Court dismisses request to reduce child support citing statutory minimums and parent's ability to pay.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the plaintiff's request to reduce monthly child support payments based on the defendant's alleged financial decline. Although the defendant reported reduced net income after expenses, the court found no evidence of a significant worsening of their financial situation since the 2009 judgment. The decision relied on the principle that parents must provide a minimum statutory amount of support regardless of their personal financial status.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Law 177, 179; Parents must provide child support based on their ability to pay, but a statutory minimum amount must be maintained regardless of the parent's financial situation.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C29643014
Lietas arhīva Nr. C-2689-15/17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 15.septembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Jolanta Zaškina, ar tiesas sēdes sekretāri Ilvu Rudovsku, piedaloties prasītājam, izskatīja
atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par piedzenamo uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu un
konstatēja
/pers. A/ cēlis tiesā prasību pret /pers. B/, kurā lūdz samazināt ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2009.gada 6.aprīļa spriedumu par
labu atbildētājai piespriesto uzturlīdzekļu apmēru pušu meitas /pers. C/ uzturam no 142,29 euro ik mēnesī līdz Ministru kabineta noteiktajam minimālajam
uzturlīdzekļu apmēram, ko katram vecākam ir jādod neatkarīgi no sava mantiska stāvokļa.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja finansiālais stāvoklis uz prasības celšanas dienu ir pasliktinājies. Viņa ikmēneša neto ienākumi ir 465,73
euro, no kuriem viņam jāmaksā 72,96 euro par dzīvokļa īri, 150 euro par pārtiku, 40 euro par transportu, 40 euro par telefona sakariem, 20 euro par
TV un internetu, 25 euro kredītsaistību dzēšanai. Pēc šo izdevumu apmaksas prasītājam paliek 117,78 euro, ko prasītājs faktiski var novirzīt meitas
uzturēšanai.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par prasību nav iesniegusi.
Tiesas sēdē prasītājs prasību uzturēja.
Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdi atbildētājai paziņots Civilprocesa likuma 56.panta kārtībā, nosūtot pavēsti ierakstītā
sūtījumā uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, lietu var izskatīt bez atbildētājas piedalīšanās tiesas sēdē.
Noklausījusies prasītāja viedokli un pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka prasība ir noraidāma.
Civillikuma 177.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikts, ka vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i.,
ēdiena, apģērba, mājokļa, veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības
nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Civillikuma 179.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis
pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par
bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2009.gada 6.aprīļa spriedumu (lietas 8.-10.lapa) no prasītāja atbildētājas labā pušu meitas /pers. C/
uzturam piedzīti uzturlīdzekļi Ls 100 jeb 142,29 euro apmērā ik mēnesi līdz meitas pilngadībai.
Minētajā spriedumā tiesa, izvērtējusi atbildētāja mantisko stāvokli, secinājusi, ka prasītājs laika periodā no 2008.gada janvāra līdz 2008.gada
27.oktobrim strādāja un viņa ienākumi bija vidēji Ls 410 jeb 583,38 euro pirms nodokļu nomaksas. Kā izriet no sprieduma, uz lietas izskatīšanas dienu
atbildētājs esot strādājis Dānijā, tad esot vēlējies doties strādāt uz Kipru. Tiesa, samērojot prasītāja mantisko stāvokli ar bērna vajadzībām, atzinusi, ka
prasītājs ir spējīgs maksāt uzturlīdzekļus 142,29 euro apmērā mēnesī.
Prasītājs spriedumu nav pārsūdzējis, tādējādi atzīstot tiesas motīvus par pietiekamiem un pareiziem.
Tiesai, vērtējot jautājumu par piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru samazināšanu, atbilstoši Civillikuma 177. un 179.panta noteikumiem, jāņem vērā ne
tikai prasītāja spējas uzturēt bērnu (konkrētajā gadījumā ienākumu samazinājums), bet arī bērna vajadzības.
No prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem neizriet, ka viņa mantisks stāvoklis kopš sprieduma taisīšanas būtu ievērojami pasliktinājies. Turklāt
prasītājs prasības pieteikumā nenorāda un nav iesniedzis pierādījumus, ka meitas vajadzībām mēnesī uz prasības pieteikuma iesniegšanas dienu bija
nepieciešami līdzekļi mazākā apmērā, nekā tas konstatēts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2009.gada 6.aprīļa spriedumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra Noteikumu par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam 1. un 2.punktu katra vecāka
pienākums, neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai nodrošināt uzturlīdzekļus 25%
apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai
nodrošināt uzturlīdzekļus- 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 “Par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2.punktā noteikts,
ka no 2015.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 360 euro.
No iepriekš minētā regulējuma tiesa secina, ka likumdevējs uzskata par taisnīgu un samērīgu katram vecākam, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa
maksāt saviem bērnam uzturlīdzekļus vismaz valstī noteiktajā minimālajā apmērā, kas konkrētajā gadījumā ir 108 euro. Šis pienākums gulstas arī uz
tādām personām, kuras vispār negūst ienākumus vai ir pat darba nespējīgas.
/pers. A/, savukārt, ir darbspējīgā vecumā, viņa pienākums ir nodrošināt sevi ar tādiem ienākumiem, lai pildītu savus vecāka pienākumus, tas ir,
sniegtu savam bērnam pienācīgu uzturu. Turklāt, prasītājs konkrētajā gadījumā nav arī pierādījis, ka viņa mantisks stāvoklis neļauj viņam uzturēt meitu
līdzšinējā apmērā.
Ņemot vērā minēto, celtā prasība kā nepamatota ir noraidāma.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193.pantu, tiesa
nosprieda
noraidīt /pers. A/ prasību pret /pers. B/ par piedzenamo uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pilna teksta sastādīšanas dienas, 2015.gada 29.septembra, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese Jolanta Zaškina