Court dismissed appeal against tax authority's fine for board member's failure to file insolvency petition.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the appeal filed by a company board member against a tax authority decision imposing a fine and disqualification. The authority found the defendant liable for failing to file an insolvency petition after receiving a warning about the company's debt, despite the company's inability to pay. The court upheld the penalty, ruling that the defendant did not act as a prudent and diligent owner and that no mitigating circumstances existed.
Regesto Legislator
Generato dall'IALAPK 166.35; LAPK 33, 34; Komerclikums 169.1: A board member's failure to file an insolvency petition when legally required constitutes an administrative offense, and the fine is justified if the member did not act as a prudent and diligent owner.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.1A12002417
SP RIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2017.gada 6.jūlijā
Daugavpils tiesas
tiesnese G.Kusiņa
rakstveida procesā Lāčplēša ielā 19, Krāslavā, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/ sūdzību par Valsts ieņēmumu dienesta
ģenerāldirektores /pers. B/ 2017.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.31.1-22.11/2243.
Aprakstošā daļa
A r 2017.gada 28.februāra Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes (turpmāk – VID NPPP) Trešās piedziņas daļas Otrās
nodaļas vadītājas vietnieces /pers. D/ lēmumu Nr.14G/BS004672 /pers. A/ saukta pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa (turpmāk LAPK) 166.35pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, uzliekot viņai naudas sodu 320 euro apmērā un atņemot tiesības
ieņemt personālsabiedrības lietvedes, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīga biedra, kapitālsabiedrības valdes locekles, kapitālsabiedrības padomes locekles,
prokūrista, parastā komercpilnvarnieka, pārstāvja filiālē, komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera un revidenta amatus uz vienu gadu.
2017.gada 28.aprīļa VID NPPP Trešās piedziņas daļas Otrās nodaļas vadītājas vietnieces /pers. D/ pieņemto lēmumu /pers. A/ pārsūdzēja.
A r Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores /pers. B/ 2017.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.31.1-22.11/2243 ir nolemts atstāt negrozītu VID NPPP
Trešās piedziņas daļas Otrās nodaļas vadītājas vietnieces /pers. D/ 2017.gada 28.februāra lēmumu Nr.F14G/BS004672, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.
Lēmumā norādīts, ka VID NPPP Trešās piedziņas daļas Daugavpils nodaļas amatpersona, konstatējot, ka SIA “DEKORS PLUS” 2016.gada 23.maijā
ir nokavētie nodokļu maksājumi 18 492,18 euro apmērā, kuriem ir iestājies izpildes termiņš, nosūtīja SIA “DEKORS PLUS” uz juridisko adresi (Tukuma iela
24-49, Daugavpils, LV-5417) brīdinājumu, kurā norādīja, ka SIA “DEKORS PLUS” ir saskatāmas maksātnespējas pazīmes un atbilstoši Maksātnespējas
likuma 60.panta trešajai daļai komercsabiedrības amatpersonai ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu Daugavpils tiesā. Tāpat minētā
brīdinājuma adresāts tika informēts par iespējamo administratīvo atbildību saskaņā ar LAPK 166.35pantu.
SIA “DEKORS PLUS” nodokļu maksājumu parādu nesamaksāja, vienošanos ar kreditoru (VID) par nodokļu parāda nomaksu nepanāca, kā arī tiesā
neierosināja tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Līdz ar to lietā pamatoti konstatēts, ka /pers. A/ kā SIA “DEKORS PLUS” valdes priekšsēdētāja nav
izpildījusi Maksātnespējas likuma 60.panta trešajā daļā paredzēto pienākumu un ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK
166.35pantā.
VID ģenerāldirektore /pers. B/ norādījusi, ka, lemjot par /pers. A/ piemērojamā naudas soda apmēru un papildsoda nepieciešamību par administratīvo
pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 166.35pantā, ir izvērtēti visi lietas apstākļi kopumā un ņemts vērā gan izdarītā administratīvā pārkāpuma
raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, sniegtie paskaidrojumi, kā arī atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi, jo VID
pamatuzdevums administratīvajā procesā ir tam noteiktās kompetences ietvaros nodrošināt tiesību normu tiesisku, efektīvu un precīzu piemērošanu, objektīvi
noskaidrot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, kā arī pieņemt tiem atbilstošāko (piemērotāko) lēmumu, kas konkrētajā gadījumā, kā tas izriet no
izvērtējamās lietas materiāliem, ir pienācīgā kārtā arī izdarīts.
Tādējādi VID ģenerāldirektore /pers. B/ uzskata, ka nav pamata VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas daļas Otrās nodaļas
vadītāja vietnieces /pers. D/ 2017.gada 28.februāra lēmuma Nr.F14G/BS004672 grozīšanai vai atcelšanai.
Par minēto lēmumu /pers. A/ iesniedza tiesā sūdzību, kurā norādīts, ka VID ģenerāldirektores /pers. B/ 2017.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.31.1-
22.11/2243 uzskata par nelikumīgu un nepamatotu šādu apsvērumu dēļ.
2016.gada 24.maijā /pers. A/ nosūtīts brīdinājums Nr.30.4-4.7.1/71306 par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, brīdinājums nosūtīts uz
sabiedrības ar ierobežotu atbildību “DEKORS PLUS” juridisko adresi. 2016.gada 16.jūnijā nosūtīta vēstule Nr.30.4-4.7.1/82686 par ierašanos uz protokola
sastādīšanu. 2016.gada 12.jūlijā /pers. A/ ieradās VID NPPP Trešās piedziņas daļas Daugavpils nodaļā Rīgas ielā 4/6, Daugavpilī, plkst. 14.00, klātienē
sniedza mutiskus paskaidrojumus un lūdza atlikt lietas izskatīšanu uz vēlāku laiku. 2016.gada 12.jūlijā sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols BS
Nr.004672 2016.gada 14.jūlijā ar pavadvēstuli Nr.30.4-4.7.1/93323 ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīts /pers. A/ uz reģistrēto dzīvesvietas adresi. /pers. A/
vairākkārt lūdza VID atlikt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, savukārt VID apmierinājis sūdzības iesniedzējas lūgumus, un lieta tika izskatīta
2017.gada 28.februārī. Lietas izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzēja iesniedza rakstveida paskaidrojumus, kas tika pievienoti lietai. VID NPPP Trešās
piedziņas daļas Otrās nodaļas vadītāja vietniece /pers. D/ pieņēma lēmumu Nr.14G/BS004672 par administratīvā soda uzlikšanu saskaņā ar kuru nolemts
atzīt /pers. A/ par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, pēc LAPK 166.35panta, uzliekot administratīvo naudas sodu 320 euro apmērā un atņemot
tiesības ieņemt noteiktus amatus uz vienu gadu. Šis lēmums 2017.gada 20.martā tika pārsūdzēts VID ģenerāldirektoram, iesniedzot attiecīgu sūdzību.
Sūdzības iesniedzēja norāda, ka VID savā lēmumā nav ņēmis vērā un nav pienācīgi izvērtējis vairākus sūdzības iesniedzējas norādītos faktiskos
apstākļus un iebildumus vai tos ir atzinis par nebūtiskajiem, vai nepamatotiem. Tāpat sūdzības iesniedzējas ieskatā VID nav izvērtējis sūdzības iesniedzējas
paskaidrojumā minētos iemeslus maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanai tiesā un nav atzinis apstākļus par tādiem, kas mīkstina atbildību. Sūdzības
iesniedzēja uzskata, ka piemērotais papildsods (tiesību atņemšana uz gadu) ir nesamērīgi liels, jo tas ir noteikts neņemot vērā administratīvajā procesā
noteiktos principus, personas sniegtos paskaidrojumus un mīkstinošus apstākļus kā arī nesniedz iespēju tiesiski atrisināt situāciju. Vienlaikus sūdzības
iesniedzēja vēlas norādīt, ka viņa ir atstājusi SIA “DEKORS PLUS” valdes priekšsēdētājas amatu 2016.gada 4.jūlijā. Ņemot vērā, ka VID pagarināja
administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiku un tā netika izskatīta līdz 2016.gada 4.jūlijam, sūdzības iesniedzēja pēc šī datuma nav varējusi novērst
pārkāpuma kaitīgās sekas, proti, sūdzības iesniedzējai nav tiesību iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma
363.3panta pirmo daļu parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pārvaldes institūcija, t.i., valdes loceklis (priekšsēdētājs). Turklāt
lēmumā norādītais nodokļu parāds 6491,96 euro apmērā, ko VID piedzen pamatojoties uz 2016.gada 3.oktobra lēmumu Nr.30.4-4.7.1/126447, nevar tikt
attiecināts uz sūdzības iesniedzēju, jo tas ir radies pēc datuma, kad sūdzības iesniedzēja atstājusi amatu. Līdz ar to VID secinājumi attiecībā uz parāda lielumu
un piedziņas neiespējamību nav pilnā mērā attiecināmi uz sūdzības iesniedzēju. Tāpat sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā VID ģenerāldirektoram norādīja uz
procesuālajiem pārkāpumiem administratīvajā procesā, ko VID nav uzskatījis par tādiem vai atzinis par nepamatotiem.
2017.gada 28.februāra VID NPPP Trešās piedziņas daļas Otrās nodaļas lēmumā Nr.14G/BS004672 par administratīvā soda uzlikšanu norādīts, ka
protokols tika noformēts personas klātbūtnē, kas neatbilst patiesībai, īstenībā protokols tika noformēts vēlāk bez sūdzības iesniedzējas piedalīšanās un tāpēc
nosūtīts pa pastu. Sūdzības iesniedzēja uz vietas netika iepazīstināta ar protokola saturu, viņai netika izskaidroti viņas pienākumi un tiesības kā personai, kuru
sauc pie administratīvās atbildības, kā arī protokola eksemplārs sūdzības iesniedzējai netika izsniegts. Par vēlāku protokola noformēšanu bez sūdzības
iesniedzējas piedalīšanās liecina arī tas, ka protokols nav attiecīgi parakstīts.
Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka tika pārkāpta LAPK 248.panta trešā daļa, kas nosaka, ka protokolu paraksta persona, kas to sastādījusi, un persona,
kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Tāpat pārkāpta LAPK 248.panta ceturtā daļa, kurā noteikts, ka, ja persona, kas izdarījusi pārkāpumu, atsakās
parakstīt protokolu, par to protokolā izdara ierakstu, kā arī personai, kas izdarījusi pārkāpumu, ir tiesības iesniegt protokolam pievienojamus paskaidrojumus un
piezīmes par protokola saturu, kā arī minēt motīvus, kuru dēļ tā atsakās to parakstīt. Pārkāpta arī LAPK 248.panta piektā daļa, kura paredz, ka protokolu
sastādot, pārkāpējam izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kas noteikti šā kodeksa 260.pantā, un par to izdara ierakstu protokolā. Līdz ar to sūdzības
iesniedzējai nebija pienācīgā kārtā izskaidrotas viņas tiesības un pienākumi, kā arī netika nodrošinātas likumiskās tiesības parakstīt protokolu vai atteikties no
protokola parakstīšanas.
2017.gada 28.februāra VID NPPP Trešās piedziņas daļas Otrās nodaļas lēmumā Nr.14G/BS004672 norādīts arī uz citiem apstākļiem un sūdzības
iesniedzējas pārkāpumiem, kas nav minēti protokolā. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka lēmumā minētajiem apstākļiem un pārkāpumiem jāatbilst tiem
apstākļiem un pārkāpumiem, kas tika minēti protokolā, kas netika ievērots.
Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288. un 289.pantu, lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta
ģenerāldirektores /pers. B/ 2017.gada 19.aprīlī pieņemto lēmumu Nr.31.1-22.11/2243 par /pers. A/ sūdzības izskatīšanas rezultātiem.
Ar tiesnese s 2017.gada 18.maija lēmumu nolemts izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu rakstveida procesā, nosakot lietas izskatīšanas datumu
2017.gada 6.jūlijā. Vienlaicīgi izskaidrojot lietas dalībniekiem, ka tiem ir tiesības līdz 2017.gada 7.jūnijam iesniegt paskaidrojumus, pieteikumus, lūgumus.
Valsts ieņēmumu dienests, tiesas noteiktajā termiņā nav sniedzis paskaidrojumus. Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī
tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz LAPK 289.6panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
Pārbaudot sūdzībā norādītos argumentus, lietā esošos pierādījumus, izvērtējusi lēmuma par personas saukšanu pie administratīvās atbildības likumību un
pamatotību, tiesa atzīst, ka lēmums, ar kuru /pers. A/ ir sodīta par LAPK 166.35pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir atstājams negrozīts,
bet sūdzība noraidāma.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta septītā daļa nosaka, ka, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai cita starpā
jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai
persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.
Izskatāmajā lietā 2016.gada 15.jūnijā VID NPPP Trešās piedziņas daļas Daugavpils nodaļas vadītāja nolēma uzsākt lietvedību administratīvā
pārkāpuma lietā. 2016.gada 12.jūlijā tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un 2017.gada 28.februārī VID NPPP Trešās piedziņas daļas Otrās
nodaļas vadītāja vietniece /pers. D/ pieņēma lēmumu Nr.14G/BS004672 par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības par pārkāpumu, atbildība par
kuru ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.35pantā. Par administratīvo pārkāpumu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
166.35panta /pers. A/ piemērots naudas sods 320 euro, atņemot tiesības ieņemt personālsabiedrības lietvedes, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīga biedra,
kapitālsabiedrības valdes locekles, kapitālsabiedrības padomes locekles, prokūrista, parastā komercpilnvarnieka, pārstāvja filiālē, komercsabiedrības
likvidatora, sabiedrības kontroliera un revidenta amatus uz vienu gadu.
A r Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores /pers. B/ 2017.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.31.1-22.11/2243 ir nolemts atstāt negrozītu VID NPPP
Trešās piedziņas daļas Otrās nodaļas vadītājas vietniece /pers. D/ 2017.gada 28.februāra lēmumu Nr.14G/BS004672.
Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzīst par pamatotu VID konstatēto, ka SIA “DEKORS PLUS” bija izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi, kuru
maksājumus budžetā tā labprātīgi nebija veikusi. Izveidojoties nodokļu parādam, komercsabiedrībai bija pienākums to nomaksāt, panākt vienošanos ar VID
par nodokļu parāda nomaksu vai iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu atbilstoši Maksātnespējas likuma 60.panta trešajai daļai.
Tieši komercsabiedrības vadītājs ir atbildīgs par normatīvajos aktos noteiktās nodokļu maksāšanas kārtības ievērošanu, kā arī par Maksātnespējas likuma
60.panta trešās daļas izpildi.
VID 2016.gada 24.maijā brīdināja SIA “DEKORS PLUS” par nepieciešamību iesniegt parādnieka maksātnespējas pieteikumu tiesā, nosakot trīs
nedēļu termiņu. Iesniedzēja minēto brīdinājumu neievēroja.
Saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 6.pantu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtie lēmumi, izvirzītās prasības un dotie
norādījumi šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros ir obligāti jāizpilda visām Valsts ieņēmumu dienesta kontrolei pakļautajām juridiskajām un fiziskajām
personām. Likuma 10.panta pirmās daļas 3., 4. 11.punkts nosaka, ka visiem ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības:
pieprasīt no juridiskajām personām gada pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, citus nepieciešamos dokumentus,
izskatīt tos, noteikt valsts un pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) iemaksājamo Valsts ieņēmumu dienesta administrējamo nodokļu un
nodevu apmērus, kā arī citu to valsts noteikto obligāto maksājumu apmērus, kuru iekasēšana piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam, noteikt soda naudas
summas, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus; noteikt juridiskajām un fiziskajām personām termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie likumu
un citu normatīvo aktu pārkāpumi attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem un nodevām, kā arī citiem valsts un pašvaldību
ieņēmumiem, kuru iekasēšana piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam; uzaicināt nodokļu maksātāju ierasties Valsts ieņēmumu dienestā.
Maksātnespējas likuma 60.panta trešā daļa (redakcijā 23.12.2015 - 05.01.2017) nosaka, ka parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās
personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta pirmās daļas 5., 6. vai 9.punktā minētajām juridiskās personas
maksātnespējas procesa pazīmēm. Ja pastāv šā likuma 57.panta pirmās daļas 5.punktā minētā pazīme, parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas
maksātnespējas procesa pieteikumu gadījumos, kad nav noslēgta vienošanās ar kreditoriem vai nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta.
/pers. A/ līdz 2016.gada 4.jūlijam bija SIA “DEKORS PLUS” valdes priekšsēdētāja. Lietā esošie pierādījumi apliecina, ka sūdzības iesniedzēja kā SIA
“DEKORS PLUS” valdes priekšsēdētāja ir pārkāpusi Maksātnespējas likuma 60.panta trešajā daļā noteiktās prasības, līdz ar to pamatoti saukta pie
atbildības par LAPK 166.35pantā paredzēto pārkāpumu.
Tiesa atzīst, ka iestāde ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus. Tiesa iestādes pamatojumu atzīst par pareizu un pietiekamu, tāpēc
saskaņā ar LAPK 289.13panta trešo daļu pievienojas iestādes motivācijai un to neatkārto. Tāpat tiesa iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē, ka
iestāde administratīvās lietas izskatīšanas procesā iestādē būtu izdarījusi būtiskus procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu minētā lēmuma atcelšanai.
Tiesa atzīst, ka iestāde savā lēmumā ir izvērtējusi iesniedzējas argumentus un lietā iegūtos pierādījumus, pamatoti konstatējot, ka ir objektīvi apstiprināts
administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs. Iesniedzējas pienākums bija
iesniegt maksātnespējas pieteikumu saskaņā ar Maksātnespējas likuma 60.panta trešo daļu, un tas bija darāms savlaicīgi.
Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzēja sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa
atzīst, ka iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi. Iestāde pārsūdzētajā lēmumā ir vērtējusi sūdzības
iesniedzējas sūdzībā norādītos apsvērumus un sniegusi argumentētu motivāciju, pamatojot savu viedokli, kādēļ sūdzības iesniedzējas norādītie apsvērumi ir
noraidāmi. Nosakot /pers. A/sodu, iestāde ņēma vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpējas personību raksturojošās ziņas, atbildību mīkstinošus un
atbildību pastiprinošus apstākļus. /pers. A/ piemērotais sods ir samērīgs ar administratīvo pārkāpumu smagumu, noteikts atbilstoši likuma prasībām, ievērojot
LAPK 166.35panta sankcijā paredzēto soda mēru. Izvērtējot izdarītā pārkāpuma apstākļus, tiesa uzskata, ka sods ir piemērots pamatoti, ir pārkāpumam
atbilstošs, samērīgs un atstājams spēkā.
Vērtējot /pers. A/sūdzībā norādīto par to, ka nav ievērotas viņas tiesības sakarā ar administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu bez viņas
piedalīšanās, tiesa atzīst iesniedzējas argumentus par nepamatotiem.
LAPK 248.1pants paredz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu bez pārkāpēja klātbūtnes.
/pers. A/ 2016.gada 16.jūnijā tika paziņots par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas vietu un laiku (12.07.2016, plkst.14-00), brīdinot
iesniedzēju, ka neierašanās gadījumā protokols tiks sastādīts bez viņas piedalīšanās. Protokols tika sastādīts 2016.gada 12.jūlijā bez pārkāpējas klātbūtnes, kas
nav pretrunā likumam. Protokola tekstā ir ietverts pie administratīvās atbildības saucamās personas tiesību un pienākumu izskaidrojums. Protokols ir nosūtīts
/pers. A/ pa pastu 2016.gada 14.jūlijā. Minētie pierādījumi apstiprina, ka /pers. A/ tiesības administratīvā protokola sastādīšanas laikā netika pārkāptas, un
viņas minētie argumenti nav pamatoti, jo viņai netika liegta iespēja iepazīties ar administratīvā protokola tekstu un iepazīties ar viņas likumā garantētām
tiesībām un pienākumiem. Lietas materiāli apstiprina, ka /pers. A/ vairākkārt ir lūgusi iestādi atlikt lietas izskatīšanu un viņas lūgumi tika apmierināti, ņemot
vērā, ka lēmums lietā tika pieņemts tikai 2017.gada 28.februārī.
Tiesa piekrīt iesniedzējas argumentiem, ka iestāde ir nepamatoti atzinusi, ka arī pēc lēmuma pieņemšanas lietā /pers. A/ nav novērsusi pārkāpuma
kaitīgās sekas. Iesniedzējas pilnvaras SIA “DEKORS PLUS” beidzās 2016.gada 4.jūlijā, kas nozīmē, ka pēc šīs dienas viņa vairs nebija tiesīga sniegt tiesā
parādnieka maksātnespējas pieteikumu. Sakarā ar minēto pamatots arguments ir arī tas, ka uz viņu vairs nav attiecināms nodokļu parāds, kas sabiedrībai
palielinājies pēc minētās dienas.
Iesniedzējas sūdzībā minētos argumentus par soda apmēru tiesa atzīst par nepamatotiem.
LAPK 32.pants noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto
pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu,
pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Atbilstoši LAPK 166.35panta noteiktajam, par parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos uzliek
naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus
komercsabiedrībās vai bez tā. Savukārt, saskaņā ar LAPK 29.1pantā noteikto, tiesības ieņemt noteiktus amatus var atņemt uz laiku no viena gada līdz trim
gadiem, kā arī amatus, kurus personai ir aizliegts ieņemt, jānorāda lēmumā.
Izvērtējot lēmumu daļā par /pers. A/ noteikto sodu, tiesa atzīst, ka lēmuma atcelšanai šajā daļā nav pamata, jo /pers. A/ rīcība ir vērtējama kā tīša
izvairīšanās no savlaicīgas tiesisko instrumentu pielietošanas nolūkā nokārtot parādsaistības pret valsts budžetu. Ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus, ka
/pers. A/ tīši nav izpildījusi Maksātnespējas likuma 60.pantā paredzēto pienākumu, un ievērojot parādsaistību apmēru pret valsts budžetu (18492,18 euro), kas
faktiski nav atgūstami SIA “DEKORS PLUS” aktīvu iztrūkuma dēļ, tiesa atzīst, ka noteiktais sods ir atzīstams par samērīgu ar pārkāpumu, tāpat arī
papildsods – tiesību ierobežošana, ir noteikts pamatoti, lai garantētu atkārtotu pārkāpumu nepieļaušanu komercdarbībā.
/pers. A/ noteikts sods panta sankcijā noteiktā minimālā apmērā, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpējas personību, viņas vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tiesa piekrīt VID ģenerāldirektores atzinumam, ka lietā nav konstatējami attaisnojoši
iemesli /pers. A/ bezdarbībai, neiesniedzot SIA “DEKORS PLUS” maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā. Saskaņā ar Komerclikuma 169.panta pirmo
daļu valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Jēdziens “krietns un rūpīgs saimnieks” cita starp ietver sevī prasību ievērot
normatīvos aktus, lēmumu pieņemšanas rūpību un savlaicīgu pienākumu pildīšanu. Lēmuma pieņemšanas rūpība nozīmē, ka lietā, darījumā vai darbībā valdes
loceklim ir jārīkojas maksimāli efektīvi, precīzi, tiesiski, prognozējot iespējamā lēmuma sekas (skat. L.Abramoviča Krietna saimnieka rūpības nozīme
Komerclikumā/Jurista Vārds, Nr.44 (447) 2006.gada 7.novembris). Konkrētajā gadījumā SIA “DEKORS PLUS” valdes priekšsēdētāja /pers. A/ nav
nodrošinājusi pasākumus, lai veiktu finansiālās grūtībās nonākušās SIA “DEKORS PLUS” saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, kas ir
paredzēts Maksātnespējas likumā. Secināms, ka, nenodrošinot minētos pasākumus, /pers. A/ nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tiesa atzīst, ka
lietā nav konstatējami ne atbildību mīkstinoši, ne atbildību pastiprinoši apstākļi, kas paredzēti LAPK 33. un 34.pantā. Iesniedzējas argumentam, ka iestāde nav
pienācīgi izvērtējusi iesniedzējas iebildumus un lietas apstākļus, jo atzinusi tos par nebūtiskiem vai nepamatotiem, tiesa nepiekrīt, jo iestāde ir devusi vērtējumu
visiem iesniedzējas argumentiem. Tas, ka sniegtais vērtējums atšķiras no iesniedzējas viedokļa nevar būt par pamatu lēmuma atcelšanai.
Tiesa atzīst, ka lietā netika iegūti tādi jauni vai citi pierādījumi, kas ļautu izdarīt pretējus secinājumus par /pers. A/ vainu un piemēroto sodu, tādēļ nav
pamata apšaubīt iestādes izdarītos secinājumus.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6, 289.12, 289.13 pantu, tiesa
nosprieda
noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību un atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores /pers. B/ 2017.gada 19.aprīļa
lēmumu Nr.31/1-22.11/2243.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Daugavpils tiesā.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 6.jūlijā.
Tiesnese G.Kusiņa