmantot cigarešu ievešanai. Šobrīd konfiscētā

automašīna viņam ir ļoti nepieciešama ģimenes vajadzībām, apgādībā atrodas divi mazgadīgi bērni un sieva, pats no šī gada

februāra palicis bez darba. Turklāt, par konfiscēto automašīnu ir jāatdod aizdevums.

Apelācijas instances tiesa norāda, ka, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantu, administratīvais sods ir

atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves

noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantā noteiktajiem vispārīgajiem soda uzlikšanas noteikumiem, sodu par

administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā

saskaņā ar šo kodeksu un citiem normatīvajiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā

pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Iepazīstoties ar administratīvā pārkāpuma lietā atrodošos Valsts ieņēmumu dienesta 2013.gada 12.februāra lēmumu F07/AA –

062806 (lietas 21.-27.lapa), Valsts ieņēmumu dienesta Ģenerāldirektores 2013.gada 15.aprīļa lēmumu Nr.22.5/1-10122 (lietas 10.-

14.lapa) un pirmās instances tiesas spriedumu (lietas 59.lapa), apelācijas instances tiesa secina, ka abas Valsts ieņēmumu dienesta

amatpersonas un pirmās instances tiesa, uzliekot administratīvo sodu /pers. D/, ievēroja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

32.panta pirmās un otrās daļās prasības, tāpēc apšaubīt piemērotā soda likumību nav pamata. Tāpat nolēmumos pārliecinoši

argumentēta /pers. D/ piederošā transporta līdzekļa automašīnas „BMW X5” (valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/)konfiskācijas

piemērošanas pamatotība. Apelācijas instances tiesa /pers. D/ iesniegtajā apelācijas sūdzībā nekonstatē apstākļus, kas radītu

likumīgu pamatu, šāda papildsoda atcelšanai.

Turklāt, no administratīvajā pārkāpumā vainojamās personas apelācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem, uz kādu pamata /pers. D/

apstrīd pirmās instances tiesas sprieduma likumību un pamatotību, apelācijas instances tiesa secina, ka /pers. D/ vēl līdz šim brīdim

nav izdarījis secinājumus par savu prettiesisko rīcību, nenožēlo izdarīto, bet nožēlo stāvokli, kādā nokļuvis.

Apelācijas sūdzībā norādītie argumenti, piemērotā papildsoda atcelšanai, ka šobrīd konfiscētā automašīna viņam ir ļoti

nepieciešama ģimenes vajadzībām, apgādībā atrodas divi mazgadīgi bērni un sieva, pats palicis bez darba, par konfiscēto

automašīnu ir jāatdod aizdevums, nevar būt par pamatu piemērotā papildsoda atcelšanai, jo šādi apstākļi pārkāpumā vainojamai

personai bija zināmi līdz pārkāpuma izdarīšanai.

Administratīvā pārkāpuma izdarīšanā vainojamā persona lūdz apspriest iespējuatzīt viņa izdarīto administratīvo pārkāpumu par

maznozīmīgu un atbrīvot viņu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.pantā noteikts, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu,

ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā

pārkāpuma lietvedību vai izbeigt uzsākto lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu

aizrādījumu.

Apelācijas instances tiesa uzskata, ka /pers. D/ izdarīto administratīvo pārkāpumu nav iespējams atzīt par maznozīmīgu, jo /pers. D/

administratīvo pārkāpumu izdarījis ar nodomu, labi apzinoties savas prettiesiskās rīcības iespējamās sekas. Tāpat, labi apzinājies

izdarīto prettiesisko darbību raksturu, iespējamo sabiedrības interešu un valsts nodokļu sistēmas aizskārumu. /pers. D/ atbildību

mīkstinošie apstākļi netiek konstatēti. Un izdarītā pārkāpuma atzīšanu par maznozīmīgu izslēdz panta sankcijā noteiktie

administratīvie sodi.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 12 panta otrās daļās 1.punktu, 289.22 pantu, Latgales

apgabaltiesa25

no sp ri e d a

Rēzeknes tiesas 2013.gada 8.jūlija spriedumu, ar kuru atstāts negrozīts Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores

N.Jezdakovas 2013.gada 15.aprīļa lēmums Nr.22.5/L-10122 administratīvā pārkāpuma lietā, bet /pers. D/, personas kods /personas

kods/, sūdzība noraidīta – atstāt negrozītu.

Latgales apgabaltiesas spriedums nav pārsūdzams, tas stājās spēkā un ir pieejams Latgales apgabaltiesas Krimināllietu

tiesas kolēģijas kancelejā tā sastādīšanas dienā - 2013.gada 24.oktobrī.

Sprieduma kopijas triju darba dienu laikā nosūtīt administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem, ja šajā laikā viņi pēc sprieduma lietā

neierodas paši.

Tiesnesis – referents A.Strauts

Tiesnese D.Skudra

Tiesnesis I.Raciņš