Court dismissed tax appeal as loan used for personal property purchase, not business expenses.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative Regional Court ruled in favor of the Tax Service, rejecting the taxpayer's request to deduct loan interest as business expenses. The taxpayer argued the loan funded property management costs, but the court found no evidence linking the specific loan to business-related expenditures. Consequently, the Court of Appeal upheld the original decision, stating the loan was clearly designated for personal property acquisition and thus ineligible for business deduction.
Regesto Legislator
Generato dall'IASection 38 of the Law on Taxes and Duties; A loan designated for personal property acquisition cannot be treated as a business expense deduction when no evidence links the funds to business operations.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. A420620110
Lietas arhīva Nr. AA43-3028-14/18
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2014.gada 28.novembrī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente A.Šteinberga,
tiesneši M.Birzgalis un V.Poķis
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz I.G pieteikumu par Valsts ieņēmumu
dienesta ģenerāldirektores 2010.gada 30.marta lēmuma Nr.22.4.5./15423 atcelšanu, sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta
apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 22.decembra spriedumu daļā.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
[1] Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde no 2009.gada 21.septembra līdz 2009.gada 17.decembrim
pieteicējam I.G veica iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu par 2007.gadu.
Ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Fizisko personu pirmās audita daļas 2009.gada
17.decembra lēmumu Nr.23.11/106 I.G papildus nomaksai budžetā aprēķināti Ls 22 226,72, no tiem: iedzīvotāju ienākuma
nodoklis Ls 12 086,44, soda nauda Ls 6043,22 un nokavējuma nauda Ls 4097,06.
Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2012.gada 30.marta lēmumu Nr.22.4.5./15423 (turpmāk – Lēmums)
sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.
[2] 2010.gada 23.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts I.G pieteikums par Lēmuma atcelšanu.
Pieteikums cita starp pamatots ar apsvērumu, ka no VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” saņemtais kredīts
izlietots nekustamajiem īpašumiem un ar to apsaimniekošanu saistīto izdevumu segšanai, līdz ar to tas tieši saistīts ar
saimnieciskās darbības rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un par kredīta izmantošanu samaksātie procenti iekļaujami
saimnieciskās darbības izdevumos. Audita pārskatā nav nekāda pamatojuma tam, kāpēc šie kredīta procentu maksājumi
nav attiecināmi uz saimnieciskās darbības izdevumiem.
[3] Valsts ieņēmumu dienests rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.
Atbildētājs cita starp norāda, ka no pieteicēja norēķinu konta izrakstiem un citiem lietas materiāliem neizriet, ka no
kredītiestādes saņemtais aizdevums tika izmantots nekustamā īpašuma iegādei vai tā apsaimniekošanai. Pieteicējs saskaņā ar
likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.panta nosacījumiem nav iesniedzis jebkādus pierādījumus, kas apliecinātu
pieteicēja izvirzītā apgalvojuma pamatotību un kas norādītu, kādiem mērķiem saņemtais aizdevums tika izmantots. Tā kā
pieteicējs nav iesniedzis pierādījumus, ka viņš saņemto aizdevumu ir izmantojis tieši nekustamo īpašumu iegādei vai
apsaimniekošanai, viņš nebija tiesīgs par procentu maksājumu summas apmēru palielināt deklarācijā uzrādīto izdevumu
summu.
[4] Administratīvā rajona tiesa ar 2010.gada 22.decembra spriedumu apmierināja pieteicēja pieteikumu.
Spriedums motivēts šādi.
[4.1] Lietā pastāv strīds par to, vai Valsts ieņēmumu dienests pamatoti atzinis, ka pieteicējs nekustamo īpašumu
pārdevis saimnieciskās darbības ietvaros, nevis kā savu īpašumu; par to, vai pamatoti pieteicējs 2007.gada saimnieciskās
darbības izdevumos nav ieskaitījis kredīta procentu maksājumus Ls 615,88 apmērā, kuri samaksāti VAS „Latvijas Hipotēku
un zemes banka” par aizdevuma Ls 9000 saņemšanu; par to, vai pamatoti pieteicējam papildu nomaksā budžetā aprēķināts
iedzīvotāju ienākuma nodoklis Ls 5000, soda nauda Ls 2500 un nokavējuma nauda Ls 2247,5 par A.Ļ izmaksāto atlīdzību
Ls 20 000.
[4.2] Attiecībā par pieteicēja kredīta procentu maksājumiem Ls 615,88 apmērā, kuri samaksāti VAS „ Latvijas
Hipotēku un zemes banka” par aizdevuma Ls 9000 saņemšanu, tiesa konstatēja, ka pieteicēja darbība, 2007.gadā pārdodot
nekustamos īpašumus, nav atzīstama par saimniecisko darbību, līdz ar to arī izdevumi, kas saistīti ar šiem īpašumiem, nav
atzīstami par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tai skaitā arī 2007.gada kredīta procentu maksājumi Ls 615,88 apmērā.
[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 22.decembra spriedumu Valsts ieņēmumu dienests iesniedza
apelācijas sūdzību, norādot, ka uzskata spriedumu par nepamatotu.
[6] Pieteicējs paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda, ka uzskata apelācijas sūdzību par nepamatotu.
[7] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 27.novembra spriedumu nospriests daļēji apmierināt pieteicēja
pieteikumu un atcelt Lēmumu daļā, ar kuru I.G papildu nomaksai budžetā aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis Ls
5937,88, nokavējuma nauda un soda nauda, pārējā daļā pieteikums noraidīts.
[8] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, izskatījis lietu kasācijas kārtībā sakarā ar pieteicēja un
atbildētāja kasācijas sūdzībām, atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 27.novembra spriedumu daļā, ar kuru atcelts
Lēmums daļā par pieteicējam noteikto nokavējuma naudu un soda naudu saistībā ar septiņu nekustamo īpašumu pārdošanu
un saistībā ar A.Ļ izmaksāto atlīdzību, un daļā, ar kuru noraidīts pieteikums daļā par kredīta procentu maksājumu
neieskaitīšanu saimnieciskajos izdevumos, un minētajā daļā lietu nodeva jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai.
Pārējā daļā apgabaltiesas spriedums atstāts negrozīts.
[9] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 17.decembra spriedumu nospriests daļēji apmierināt pieteicēja
pieteikumu un atcelt Lēmumu daļā, ar kuru netika ieskaitīti I.Gsaimnieciskās darbības izdevumos kredīta procentu
maksājumi Ls 615,88 apmērā. Pārējā daļā pieteikums noraidīts.
[10] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, izskatījis lietu kasācijas kārtībā sakarā ar pieteicēja un
atbildētāja kasācijas sūdzībām, atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 17.decembra spriedumu daļā, ar kuru atcelts
Lēmums daļā, ar kuru pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumos netika ieskaitīti kredīta procentu maksājumi Ls 625,88
(876,32 euro), un minētajā daļā nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Pārējā daļā Administratīvās
apgabaltiesas spriedums atstāts negrozīts, bet I.Gkasācijas sūdzība noraidīta.
Spriedumā norādīts turpmāk minētais.
[10.1] Attiecībā uz nokavējuma naudu un soda naudu saistībā ar ienākumiem no nekustamo īpašumu atsavināšanas
apgabaltiesas spriedums pilnībā atbilst Augstākās tiesas 2013.gada 5.jūlija spriedumā paustajām atziņām šajā lietā. Nav
pamata uzskatīt, ka sankciju piemērošana pieteicējam būtu bijusi nesamērīga. Ņemot vērā minēto, pieteicēja kasācijas
sūdzība ir noraidāma.
[10.2] Valsts ieņēmumu dienests iesniedzis kasācijas sūdzību par apgabaltiesas spriedumu daļā par bankas izsniegtā
kredīta procentu maksājumu neieskaitīšanu saimnieciskās darbības izdevumos.
Ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta norādīto apstākli, ka aizdevuma līgums slēgts jau pēc nekustamā īpašuma
/Nosaukums A/ iegādes darījuma, tiesai, ja tā saskatīja saikni starp darījumiem, bija jārod tam izskaidrojums, pretējā
gadījumā secinājums par aizdevuma mērķi – konkrētā nekustamā īpašuma iegādi – nav loģisks. Jāņem vērā, ka pieteicējs
lietas izskatīšanas laikā uzturējis paskaidrojumus, ka kredīts izmantots (arī vai tikai) nekustamo īpašumu apsaimniekošanai
un uzturēšanai.
[10.3] Nokavējuma naudas un soda naudas apmērs ir atkarīgs no nodokļa pamatparāda summas. Nodokļa summa ir
atkarīga no tā, kāds ir apliekamais ienākums. Apliekamā ienākuma apmērs savukārt ir atkarīgs citstarp no izdevumiem, kas
attiecināmi uz personas saimniecisko darbību.
Tiesa pēc būtības ir apstiprinājusi Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma pareizību, ciktāl tā attiecas uz pieteicēja
pienākumu maksāt nodokli, tā nokavējuma naudu un soda naudu kā tādu, un šajā daļā spriedums jau stājies spēkā vai
stāsies spēkā līdz ar pieteicēja kasācijas sūdzības noraidīšanu. Savukārt šo maksājumu apmērs ir jānosaka, ņemot vērā
visus aspektus, kas to var tiesiski ietekmēt.
Viens no tiem ir uz saimniecisko darbību attiecināmie izdevumi, par kuru apmēru joprojām pastāv strīds. Tātad, ja
apgabaltiesa, izskatot lietu no jauna, atzītu, ka kredīta procentu maksājumi šajā gadījumā ir attiecināmi uz pieteicēja
saimniecisko darbību, apliekamais ienākums un līdz ar to maksājamā nodokļa summa būtu jānosaka citādāka, nekā tā
noteikta ar sākotnējo Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja tiesas spriedums par saimnieciskās
darbības izdevumiem būs atšķirīgs no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumā noteiktā apmēra, Valsts
ieņēmumu dienestam būtu jāpārskata arī nokavējuma naudas un soda naudas apmērs (bet ne šo maksājumu samaksas
pienākums kā tāds).
[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa lietu izskata rakstveida
procesā.
M o t ī v u d a ļ a
[12] Ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedumu lieta ir nodota jaunai izskatīšanai daļā par
Lēmumu, ar kuru pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumos netika ieskaitīti kredīta procentu maksājumi Ls 625,88
(876,32 euro).
[13] Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu pēc būtības, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos
pierādījumus, izvērtējusi apelācijas sūdzībā minētos argumentus, secina, ka atbildētāja apelācijas sūdzība ir pamatota, bet
pieteikums šajā daļā ir noraidāms.
[14] Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta trešās daļas 3.panta 10.punktu izdevumos, ja tie
saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīta procentu maksa par banku kredīta vai
līzinga pakalpojumu izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus.
[15] Pieteicējs auditējamā periodā veicis kredīta procentu maksājumus Ls 615,88 apmērā VAS „Latvijas Hipotēku un
zemes banka” par 2005.gada 25.maijā saņemto aizdevumu Ls 9000.
Pieteicējs norāda, ka attiecīgie kredītu procentu maksājumi atzīstami par viņa saimnieciskās darbības izdevumiem, jo
kredīts 2005.-2007.gadā izmantots 2007.gadā atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem – to apsaimniekošanai un
uzturēšanai kārtībā (nodokļu maksājumi, samaksa par saņemtajiem pakalpojumiem, precēm u.tml.), ko, pieteicēja ieskatā,
apliecina arī kredīta līgumā norādītais aizdevuma mērķis.
Valsts ieņēmumu dienests ir atzinis, ka pieteicējs nebija tiesīgs par procentu maksājumu summu palielināt deklarācijā
uzrādīto izdevumu summu, jo viņš nav iesniedzis pierādījumus, ka saņemto aizdevumu izmantojis tieši nekustamo īpašumu
iegādei vai apsaimniekošanai.
[16] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā,
reģistrējis saimnieciskās darbības veidu – mežizstrāde. 2007.gadā pieteicējs deklarējis ar nodokli apliekamus ienākumus no
nekustamā īpašuma izmantošanas (zemes noma) un nekustamo īpašumu /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, /nosaukums/”,
/Nosaukums D/, /Nosaukums A/, /Nosaukums E/ un /Nosaukums F/ pārdošanas, kā arī ar nodokli neapliekamus ienākumus
no sava īpašuma (nekustamo īpašumu „/Nosaukums T/” (atdalīts no īpašuma /Nosaukums G/) un /Nosaukums H/
pārdošanas.
Audita vajadzībām pieteicējs iesniedza cita starp saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu
par 2007.gadu darījumos ar nekustamajiem īpašumiem, saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālu par
2007.gadu, attaisnojuma dokumentus un grāmatvedības izziņas darījumos ar norādītajiem nekustamajiem īpašumiem.
Audita ietvaros Valsts ieņēmumu dienests ir veicis pieteicēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu par 2007.gadu,
konstatējot, ka attiecīgajā periodā pieteicējs veicis saimniecisko darbību – pirmsauditējamā periodā iegādāto nekustamo
īpašumu iznomāšanu un pārdošanu. Atzīts, ka pieteicējs saimnieciskās darbības ietvaros pārdevis 13.11.2004. iegādāto
īpašumu „/nosaukums/”, 01.04.2005. iegādāto īpašumu /Nosaukums A/, 28.07.2004. iegādāto īpašumu /Nosaukums B/,
06.10.2002. iegādāto īpašumu /Nosaukums D/, 04.09.2003. iegādāto īpašumu /Nosaukums I/, 04.02.2004. iegādāto
īpašumu /Nosaukums F/, 11.04.2007. iegādāto īpašumu /Nosaukums J/, 02.09.2003. iegādāto īpašumu /Nosaukums E/.
[17] Vērtējot, vai kredīts varēja tikt izmantots pieteicēja uzrādīto un auditā atzīto izdevumu segšanai periodā no
2005.gada 25.maija līdz attiecīgā īpašuma atsavināšanas brīdim, konstatējams, ka šajā periodā pieteicējam bijuši šādi auditā
atzīti izdevumi: īpašumam „/nosaukums/” – nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi Ls 12,67; īpašumam /Nosaukums A/ –
samaksa par īpašuma stāvokļa uzlabošanu atbilstoši 2006.gada 31.marta līgumam - Ls 3000; īpašumam /Nosaukums B/ –
nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi Ls 68,43; īpašumam /Nosaukums D/ - nekustamā īpašuma nodokļa maksājums Ls
53,45; īpašumam /Nosaukums I/ Ls 11,16; īpašumam /Nosaukums F/ - nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi Ls 81,63.
Tātad kopumā no kredīta pieteicējs teorētiski varēja segt ar nekustamo īpašumu iegādi un pārdošanu saistītos izdevumus
Ls 3227,34 apmērā.
Taču lietā nav nekādu pierādījumu, ka minēto saimnieciskās darbības izdevumu segšanai tika izmantots tieši bankas
piešķirtais aizdevums, kura procentu maksājumus pieteicējs lūdz atzīt par saimnieciskās darbības izdevumiem.
Pārbaudot attiecīgā aizdevuma izsniegšanas mērķi (lietas 2.sējuma 146.lapa), apgabaltiesa konstatē, ka aizdevums
pieteicējam piešķirts 2005.gada 25.maijā „nekustamā īpašuma iegādei” (11.punkts). Aizdevuma gala atmaksas termiņš ir
2008.gada 15.maijs (14.punkts), taču atbilstoši līguma speciālajiem nosacījumiem pieteicējam jau līdz 2005.gada
15.oktobrim bija jāiesniedz bankā dokumenti par naudas līdzekļu izlietojumu (19.6.punkts).
No minētā izriet, ka pieteicējs aizdevumu saņēmis nekustamā īpašuma iegādei 2005.gadā. No zemesgrāmatu
informācijas (lietas 2.sējuma 26.lapa) konstatējams, ka pēc bankas aizdevuma saņemšanas pieteicējs 2005.gadā ir
iegādājies divus īpašumus, kas nav atsavināti taksācijas periodā, proti, īpašumu /Nosaukums K/, Aronas pagastā, Madonas
rajonā, un īpašumu /Nosaukums L/, Lazdonas pagastā, Madonas rajonā. Vērtējot minēto kopsakarā ar bankas aizdevuma
līgumā norādīto aizdevuma piešķiršanas mērķi, pastāv ticama iespēja, ka aizdevums tika izmantots citu īpašumu iegādei,
kuri nav izmantoti pieteicēja saimnieciskajā darbībā taksācijas periodā.
[18] Ievērojot minēto, Valsts ieņēmumu dienests pamatoti pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumos neieskaitīja
kredīta procentu maksājumus Ls 625,88 (876,32 euro). Lēmums norādītajā daļā ir pamatots, bet pieteikums noraidāms.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu,
Administratīvā apgabaltiesa
n o s p r i e d a
Noraidīt i.Gpieteikumu daļā par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2010.gada 30.marta lēmuma
Nr.22.4.5./15423 atcelšanu daļā, ar kuru I.Gsaimnieciskās darbības izdevumos netika ieskaitīti kredīta procentu maksājumi
876,32 euro (615,88 latu) apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente (paraksts) A.Šteinberga
Tiesneši (paraksts) M.Birzgalis
(paraksts) V.Poķis
N O R A K S T S P A R E I Z S
Administratīvās apgabaltiesas tiesnese A.Šteinberga
2014.gada 28.novembrī