Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420620110 / AA43-3028-14 Generato dall'IA

Court dismissed tax appeal as loan used for personal property purchase, not business expenses.

Numero d'incarto A420620110 / AA43-3028-14
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative Regional Court ruled in favor of the Tax Service, rejecting the taxpayer's request to deduct loan interest as business expenses. The taxpayer argued the loan funded property management costs, but the court found no evidence linking the specific loan to business-related expenditures. Consequently, the Court of Appeal upheld the original decision, stating the loan was clearly designated for personal property acquisition and thus ineligible for business deduction.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Section 38 of the Law on Taxes and Duties; A loan designated for personal property acquisition cannot be treated as a business expense deduction when no evidence links the funds to business operations.

Parole chiave

Generato dall'IA
business expense deduction loan interest allocation personal property purchase tax audit findings burden of proof costo del credito danno ai creditori abbuono d'interesse

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Section 38 of the Law on Taxes and Duties
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. A420620110

Lietas arhīva Nr. AA43-3028-14/18

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 28.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente A.Šteinberga,

tiesneši M.Birzgalis un V.Poķis

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz I.G pieteikumu par Valsts ieņēmumu

dienesta ģenerāldirektores 2010.gada 30.marta lēmuma Nr.22.4.5./15423 atcelšanu, sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta

apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 22.decembra spriedumu daļā.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

[1] Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde no 2009.gada 21.septembra līdz 2009.gada 17.decembrim

pieteicējam I.G veica iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu par 2007.gadu.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Fizisko personu pirmās audita daļas 2009.gada

17.decembra lēmumu Nr.23.11/106 I.G papildus nomaksai budžetā aprēķināti Ls 22 226,72, no tiem: iedzīvotāju ienākuma

nodoklis Ls 12 086,44, soda nauda Ls 6043,22 un nokavējuma nauda Ls 4097,06.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2012.gada 30.marta lēmumu Nr.22.4.5./15423 (turpmāk – Lēmums)

sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

[2] 2010.gada 23.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts I.G pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums cita starp pamatots ar apsvērumu, ka no VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” saņemtais kredīts

izlietots nekustamajiem īpašumiem un ar to apsaimniekošanu saistīto izdevumu segšanai, līdz ar to tas tieši saistīts ar

saimnieciskās darbības rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un par kredīta izmantošanu samaksātie procenti iekļaujami

saimnieciskās darbības izdevumos. Audita pārskatā nav nekāda pamatojuma tam, kāpēc šie kredīta procentu maksājumi

nav attiecināmi uz saimnieciskās darbības izdevumiem.

[3] Valsts ieņēmumu dienests rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

Atbildētājs cita starp norāda, ka no pieteicēja norēķinu konta izrakstiem un citiem lietas materiāliem neizriet, ka no

kredītiestādes saņemtais aizdevums tika izmantots nekustamā īpašuma iegādei vai tā apsaimniekošanai. Pieteicējs saskaņā ar

likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.panta nosacījumiem nav iesniedzis jebkādus pierādījumus, kas apliecinātu

pieteicēja izvirzītā apgalvojuma pamatotību un kas norādītu, kādiem mērķiem saņemtais aizdevums tika izmantots. Tā kā

pieteicējs nav iesniedzis pierādījumus, ka viņš saņemto aizdevumu ir izmantojis tieši nekustamo īpašumu iegādei vai

apsaimniekošanai, viņš nebija tiesīgs par procentu maksājumu summas apmēru palielināt deklarācijā uzrādīto izdevumu

summu.

[4] Administratīvā rajona tiesa ar 2010.gada 22.decembra spriedumu apmierināja pieteicēja pieteikumu.

Spriedums motivēts šādi.

[4.1] Lietā pastāv strīds par to, vai Valsts ieņēmumu dienests pamatoti atzinis, ka pieteicējs nekustamo īpašumu

pārdevis saimnieciskās darbības ietvaros, nevis kā savu īpašumu; par to, vai pamatoti pieteicējs 2007.gada saimnieciskās

darbības izdevumos nav ieskaitījis kredīta procentu maksājumus Ls 615,88 apmērā, kuri samaksāti VAS „Latvijas Hipotēku

un zemes banka” par aizdevuma Ls 9000 saņemšanu; par to, vai pamatoti pieteicējam papildu nomaksā budžetā aprēķināts

iedzīvotāju ienākuma nodoklis Ls 5000, soda nauda Ls 2500 un nokavējuma nauda Ls 2247,5 par A.Ļ izmaksāto atlīdzību

Ls 20 000.

[4.2] Attiecībā par pieteicēja kredīta procentu maksājumiem Ls 615,88 apmērā, kuri samaksāti VAS „ Latvijas

Hipotēku un zemes banka” par aizdevuma Ls 9000 saņemšanu, tiesa konstatēja, ka pieteicēja darbība, 2007.gadā pārdodot

nekustamos īpašumus, nav atzīstama par saimniecisko darbību, līdz ar to arī izdevumi, kas saistīti ar šiem īpašumiem, nav

atzīstami par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tai skaitā arī 2007.gada kredīta procentu maksājumi Ls 615,88 apmērā.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 22.decembra spriedumu Valsts ieņēmumu dienests iesniedza

apelācijas sūdzību, norādot, ka uzskata spriedumu par nepamatotu.

[6] Pieteicējs paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda, ka uzskata apelācijas sūdzību par nepamatotu.

[7] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 27.novembra spriedumu nospriests daļēji apmierināt pieteicēja

pieteikumu un atcelt Lēmumu daļā, ar kuru I.G papildu nomaksai budžetā aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis Ls

5937,88, nokavējuma nauda un soda nauda, pārējā daļā pieteikums noraidīts.

[8] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, izskatījis lietu kasācijas kārtībā sakarā ar pieteicēja un

atbildētāja kasācijas sūdzībām, atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 27.novembra spriedumu daļā, ar kuru atcelts

Lēmums daļā par pieteicējam noteikto nokavējuma naudu un soda naudu saistībā ar septiņu nekustamo īpašumu pārdošanu

un saistībā ar A.Ļ izmaksāto atlīdzību, un daļā, ar kuru noraidīts pieteikums daļā par kredīta procentu maksājumu

neieskaitīšanu saimnieciskajos izdevumos, un minētajā daļā lietu nodeva jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai.

Pārējā daļā apgabaltiesas spriedums atstāts negrozīts.

[9] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 17.decembra spriedumu nospriests daļēji apmierināt pieteicēja

pieteikumu un atcelt Lēmumu daļā, ar kuru netika ieskaitīti I.Gsaimnieciskās darbības izdevumos kredīta procentu

maksājumi Ls 615,88 apmērā. Pārējā daļā pieteikums noraidīts.

[10] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, izskatījis lietu kasācijas kārtībā sakarā ar pieteicēja un

atbildētāja kasācijas sūdzībām, atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 17.decembra spriedumu daļā, ar kuru atcelts

Lēmums daļā, ar kuru pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumos netika ieskaitīti kredīta procentu maksājumi Ls 625,88

(876,32 euro), un minētajā daļā nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Pārējā daļā Administratīvās

apgabaltiesas spriedums atstāts negrozīts, bet I.Gkasācijas sūdzība noraidīta.

Spriedumā norādīts turpmāk minētais.

[10.1] Attiecībā uz nokavējuma naudu un soda naudu saistībā ar ienākumiem no nekustamo īpašumu atsavināšanas

apgabaltiesas spriedums pilnībā atbilst Augstākās tiesas 2013.gada 5.jūlija spriedumā paustajām atziņām šajā lietā. Nav

pamata uzskatīt, ka sankciju piemērošana pieteicējam būtu bijusi nesamērīga. Ņemot vērā minēto, pieteicēja kasācijas

sūdzība ir noraidāma.

[10.2] Valsts ieņēmumu dienests iesniedzis kasācijas sūdzību par apgabaltiesas spriedumu daļā par bankas izsniegtā

kredīta procentu maksājumu neieskaitīšanu saimnieciskās darbības izdevumos.

Ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta norādīto apstākli, ka aizdevuma līgums slēgts jau pēc nekustamā īpašuma

/Nosaukums A/ iegādes darījuma, tiesai, ja tā saskatīja saikni starp darījumiem, bija jārod tam izskaidrojums, pretējā

gadījumā secinājums par aizdevuma mērķi – konkrētā nekustamā īpašuma iegādi – nav loģisks. Jāņem vērā, ka pieteicējs

lietas izskatīšanas laikā uzturējis paskaidrojumus, ka kredīts izmantots (arī vai tikai) nekustamo īpašumu apsaimniekošanai

un uzturēšanai.

[10.3] Nokavējuma naudas un soda naudas apmērs ir atkarīgs no nodokļa pamatparāda summas. Nodokļa summa ir

atkarīga no tā, kāds ir apliekamais ienākums. Apliekamā ienākuma apmērs savukārt ir atkarīgs citstarp no izdevumiem, kas

attiecināmi uz personas saimniecisko darbību.

Tiesa pēc būtības ir apstiprinājusi Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma pareizību, ciktāl tā attiecas uz pieteicēja

pienākumu maksāt nodokli, tā nokavējuma naudu un soda naudu kā tādu, un šajā daļā spriedums jau stājies spēkā vai

stāsies spēkā līdz ar pieteicēja kasācijas sūdzības noraidīšanu. Savukārt šo maksājumu apmērs ir jānosaka, ņemot vērā

visus aspektus, kas to var tiesiski ietekmēt.

Viens no tiem ir uz saimniecisko darbību attiecināmie izdevumi, par kuru apmēru joprojām pastāv strīds. Tātad, ja

apgabaltiesa, izskatot lietu no jauna, atzītu, ka kredīta procentu maksājumi šajā gadījumā ir attiecināmi uz pieteicēja

saimniecisko darbību, apliekamais ienākums un līdz ar to maksājamā nodokļa summa būtu jānosaka citādāka, nekā tā

noteikta ar sākotnējo Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja tiesas spriedums par saimnieciskās

darbības izdevumiem būs atšķirīgs no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumā noteiktā apmēra, Valsts

ieņēmumu dienestam būtu jāpārskata arī nokavējuma naudas un soda naudas apmērs (bet ne šo maksājumu samaksas

pienākums kā tāds).

[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa lietu izskata rakstveida

procesā.

M o t ī v u d a ļ a

[12] Ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedumu lieta ir nodota jaunai izskatīšanai daļā par

Lēmumu, ar kuru pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumos netika ieskaitīti kredīta procentu maksājumi Ls 625,88

(876,32 euro).

[13] Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu pēc būtības, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos

pierādījumus, izvērtējusi apelācijas sūdzībā minētos argumentus, secina, ka atbildētāja apelācijas sūdzība ir pamatota, bet

pieteikums šajā daļā ir noraidāms.

[14] Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta trešās daļas 3.panta 10.punktu izdevumos, ja tie

saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīta procentu maksa par banku kredīta vai

līzinga pakalpojumu izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus.

[15] Pieteicējs auditējamā periodā veicis kredīta procentu maksājumus Ls 615,88 apmērā VAS „Latvijas Hipotēku un

zemes banka” par 2005.gada 25.maijā saņemto aizdevumu Ls 9000.

Pieteicējs norāda, ka attiecīgie kredītu procentu maksājumi atzīstami par viņa saimnieciskās darbības izdevumiem, jo

kredīts 2005.-2007.gadā izmantots 2007.gadā atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem – to apsaimniekošanai un

uzturēšanai kārtībā (nodokļu maksājumi, samaksa par saņemtajiem pakalpojumiem, precēm u.tml.), ko, pieteicēja ieskatā,

apliecina arī kredīta līgumā norādītais aizdevuma mērķis.

Valsts ieņēmumu dienests ir atzinis, ka pieteicējs nebija tiesīgs par procentu maksājumu summu palielināt deklarācijā

uzrādīto izdevumu summu, jo viņš nav iesniedzis pierādījumus, ka saņemto aizdevumu izmantojis tieši nekustamo īpašumu

iegādei vai apsaimniekošanai.

[16] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā,

reģistrējis saimnieciskās darbības veidu – mežizstrāde. 2007.gadā pieteicējs deklarējis ar nodokli apliekamus ienākumus no

nekustamā īpašuma izmantošanas (zemes noma) un nekustamo īpašumu /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, /nosaukums/”,

/Nosaukums D/, /Nosaukums A/, /Nosaukums E/ un /Nosaukums F/ pārdošanas, kā arī ar nodokli neapliekamus ienākumus

no sava īpašuma (nekustamo īpašumu „/Nosaukums T/” (atdalīts no īpašuma /Nosaukums G/) un /Nosaukums H/

pārdošanas.

Audita vajadzībām pieteicējs iesniedza cita starp saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu

par 2007.gadu darījumos ar nekustamajiem īpašumiem, saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālu par

2007.gadu, attaisnojuma dokumentus un grāmatvedības izziņas darījumos ar norādītajiem nekustamajiem īpašumiem.

Audita ietvaros Valsts ieņēmumu dienests ir veicis pieteicēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu par 2007.gadu,

konstatējot, ka attiecīgajā periodā pieteicējs veicis saimniecisko darbību – pirmsauditējamā periodā iegādāto nekustamo

īpašumu iznomāšanu un pārdošanu. Atzīts, ka pieteicējs saimnieciskās darbības ietvaros pārdevis 13.11.2004. iegādāto

īpašumu „/nosaukums/”, 01.04.2005. iegādāto īpašumu /Nosaukums A/, 28.07.2004. iegādāto īpašumu /Nosaukums B/,

06.10.2002. iegādāto īpašumu /Nosaukums D/, 04.09.2003. iegādāto īpašumu /Nosaukums I/, 04.02.2004. iegādāto

īpašumu /Nosaukums F/, 11.04.2007. iegādāto īpašumu /Nosaukums J/, 02.09.2003. iegādāto īpašumu /Nosaukums E/.

[17] Vērtējot, vai kredīts varēja tikt izmantots pieteicēja uzrādīto un auditā atzīto izdevumu segšanai periodā no

2005.gada 25.maija līdz attiecīgā īpašuma atsavināšanas brīdim, konstatējams, ka šajā periodā pieteicējam bijuši šādi auditā

atzīti izdevumi: īpašumam „/nosaukums/” – nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi Ls 12,67; īpašumam /Nosaukums A/ –

samaksa par īpašuma stāvokļa uzlabošanu atbilstoši 2006.gada 31.marta līgumam - Ls 3000; īpašumam /Nosaukums B/ –

nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi Ls 68,43; īpašumam /Nosaukums D/ - nekustamā īpašuma nodokļa maksājums Ls

53,45; īpašumam /Nosaukums I/ Ls 11,16; īpašumam /Nosaukums F/ - nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi Ls 81,63.

Tātad kopumā no kredīta pieteicējs teorētiski varēja segt ar nekustamo īpašumu iegādi un pārdošanu saistītos izdevumus

Ls 3227,34 apmērā.

Taču lietā nav nekādu pierādījumu, ka minēto saimnieciskās darbības izdevumu segšanai tika izmantots tieši bankas

piešķirtais aizdevums, kura procentu maksājumus pieteicējs lūdz atzīt par saimnieciskās darbības izdevumiem.

Pārbaudot attiecīgā aizdevuma izsniegšanas mērķi (lietas 2.sējuma 146.lapa), apgabaltiesa konstatē, ka aizdevums

pieteicējam piešķirts 2005.gada 25.maijā „nekustamā īpašuma iegādei” (11.punkts). Aizdevuma gala atmaksas termiņš ir

2008.gada 15.maijs (14.punkts), taču atbilstoši līguma speciālajiem nosacījumiem pieteicējam jau līdz 2005.gada

15.oktobrim bija jāiesniedz bankā dokumenti par naudas līdzekļu izlietojumu (19.6.punkts).

No minētā izriet, ka pieteicējs aizdevumu saņēmis nekustamā īpašuma iegādei 2005.gadā. No zemesgrāmatu

informācijas (lietas 2.sējuma 26.lapa) konstatējams, ka pēc bankas aizdevuma saņemšanas pieteicējs 2005.gadā ir

iegādājies divus īpašumus, kas nav atsavināti taksācijas periodā, proti, īpašumu /Nosaukums K/, Aronas pagastā, Madonas

rajonā, un īpašumu /Nosaukums L/, Lazdonas pagastā, Madonas rajonā. Vērtējot minēto kopsakarā ar bankas aizdevuma

līgumā norādīto aizdevuma piešķiršanas mērķi, pastāv ticama iespēja, ka aizdevums tika izmantots citu īpašumu iegādei,

kuri nav izmantoti pieteicēja saimnieciskajā darbībā taksācijas periodā.

[18] Ievērojot minēto, Valsts ieņēmumu dienests pamatoti pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumos neieskaitīja

kredīta procentu maksājumus Ls 625,88 (876,32 euro). Lēmums norādītajā daļā ir pamatots, bet pieteikums noraidāms.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu,

Administratīvā apgabaltiesa

n o s p r i e d a

Noraidīt i.Gpieteikumu daļā par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2010.gada 30.marta lēmuma

Nr.22.4.5./15423 atcelšanu daļā, ar kuru I.Gsaimnieciskās darbības izdevumos netika ieskaitīti kredīta procentu maksājumi

876,32 euro (615,88 latu) apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) A.Šteinberga

Tiesneši (paraksts) M.Birzgalis

(paraksts) V.Poķis

N O R A K S T S P A R E I Z S

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese A.Šteinberga

2014.gada 28.novembrī