Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C07071915 / C-0719-15 Generato dall'IA

Court orders monthly child support payment and state fees in a small claims maintenance case.

Numero d'incarto C07071915 / C-0719-15
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the defendant's failure to pay and ordered the plaintiff to receive monthly child support starting July 13, 2015. The parties argued over the necessity of a hearing, but the court ruled the case could be decided in writing. Consequently, the court granted the claim for maintenance and state fees based on the child's needs and procedural rules.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civilprocesa likums 250.22 p., 177. p. Civillikums: In small claims maintenance cases, the court may decide without a hearing if parties do not request one, and the claim is granted if supported by law.

Parole chiave

Generato dall'IA
child support maintenance small claims procedure written process decision state fees recovery immediate enforcement order notifica del cambiamento d'indirizzo prova dell'avvenuta notifica stato richiedente

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civilprocesa likums 250.22 p.
Civilprocesa likums 250.25 p.
Civilprocesa likums 43 p.
Civilprocesa likums 42 p.
Civilprocesa likums 35 p.
Civilprocesa likums 34 p.
Civilprocesa likums 39 p.
Civilprocesa likums 205 p.
Civilprocesa likums 204.1 p.
Civillikums 177 p.
Civillikums 179 p.
Ministru kabineta noteikumi Nr.37

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 27.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-254
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C07071915

Lietas arhīva Nr. C-0719-15/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2015.gada 28.oktobrī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese L.Baltmane-Zepa

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 13.jūlijā Aizkraukles rajona tiesā /pers. A/ cēlusi maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājas un atbildētāja kopdzīvē dzimis dēls /pers. C/. Savstarpēju nesaskaņu dēļ prasītājas un atbildētāja

kopdzīve pārtraukta, 2015.gada jūlija sākumā prasītāja pārcēlusies uz dzīvi Aizkrauklē. Atbildētājs mutiski informējis prasītāju, ka naudas līdzekļus bērna

uzturam nemaksās, nav tos maksājis līdz prasības celšanai tiesā. Prasītāja uzskata, ka atbildētājam ir pienākums sniegt materiālu atbalstu bērna uzturam.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/ uzturlīdzekļus dēla /pers. C/ uzturam 90 EUR ik mēnesi, bet ne mazāk kā noteikts Ministru kabineta

noteikumos Nr.37, nosakot sprieduma nekavējošu izpildi.

Prasība pamatota ar 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”,

Civillikuma 177.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu, 179.panta pirmo, otro un piekto daļu.

Prasītāja nevēlas uzklausīšanu tiesas sēdē.

Atbildētājs paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniedzis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2015.gada 15.jūlijā prasītājai un atbildētājam ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības,

puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnese i (lietas 11.lapa). Puses nav

pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un, pārbaudot lietas materiālus, tiesa secinājusi, ka nav šķēršļu

lietas izskatīšanai rakstveida procesā (lietas 15.lapa).

Prasītājai un atbildētājam 2015.gada 9.septembrī ir paziņots, ka sprieduma norakstu 2015.gada 28.oktobrī varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas

16.lapa).

Atbildētājam korespondence sūtīta uz deklarēto dzīves vietu un prasības pieteikumā norādīto dzīves vietas adresi (lietas 4.,10.lapa). Tiesa ņem

vērā Civilprocesa likuma 56.pantā nostiprināto kārtību, kādā pusēm tiek piegādāti un izsniegti tiesas dokumenti un konkrēti minētā panta piektajā daļā

nostiprināto paziņošanas prezumpciju - tiesas dokumenti fiziskajai personai tiek piegādāti pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad

deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu.

Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā

adresē saziņai ar tiesu.

Atbildētājs citu dzīvesvietas adresi tiesai nav paziņojis, tāpēc atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai daļai uzskatāms, ka dokumenti

atbildētājam izsniegti deklarētajā dzīvesvietas adresē septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas.

Atbildētājs paziņošanas prezumpciju nav atspēkojis norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu

saņemšanai norādītajā adresē, jo kā zināms, tad dzīvesvietas deklarēšanas mērķis ir, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti

un pašvaldību (sk. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pantu).

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa paredz vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas

uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo

kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Civillikuma 177.pants noteic, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā.

No lietas materiāliem pievienotās dzimšanas apliecības kopijas redzams, ka 2015.gada 11.maijā dzimušā /pers. C/ vecāki ir /pers. B/ un /pers. A/

(lietas 7.lapa).

Civillikuma 177.pants skaidro, ka rūpēties par bērnu nozīmē nodrošināt bērnu ar ēdienu, apģērbu, mājokli un veselības aprūpi, bērnu kopt, izglītot

un audzināt, nodrošinot garīgo un fizisko attīstību, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses, sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam

darbam.

Saskaņā ar 1998.gada 19.jūnija Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu

sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte. Minētā likuma

24.panta pirmā un otrā daļa noteic vecāku pienākumu atbilstoši Civillikuma noteikumiem rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa

personiskajās un mantiskajās attiecībās. Vecāku pienākums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa individualitāti,

ievērojot spējas un tieksmes.

Arī 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērna tiesībām 27.panta 2.punkts noteic, ka galvenā atbildība par bērna attīstībai nepieciešamo

dzīves apstākļu nodrošināšanu gulstas uz vecākiem (..).

No prasības pieteikumā norādītā tiesa secina, ka prasītāja ar bērnu dzīvo šķirti no atbildētāja un prasītāja ir tā, kura īsteno bērna ikdienas

aizgādību.

Atbilstoši Civillikuma 179.panta piektajai daļai minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi

no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” paredz, ka katram vecākam (..)

ir pienākums nodrošināt savam bērnam uzturlīdzekļus no piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai 25 % apmērā no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas un no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 30% apmērā no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa

likmi” valstī noteiktā minimālā darba alga no 2015.gada 1.janvāra ir 360 EUR apmērā, līdz ar ko minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina

katram no vecākiem bērnam līdz septiņu gadu vecumam ir 90 EUR apmērā mēnesī un no septiņu gadu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 108 EUR

apmērā mēnesī.

Tā kā prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja Latvijas Republikā noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, tad tiesa nevērtē atbildētāja spējas un

finansiālās iespējas tos samaksāt. Uzturlīdzekļus minimālajā apmērā savam bērnam ir jāspēj nodrošināt katram vecākam, neskatoties ne uz mazturību, ne

trūcību, ne kādiem citiem apstākļiem, turklāt atbildētājam jāņem vērā, ka bērna intereses vienmēr būs prioritāras, kā to noteic Bērnu tiesību aizsardzības

likuma 6.pantā un Konvencijas par bērnu tiesībām 3.panta 1.punktā nostiprinātais bērna interešu prioritātes princips.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs savas procesuālās tiesības iesniegt paskaidrojumus un apstrīdēt prasītājas prasījumu nav izmantojis. Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka

atbildētājs būtu maksājis uzturlīdzekļus dēla uzturam, līdz ar to prasība ir apmierināma.

Uzturlīdzekļi no atbildētāja piedzenami no prasības iesniegšanas dienas, proti, no 2015.gada 13.jūlija, jo ar prasības celšanas dienu prasītāja

uzsāka īstenot savu aizskarto interešu aizsardzību tiesā. Minētais atbilst bērna interesēm un tiesu praksei (skat. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada

27.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC- 254).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas. Civilprocesa likuma 42.panta

pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu prasības summa ir maksājumu kopsumma par

vienu gadu. Tā kā uzturlīdzekļu gada summa ir 1080 EUR (90 EUR, kas ir uzturlīdzekļu apmērs mēnesī, reizināts ar 12, kas ir mēnešu skaits gadā), no

atbildētāja piedzenamās valsts nodevas apmērs saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu ir 162 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, otro daļu no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi par prasības pieteikuma, tiesas pavēstes un citu tiesas dokumentu izsūtīšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 5,74 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu, ievērojot prasītājas lūgumu, nosakāms, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu

piedziņu ir izpildāms nekavējoties, savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu

nosakāms labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1, 205., 250.25 pantu tiesa

nosprieda

/pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, sākot no 2015.gada 13.jūlija

uzturlīdzekļus dēla /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam 90 EUR (deviņdesmit euro) apmērā ik mēnesi līdz bērna septiņu gadu vecumam,

bet ne mazāk kā 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas un no bērna septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma

sasniegšanai 108 EUR (viens simts astoņu euro) apmērā, bet ne mazāk kā 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Samaksa veicama /pers. A/ norēķinu kontā kredītiestādē: konta Nr./numurs/.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 162 EUR (viens simts sešdesmit divu euro) apmērā un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,74 EUR (piecu euro un 74 centu) apmērā.

Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu ir izpildāms nekavējoties.

Noteikt personai B. sprieduma labprātīgas izpildes termiņu daļā par tiesas izdevumu piedziņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2015.gada

28.oktobra, apelācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese L.Baltmane-Zepa