Legislator Giurisprudenza & Legislazione
12040003014 / K29-0474-15 Generato dall'IA

Court convicts defendant of petty theft and imposes 100 hours of compulsory labor after guilty plea.

Numero d'incarto 12040003014 / K29-0474-15
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court convicted the defendant of petty theft and sentenced him to 100 hours of compulsory labor. The defendant admitted guilt and requested no evidence examination, which the court accepted under the Criminal Procedure Law. Consequently, the court found the facts proven and applied the statutory goal of rehabilitation through unpaid community service.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Krimināllikuma 180. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: When a defendant admits guilt and requests no evidence examination, the court may convict and sentence without examining evidence, provided the facts are proven.

Parole chiave

Generato dall'IA
petty theft conviction guilty plea procedure compulsory labor sentence Criminal Procedure Law evidence examination waiver rehabilitation goal unpaid community service abuso di alcol

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Krimināllikuma 180. panta pirmā daļa
Kriminālprocesa likuma 499. pants
Kriminālprocesa likuma 21. pants
Kriminālprocesa likuma 35. panta otrā daļa
Kriminālprocesa likuma 240. pants
Kriminālprocesa likuma 368. pants
Kriminālprocesa likuma 511. pants
Kriminālprocesa likuma 512. pants

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Senāta Krimināllietu departaments nolēmums lieta Nr. SKK-232/08
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. 12040003014

Lietas arhīva Nr. K29-0474-15/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015. gada 18. maijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A. Dzērve

ar sekretāri M.Švarcbahu

piedaloties prokurorei T. Mitroščenkovai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas.

Pārbaudījusi krimināllietas materiālus, tiesa

k o ns t a t ē j a

A. /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un proti:

2013. gada 23. septembrī ap plkst. 19.30, /pers. A/ un cita persona, pret kuru uzsākts cits kriminālprocess, būdami alkoholisko dzērienu

ietekmē, personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, iegāja SIA “Maxima Latvija” veikalā

“Maxima”, Rīgā, Rītupes ielā 2. Realizējot savu noziedzīgo nolūku, cita persona piegāja pie plauktiem ar alkoholiskajiem dzērieniem, un paņēma trīs

pudeles konjaka “Maxime Trijol”, katru Ls 27,59 vērtībā par kopējos summu Ls 82,77, piegāja pie /pers. A/, kurš, atrodoties tirdzniecības zālē, vēroja

apkārtni un gaidīja citu personu. /pers. A/ un cita persona ielika alkoholiskos dzērienus šim nolūkam līdzi paņemtajā maisiņā ar foliju. Turpinot savas

noziedzīgās darbības, cita persona paņēma maisiņu no /pers. A/ rokām un devās pie kasēm. /pers. A/ izejot no tirdzniecības zāles, gaidīja citu personu pie

izejas no veikala. Neuzrādot kasierim paņemtos alkoholiskos dzērienus apmaksai, cita persona pagāja garām kasei un aiz kases tika aizturēts ar

nolaupīto. /pers. A/ piegāja pie citas personas, kura, apsargam nemanot, atdeva /pers. A/ maisiņu ar nolaupīto preci. /pers. A/ ar nolaupīto no noziedzīga

nodarījuma vietas aizskrēja.

Ar savām darbībām /pers. A/ nodarīja SIA “Maxima Latvija” veikalam “Maxima” materiālo kaitējumu par kopējo summu Ls 82,77.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas atzina un

lūdza tiesas izmeklēšanā neizdarīt pierādījumu pārbaudi, paskaidroja, ka viņam ir saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas būtība, procesuālās

sekas. Izdarīto nožēloja.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu tiesa nepārbauda pierādījumus, ja apsūdzētais atzīst savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā un lūdz

neizdarīt pierādījumu pārbaudi.

Tiesa ir pārbaudījusi lietas materiālus, un tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, kā arī par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, līdz ar ko

pierādījumu uzskaitījums un to analīze spriedumā netiek izdarīta.

Tiesa atzīst par pierādītu, ka /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, viņa vaina inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pilnībā pierādīta, un šādas

apsūdzētā darbības kvalificētas pareizi pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.

Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46. pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā

personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35. panta otro daļu soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas.

Izanalizējot apsūdzētā /pers. A/ personību, noskaidrots, ka viņš:

- uz noziedzīga nodarījuma brīdi nesodīts, notiesāts (lietas 61.-62., 92.-99.lapa) ar:

- Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014. gada 10. februāra spriedumu pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas, piemērojot

Krimināllikuma 47. panta otro daļu un 52. panta ceturto daļu, ar piespiedu darba 24 (divdesmit četrām) stundām; sods izciests 2014. gada 12. maijā

(lietas 61., 97.-98.lapa);

- Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2014. gada 30. jūlija spriedumu pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma 47.

panta otro daļu, 48. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu, 50. panta piekto daļu un 52. panta piekto daļu, ar piespiedu darba 240 (divi simti četrdesmit)

stundām; sods izciests 2015.gada 15.janvārī (lietas 93.-95., 103.-105.lapa);

- VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvajā nodaļā ziņu nav ( lietas 25.lapa);

- VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Psihiatriskās palīdzības dienesta pacientu datu apstrādes sistēmā datu nav (lietas 26.lapa);

- no vārdiem tiesas sēdē noskaidrots, ka Latvijas Republikas pilsonis, neprecējies, pamatizglītība, apgādājamo nav, strādā bez darba līguma,

dzīvo /adrese A/.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu /pers. A/ pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas izdarījis mazāk smagu noziegumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas

paredzēts krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, tiesa atzīst savas vainas vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1., 12. punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli par noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts personu grupā un alkoholisko dzērienu iespaidā.

Ar noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā, noziedzīgais nodarījums tiek vērsts pret īpašumu.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. un 35. pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu, tiesa ņem vērā apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, viņa personību un vecumu, materiālo un ģimenes stāvokli, kā arī atbildību mīkstinošo un

pastiprinošos apstākļus.

Tiesas ieskatā, tieši vaļsirdīgā atzīšanās izdarītajā, tiesas sēdē izteiktā nožēla par izdarīto ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, kas ļauj tiesai

iegūt pārliecību par to, ka vainīgais ir izdarījis pozitīvus secinājumus un turpmāk centīsies likumpārkāpumus vairs nepieļaut. Tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir

mēģinājis izdarīt secinājumus pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas un ir centies iekļauties vispārpieņemtajās sabiedrības uzvedības un morāles normās,

strādā bez darba līguma, ir pastāvīga dzīves vieta, tādējādi tiesa nāk pie secinājuma, ka soda mērķi var sasniegt, neizolējot /pers. A/ no sabiedrības.

Ievērojot minēto, lai ievērotu soda un noziedzīga nodarījuma samērības principu, panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, tiesa

secina, ka apsūdzētajam sods nosakāms piespiedu darbu veidā, kas sabiedrības labā sasniegs tā piemērošanas mērķi – veiks /pers. A/ audzinošo un

preventīvo funkciju.

Saskaņā ar Krimināllikuma 40. pantu piespiedu darbs ir personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš

kā sodu, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.

Saskaņā ar Krimināllikuma 40. panta otro daļu piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām. Tiesa, izvērtējot iepriekš minēto,

nekonstatē apstākļus, kuri liegtu apsūdzētajai izpildīt piespiedu darbu.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā piespiedu darbs disciplinēs apsūdzēto. Turklāt apsūdzētā uzvedību piespiedu darbu veikšanas laikā

kontrolēs Valsts probācijas dienests, tādējādi samazinot iespēju izdarīt citus likumpārkāpumus, bet vienlaicīgi sniedzot sabiedrībai labumu ar savu darbu.

Tāpat tiesa ņem vērā ka, piespriežot piespiedu darbu, apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības.

Tiesa uzskata, ka ar šāda soda piemērošanu tiks panākts Krimināllikuma 35.panta otrās daļas noteiktais soda mērķis.

Apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma

21. pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko

attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību

mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu departaments nolēmumus

lietā Nr.SKK- 232/08).

Drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā – atstājams negrozīts, līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā, lai nodrošinātu sprieduma izpildi.

Cietušās SIA “Maxima Latvija” pārstāvis pieteicis materiālo kaitējumu par kopējo summu EUR 39,26 apmērā, ko tiesas sēdē neuzturēja, jo tā

nomaksāta citā kriminālprocesā.

Jautājums par lietiskajiem pierādījumiem izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. pantu.

Pirmstiesas procesā piedalījās /pers. A/ aizstāve, zvērināta advokāte I. Feldmane, kurai no valsts līdzekļiem izmaksājama atlīdzība EUR 29,17

apmērā un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. pantu /pers. A/ tiek uzlikts par pienākumu segt aizstāvja izmaksas atlīdzību valsts labā.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512. pantu, tiesa

no s p r ie d a

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā un sodīt viņu ar piespiedu

darbu uz 100 (viens simts) stundām.

Drošības līdzekli – nodošanu policijas uzraudzībā atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij EUR 29,17 (divdesmit deviņi euro, 17 euro centi) par zvērināta advokāta veikto darbu juridiskās palīdzības

sniegšanā tiesas procesā un tie iemaksājami: Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22, nosakot 30

dienu termiņu tā labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.

Lietiskos pierādījumus:

- divas pudeles konjaka “Maxime Trijol” 07 l, kas glabājas pie cietušās, uzskatīt par atdotu cietušajai.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 499.panta ceturto daļu tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, iesniedzot apelācijas

sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) A. Dzērve