Court convicts defendant for negligent traffic offense and imposes mandatory labor sentence after waiving evidence trial.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant of a negligent traffic offense resulting in minor injuries and sentenced him to 180 hours of mandatory labor. The defendant admitted guilt, and the prosecution, victim, and defense agreed that no evidence trial was necessary under the Criminal Procedure Law. Consequently, the court waived the evidence examination and applied leniency for the guilty plea while imposing the statutory penalty.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 260. panta 1.1 daļa; Kriminālprocesa likuma 499., 527. panti: When a defendant admits guilt and all parties agree that evidence examination is unnecessary, the court may waive the trial and convict based on existing facts, applying statutory sentencing guidelines.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Krimināllieta Nr. 11181163818
K12-0404-19
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpilī 2019. gada 16. aprīlī
Daugavpils tiesa,
tiesnesis Ģ. Aizsils,
piedaloties prokuroram A. Sitnikam, aizstāvei E. Trukšānei,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 260.
panta 1.1 daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un
konstatēja
/pers. B/ vadīja transportlīdzekli un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kā rezultātā cietušais guva vidēja smaguma
miesas bojājumus, šādos apstākļos:
2018. gada 6. oktobrī ap pulksten 18.10, /pers. B/ vadīja automašīnu “Ford Galaxy”, reģistrācijas numurs
/reģistrācijas numurs/, /adrese/ kustības virzienā no Kauņas ielas uz Dobeles ielas pusi. Krustojumā ar Ventspils ielu,
izbraucot uz galvenā ceļa, neievēroja ceļa zīmes Nr. 206 (dodiet ceļu) prasības un aiz neuzmanības izraisīja sadursmi ar
motociklu “SUZUKI VZR 1800”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kurš virzījās pa Ventspils ielu, kustības
virzienā no Tautas ielas uz Arodu ielas pusi un kuru vadīja /pers. E/.
Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā motocikla “SUZUKI VZR 1800” vadītājs /pers. E/ guva miesas bojājumus: kreisā
atslēgas kaula lūzumu, labā apakšstilba sasitumu, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi vidējiem miesas bojājumiem, kas izraisa
veselības traucējumu uz laiku virs 21 dienas.
Automašīnas “Ford Galaxy” vadītāja /pers. B/ rīcība neatbilda Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu
Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumu” 132. punkta prasībām, kas nosaka, ka nevienādas nozīmes ceļu krustojumā
transportlīdzekļa vadītājam, kurš brauc pa mazāk svarīgu ceļu, jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas krustojumam
tuvojas pa galveno ceļu, kā arī Ceļu satiksmes likuma 19.panta 3.punkta prasībām, kas nosaka, ka ceļu satiksmes
dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un
nenodarītu zaudējumus.
Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 260. panta 1.1 daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ sevi par vainīgu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā atzina, nodarījuma
izdarīšanas apstākļus un kvalifikāciju neapstrīdēja, kā arī uzturēja lūgumu krimināllietu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes
tiesas sēdē, pierādījumu pārbaudes neveikšanas būtība un sekas viņam ir pilnībā saprotamas. Prokurors arī uzskata, ka lietā
nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais savu vainu atzina un lietā ir pietiekami daudz pierādījumu, kas
apstiprina /pers. B/ vainu. Cietušais /pers. E/ un apsūdzētā aizstāve arī uzskata, ka lietā nav nepieciešams pārbaudīt
pierādījumus.
Tiesa, noklausījusies procesa dalībnieku viedokli, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499. pantu, nolēma lietā
neveikt pierādījumu pārbaudi, jo, pārbaudot lietas materiālus, tiesai neradās šaubas par apsūdzētā vainu viņam inkriminētajā
noziedzīgajā nodarījumā un nodarījums kvalificēts pareizi. Līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo
daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. B/, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, vainīgā
personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesa, pamatojoties uz Krimināllikuma 47. panta otro daļu, par /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīst savas
vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.
/pers. B/ atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.
/pers. B/ iepriekš nesodīts, mācas /nosaukums A/ 1. kursā (lietas 23. lapa).
Apsūdzētais izdarīja mazāk smagu noziegumu. Krimināllikuma 260. panta 1.1 daļas sankcija paredz brīvības
atņemšanas sodu uz laiku līdz trīs gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Nosakot apsūdzētajam /pers. B/ soda veidu saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro daļu, tiesa ņem vērā nodarījuma
raksturu, radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētā personību. Apsūdzētais izdarīja noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes
drošību, nodarot cietušajam vidēji smagus miesas bojājumus. Apsūdzētais iepriekš nesodīts, nodarījums izdarīts aiz
neuzmanības. Izvērtējot šos apstākļus, tiesa atzīst, ka no panta sankcijā paredzētajiem alternatīvajiem soda veidiem,
apsūdzētais sodāms ar piespiedu darbu, kas atbilst nodarījuma raksturam, apsūdzētā personībai un soda mērķim, tas ir,
sodīt apsūdzēto par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un atturēt no jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.
Nosakot piespiedu darba ilgumu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta trešo daļu ņem vērā apsūdzētajam
konstatēto atbildību mīkstinošo apstākli un atbildību pastiprinošo apstākļu neesamību. Tiesa ņem vērā arī apsūdzētā
sadarbību ar procesa virzītāju, izvēloties lietu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes, apsūdzētā personību, viņa sociālos
apstākļus, soda individualizācijas un samērīguma principu un visu lietā konstatēto apstākļu kopumu. Līdz ar to piespiedu
darba stundu skaits apsūdzētajam nosakāms Krimināllikuma 40. pantā paredzētajās robežās, tas ir, no 40 līdz 280 stundām.
Apstākļus, kas liegtu izciest šādu sodu, tiesa nekonstatēja.
Lietā radušies procesuālie izdevumi par aizstāves E. Trukšānes juridisko palīdzību. Tiesa uzskata, ka šie izdevumi
sedzami no valsts līdzekļiem saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85. panta pirmās daļas 1. punktu.
Pamatojoties uz iepriekš teikto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23., 127., 499., 512., 514., 520. 527., 528.,
529. pantu, tiesa
nosprieda
/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260. panta 1.1 daļā, un
sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 180 (viens simts astoņdesmit) stundām.
/pers. B/ noteikt pienākumu pēc sprieduma spēkā stāšanās 10 (desmit) darba dienu laikā pieteikties piespiedu darba
izpildei Valsts probācijas dienesta Latgales reģiona teritoriālās struktūrvienības Daugavpils nodaļā.
Procesuālos izdevumus par aizstāves E. Trukšānes juridisko palīdzību 100 (viens simts) euro segt no valsts budžeta
līdzekļiem.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 10 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā,
sūdzību vai protestu iesniedzot Daugavpils tiesā.
Tiesnesis Ģ. Aizsils