Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C29703311 / CA-1030-14 Generato dall'IA

Landlord's easement claim dismissed due to lack of mortgagee consent and no alternative access route.

Numero d'incarto C29703311 / CA-1030-14
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Court of Appeal dismissed the plaintiff's appeal against the first-instance judgment refusing to establish a road easement. The plaintiff argued that a lease was necessary to access their property, but the court found the mortgagee's explicit objection to the easement created an absolute barrier. Consequently, the court ruled that without mortgagee consent and no viable alternative access, the claim lacked legal basis.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Procedure Law Art. 41, 432, 433, 434; Civil Law Art. 1130, 1131, 1143, 1155, 1156, 1158, 1231, 1534, 2123; An easement cannot be established if a third-party mortgagee explicitly objects, as this objection constitutes an absolute obstacle preventing the creation of the right.

Parole chiave

Generato dall'IA
road easement mortgagee consent access route absolute obstacle easement creation soddisfacimento del credito domanda d'esecuzione recupero di crediti

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Procedure Law Art. 41
Civil Procedure Law Art. 39
Civil Procedure Law Art. 432
Civil Procedure Law Art. 433
Civil Procedure Law Art. 434
Civil Law Art. 1130
Civil Law Art. 1131
Civil Law Art. 1143
Civil Law Art. 1155
Civil Law Art. 1156
Civil Law Art. 1158
Civil Law Art. 1231
Civil Law Art. 1534
Civil Law Art. 2123
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C29703311

Lietas arhīva Nr. CA-1030-14/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 25.martā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz. Zvaigznekalna- Žagare,

tiesneši L.Grauda, I.Ošiņa,

ar sekretāri I.Pelēkzirni,

ar tulku S.Pronckuti,

piedaloties prasītājai /pers. C/, kuru uz mutiska pilnvarojuma pamata pārstāv /pers. D/, un atbildētājas SIA "KUMA INVEST" pārstāvim

/pers. E/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, civillietu /pers. C/ prasībā pret SIA "KUMA INVEST" par zemes nomas līguma

piespiedu noslēgšanu un ceļa servitūta noteikšanu, sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesas 2013.gada 2.oktobra spriedumu, un

konstatēja:

2011.gada 9.jūnijā /pers. C/ pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlusi prasību pret SIA "KUMA INVEST" par zemes nomas līguma

piespiedu noslēgšanu un ceļa servitūta noteikšanu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1130., 1131., 1143., 1155., 1156., 1158., 1231.,

1534., 2123.pantu, lūgusi tiesas kārtībā noslēgt zemes nomas līgumu, nosakot zemes nomas līguma summu, ar līguma nostiprināšanu

zemesgrāmatā; noteikt servitūta ceļu ar tā nostiprināšanu zemesgrāmatā; izprasīt atzinumu no Rīgas pilsētas būvvaldes.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2011.gada 16.jūnija lēmumu prasība atstāta bez virzības, nosakot termiņu

trūkumu novēršanai.

Tiesas noteiktajā termiņā lēmumā norādītie trūkumi novērsti, ar 2013.gada 7.februāra prasības pieteikuma precizējumiem -

grozījumiem prasījumi izteikti sekojoši: tiesas kārtībā noslēgt zemes nomas līgumu ar līguma nostiprināšanu zemesgrāmatā par

atbildētājai piederošas zemes /adrese/, daļas 127,5 m2 platībā nomu, nosakot nomas maksu Ls 239,59 gadā, kā arī noteikt servitūtu

braucamajam ceļam 3,5 metri platumā un 70 metri garumā ar tā nostiprināšanu zemesgrāmatā uz atbildētājai piederoša zemes

īpašuma ar kadastra apzīmējumu Nr.x/adrese/, atbilstoši pievienotajam situācijas plānam.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājai pieder zemes gabals /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, 434 m2 platībā, uz kura atrodas

ēkas, no kurām divas ēkas (ar kadastra apzīmējumiem /numurs/ un /numurs/) daļēji atrodas uz atbildētājai piederoša zemes gabala.

Prasītāja vēlas apsaimniekot sev piederošo zemi un ēkas, tāpēc nepieciešams starp pusēm noslēgt zemes nomas līgumu, jo bez

nomas līguma Rīgas pilsētas būvvaldē nevar saskaņot būves, kas daļēji atrodas uz atbildētājai piederošas zemes, projektu par būves

rekonstrukcijas plānu. Atbildētāja atsakās noslēgt ar prasītāju zemes nomas līgumu.

Prasītāja norāda, ka vienīgā iespēja nokļūt līdz savam īpašumam ir, šķērsojot atbildētājas zemes īpašumu, taču atbildētāja šo vienīgo

ceļu, kas eksistē dabā, ir norobežojusi ar sētu, kas prasītājai liedz to izmantot. Prasītāja norāda, ka saskaņā ar Rīgas Ģeometra

izsniegto Inženiertīklu pārskata shēmu redzams iebraucamais ceļš tieši blakus ēkai ar kadastrālo apzīmējumu /numurs/, kas sniedzas

no /adrese/ garām prasītājai piederošai būvei un, pēc prasītājas ieskata, ir vienīgais ceļš, pa kuru viņai ir iespējams nokļūt pie savā

īpašumā esošajām ēkām, kuras atrodas aiz ēkas ar kadastra apzīmējumu /numurs/, jo cita piebraucamā ceļa nav un nav bijis.

2011.gada 22.augustā SIA "KUMA INVEST" tiesā iesniegusi rakstveida paskaidrojumus par prasību, norādot, ka prasību neatzīst.

Atbildētāja uzskata, ka pastāv objektīvi šķēršļi precīzas iznomājamās platības noteikšanai, jo prasītājas ēkām konstatētas

nelikumīgas būvniecības pazīmes. Atbilstoši 2010.gadā Rīgas pilsētas būvvaldes ēkas apsekošanā konstatētajam, ēkai uzlikts jauns

jumta segums, izveidoti divi jauni logi un jauna vārtu aile. No prasītājas izstrādātā zemes nomas līguma projekta nav saprotams, vai

zemes nomas maksa 5 % ir no kadastrālās vērtības, un vai Ls 239,59 apmērā prasītāja to piedāvā maksāt mēnesī vai gadā.

Par prasību nodibināt ceļa servitūtu norāda, ka prasītājai ir iespējams savam īpašumam piekļūt pa transporta joslu, kas atrodas starp

īpašumu /adrese/ un īpašumu /adrese/, un viņa visām savām ēkām var piekļūt no Aleksandra Čaka ielas puses.

Šķērslis servitūta nodibināšanai ir apstāklis, ka atbildētājai piederošais īpašums ir ieķīlāts par labu Krievijas Federācijas pilsonim un

līdz aizdevuma līgumā noteikto saistību izpildei noteikts liegums atbildētājas īpašumu, cita starpā, apgrūtināt ar lietu tiesībām. Tāpēc

prasītājai ir jāsaņem atbildētājas hipotekārā kreditora piekrišana. Iebildumi pamatoti ar Civillikuma 1234.panta otro daļu un

1317.pantu.

Atbildētāja saviem paskaidrojumiem pievienojusi iespējamo zemes nomas līguma projektu, tā 2.2.punktā paredzot, ka nomas maksa

būtu nosakāma Ls 1,50 apmērā par katru iznomāto kvadrātmetru.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 2.oktobra spriedumu prasība daļā par zemes nomas līguma noslēgšanu

apmierināta. Atzīts par noslēgtu zemes nomas līgums par SIA "KUMA INVEST" piederošās zemes daļu /adrese/, kadastra numurs

/numurs B/, 127,5 m2 platībā iznomāšanu /pers. C/. Zemes nomas maksa noteikta 6 % apmērā gadā no iznomātās zemes

kadastrālās vērtības. No SIA "KUMA INVEST" /pers. C/ labā piedzīti tiesas izdevumi Ls 311,30. Prasība daļā par ceļa servitūta

nodibināšanu noraidīta.

Pirmās instances tiesa spriedumā atzinusi, ka uz atbildētājai piederošas zemes atrodas prasītājai piederošu ēku daļas. Prasītāja

vēlas noslēgt zemes nomas līgumu, kam atbildētāja faktiski piekrīt, bet pastāv strīds par ēku, kas atrodas uz atbildētājai piederošās

zemes, apjomu, proti, iznomājamo kvadrātmetru skaitu un zemes nomas maksas apmēru. Līdz ar to starp pusēm pastāv piespiedu

nomas attiecības un zemes nomas līguma noslēgšanu var prasīt gan zemes, gan ēku īpašnieks. Prasītāja lūdz zemes nomas līguma

noslēgšanu, lai būtu tiesiska iespēja izmantot sev piederošo īpašumu, t.sk., saskaņot Rīgas pilsētas būvvaldē jau veiktos ēku

rekonstrukcijas darbus.

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas apliecības kopijas redzams, ka prasītājai pieder zeme /adrese/ m2 platībā un uz zemes

gabala atrodas četras ēkas.

Lietas materiālos atrodas zemes robežu plāns, kur atspoguļots zemes gabala un uz tā esošo ēku novietojums dabā.

Prasītāja norādījusi, ka divas viņai piederošas ēkas ar kadastra apzīmējumiem /numurs/un /numurs/ daļēji atrodas uz atbildētājai

piederošas zemes un kopumā aizņem 127,5 m2 no atbildētājas zemes īpašuma.

Atbildētājas pārstāvis izteicis šaubas, ka ēku apjoms varētu būt mainījies, jo Rīgas pilsētas būvvalde ēkās konstatējusi nelikumīgas

būvniecības pazīmes. Tiesa atsaukusies uz Rīgas pilsētas būvvaldes 2010.gada 1.oktobra un 27.oktobra vēstulēs par būvdarbiem

/adrese/ norādīto, ka, apsekojot zemes gabalu ar kadastra numuru /numurs C//adrese/, konstatēts, ka ēkai lit.001 ir demontēts jumta

segums, uzlikts latojums jaunam jumta segumam un daļēji demontētas sienu apšuvuma plāksnes. Ēkai lit.002 ir demontēta jumta

konstrukcija, nesošajai ķieģeļu sienai virspusē tiek mūrēta josla no vieglbetona blokiem, ir nomainīti divi logu bloki un vizuāli redzams,

ka ēkai nojauktas starpsienas. Ēka lit.004 ir nojaukta. Vēstulēs nav minēts, ka ēkām būtu mainīts ārējo sienu izvietojums un par to

neliecina arī citi lietas materiālos esošie dokumenti.

No minētā tiesa secinājusi, ka būvdarbi, kas paplašinātu vai samazinātu ēku apjomu, nav veikti, tāpēc par nepamatotu atzīts

atbildētājas pieņēmums, ka būvdarbu rezultātā ēku apjoms varētu būt mainījies.

Spriedums pamatots ar Civillikuma 2120.pantu, ka nomas maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu un tādēļ to nedrīkst

nolikt tikai izskata pēc; 2123.pantu, saskaņā ar kuru, ja puses nevar vienoties par nomas maksas apmēru, to noteic tiesa pēc sava

ieskata.

Prasītāja lūgusi noteikt zemes nomas maksu par atbildētājai piederošās zemes daļas 127,5 m2 nomu Ls 239,59 apmērā gadā.

Atbildētāja zemes nomas līguma projektā norādījusi, ka vēlas saņemt nomas maksu Ls 1,50 / 1m2 mēnesī, kas sastāda nomas

maksu mēnesī Ls 191,25 apmērā. Tiesa secinājusi, ka pušu piedāvātās nomas maksas apmērs būtiski atšķiras, tāpēc atbilstoši

Civillikuma 2123.pantam, nomas maksas apmēru var noteikt tiesa pēc sava ieskata.

Ņemot vērā, ka atbildētāja nav motivējusi, kādēļ tā par taisnīgu uzskata minēto atlīdzību Ls 1,50 / 1m2 mēnesī, tiesa vadījusies no

likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", atbilstoši kura 12.panta pirmās daļas 2.punkta piezīmē noteiktajam,

piespiedu zemes nomas gadījumos, ja puses par nomas maksu nevar vienoties, tā nosakāma seši procenti gadā no zemes

kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai nomniekam jākompensē nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājums.

Spriedums pamatots ar Civillikuma 2124.pantu, ka tiklīdz abas puses vienojas par nomas līguma būtiskām sastāvdaļām, tas ir, par

priekšmetu un maksu, līgums uzskatāms par noslēgtu.

Tā kā līgums tiek noslēgts tiesas ceļā, ir pietiekami, ka tiesa norāda nomas priekšmetu un nomas maksu, lai līgumu uzskatītu par

noslēgtu. Ievērojot minēto, tiesa atzinusi par noslēgtu zemes nomas līgumu par atbildētājai piederošās zemes daļas /adrese/,

kadastra numurs /numurs D/,5 m2 platībā iznomāšanu prasītājai, nosakot zemes nomas maksu 6 % apmērā gadā no zemes

kadastrālās vērtības.

Daļā par servitūta nodibināšanu prasība noraidīta, jo atbilstoši Civillikuma 1234.pantam, ja uz nekustamo īpašumu guļ hipotēkas, tad

uzlikt tam servitūtu, kas aprobežo hipotekāro kreditoru tiesības, var tikai ar viņu piekrišanu.

Tiesa konstatējusi, ka lietas materiālos atrodas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma datorizdruka, no kuras ir redzams, ka

nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra numurs /numurs B/, ir nostiprināta hipotēka un noteikts aizliegums bez kreditora /pers. J/

rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve apstiprinājusi, ka kreditora piekrišana ceļa servitūta nodibināšanai nav saņemta, tādēļ prasība šajā

daļā ir noraidīta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas prasītājas labā piedzīta valsts nodeva Ls 308 un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30.

Par spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza /pers. C/, spriedumu pārsūdz daļā par atteikumu apmierināt prasību par servitūta ceļa

nodibināšanu par labu prasītājas īpašumam un lūdz šajā daļā prasību apmierināt, noteikt servitūtu braucamajam ceļam 3,5 metri platu

un 70 metri garu ar tā nostiprināšanu zemesgrāmatā uz atbildētājai piederoša zemes īpašuma ar kadastra apzīmējumu Nr.0100 035

0/adrese/.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pušu komunikācija vienmēr ir bijusi saspringta un puses nespēj panākt risinājumu situācijai, kad

prasītājai vienīgā iespēja piekļūt savam īpašumam ir, izmantojot vēsturiski eksistējošo ceļu cauri atbildētājas īpašumam. Tāpēc

prasītāja nav spējusi vienoties ar atbildētājas pārstāvjiem un ar atbildētājas dalībnieku /pers. J/, kura patstāvīgā dzīvesvieta atrodas

ārpus Latvijas. Tāpēc prasītāja nespēj pilnvērtīgi izmantot sev piederošo īpašumu.

Prasītāja ir izsūtījusi /pers. J/ pieprasījumu ar lūgumu dot rakstisku atļauju servitūta ceļa noteikšanai atbildētājai piederošā zemes

īpašuma ietvaros. Līdzko tiks saņemta atbilde, tā tiks iesniegta kā pierādījums tiesā.

Tiesa nav ņēmusi vērā, ka ja atbildētāja vēlētos panākt izlīgumu un atrisināt radušos situāciju, tas nebūtu ildzis divus gadus.

SIA "KUMA INVEST" tiesā iesniegusi rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību, kuros to neatzīst. Atbildētāja norāda, ka

tieši prasītāja nevēlas risināt jautājumu, kas skar piekļuvi viņas būvēm pa citu - alternatīvi iespējamu ceļu. Prasītāja vairākus gadus

iznomā būves trešajām personām (veikalam), kas veiksmīgi darbojas, netieši norādot tikai uz prasītājas vēlmi noteikt ceļa servitūtu

savai ērtībai, nevis nepieciešamībai piekļūt savam īpašumam, kurā ir konstatēta nelikumīga būvniecība.

Arī vēsturiski prasītājai piederošais īpašums, kā sastāvā ietilpst būves, ir izveidojies, sadalot nekustamo īpašumu, kas atrodas

/adrese/, un izveidojot divus atsevišķus nekustamos īpašumus ar adresēm /adrese A/ un 132A.

Piekļuve prasītājasbūvēm tika nodrošināta caur iebrauktuvi / arku nekustamajā īpašumā, kas joprojām atrodas /adrese/ un redzama

prasītājas tiesā iesniegtajā Rīgas Ģeometra 2010.gada 10.augustā sagatavotajā plānā un lietas materiālos esošajās fotogrāfijās;

caur nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/ un vienlaikus gar prasītājaipiederošo nekustamo īpašumu ir transporta koplietošanas

josla 112 m2 platībā, kas nostiprināta šā nekustamā īpašuma zemesgrāmatu nodalījumā.

Nosakot piekļuvi, kas tāpat ir iespējama,prasītājas būvēm pa vēsturisko ceļu, arī noteicamais ceļa servitūta garums / apmērs ir

mazāks par prasības pieteikumā un apelācijas sūdzībā prasīto.

Prasītājavar brīvi piekļūt visām savām būvēm no /pers. H/ ielas puses, turklāt ēkā ar 1it. 001. ir pat izbūvēta iebrauktuve.

Atbildētāja atsaucas uz Civillikuma 1132.pantu, ka servitūts pieņemams vismazākā apmērā; 1139.pantu, ka servitūta tiesība jāizlieto

taisnprātīgi.

Tāpat atbildētāja norāda, ka bez hipotekārā kreditora piekrišanas servitūta nodibināšana nav iespējama.

Tiesas sēdē /pers. C/, kuru uz mutiska pilnvarojuma pamata pārstāv /pers. D/, prasību un apelācijas sūdzību uzturēja uz tajās norādītā

pamata.

Tiesas sēdē SIA "KUMA INVEST" pārstāvis /pers. E/ prasību un apelācijas sūdzību neatzina, papildus tiesā iesniedza hipotekārā

kreditora /pers. K/ iesniegumu, kurā viņš norāda, ka kategoriski iebilst pret servitūta uzlikšanu zemesgabalam, kas atrodas Rīgas

pilsētā /adrese/.

Motīvu daļa.

Pārbaudot lietas materiālus, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus un viedokli, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka /pers. C/

prasība par servitūta ceļa noteikšanu un apelācijas sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, sekojošu apsvērumu dēļ.

Civillietu tiesu kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas, saskaņā ar kuru, apelācijas instances tiesa izskata lietu

pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Apelācijas sūdzībā pirmās instances tiesas spriedums tiek pārsūdzēts vienīgi daļā, ar kuru noraidīta /pers. C/ prasība pret SIA

"KUMA INVEST" par servitūta ceļa noteikšanu. Pārējā daļā tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā.

Apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts pirmās instances tiesas nodibinātais, ka no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas apliecības

kopijas redzams, ka prasītājai pieder zeme /adrese/ m2 platībā un uz zemes gabala atrodas četras ēkas.

Lietas materiālos atrodas zemes robežu plāns, kur atspoguļots zemes gabala un uz tā esošo ēku novietojums dabā.

Divas prasītājai piederošas ēkas ar kadastra apzīmējumiem /numurs/ un /numurs/ daļēji atrodas uz atbildētājai piederošas zemes

/adrese/, kadastra numurs /numurs B/, un kopumā aizņem 127,5 m2 no atbildētājas zemes īpašuma.

Lietas materiālos atrodas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma datorizdruka, no kuras ir redzams, ka nekustamajam īpašumam

/adrese/, kadastra numurs /numurs B/, ir nostiprināta hipotēka un noteikts aizliegums bez kreditora /pers. J/ rakstiskas piekrišanas

nekustamu īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām.

Minētie fakti saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesai nav jāpārbauda, jo apelācijas sūdzībā

tie netiek apstrīdēti.

Civillikuma 1130.pants nosaka, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota

kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu. Savukārt Civillikums 1156.pants nosaka tiesības ar ceļa servitūtu

piešķirt tiesību uz kājceļu un uz braucamo ceļu.

Saskaņā ar Civillikuma 1231.pantu servitūtus nodibina: ar likumu; ar tiesas spriedumu; ar līgumu vai testamentu. Minētā norma piešķir

/pers. C/ tiesības prasīt apgrūtināt atbildētājai piederošo īpašumu.

Pirmās instances tiesa prasību par ceļa servitūta noteikšanu noraidījusi, pamatojoties uz Civillikuma 1234.pantu, saskaņā ar kuru, ja

uz nekustamo īpašumu guļ hipotēkas, tad uzlikt tam servitūtu, kas aprobežo hipotekāro kreditoru tiesības, var tikai ar viņu piekrišanu.

Civillietu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas viedoklim un vadās no Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas,

saskaņā ar kuru, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā

likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Apelācijas sūdzībā tā autore izsaka pieņēmumu, ka viņai izdosies saņemt hipotekārā kreditora piekrišanu ceļa servitūta noteikšanai,

taču tiesas sēdē apstiprinājās, ka tas nav izdevies, tieši pretēji, apelācijas instances tiesā iesniegts hipotekārā kreditora /pers. K/

(/pers. J/) notariāli apliecināts iesniegums, kurā viņš Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijai paziņojis, ka kategoriski iebilst pret

servitūta uzlikšanu zemesgabalam, kas atrodas Rīgas pilsētā, /adrese/, kadastra Nr./numurs B/, jo tas samazina viņa saskaņā ar

2010.gada 12.janvāra līgumu Nr.0195 SIA "KUMA INVEST" izsniegtā aizdevuma nodrošinājuma vērtību /l.l.185-186/.

Minētais apstāklis ir absolūts šķērslis ceļa servitūta nodibināšanai, līdz ar to tiesai nav nepieciešamības vērtēt pušu strīdu par to, vai

prasītājai piederošajam īpašumam ir iespējama piekļuve kādā citā veidā, neizmantojot atbildētājas zemi. Arī pirmās instances tiesa

prasību pamatojošos apstākļus šajā sakarā nav vērtējusi un apelācijas sūdzībā pret to iebildumi nav izteikti.

Noraidot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu tiesas izdevumi prasītājai nav atlīdzināmi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no prasītājas valsts labā piedzenami tiesas izdevumi par tiesas

pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu, kas saskaņā ar Pavēstu uzziņu lietā veido EUR 9,30 /l.l.183-184/. Līdz lietas izskatīšanai

prasītāja šos izdevumus samaksājusi Ls 3,30 apmērā (EUR 4,69 l.l.110, līdz ar to papildus valstij atlīdzināmie izdevumi veido EUR

4,61.

Ievērojot minēto, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa lietas apstākļus novērtēja vispusīgi un objektīvi un prasību

daļā par ceļa servitūta noteikšanu pamatoti noraidīja.

Apelācijas sūdzībā izvirzītie argumenti tiesas sēdē neguva apstiprinājumu, jo prasītājai nav izdevies saņemt hipotekārā kreditora

piekrišanu ceļa servitūta noteikšanai, līdz ar to prasības apmierināšanai nav pamata.

Saskaņā ar iepriekš minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 432., 433., 434.panta, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda:

/pers. C/ prasību pret SIA "KUMA INVEST" par ceļa servitūta noteikšanu noraidīt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,61 (četri euro

61 cents), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja

banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: civillieta Nr. 29703311.

Noteikt /pers.C/ termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot Rīgas

apgabaltiesā samaksu apliecinošu dokumentu par valsts labā piedzīto tiesas izdevumu samaksu.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību

Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 8.aprīlī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ Dz.Zvaigznekalna-Žagare

Tiesneši /divi paraksti/ L.Grauda, I.Ošiņa

NORAKSTS PAREIZS

Tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz.Zvaigznekalna-Žagare

Rīgā, 08.04.2014