Court imposes 50 euro fine for failure to register with police, citing prior offense as aggravating factor.

Lietas Nr. 132014117

Lietas arhīva Nr. 1-0141-17/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017. gada 20. martā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere

ar sekretāri Valsts amatpersona

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības

par administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā, izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

2017. gada 20. februārī plkst. 14.24 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Valsts

amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 199633 (turpmāk arī – Protokols) par to, ka 2017. gada 20. februārī plkst. 10.00

konstatēts, ka /pers. A/ (turpmāk tekstā arī - pārkāpēja) bez attaisnojoša iemesla neieradās uz reģistrāciju Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas

Ziemeļu iecirknī laika posmā no 2016. gada 25. septembra līdz 2017. gada 20. februārim, līdz ar ko pārkāpa policijas kontroles noteikumus, Ministru

kabineta noteikumi Nr. 479, punkts 24, par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa ( turpmāk arī – Latvijas APK) 177.

pantā.

Iestādes - Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa pārstāvis tiesas sēdē nav ieradies, 2017. gada 7. martā tiesā saņemtajā

iesniegumā lūdz lietas izskatīšanu bez pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē, kas nav šķērslis lietas izskatīšanai bez pārstāvja piedalīšanās.

/pers. A/ uz tiesas sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem tiesai nepaziņoja, kā arī tiesā nav saņemts pārkāpējas rakstveida lūgums atlikt lietas

izskatīšanu, pamatojoties uz dibinātiem iemesliem. Pārkāpējai par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots Latvijas APK 289.6 pantā paredzētajā kārtībā,

nosūtot 2017. gada 6. martā tiesas pavēsti.

Pie šādiem apstākļiem atzīstams, ka lietu iespējams izskatīt bez pārkāpējas klātbūtnes, jo viņa Latvijas APK 260. panta pirmās daļas 1. punktā

noteikto pienākumu ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā neizpildīja, turklāt nepastāv Latvijas APK 28911. panta pirmajā

daļā paredzētie apstākļi, kas liegtu izskatīt lietu.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Latvijas APK 272. pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi un ar lietas materiāliem ir

pierādīta /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 177. pantā.

/pers. A/ vaina pierādīta ar turpmāk izklāstītiem rakstveida pierādījumiem lietā.

Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2013. gada 4. decembra spriedumu lietā Nr. 11519002812, lietvedības Nr. KA04-0759-

13/25, atcelts Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2012. gada 3. oktobra spriedums daļā par noteikto sodu un /pers. A/ pēc Krimināllikuma 253. panta

pirmās daļas sodīta ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem, bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz vienu gadu, pēc Krimināllikuma

253.1panta pirmās daļas - ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un diviem mēnešiem, bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz diviem

gadiem, pēc Krimināllikuma 253.1panta pirmās daļas - ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un trīs mēnešiem, bez mantas konfiskācijas un ar policijas

kontroli uz diviem gadiem, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības noteikt brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un trīs mēnešiem, bez mantas konfiskācijas

un ar policijas kontroli uz diviem gadiem, bet pārējā daļā tiesas spriedums atstāts negrozīts. Tiesas spriedums stājās likumīgā spēkā 2014. gada 31.

janvārī.

Saskaņā ar Krimināllikuma 45. pantu (likuma redakcijā līdz 2015. gada 1. janvārim) policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā

piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem

ierobežojumiem.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 2015. gada 24. novembra lēmumu, ar kuru nolemts

iekārtot /pers. A/ policijas kontroles lietu un ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 2016. gada 2.

augusta lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, tostarp /pers. A/ piemēroti ierobežojumi, proti, 1.1. apakšpunktā nosakot, ka

aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 06.00, 1.2. apakšpunktā nosakot, ka aizliegts uzturēties narkotisko vai psihotropo vielu

iespaidā, 1.3. apakšpunktā nosakot, ka aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas ārpus Latvijas Republikas, 1.4. apakšpunktā nosakot, ka divas reizes

mēnesī, katras otrās nedēļas pirmdienā no plkst. 09.00 līdz plkst.16.00 jāierodas VP RRP Rīgas Ziemeļu iecirknī. /pers. A/ brīdināta, ka ierobežojumu

neievērošanas gadījumā viņa tiks saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 177. panta, par ko 2016. gada 2. augustā parakstījās. Kā arī no

lietas materiāliem redzams, ka iepriekš policijas kontroles ierobežojumu piemērošana jau bija noteikta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas

Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 2015. gada 24. novembra lēmumu.

Ar policijas kontroles reģistrācijas lapu apstiprinās, ka /pers. A/ nebija ieradies reģistrēties laika posmā no 2016. gada 15. februāra līdz 2016.

gada 30. martam.

No 2017. gada 20. februāra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores majores /pers.

E/ ziņojuma redzams, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa uzskaitē – policijas kontrolē sastāv /pers. A/, kura nebija

ieradusies reģistrēties laika posmā no 2016. gada 25. septembra līdz 2017. gada 20. februārim, par neierašanās iemesliem savlaicīgi neinformēja.

Savukārt 2016. gada 28. novembrī telefona sarunā apskaidroja, ka nevarēja ierasties sakarā ar nepilngadīgo bērnu biežu slimošanu, un nakts pārbaudes

laikā 2017. gada 10. februārī atkārtoti paskaidroja, ka sakarā ar bērnu slimošanu neieradās, bet ieradīsies 2017. gada 13. februārī, taču neieradās un par

neierašanās iemesliem neinformēja, nekādus attaisnojošus dokumentus nav iesniegusi, uz uzaicinājumiem ierasties un telefona zvaniem nereaģē.

Tiesa uzskata, ka, lai konstatētu, ka persona pārkāpj policijas kontroles ierobežojumus, jāvērtē notiesātās personas rīcība un, vai pārkāpējam ir

bijis nodoms pārkāpt noteiktos ierobežojumus vai izvairīties no pienākumu izpildes.

Saskaņā ar Latvijas APK 10. pantu - administratīvais pārkāpums ir izdarīts ar nodomu, ja persona paredzējusi savas darbības prettiesisko

raksturu, paredzējusi kaitīgās sekas un apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.

Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatē kādus objektīvus apstākļus, kas liecinātu, ka pārkāpēja, kurai bija uzlikts ierobežojums – divas reizes

mēnesī, katras otrās nedēļas pirmdienā no plkst. 09.00 līdz plkst.16.00 jāierodas VP RRP Rīgas Ziemeļu iecirknī, Protokolā norādītajā laikā neievēroja

policijas kontroles noteikumus attaisnojošu iemeslu dēļ.

Izvērtējusi Protokolā norādīto un lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa atzīst par pierādītu, ka /pers. A/ tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus,

tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177. pantā.

Latvijas APK 177. pants paredz administratīvo atbildība par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, nosakot, ka par minētā pārkāpuma

izdarīšanu uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Saskaņā ar Latvijas APK 32. pantu, tiesa, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

No Protokolā fiksētajām ziņām tiesas rīcībā nav rakstveida ziņu par /pers. A/ pašreizējiem ienākumiem un nodarbošanos, pārkāpējai ir deklarētā

dzīvesvieta, apgādībā ir trīs personas, pārkāpēja iepriekš administratīvi sodīta, ko apstiprina arī pievienotā IeM Informācijas centra izdruka, savukārt

Tiesu informācijas sistēmas dati apstiprina, ka pārkāpējai ir divi nepilngadīgi bērni, kas dzimuši attiecīgi 2013. gada 31. janvārī un 2016. gada 21. jūlijā.

Pārkāpējas atbildību mīkstinošus apstākļus saskaņā ar Latvijas APK 33. pantu tiesa nekonstatē. Savukārt saskaņā ar Latvijas APK 34. panta 2.

punktu tiesa konstatē atbildību pastiprinošu apstākli – gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta.

Tiesa nosakot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un smagumu, pārkāpējas personību, un par pārkāpējas personību iegūtās ziņas,

apgādībā esošos nepilngadīgos bērnus un viņu vecumu, un vadoties pēc iepriekšminētā atzīst, ka konkrētajā gadījumā arests nav piemērojams, jo līdz ar

visu minēto secināms, ka /pers. A/ soda mērķa sasniegšanai pašlaik piemērojams naudas sods, kas samērīgs ar pārkāpumu.

Nosakot naudas soda apmēru, tiesa, vadoties pēc samērīguma un taisnīguma principa, atzīst, ka /pers. A/ piemērojams naudas sods 50 euro

apmērā. Tiesa uzskata, ka šāds naudas soda apmērs pašlaik atbilst izdarītā pārkāpuma raksturam, kā arī noteiktais sods atbilstoši Latvijas APK 22.

pantam audzinās vainīgo personu likumu ievērošanās un sadzīves noteikumu cienīšanas garā un panāks, lai tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas

neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Ievērojot iepriekš izklāstīto, atzīstams, ka /pers. A/ par izdarīto pārkāpumu nosakāms naudas sods 50 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177., 289.13, 289.16 un 289.18.pantu, tiesa

nosprieda

Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 177. pantā, un sodīt ar naudas sodu 50 EUR (piecdesmit euro).

Naudas sodu samaksāt ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad izsniegts sprieduma noraksts, bet, ja spriedums pārsūdzēts, ne vēlāk

kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts. Naudas sods samaksājams – saņēmējam Valsts kasei,

reģistrācijas Nr.90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, kontā LV34TREL1060191011100. Maksājumu ap liecinošs

dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams no 2017. gada 20. marta.

Tiesnese I.Meldere