Small claims court orders defendant to pay increased debt and interest for apartment management arrears.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court fully granted the plaintiff's small claims action for debt collection regarding apartment management fees. The defendant admitted the debt but initially offered a partial payment, while the plaintiff successfully argued for an increased claim based on new arrears discovered after the initial filing. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering payment of the updated debt amount plus statutory interest and court costs.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 195. panta un 41. panta pirmās daļas 5. punkts: When a plaintiff increases the claim amount during court proceedings, the defendant must pay the additional court costs and interest calculated on the increased principal sum.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C30810012
Lietas arhīva Nr. C-3333-13
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā, 2013.gada 4.septembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Baiko
ar sekretāri Valsts amatpersona,
piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. A/,
izskatīja civillietu SIA ,,SM serviss” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu un
konstatēja:
2012.gada 5.novembrī prasītājs SIA ,,SM serviss” vērsās tiesā ar maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ par parāda Ls
687,72 apmērā piedziņu. Prasības peteikumā norādīts, ka atbildētājam pieder dzīvoklis Nr/adrese//adrese/.gada 1.decembra
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojama līgumu Nr.1/1-10, prasītājs ir dzīvojamās mājas /adrese/,
pārvaldītājs un apsaimniekotājs. Līgumu noslēdza dzīvojamās mājas - /adrese/, īpašnieki. Lai gan atbildētājs nav parakstījis minēto
līgumu, tas viņam ir saistošs, jo līgumu ir parakstījuši vairāk kā 50% no īpašniekiem.
Saskaņā ar iepriekš minēta līguma 6.2.punktu, dzīvokļa īpašnieki apņemas segt izdevumus proporcionāli savai domājamai daļai
dzīvojamās mājas apsaimniekošanai un segt izdevumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Iepriekš minētā līguma
6.2.punkts paredz līgumsodu 0,15 % apmērā par katru nokavētu dienu no kopējā parāda summas.
2011.gada 1.augustā tika noslēgts Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums starp prasītāju kā
pārvaldnieku un atbildētāju. Atbildētājam ir izveidojies parāds par laika posmu no 2007.gada jūlija un uz prasības iesniegšanas dienu
sastāda prasības pieteikumā norādīto summu. Atbildētājam vairākkārtīgi ir izsniegti brīdinājumi. Parāds labprātīgi netika nomaksāts.
Kopējais parāds 2012.gada 15.oktobrī sastāda Ls 687,72. Parādu veido: apsaimniekošanas maksas parāds - Ls 636,05 un
komunālo pakalpojumu parāds – Ls 51,67.
Prasības pieteikums pamatots ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2., 3.punktu un Civillikuma 1587.pantu.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu kopsummā – Ls 687,72 apmērā, samaksātos tiesāšanās izdevumus.
2012.gada 13.decembrī atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts ar pievienotajiem dokumentiem paskaidrojumu
sniegšanai līdz 2013.gada 11.janvārim.
2013.gada 11.janvārī tiesā ir saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasītājs prasību atzīst pilnā apmērā. Apsola
13.01.2013. nomaksāt Ls 100 no parāda summas. Lūdza sastādīt grafiku parāda atmaksai uz sešiem mēnešiem.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāve iesniedza prasības summas pieaugumu parāda piedziņai norādot, ka no prasības
iesniegšanas tiesā ir palielinājies parāda apmērs, līdz ar ko Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja pamatparādu Ls 1115,38, ko
veido apsaimniekošanas maksas parāds - Ls 814,74 un komunālo pakalpojumu parāds – Ls 300,64, bet prasību uzturēja uz prasības
pieteikumā norādītā pamata un apstākļiem. Lūgumu par līgumsoda piedziņu neuzturēja.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, neierašanās iemeslus tiesai nav paziņojis. Uzaicinājums uz tiesas sēdi atbildētājam
nosūtīts ierakstītā sūtījumā uz atbildētāja deklarēto dzīves vietu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās
dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai
nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā
dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56. 1 panta pirmajai daļai, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,
uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un
tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu (3.pkt.).
Tādejādi tiesa, nekonstatējusi Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos pamatus tiesas pienākumam atlikt lietas izskatīšanu,
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, 156.panta pirmo daļu, nolēma izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās,
balstoties uz prasītāja pārstāves paskaidrojumiem un lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem.
Tiesa, noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, uzskata prasību par
pamatotu un apmierināmu turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
No zemesgrāmatas izdrukas redzams, ka, pamatojoties uz 2002.gada 29.novembra Pirkuma līguma pamata, /pers. B/ pieder
nekustamais īpašums, kas atrodas /adrese/ (lietošanā dzīvoklis Nr.31/32/33) (lietas 103.lapa).
Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc
likuma.
Prasītāja un atbildētāja tiesiskās attiecības izriet no 2011.gada 1.augusta Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un
apsaimniekošanas līguma Nr.I-10/51. Savukārt prasītāja tiesības prasīt parāda piedziņu izriet arī no 2005.gada 1.decembra
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojama līguma Nr.1/I-10.
Tiesa atzīst, ka starp pusēm noslēgtie līgumi atbilst Civillikuma prasībām, neviena no darījuma pusēm tos nav apstrīdējusi un līdz ar to
tie ir saistoši līgumslēdzējiem.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
Saskaņā ar 2005.gada 1.decembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma, prasītājs kā
pārvaldnieks saņem no dzīvokļu īpašniekiem maksu par apsaimniekošanu (ekspluatācijas maksu) un maksu par komunālajiem
pakalpojumiem (līguma 5.1.3.punkts). Savukārt, īpašniekiem, tostarp arī atbildētājam ir pienākums veikt apmaksu pārvaldniekam par
mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem (līguma 6.2.punkts). Katru mēnesi pārvaldnieks izraksta
īpašniekam rēķinu par kārtējo mēnesi, kuru īpašnieks apmaksā līdz tekošā mēneša 20. datumam, pārskaitot naudu uz pārvaldnieka
norēķina konta.
Savukārt saskaņā ar ,,Dzīvokļa īpašuma likuma” 10.panta 1., 2., 3., 4. un 5.punktu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties
dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz
dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus un maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai
piederošas zemes. Saskaņā ar ,,Dzīvokļa likuma” 13.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās
kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās
mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājai jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Tiesai no atbildētāja puses nav iesniegti pierādījumi, ka viņš nebūtu izmantojis prasītājas pakalpojumu, nav arī iesniegtas pretenzijas
par parāda esamību un tā lielumu, tāpat atbildētājs sniedzot paskaidrojumus uz prasību norādījis, ka atzīst prasību pilnībā. Tiesai
netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs ir atmaksājis parādu, līdz ar to tiesa uzskata, ka nav pamata neticēt prasītājas
argumentiem, ka samaksa prasītāja norādītajā laika periodā nav veikta, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, fakts, ka samaksa ir
izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību, proti, ka /pers.B/.gada 1.septembri konstatēts apsaimniekošanas maksas parāds Ls
814,74 un komunālo pakalpojumu parāds Ls 300,64, kas kopā sastāda Ls 1 115,38. Tādējādi tiesa atzīst, ka Prasītājs ir pierādījis
savu tiesību pēc prasījuma, sakarā ar ko no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams apsaimniekošanas maksas un komunālo
pakalpojumu parāds Ls 1 115,38 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā
no pamatparāda pamatsummas, tas ir, Ls 1115,38, par laika periodu līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā
noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama prasītāja nomaksātā valsts
nodeva Ls 103,16 apmērā un Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. punktā noteiktie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls
3,30 apmērā, bet kopā Ls 106,46.
Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 36.panta otro daļu un 42.panta pirmo daļu, tā kā tiesas sēdē prasītājs palielināja prasības
summu, no atbildētāja valsts labā piedzenami tiesas izdevumi Ls 64,15 apmērā, t.i. valsts nodeva par prasības summas
palielinājumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 25027.panta pirmo un otro daļu, spriedums lietā par maza apmēra prasību apelācijas kārtībā nav
pārsūdzams. Lietas dalībnieki spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā saskaņā ar Civilprocesa likuma desmito sadaļu.
Ņemot vērā visu augstākminēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 193., 195., 204.1 pantu, 250.27pantu, tiesa
nosprieda:
SIA ,,SM serviss” maza apmērā prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA ,,SM serviss”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,
apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parādu Ls 1 115,38 (viens tūkstotis viens simts piecpadsmit lati un 38 santīmi)
un tiesas izdevumus Ls 106,46 (viens simts seši lati un 46 santīmi), kopā piedzenot Ls 1221,84 (viens tūkstotis divi simti divdesmit
viens lats un 84 santīmi), ieskaitot tos AS „Swedbank” kontā LV37LHABA0551010872081.
Atzīt SIA ,,SM serviss”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku no 2013.gada 4.septembra līdz sprieduma izpildei
saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no pamatparāda summas Ls 1
115,38.
Noteikt /pers.B/ (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Spriedumu prasītājs var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas
sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas tiesīgs iesniegt Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai
pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Pilns spriedums sastādīts 2013.gada 18.septembrī.
Tiesnese I.Baiko