Court dismissed VAT appeal due to proven intentional submission of false information by the taxpayer.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative Regional Court dismissed SIA AL Metals' appeal against the State Revenue Service's decision to revoke a prior ruling. The court found that the taxpayer intentionally submitted false information regarding the non-existence of transactions with related companies and altered data on physical goods purchases. Consequently, the court upheld the original decision, ruling that the taxpayer's deliberate deception justified the tax penalties and adjustments.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministratīvā procesa likuma 307. un 309. pants: The court may reject an administrative appeal when the taxpayer intentionally submits false information or alters facts, thereby justifying the original administrative decision despite procedural arguments.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
Lieta Nr.A420391414
AA43-0082-17/22
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2017.gada 21.jūnijā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente A.Zariņa,
tiesneši U.Mihailova un V.Poķis
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „AL Metals” pieteikumu par
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 23.septembra lēmuma Nr.22.8/L-25165 atcelšanu, sakarā ar SIA „AL
Metals” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 12.jūnija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde no 2012.gada 14.novembra līdz 2013.gada 9.augustam
veica pieteicējai SIA ,,AL Metals” pievienotās vērtības nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu,
iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu par 2010.gada novembri – 2012.gada jūniju, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa
auditu par 2010. un 2011.gadu.
Ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes 2013.gada 9.augusta lēmumu Nr.23.14/L-925 pieteicējai
papildus aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis 74 631,45 euro (52 451,28 lati), soda nauda 22389,41 euro (15 735,37
lati), nokavējuma nauda 14 915,05 euro (10 480,36 lati), samazināts no budžeta atmaksājamais pievienotās vērtības nodoklis
par 1481,22 euro (1041,01 lati) un saistībā ar to aprēķināta soda nauda 444,36 euro (312,30 lati), samazināts aprēķinātais
pievienotās vērtības nodoklis par 232,55 euro (163,44 lati), palielināts no budžeta atmaksājamais pievienotās vērtības
nodoklis par 51976,17 euro (36 529,06 lati), kā arī samazināts par 2010.gadu aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis
par 1333,23 euro (937 lati) un palielināti 2011.gada zaudējumi par 67 575,03 euro (47 492 lati). Pieteicēja minēto lēmumu
apstrīdēja.
[2] Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 23.septembra lēmumu Nr.22.8/L-25165 sākotnējais
lēmums atcelts daļā par noteikto zaudējumu palielinājumu par 2453,03 euro (1724 lati). Pārējā daļā sākotnējais lēmums
atstāts negrozīts. Lēmumā norādīts tālāk minētais.
[2.1] Pieteicējas darījumi ar SIA „Lixer”, SIA „Vongole”, SIA „Favorīts Real Estate”, SIA „Novamet” un SIA „BN
Metal” faktiski nav notikuši. Pieteicēja pārkāpa likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu
un likuma „Par grāmatvedību” 2.pantu un 7.pantu.
[2.2] Minēto uzņēmumu vārdā noformētās pavadzīmes satur nepatiesu un neidentificējamu informāciju par darījuma
faktiskajiem apstākļiem (preču izsniegšanu), to amatpersonas sniedz vispārīgu un nekonkrētu informāciju saturošus
paskaidrojumus par darījumiem ar pieteicēju; no šiem paskaidrojumiem nav identificējama darījumu norise un apstākļi, tajā
skaitā par preču iekraušanas, izkraušanas vietu. Pieteicēja un tās tiešie darījumu partneri bija iesaistīti darījumos ar
komercsabiedrībām, kurām nebija darbaspēka resursu un materiāltehniskās bāzes preču piegādei un nodošanai. SIA
„Lixer”, SIA „Vongole”, SIA „Favorīts Real Estate” deklarējušas preču iegādi no vieniem un tiem pašiem uzņēmumiem un
minētie uzņēmumi kā iespējamos tiešos un tālākos darījumu partnerus norādījušas vienus un tos pašus uzņēmumus; to
deklarētie darbības veidi neatbilst strīdus pavadzīmēs norādīto darījumu saturam un būtībai, tiem nav izsniegtas atļaujas
tirdzniecībai ar metāllūžņiem, tie nav sniegušas ziņas par fiziskajām personām izmaksātajām summām, kas liecinātu par
preču saņemšanu no fiziskajām personām, to rīcībā nav darbaspēka resursu, lai nodrošinātu norādīto preču piegādes, tie
nav iesnieguši attiecīgo periodu gada pārskatus.
[2.3] Par to, ka pieteicēja zināja (vai tai vajadzēja zināt), ka tā piedalās dokumentu noformēšanā par faktiski neesošiem
darījumiem, liecina par darījumiem noformētais preču pārdošanas līgums, kurā nav norādīts preču apjoms, izsniegšanas un
saņemšanas vieta un cita darījumu apstākļus identificējoša informācija. Pieteicējai nebija nodoms atbilstoši līgumam veikt
darījumus. Darījumu ķēdēs iesaistīto dalībnieku amatpersonu vispārīgie paskaidrojumi nesniedz objektīvu un pārbaudāmu
informāciju par darījumu norisi, kā arī amatpersonu paskaidrojumi, kuros deklarētie darījumi noliegti. Lietā iegūtā un
izvērtētā informācija par pieteicējas deklarētajiem tiešajiem un tālākajiem darījumu partneriem liecina par šo uzņēmumu reālas
saimnieciskās darbības neveikšanu.
[2.4] No deklarētajiem darījumu partneriem metāla izstrādājumu, konstrukciju, iekārtu, lūžņu iegāde norādīta gabalos,
kastēs un arī kilogramos, un tās ir iegrāmatotas kontā 2130 (gatavā produkcija un preces pārdošanai), bet realizēta SIA
„Dīlers” tonnās. Pieteicējai nav dokumenti, kas norādītu uz iegādāto preču kustību līdz to realizācijas brīdim. Nav arī
kalkulācijas, no kurām varētu noteikt metāllūžņu iznākumu, to veidu un daudzumu. Pieteicējas grāmatvedībā uzrādītā
informācija nav salīdzināma un nav izsekojama. Turklāt atsevišķos gadījumos vienas un tās pašas pavadzīmes vienlaikus
nepamatoti iegrāmatotas vairākos kontos. Minētais liecina par to, ka ražošanas procesa uzskaitē pirmatnēji atspoguļotie dati
ir laboti. Līdz ar to auditam iesniegtā ražošanas procesa uzskaite nav saprotama un izsekojama.
Tā kā pieteicēja nav saņēmusi SIA „Lixer”, SIA „Vongole”, SIA „Favorīts Real Estate”, SIA „Novamet” un SIA „BN
Metal” rēķinos norādītās preces, nav notikusi arī pieteicējas preču piegāde deklarētajām darījumu partnerim SIA „Dīlers”.
Konstatētie apstākļi liecina par saskaņotām darbībām dokumentu noformēšanā par faktiski nenotikušiem darījumiem, Valsts
ieņēmumu dienests samazināja pieteicējas deklarēto ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu vērtību par
5 853 701,74 euro (4 114 005 lati) un par 1 281 078,35 euro (900 346,99 lati) no tās aprēķināto pievienotās vērtības nodokli
un papildus nomaksai budžetā noteica nodokļu maksājumus un saistībā ar to aprēķināja soda naudu.
[3] Administratīvajā rajona tiesā 2014.gada 27.oktobrī saņemts pieteicējas pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta
ģenerāldirektora 2014.gada 23.septembra lēmuma Nr.22.8/L-25165 atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka Valsts ieņēmumu
dienests ir pieļāvis procesuālus pārkāpumus, kas novedis Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru pie nepareiziem
secinājumiem. Proti, netika ievērots auditam paredzētais termiņš, kā arī netika vērtēti darījumi ar fiziskām personām, kas
ļautu identificēt tālākos pieteicējas darījumus.
[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 12.jūnija spriedumu pieteikums noraidīts, pamatojoties uz tālāk
minētajiem argumentiem.
[4.1] Saskaņā ar likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punktu un 10.panta pirmās daļas 1.punktu
priekšnodokli persona drīkst atskaitīt, ja darījums faktiski ir noticis. Pieteicējas darījumi ar SIA „Lixer”, SIA „Vongole”,
SIA „Favorīts Real Estate”, SIA „Novamet” un SIA „BN Metal” faktiski nav notikuši.
[4.2] Pieteicējas uzrādītie rēķini un pavadzīmes nesatur pilnīgu informāciju un neļauj izsekot darījumu norisei. Arī
pieteicējas darījumu partneru amatpersonas ir sniegušas ļoti vispārīgus un nekonkrētus paskaidrojumus, no kuriem nav
iespējams gūt pilnīgu priekšstatu par konkrētajiem darījumiem. SIA „Lixer” amatpersona Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu
policijas pārvaldei sniegusi liecību, atzīstot, ka noslēgtie darījumi faktiski nav notikuši.
[4.3] SIA „Lixer” apstrīdēto darījumu laikā bija deklarējusi 5-6 darba ņēmējus, SIA „Vongole”, SIA „Favorīts Real
Estate”, SIA „Novamet” un SIA „BN Metal” bija reģistrējušas 2-3 darba ņēmējus. Pieteicējas darījumu partneru rīcībā
nebija pietiekamu darbaspēku resursu, lai veiktu preču pieņemšanu un nodošanu.
[4.4] Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumu Nr.874 „Kārtība, kādā iepērkami un realizējami
melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi” 2.punktu tiesības iepirkt un realizēt metālu atgriezumus un lūžņus ir tikai tiem
komersantiem, kas ir saņēmuši attiecīgu licenci. Valsts ieņēmumu dienests konstatējis, ka vairākiem no pieteicējas darījumu
partneriem nav licences darījumiem ar metālu atgriezumiem un lūžņiem. No lietā esošajiem pierādījumiem izriet pieteicējas
uzrādīto darījumu fiktīvais raksturs, tāpēc Valsts ieņēmumu dienesta lēmums daļā par pievienotās vērtības nodokli ir
atzīstams par tiesisku.
[4.5] Valsts ieņēmumu dienests pamatoti apšaubīja preču tālāku pārdošanu SIA ,,Dīlers”. No lietā esošajiem
pierādījumiem neizriet, ka SIA ,,Dīlers” tika pārdota no fiziskajām personām iegādātā prece. Cenu starpība ir nesamērīgi
liela. Pieteicējas grāmatvedības uzskaite to nepierāda. Pieteicēja ir uzrādījusi pretrunīgus šķirošanas aktus.
[4.6] Tā kā Valsts ieņēmumu dienesta lēmums daļā par pievienotās vērtības nodokli ir atzīstams par tiesisku, tas
ņemams vērā, izvērtējot lēmumu daļā par uzņēmumu ienākuma nodokli. Pārsūdzētajā lēmumā pamatoti samazināts pārdotās
produkcijas ražošanas izmaksu apmērs gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pamatoti papildu nomaksai budžetā
aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis.
[4.7] Pārsūdzētajā lēmumā, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu un 32.pantu,
noteiktais papildu budžetā maksājamo nodokļu summu apmērs, samazinātā no budžeta atmaksājamā nodokļu summa, kā arī
veiktais soda un nokavējuma naudas aprēķins ir pareizs.
[4.8] Valsts ieņēmumu dienests nav veicis darbības ārpus audita noteiktā termiņa. Valsts ieņēmumu dienests audita
termiņā pamatoti neieskaitīja laiku, kurā pieteicēja kavēja pieprasīto dokumentu iesniegšanu un kurā tika gaidīta no ārvalstīm
pieprasītā informācija. Audita termiņā nav ieskaitāmas tās dienas, kurās iestāde nosūtīja atbildes vēstules pieteicējai par
audita uzsākšanas datuma pārcelšanu, brīdinājumu par dokumentu neiesniegšanu, lēmumu par audita nosacījuma maiņu.
Šajā laikā nav iegūta auditā analizētā informācija. Pat ja šīs dienas iekļautu audita termiņā, pārkāpums nebūtu būtisks.
[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 12.jūnija spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas
sūdzībā norādīti tālāk minētie argumenti.
[5.1] Tiesa nav vērtējusi visus lietā esošos pierādījumus (amatpersonu paskaidrojumi), sniegtais pierādījumu vērtējums
nav pareizs. Pieteicējas darījumi faktiski ir notikuši.
[5.2] /pers. A/ kriminālprocesa laikā sniegtā liecība par to, ka viņš saimniecisko darbību neveica, nav patiesa.
Paskaidrojumos minētā persona saimnieciskās darbības veikšanu apstiprina.
[5.3] Pieteicējas darījuma partnerēm bija materiāltehniskie resursi saimnieciskās darbības veikšanai.
[5.4] Pieteicējas darījuma partneru iespējamās pretlikumīgās darbības nav pietiekamas, lai neatzītu pieteicējas
priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Pieteicēja nezināja par iesaistīšanos nepamatotā nodokļa samazināšanas plānā.
[5.5] Tiesa nav veikusi pieteicējas apgrozījumu pārskata pārbaudi, lai gan apgrozījumu pārskata dokumenti atrodas
lietas materiālos. Nav arī ņemti vērā tiesu spriedumi kas apstiprina, ka pieteicējas tiešie darījumu partneri ir saņēmuši strīdus
darījumu dokumentos norādītās preces, kuras tālāk tika piegādātas pieteicējai. Ņemot vērā minēto, tiesa ir pieļāvusi būtisku
Administratīvā procesa likuma 154.panta trešās daļas pārkāpumu, neanalizējot pierādījumus, kas pierāda spriedumā
konstatētajiem faktiem pretējus faktus.
[5.6] Nebija pamata nodokļu audita termiņā neieskaitīt laiku no 2013.gada 15.februāra līdz 18.februārim, kas pagarina
kopējā audita veikšanas termiņu par četrām dienām.
[6] Valsts ieņēmumu dienests iesniedza paskaidrojumus, kuros norādīts, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav
pamatota. Paskaidrojumā Valsts ieņēmumu dienests pievienojas Administratīvās rajona tiesas argumentācijai.
[7] Apgabaltiesa uzsāka lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, bet pabeidza lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Tiesas
sēdē pieteicējas pārstāvji apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata. Atbildētājas pārstāvis apelācijas
sūdzību un pieteikumu neatzina. Apgabaltiesa tiesas sēdēs nopratināja lieciniekus – /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/,
/pers. F/, /pers. A/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/.
Motīvu daļa
[8] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar
procesa dalībnieku argumentiem, atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, bet pieteikums ir noraidāms.
[9] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts noteica, ka tikai Valsts ieņēmumu
dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa
summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un
pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.
Priekšnodokli var atskaitīt vienīgi par reāli notikušu darījumu. Tas izriet no pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas
sistēmas, kur pievienotās vērtības nodokļa objekts ir pievienotā vērtība (izmaksas, kas palielina preces vai pakalpojuma
iepriekšējo vērtību). Priekšnodoklis ir atskaitāms, ja tas ir apliekama darījuma nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu
sastāvdaļa. Rēķina izsniegšana un samaksa pati par sevi neapliecina reāli notikuša darījuma faktu. Ja objektīvi ir
konstatējams, ka darījums faktiski nav noticis, bet ir vienīgi veiktas formālas darbības darījuma uzrādīšanai (piemēram,
noformēti dokumenti), priekšnodokli nevar atskaitīt un rēķina vai citu dokumentu noformēšana atskaitīšanu nepamato (sk.,
piemēram, Augstākās tiesas 2012.gada 10.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-69 9.punktu).
[10] Lai liegtu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ir jākonstatē viens no šādiem apstākļiem:
1) darījums faktiski nemaz nav noticis (preces reāli nav piegādātas vispār, noformēti ir tikai dokumenti);
2) pieteicēja pati iesaistījusies darījumā ar fiktīvo uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā;
3) pieteicēja ir bijusi informēta, ka tiek iesaistīta darījumā ar fiktīvo uzņēmumu.
Pierādījumus par to, ka ar lielu ticamību pastāv kāds no minētajiem apstākļiem, jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam,
bet tie jāatspēko pieteicējai (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 10.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-12/2013 12.punktu).
[11] Valsts ieņēmumu dienests pamatoti neatzina pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli par metāla iegādes
darījumiem ar SIA „Lixer”, SIA „Vongole”, SIA „Favorīts Real Estate”, SIA „Novamet” un SIA „BN Metal” 2010. un
2011.gadā, jo lietā iegūtie pierādījumi norāda, ka minētie darījumi faktiski nav notikuši, pieteicēja zināja par šo darījumu
mākslīgo raksturu.
[12] Priekšnodokļa atskaitīšanas lietās ir būtiski, vai persona spēj izskaidrot savus darījumus un to norises kārtību, lai
iestāde vai tiesa varētu gūt priekšstatu par to. Lai arī senu notikumu neatcerēšanās var būt arī patiesa un saprotama, tas ir
apelācijas tiesas uzdevums novērtēt arī, cik lielā mērā visu apstākļu kontekstā tāda personas norāde ir atbilstoša.
Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošanai nav pietiekami, ja attiecīgā persona vienīgi formāli bijusi reģistrēta kā
amatpersona un veikusi kādu dokumentu parakstīšanu. Izšķiroši ir tas, vai noformētais darījums tieši ar norādīto apliekamo
personu ir noticis arī pēc tā ekonomiskā satura, t.i., vai ir izpildījušies pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas sistēmas
nosacījumi (sk. Augstākās tiesas 2016.gada 25.oktobra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-200/2016 7.-9.punktu ).
Darījuma partneru savas saimnieciskās darbības un konkrēto darījumu apstiprinājums pats par sevi neizslēdz fiktīvi
noformēta darījuma iespējamību (sk. Augstākās tiesas 2016.gada 6.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-70/2016 5.punktu).
Ievērojot spriedumā tālāk norādītos apsvērumus, apgabaltiesa secina, ka ne pieteicējas amatpersona, ne tās darījumu
partneru amatpersonas nespēj sniegt saprātīgu skaidrojumu ne par darījumu ekonomisko būtību, ne par to noslēgšanas un
izpildes būtiskajiem aspektiem. Pieteicējas pārstāvju apelācijas sūdzībā un paskaidrojumos norādītajam par to, ka visu
iesaistīto uzņēmējsabiedrību amatpersonas darījumus apstiprina, nav nozīmes, jo neviena no minētajām personām nespēj
saprātīgi izskaidrot nevienu no saimnieciskās darbības veikšanā būtiskajiem aspektiem.
[13] Par darījumiem ar SIA „Lixer”, SIA „Vongole”, SIA „Favorīts Real Estate”, SIA „Novamet” un SIA „BN Metal”
ir noformēti līgumi un pavadzīmes (lietas 17.sējums). No līgumiem redzams, ka puses nav vienojušās par līguma
būtiskajām sastāvdaļām – preci, tās cenu. Līgumi neietver vienošanos par tiesisko attiecību nodibināšanu, tajos ir iekļautas
vispārīgas un nekonkrētas frāzes par iespējamo sadarbību. Līgumu 1.2., 2.2.punkts paredzēja, ka puses pirms katras
piegādes mutiski vai rakstiski vienojas par preču sortimentu un cenu. Pieteicēja nevienā lietas izskatīšanas stadijā nav
iesniegusi pierādījumus par to, ka preču pasūtīšana kādā brīdī būtu veikta, puses būtu vienojušās par piegādājamo preci,
tās cenu, piegādes un samaksas apstākļiem. No pieteicējas darījuma partneru amatpersonu stāstītā izrietēja, ka vispār esot
bijis saraksts ar precēm, to cenām, tas katru nedēļu ir mainīts, ievērojot katra konkrētā metāla cenu biržā attiecīgajā laika
posmā. Šāds saraksts ar cenām nevienā no lietas izskatīšanas stadijām netika iesniegts. Turklāt pašas pieteicējas
amatpersona šādu cenu sarakstu nevienā no lietas izskatīšanas stadijām neatminas.
Iepazīstoties ar pavadzīmēs norādīto informāciju, secināms, ka tajā norādītās preces nav identificējamas, to cenu
noteikšanas kritēriji neatbilst ekonomiskajai realitātei un liecinieku aprakstītajam. Pavadzīmēs ir norādīts, ka tiek pārdotas
krāsaino metālu saturošas iekārtas vai konstrukcijas (SIA „Lixer”, SIA „Vongole”, SIA „Favorīts Real Estate”), tās tiek
mērītas gabalos. No pavadzīmēm un citiem pieteicējas iesniegtajiem dokumentiem nav secināms, kāds tieši krāsainais
metāls (alumīnijs, varš, misiņš) tika iepirkts, kāds bija katra konkrētā metāla veida svars un cena. SIA „Novamet” un
SIA „BN Metal” pavadzīmēs ir norādīts metāla veids (alumīnijs, misiņš, svins), bet tas nav konkretizēts. Kā tas izrietēja no
liecinieku skaidrotā, tad alumīnija lūžņi iedalās aptuveni desmit veidos (alumīnija diski, pārtikas alumīnijs, alumīnija
bundžas, skaidas, radiatori utt.), atšķiras to kvalitāte un attiecīgi arī cena (lietas 22.sējuma 205.lapas otrā puse).
SIA „Novamet” un SIA „BN Metal” pavadzīmēs vairākkārt tiek norādīts, ka tiek iepirkti alumīnija lūžņi, atšķirīgas ir
norādītās cenas dažādās alumīnija pozīcijās, bet to veids nav norādīts. Kā to skaidroja SIA ,,Dīlers” amatpersonas, kurai
pieteicējas iegādātie metāllūžņi tika pārdoti, tad piegādāto metāllūžņu ķīmiskais sastāvs ir ļoti būtisks tālākās produkcijas
ražošanā, ne visi metāllūžņi tam ir izmantojami (lietas 22.sējuma 6.lapas otrā puse, 8., 15.lapa). Ievērojot konkrētās
nozares specifiku, lietā iesaistīto uzņēmējsabiedrību amatpersonu skaidroto, secināms, ka pavadzīmēs norādītais preces
apzīmējums nav pietiekami konkrēts, prece nav identificējama. To, ka preci nav iespējams identificēt pierāda arī tas, ka,
piemēram, SIA ,,Lixer” amatpersona /pers. A/ apgabaltiesas sēdē atzina, ka no uzrādītajām pavadzīmēm viņš nevar secināt,
kas tieši tās ir par precēm, bet esot skaidrs, ka tie bija 25 gabali (lietas 21.sējuma 216.lapa). Arī /pers. F/ tiesas sēdē
norādīja, ka no pavadzīmēm viņš nevar paskaidrot, kāds tieši sastāvs ir katrai no pavadzīmēs minētajām konstrukcijām
(lietas 21.sējuma 137.lapas otrā puse).
No liecinieku tiesas sēdē stāstītā izriet, ka pieteicējas darījuma partneri pieteicējai piegādāja jau sašķirotus un sagrieztus
metāllūžņus pa metālu veidiem (lietas 21.sējuma 214.lapas otrā puse, 22.sējuma 75., 206., 210.lapa). Līdz ar to iztrūkst
loģikas pavadzīmēs kā preci norādīt metāla konstrukcijas gabalos. Pieteicējas amatpersona tiesas sēdē nespēja sniegt
pietiekamu pamatojumu vai izskaidrojumu šādai rīcībai. Apgalvojums, ka šīs cenas pa metālu veidiem tika noteiktas
aptuveni pēc internetā pieejamās informācijas par katras konstrukcijas sastāvu, neiztur kritiku. Audita sākuma sarunas
protokolā pieteicējas pārstāvis /pers. G/ norādīja, ka iegādātās produkcijas novērtēšanas aktu nav, iegādājoties preci, nekādi
aprēķini par iegādātās produkcijas galīgo iznākumu netika veikti (lietas 14.sējuma 107.lapa). Pieteicējas pārstāvja sniegtie
paskaidrojumi šajā jautājumā dažādās lietas izskatīšanas stadijās ir savstarpēji pretrunīgi. Turklāt šajā aspektā, proti, vai
pieteicējai tika piegādātas metāla konstrukcijas vai jau sašķirots krāsainais metāls, liecinieki ir snieguši pilnīgi pretējas
liecības. Proti, pieteicējas amatpersona /pers. G/ liecināja, ka pieteicēja pati izjauca un sadalīja metāla konstrukcijas, tikai
tāpēc /pers. G/ arī iegādājās SIA ,,AL Metals” (lietas 21.sējuma 208.lapas otrā puse). Piegādātāju amatpersonas norādīja,
ka visas konstrukcijas bija sašķirotas pa metālu veidiem un to kategorijām, metāla lūžņi tika sagriezti (lietas 21.sējuma
214.lapas otrā puse, 22.sējuma 206., 210.lapa). Arī pats /pers. G/, sniedzot paskaidrojumus citā lietā par SIA ,,Vangole”
darbību, kas piegādāja metāllūžņus pieteicējai, norādīja, ka metāls pa veidiem tika sašķirots, pirms tas tika piegādāts
tālākiem pircējiem (lietas 22.sējuma 75.lapa). SIA ,,Dīlers” pārstāvji, kurai pieteicēja tālāk pārdeva metāllūžņus, norādīja,
ka metāla šķirošanu veica SIA ,,Dīlers” darbinieki, pieņemot preci (lietas 22.sējuma 13., 14.lapa). Ievērojot no liecībām
un paskaidrojumiem izrietošās būtiskās pretrunas par iepirkto un tālāk pārdoto preci, tās īpašībām, apgabaltiesa secina, ka
strīdus darījumi faktiski nav notikuši. Pieteicējas amatpersona nevar nezināt, vai tā iepērk un pārdod sašķirotus metāllūžņus.
Pieteicējas amatpersona /pers. G/ nespēja sniegt saprātīgu skaidrojumu par cenas noteikšanas veidu un kārtību, ja jau
nekur nebija fiksēts preces veids un svars. Minētā persona paskaidroja, ka preču piedāvājumu saņēma no preču
pārdevējiem, cena tika noteikta, vizuāli apskatot preci, cena jau bija norādīta pavadzīmēs, prece tika atvesta, viņš tikai
pārbaudīja tās atbilstību (iespējamo sastāvu un svaru), lai gan lielākajā daļā gadījumu pats piegādēs nepiedalījās (lietas
22.sējuma 208., 212.lapa). /pers. G/ tiesas sēdē nepieminēja cenu lapas ar katru metāla veidu un kategoriju, kas tiktu
sagatavotas atbilstoši cenām biržā. Tas neatbilst pieteicējas darījuma partneru SIA „Lixer”, SIA ,,Novamet”, SIA ,,BN
Metal” un SIA ,,Dīlers” amatpersonu liecinātajam par katru nedēļu atsūtītajām specifikācijām vai cenu lapām (lietas
21.sējuma 215.lapas otrā puse, 216.lapa, 22.sējuma 205., 206., 210.lapa). Turklāt neviena no pieteicējas darījuma
partneru amatpersonām pretēji /pers. G/ tiesas sēdē nenorādīja, ka viņi paši būtu noteikuši preces cenu, nesaskaņojot to jau
iepriekš ar pieteicējas pārstāvjiem. /pers. G/ nevarēja nezināt, ka viņš bija tas, kurš noteica iegādes cenas, viņa
uzņēmējsabiedrība bija tā, kas nosūtīja metāllūžņu piegādātājiem cenu lapas.
[14] Strīdus darījumos iesaistīto uzņēmējsabiedrību amatpersonu paskaidrojumi un liecības ir savstarpēji pretrunīgas,
tās neatbilst lietā esošajiem pierādījumiem. Pretrunas skar darījuma noslēgšanas un izpildes būtiskus aspektus, radot
pamatotas šaubas par to, ka strīdus darījumi faktiski notika.
SIA ,,Novamet” amatpersona /pers. E/ tiesas sēdē liecināja, ka metāllūžņu pieņemšanas punktā dators neatradās,
pieteicējai pavadzīmes tika rakstītas ar roku (lietas 22.sējuma 210.lapas otrā puse, 211.lapa). Tas neatbilst patiesībai,
visas lietā esošās SIA ,,Novamet” pavadzīmes par strīdus metāla piegādēm ir sagatavotas datorrakstā. Liecinieks minētās
pretrunas izskaidrot nespēja. SIA ,,Novamet” amatpersona apgabaltiesas sēdē norādīja, ka cenas tika saskaņotas katru
dienu pa tālruni, bet tas neatbilst pārējo pieteicējas darījuma partneru amatpersonu skaidrotajam, ka preces cena tika
noteikta aptuveni reizi nedēļā, tika nosūtītas cenu lapas, kā arī pieteicējas amatpersonas norādītajam, ka piegādātāji noteica
preces cenu (lietas 22.sējuma 13., 15., 210.lapa). SIA ,,Novamet” amatpersona /pers. E/ tiesas sēdē liecināja, ka metāli
tika sašķiroti pa metālu veidiem, katram metāla veidam (arī dažādām alumīnija kategorijām) bija sava cena, iepazīstoties ar
lietā esošajām pavadzīmēm, liecinieks nevarēja paskaidrot, kāpēc minētā informācija tajās neatspoguļojas (lietas 22.sējuma
210.lapas otrā puse, 211.lapa).
SIA „Favorīts Real Estate” amatpersona /pers. F/ sākotnēji tiesas sēdē norādīja, ka neatradās regulāri uzņēmuma
struktūrvienībā, vienmēr bija izbraukumos, pēc atkārtotiem tiesas jautājumiem minēja, ka darba dienās pats visu laiku bija uz
vietas struktūrvienībā Ozolaines pagastā un pats pieņēma metāllūžņus (lietas 21.sējuma 136.lapas otrā puse). Minētā
persona citā lietā, sniedzot paskaidrojumus par SIA „Favorīts Real Estate” saimniecisko darbību, norādīja, ka Ozolaines
pagastā bija 4-6 dienas mēnesī (lietas 22.sējuma 80.lapas otrā puse). Sniegtie paskaidrojumi ir savstarpēji pretrunīgi,
persona nevar nezināt vai aizmirst, vai tai bija jāstrādā dažas dienas mēnesī vai katru darba dienu, paskaidrojumi norāda, ka
minētā persona faktiski ar saimniecisko darbību tās struktūrvienībā nenodarbojās. SIA „Favorīts Real Estate” amatpersona
/pers. F/ apgabaltiesas sēdē liecināja, ka viņš pats pieņēma metāllūžņus, pats izrakstīja pavadzīmes (lietas 21.sējuma 136.,
137.lapa). Minētās personas paskaidrojumi ir pretrunīgi arī tādēļ, ka nav saprotams, kā minētā persona pati spēja pieņemt
preci un noformēt dokumentus, ja tā metāllūžņu pieņemšanas punktā atradās tikai dažās dienas mēnesī. SIA „Favorīts Real
Estate” amatpersona tiesas sēdē norādīja, ka līgums ar pieteicēju nebija noslēgts, bet lietā šāds līgums ir, to ir parakstījis
liecinieks, kas noliedz šāda līguma esību (lietas 17.sējuma 268.lapa, lietas 21.sējuma 137., 138.lapa).
SIA „Lixer” amatpersona /pers. A/ tiesas sēdē par darījumiem ar pieteicēju sākotnēji norādīja, ka pieteicējai tika
piegādāts metāls, par katru metāla veidu (alumīnijs, misiņš, varš) bija noteikta cena atbilstoši pasaules biržas cenām,
produkcija bija sašķirota pa metālu veidiem, preces daudzums tika aprēķināts kilogramos (lietas 21.sējuma 215.-
216.lapa) . /pers. A/, ieraugot lietas materiālos esošās pavadzīmes par strīdus darījumiem, savu stāstījumu mainīja,
norādot, ka preces tika pārdotas gabalos kā veselas konstrukcijas, lai arī tās tika sadalītas pa metālu veidiem. Loģisku un
saprotamu skaidrojumu par cenas noteikšanas kritērijiem, ja jau preces svars nav noteikts, liecinieks nespēja sniegt.
Ievērojot, ka /pers. A/ sniegtā liecība apgabaltiesas sēdē ir savstarpēji pretrunīga, nekonkrēta, tā neatbilst lietā esošajiem
pierādījumiem, tiesa tai nepiešķir ticamību. Apgabaltiesas sēdē sniegtās liecības ticamība ir apšaubāma arī tādēļ, ka minētā
persona sākotnēji Finanšu policijā noliedza saimnieciskās darbības veikšanu SIA „Lixer” (lietas 21.sējuma 218.lapa,
22.sējuma 236.-245.lapa).
SIA „BN Metal” amatpersona /pers. D/ apgabaltiesas sēdē liecināja, ka viņš līguma noslēgšanas stadijā satikās ar
pieteicējas pārstāvi /pers. K/, arī par piegādēm viņš sazinājās ar /pers. K/ (lietas 22.sējuma 205., 206.lapa). Līgumu ar
SIA „BN Metal” ir parakstījis pieteicējas amatpersona /pers. G/, /pers. G/ apgabaltiesas sēdē skaidroja, ka viņš tikās ar
SIA ,,BN Metal” pārstāvi, viņš bija atbildīgs par piegāžu saskaņošanu, /pers. K/ tikai pieņēma preci, ja tas bija nepieciešams
(lietas 17.sējuma 106.-107.lapa, 21.sējuma 208., 209.lapa). /pers. D/ tiesas sēdē norādīja, ka katrai kravai tika izrakstīta
sava pavadzīme, pieteicēja brauca pakaļ precei reizi nedēļā (lietas 22.sējuma 208.lapa). No lietā esošajām pavadzīmēm
redzams, ka kravas ir bijušas vairākas dienas pēc kārtas, piemēram, 26., 27., 30., 31.maijā, 1., 2., 3., 6., 7., 9., 13., 14., 15.,
16.jūnijā utt. Liecinieka teiktais neatbilst noformētajām pavadzīmēm.
[15] No lietā esošajiem pierādījumiem arī izriet uzņēmējsabiedrību pārstāvju savstarpējā saistība. Tās raksturs liecina
par mērķtiecīgu fiktīvu juridisko personu izmantošanu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošanai.
SIA „Lixer” amatpersona /pers. A/ tiesas sēdē norādīja, ka piedāvājumu uzsākt darbību SIA „Lixer” izteica /pers. L/
u n /pers. B/ (SIA ,,Dīlers” amatpersonas), pieteicēja un SIA ,,ALU Metals” arī bija saistīta ar minētajām fiziskajām
personām, tāpēc SIA „Lixer” sāka pārdot metālu arī pieteicējai (lietas 21.sējuma 214., 215.lapa). No liecinieka teiktā
izriet, ka ķēdē esošās uzņēmējsabiedrības ir savstarpēji saistītas, pieteicēja ir mākslīgi veidots starpposms, /pers. A/ jau
sākotnēji ir sadarbojies tieši ar SIA ,,Dīlers”. Par uzņēmējsabiedrību savstarpējo saistību un pieteicējas amatpersonu
sekundāro lomu metāllūžņu piegādē SIA ,,Dīlers” liecina arī tālāk norādītais. /pers. C/ bija SIA ,,Dīlers” amatpersona, arī
pieteicējas amatpersona no 2014.gada, /pers. M/ bija gan pieteicējas amatpersona, gan SIA ,,ALU Metals” amatpersona,
/pers. G/ bija pieteicējas amatpersona strīdus darījumu laikā un arī SIA ,,Vongole” amatpersona, SIA ,,Lixer”
amatpersonas dzīvesvietā bija SIA ,,ALU Metals” metālu pieņemšanas punkts (lietas 22.sējuma 89.lapas otrā puse).
SIA „Favorīts Real Estate” darbinieks strīdus darījumu laikā bija pieteicējas amatpersonas un darbinieces /pers. K/ vīrs
/pers. N/ (lietas 21.sējuma 176.-182.lapa, 22.sējuma 140.-153.lapa). /pers. L/ bija amatpersona gan SIA ,,ALU Metals”,
gan bija darbinieks SIA ,,Dīlers” (lietas 22.sējuma 155.-187.lapa). Par ķēdē esošo uzņēmējsabiedrību savstarpējo
saistību liecina arī tas, ka pieteicējas birojs un izkraušanas laukums atradās vienā teritorijā ar SIA ,,Dīlers” (lietas 22.sējuma
2., 12., 14.lapa). Pieteicējai un SIA ,,Dīlers” bija vieni un tie paši darbinieki (lietas 22.sējuma 15.lapa). No SIA ,,Dīlers”
amatpersonu skaidrotā izriet, ka SIA ,,Dīlers” nodrošināja preču transportēšanu, preces tika atvestas uz SIA ,,Dīlers”
teritoriju, preci izkrāva un sašķiroja SIA ,,Dīlers” darbinieki. No paskaidrotā izriet, ka pieteicējai nav bijusi nekāda loma
metāllūžņu piegādēs. Apstāklis, ka SIA ,,Dīlers” amatpersonas spēja vispārliecinošāk skaidrot gan konkrētās nozares
specifiku, gan iespējamo darījumu norises kārtību, apstiprina jau iepriekš šajā spriedumā secināto par pieteicējas un tās
darījuma partneru fiktīvo raksturu (lietas 22.sējuma 7.-17.lapa).
[16] Valsts ieņēmumu dienests samazināja ne vien pieteicējas deklarēto priekšnodokli, bet arī samazināja ar pievienotās
vērtības nodokli apliekamo darījumu (metāllūžņu piegāde SIA ,,Dīlers”) vērtību.
Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka preču tālāka pārdošana SIA ,,Dīlers” nebija iespējama, jo pieteicējas darījuma
partneri pieteicējai nepiegādāja preci, kuru tā varētu pārdot tālāk SIA ,,Dīlers”, turklāt arī pieteicējai nebija pietiekami
uzkrājumi piegāžu nodrošināšanai. Pieteicēja apelācijas sūdzībā norāda, ka SIA ,,Dīlers” tika pārdota no fiziskajām
personām iegūtā prece un no citām juridiskajām personām iegūtā prece, tāpēc preču tālākās pārdošanas darījumus nebija
pamata apšaubīt. Administratīvā apgabaltiesa secina, ka lietā iegūto pierādījumu kopums neapstiprina pieteicējas apelācijas
sūdzībā pausto viedokli par SIA ,,Dīlers” pārdotās produkcijas izcelsmi.
Audita sākuma sarunas protokolā pieteicējas pārstāvis /pers. G/ norādīja, ka tās lielākie sadarbības partneri ir SIA
,,Vongole”, SIA ,,Lixer”, preci pārdod SIA ,,Dīlers”, fizisko personu piegādātā prece veido apmēram 20 procentus no
kopējā iegādātā preču apjoma (lietas 14.sējuma 108.lapa). Apstrīdēšanas iesniegumā pieteicēja norādīja, ka SIA ,,Dīlers”
vispār nav pārdota prece, kas pirkta no strīdus darījumos iesaistītajām juridiskajām personām, SIA ,,Dīlers” tika pārdota tā
prece, kas iepirkta no citām juridiskām personām, fiziskām personām, piegādes atspoguļotas sagatavotajā tabulā (lietas
1.sējuma 29.lapa). Apelācijas instances tiesas sēdē /pers. G/ paskaidroja, ka no strīdus darījumos iesaistītajām
juridiskajām personām iegādātā prece tika pārdota SIA ,,Dīlers”, bet lielāko daļu SIA ,,Dīlers” pārdoto produkciju veidoja
no fiziskajām personām iegādātā prece (lietas 21.sējuma 210.lapas otrā puse). Pieteicējas pārstāvji lietas izskatīšanas gaitā
vairākkārt ir mainījuši viedokli par SIA ,,Dīlers” piegādāto preču izcelsmi, pierādījumus par iegādēm no fiziskajām
personām spējusi iesniegt tikai pirmās instances tiesā. Apgabaltiesa nepiešķir ticamību apelācijas sūdzībā norādītajam, ka
strīdus iegādes darījumiem nav saistības ar preču tālāku pārdošanu SIA ,,Dīlers”, jo pieteicējas amatpersona vairākkārt ir
norādījusi pretējo, arī no pārējo tiesas sēdē nopratināto liecinieku teiktā izriet, ka strīdus darījumu prece ir nogādāta
SIA ,,Dīlers”.
Pieteicējas pārstāve apelācijas instances tiesas sēdē norādīja, ka pieteicēja jau iestādē ir iesniegusi visus dokumentus
par preču iegādēm no fiziskajām personām. Tas neatbilst patiesībai. Pieteicēja iepirkumu apliecinošus dokumentus no
fiziskajām personām iesniedza tikai pirmās instances tiesā (lietas 1.sējuma 87.lapa). No pieteicējas apstrīdēšanas
iesniegumā norādītā par preču pārdošanas darījumiem izriet, ka pieteicēja Valsts ieņēmumu dienestā iesniedza tikai tabulas
par auditējamo periodu, bet ne darījumu apliecinošus dokumentus par preču iegādēm no fiziskajām personām (lietas
1.sējuma 29.lapa).
Audita rezultātā pieņemtā lēmuma apstrīdēšanas procesā nodokļu maksātājs var iesniegt papildu pierādījumus par tiem
faktiem vai pierādījumiem, kuri jau tikuši iesniegti vai izskatīti audita ietvaros. Tādi paši secinājumi attiecināmi arī uz
tiesvedības procesu par nodokļu administrācijas administratīvo aktu. Arī tiesā nodokļu maksātājs var iesniegt vienīgi
papildu pierādījumus. Pretējā gadījumā tiesa uzņemtos nodokļu administrācijas funkcijas un veiktu nodokļu auditu (sk.
Augstākās tiesas 2015.gada 25.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-801/2015 12., 14.punktu).
Tā kā pieteicēja pierādījumus par iegādēm no fiziskajām personām nav iesniegusi nevienā no lietas izskatīšanas
stadijām iestādē un tā kā pieteicējas pārstāvis dažādās lietas izskatīšanas stadijās ir sniedzis savstarpēji pretrunīgu
informāciju par iegādāto preču tālāko pārdošanu, apgabaltiesa apšauba iesniegto dokumentu ticamību. Pieteicējai nebija
šķēršļu minētos pierādījumus iesniegt jau iestādē. To, ka pieteicējas tiesā iesniegtie pierādījumi par metāllūžņu iegādi no
fiziskajām personām un to piegādi SIA ,,Dīlers”, nav ticami apstiprina arī šo pierādījumu neatbilstība apgabaltiesas
iegūtajiem pierādījumiem – liecībām un rakstveida pierādījumiem. Administratīvā apgabaltiesa izlases kārtībā pieprasīja
informāciju no fiziskajām personām, kuras saskaņā ar pieteicējas sniegto informāciju piegādāja lielākos metāllūžņu apjomus.
Atsevišķas fiziskās personas tika arī nopratinātas tiesas sēdē. Gan no rakstveidā sniegtās informācijas, gan no tiesas sēdē
liecinātā izriet, ka neviena no minētajām personām nav piegādājusi metāllūžņus tādos ievērojamos apjomos, kā tas ir
norādīts pieteicējas sagatavotajās tabulās. Apgabaltiesas sēdē visi liecinieki atzina, ka ir pārdevuši metāllūžņus, ir bijušas
vairākas piegādes, bet to kopējais apjoms nevarēja pārsniegt tonnu. Pieteicējas sagatavotajos dokumentos norādīts, ka katrā
no piegādes reizēm tās ir bijušas vairākas tonnas (piemēram, lietas 1.sējuma 89.-95., 100.-103., 116., 130., 131.,
141.lapa). Liecinieki norādīja, ka viņiem nebija metāllūžņu šādā apjomā, viņi arī fiziski šādu daudzumu nespēja piegādāt
pieteicējai (lietas 22.sējuma 212.-216.lapa). Līdzīgi secinājumi izriet arī no rakstveidā iesniegtajiem pierādījumiem. Fizisko
personu iesniegtie akti neatbilst pieteicējas iesniegtajiem aktiem, proti, pieteicējas iesniegtajos aktos ir norādīti nesamērīgi
lieli metāllūžņu apjomi, atsevišķos gadījumos nesakrīt pat fiziskās personas, kuras it kā ir piegādājušas metāllūžņus.
Piemēram, fiziskās personas iesniegtajā aktā norādītā informācija par piegādātās preces veidu un apjomu pilnībā nesakrīt ar
pieteicējas uzrādīto, pieteicējas iesniegtajā aktā ar tādu pašu datumu un numuru ir minēta cita fiziskā persona, ievērojami ir
palielināts metāllūžņu apjoms, ir arī akts ar līdzīgu numuru, sakrīt arī fiziskā persona, tai samaksātā summa, bet pieteicējas
iesniegtajā aktā ir nesamērīgi lielāka nodotās preces masa (lietas 2.sējuma 95., 98.lapa, 22.sējuma 103.lapa). Šāda pati
tendence ir redzama arī pārējos aktos (lietas 3.sējuma 3.lapa, 22.sējuma 107.lapa; lietas 3.sējuma 166.lapa, 22.sējuma
108.lapa; lietas 2.sējuma 186.lapa, 22.sējuma 105.lapa; lietas 11.sējuma 18.lapa, 22.sējuma 120.lapa; lietas
12.sējuma 39.lapa, 22.sējuma 121.lapa). Trīs personas norāda, ka tās metāllūžņus norādītajā laika posmā pieteicējai nav
piegādājušas (lietas 22.sējuma 128., 129., 131.lapa). No lietas izskatīšanas gaitā iegūtajiem pierādījumiem izriet, ka
pieteicēja apzināti ir norādījusi nepatiesu informāciju audita laikā iestādē iesniegtajā apkopojumā. Arī pirmās instances tiesā
iesniegtie akti par preču iegādēm no fiziskajām personām nav patiesi, proti, tajos ir izmainīta informācija par preču svaru.
Apgabaltiesai arī nav pamata uzskatīt, ka identiskos dokumentos konstatētā neatbilstība būtu nejaušība. Pieteicēja apzināti
ir iesniegusi iestādē un vēlāk tiesā nepatiesu informāciju. Iestāde pārsūdzētajā lēmumā pamatoti atzina par nepamatotu un
nepierādītu pieteicējas iesniegtajā apkopojumā par preču iegādi no fiziskajām personām norādīto, ka pieteicēja no fiziskajām
personām iegādājās 10 189 829 tonnas preču par 7747,57 euro (5445,02 lati), bet SIA „Dīlers” šo preču apjomu no
pieteicējas nopirka par vairāk kā sešiem miljoniem latu. Pieteicējas papildus iesniegtie dokumenti, kurus pati pieteicēja ir
sagatavojusi, nespēj novērst konstatēto nepatiesību. Piemēram, pieteicēja apelācijas instances tiesā iesniedza paziņojumus
par fiziskajām personām izmaksājamām summām 2010. un 2011.gadā (lietas 21.sējuma 96.-114.lapa). No minētā pārskata
ir identificējamas personas, kurām nauda ir izmaksāta, kā arī kopējais izmaksātās summas daudzums. No minētā pārskata
neizriet informācija par preci, kuru pieteicēja iegādājās, tās veidu un apjomu. Pieteicējas sagatavotajiem pārvietošanas
dokumentiem, kurus pieteicēja iesniedza tikai apelācijas instancē, arī nav nekādas nozīmes (lietas 23.sējuma 26.-89.lapa).
No šiem dokumentiem neizriet tajos norādīto preču izcelsme.
[17] Pieteicēja apelācijas sūdzībā norāda, ka iestāde nav ievērojusi audita termiņu. Administratīvā apgabaltiesa saskaņā
ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums
šajā daļā ir pareizs un pilnībā pietiekams, un apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai,
izvērstāku argumentu izklāstu nenorādot. Lietas dalībnieku starpā šajā aspektā nepastāv strīds par audita izskatīšanas laikā
iestādes veiktajām darbībām, atšķirīgs ir lietas dalībnieku viedoklis par iestādes veikto darbību ietekmi uz audita termiņu.
No pārsūdzētā lēmuma neizriet, ka iestāde sava lēmuma pamatojumā būtu izmantojusi tādus pierādījumus, kas būtu iegūti
laikā, kas nav ierēķināms audita termiņā. Pieteicēja apelācijas sūdzībā nav norādījusi apsvērumus par aprēķinātās soda
naudas un nokavējuma naudas pamatotību. Apgabaltiesa nesaskata pārkāpumus veiktajos aprēķinos.
[18] Ievērojot minēto, pārsūdzētais lēmums atzīstams par tiesisku. Pirmās instances tiesa pareizi tulkoja piemērotās
tiesību normas, lietā iegūto pierādījumu apjoms nebija pietiekams, lai izdarītu secinājumus par lietas faktiskajiem apstākļiem.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
Noraidīt SIA „AL Metals” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 23.septembra lēmuma
Nr.22.8/L-25165 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas
dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente A.Zariņa
Tiesnese U.Mihailova
Tiesnesis V.Poķis