Court dismissed appeal against speeding fine, upholding radar evidence and statutory penalty.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the plaintiff's appeal against a traffic fine issued by the State Police for exceeding the speed limit. The plaintiff argued the radar device was unverified and the measurement occurred at night without traffic, but the court found no evidence supporting these claims. Consequently, the court upheld the original decision to impose a 40 euro fine based on the verified radar reading and traffic regulations.
Regesto Legislator
Generato dall'IALatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punkts; 289.13 pants; 289.18 panta pirmā daļa: An administrative penalty decision remains valid if the evidentiary basis, such as a calibrated radar device, is sufficient and the appellant fails to prove procedural defects or factual inaccuracies.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. 133038214
Lietas arhīva Nr. 1-0016-15/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 30.janvārī
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Naruška
izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/, personas kods /personas kods/, (turpmāk- Sūdzības
iesniedzēja) sūdzības par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk - VP RRP KPP) 2014.gada 14.maija lēmumu
Nr.1147.
Aprakstošā daļa
2014.gada 2.aprīlī, plkst. 22:54, VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona (turpmāk tekstā PPP CPB) jaunākais inspektors
G.Klāviņš noformēja Sūdzības iesniedzējam administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF213378 par Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk – CSN) 116.
punkta prasību neievērošanu, proti, par to, ka viņš 2014.gada 2.aprīlī, plkst. 22:47, Rīgā, vadīja transportlīdzekli Audi A8, valsts reģistrācijas numurs /TL
numurs/, pa Kapseļu ielu no Melnsila ielas puses Baložu ielas virzienā, ar ātrumu 57 km/h, ceļa zīmes Nr. 518 „Apdzīvotas vietas sākums” un Nr.323
„Maksimālais ātruma ierobežojums 30 km/h” darbības zonā, pie atļautā ātruma 30 km/h. Minimālais ātrums, aprēķinot pieļaujamo radara kļūdu, - 54
km/h. Ātrums fiksēts ar radaru „Stalker Dual” Nr.095416. Pārkāpums fiksēts videoierakstā.
Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā Latvijas APK) 149. 8panta sestajā daļā - par
atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 km/h līdz 30 km/h ar vieglajiem automobiļiem, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi
,,Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 528.ceļa zīmi ,,Dzīvojamā zona”, transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu 40 euro apmērā.
Saskaņā ar iepriekš minētā Latvijas APK panta nosacījumiem, jaunākais inspektors G.Kļaviņš pieņēma lēmumu sodīt Sūdzības iesniedzēju ar
naudas sodu 40 euro apmērā. Ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF213378 Sūdzības iesniedzējs iepazinās un to parakstīja. Paskaidrojumus
nav sniedzis.
Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, Sūdzības iesniedzēja to apstrīdēja.
Ar VP RRP KPP 2014.gada 14.maija lēmumu Nr.1147 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.
Lēmumā norādīti šādi apsvērumi.
VP RRP KPP saņemtajā iesniegumā Sūdzības iesniedzējs norāda, ka nepiekrīt lēmumam, jo:
- policijas darbinieki neuzrādīja vai mērierīce ir verificēta, līdz ar to uzskata, ka radara mērījums ir nepareizs;
- naktī skolā neviens nestrādā un nemācās, līdz ar to neradīja nekādu bīstamību, ja brauc ar 50 km/h;
- policija fiksēja ātrumu ārpus ceļa zīmes darbības zonas.
CSN 116.punkts nosaka, ka ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi drīkst braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē
norādīto.
CSN 4.punkts nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda CSN un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku
pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa
apzīmējumu prasības.
Ceļu satiksmes likuma 43.4.pants nosaka, ka noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Valsts policija ar šim nolūkam paredzētām
mērierīcēm.
No Latvijas Nacionālā metroloģijas centra Elektrisko mērījumu laboratorijas izdotā un apstiprinātā verificēšanas sertifikāta Nr. E0347V13 izriet,
ka radars „Stalker Dual” Nr.095416 autotransporta līdzekļu ātruma kontrolei atzīts par derīgu.
Latvijas APK 149. 8panta sestās daļas sankcija par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 km/h līdz 30 km/h, transportlīdzekļu vadītājiem
paredz uzlikt konstants naudas sodu 40 euro apmērā.
Lai iestātos Latvijas APK 149. 8panta sestajā daļā paredzētā atbildība, nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzeklis atradies kustībā un ir
pārsniedzis CSN noteikto atļauto braukšanas ātrumu robežās no 21 km/h līdz 30 km/h (dotajā gadījumā, aprēķinot pieļaujamo radara kļūdu, vadītājs ir
braucis ar braukšanas ātrumu 54 km/h) apdzīvotā vietā.
VP RRP KPP konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka 2014.gada 2.aprīlī, plkst. 22:47, transportlīdzeklis Audi A8, valsts reģistrācijas numurs
/TL numurs/, brauca pa protokolā norādīto maršrutu, ko neapstrīd arī pats Sūdzības iesniedzējs.
Lietā ir noskaidrojams jautājums, vai protokolā norādītais ātrums tika fiksēts tieši Sūdzības iesniedzēja vadītajam transportlīdzeklim.
Iesnieguma izskatīšanas gaitā, tika konstatēts, ka Sūdzības iesniedzēja izdarītais pārkāpums tika fiksēts ar mērierīci „Stalker Dual” Nr.095416, kas
ir aprīkots ar video ierakstīšanas funkciju.
Lietas izskatīšanas laikā tika noskatīts pārkāpuma videoieraksts, no kura izriet, ka 2014.gada 2.aprīlī, plkst. 22:47, fiksēts braukšanas ātrums 57
km/h. Ātruma fiksēšanas brīdī videoierakstā ir redzams transportlīdzeklis, kas brauc kā vienīgais. Vienīgajam transportlīdzeklim ir fiksēts ātrums 57 km/h.
Videoierakstā ir redzams, ka policijas darbinieks aptur doto transportlīdzekli. Apturot transportlīdzekli ir redzams, ka transportlīdzeklis ir Audi A8, valsts
reģistrācijas numurs /TL numurs/.
Fiksējot pārkāpumu, un administratīvā protokola sastādīšanas laikā policijas darbinieks rīkojās savas kompetences ietvaros un saskaņā ar Latvijas
Republikas likumiem, viņa rīcībā policijas darbinieku darbu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi nav konstatēti. Apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt
policijas darbinieka objektivitāti un iespējas fiksēt pārkāpumu konstatēti netika.
Turklāt nav konstatēti apstākļi, ka policijas darbinieks tieši vai netieši būtu ieinteresēti sastādīt Sūdzības iesniedzējam administratīvā pārkāpuma
protokolu kaut kādu personīgu motīvu dēļ.
Arī saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas līkuma 10.panta ceturto daļu valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, tātad, šajā gadījumā arī
policijas. darbiniekam, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.pantu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā
procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,
lai pierādītu administratīva pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Latvijas APK
243.1pantā noteiks, ka ir šādi pierādīšanas līdzekļi: l) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3) eksperta
atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi; 7)
procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.
Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols, personas paskaidrojumi, liecinieku
liecības, sastādītie ziņojumi, citi dokumenti, kā arī braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces mērījumi.
VP RRP KPP konstatē, ka lietā ir šādi pierādījumi: administratīvā-pārkāpuma protokols PF213378, videoieraksts, /pers. A/ iesniegums.
Izvērtējot administratīvajā lietā savāktos materiālus, konstatēts un pierādīts, ka Sūdzības iesniedzējs 2014.gada 2.aprīlī ir izdarījis CSN 116.
punkta prasību pārkāpumu. Administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PF213378 Sūdzības iesniedzējam noformēts likumīgi un sods piemērots pamatoti.
VP RRP KPP uzskata, ka lietā nav neviena objektīva, likumīga un pamatota iemesla, lai atceltu piemēroto sodu.
Nepiekrītot Lēmumam, Sūdzības iesniedzēja vērsās Rīgas rajona tiesā, norādot, ka Lēmumu pārsūdz pilnā apjomā, CSN nav pārkāpis un
protokolā norādītajam nepiekrīt.
Sūdzībā norādīti šādi apsvērumi.
1. Pārkāpums tika fiksēts ar policijas automašīnā uzstādīto video ierakstu, kas arī ir norādīts protokolā (ir pievienots video ko arī viņam uzrādīja,
citu neko neuzrādīja). Policijas darbinieki nespēja viņam uzrādīt attiecīgos dokumentus, kuri pierādītu, ka minētā video iekārta fiksē precīzu ātrumu.
Netika uzrādīts dokuments, kurš apliecinātu, ka ātruma fiksēšanas ierīce ir atbilstoši uzstādīta, sertificēta un atbilst visiem normatīviem aktiem. Līdz ar to
uzskatu, ka viņa ātrums fiksēts nepareizi.
2. It kā ātruma pārkāpums tika fiksēts ap 23.30, tas ir pusnaktī, kad ātruma ierobežojumam 30 km/h faktiski nav nekāda nozīme, jo ātruma
ierobežojums ir saistīts ar Rīgas 53. vidusskolas atrašanās vietu uz Melnsila ielas. Naktī skola nestrādā un pārvietošanās pat ar ātrumu 50 km/h pilnībā
nodrošina drošu braukšanu šajā vietā un nerada nekādu sabiedrisko bīstamību, lai policijas darbinieki tērējot valsts resursus ,,līstu vārturūmē” (reāli bija
novietojuši savu automašīnu aiz Baložu ielas) un ķertu it kā pārkāpējus pusnaktī šādā klusā vietā. Vai tā ir Policijas prioritāte? Vai tiešām šī ekipāža bija
norīkota pildīt savus darba pienākumus Baložu ielas nomalē!?
3. Policija it kā fiksēja viņa ātrumu Kapseļu ielā aiz krustojuma ar citu ielu (norādīts kartē). Tātad ātrums tika fiksēts ārpus protokolā norādītā
ceļa zīmes darbības lauka. Un ir arī loģiski - aiz minētā krustojuma nav pamata tādam ātruma ierobežojumam, jo skola ir uz Melnsila ielas un Kapseļu
ielas krustojuma, bet viņa ātrums it kā tika fiksēts Kapseļu ielas galā (vai sākumā) pie Baložu ielas.
4. RRP KPP izskatot viņa sūdzību, nav sniegusi nevienu iebildumu uz viņa argumentu (trešais punkts) attiecībā uz faktu, ka ātrums tika fiksēts aiz
krustojuma kā rezultātā ātruma ierobežojums 30 km/h vairs nav spēkā.
5. Pārējos argumentus RRP KPP ir izskatījusi formāli nevis pēc būtības. Piemēram, ātruma mērīšanas aparātam tika minēts kāds verificešanas
sertifikāts, bet nav norādīts vai šis sertifikāts ir spēkā mērījuma uzņemšanas brīdī. Cik viņam zināms, tad šiem mērinstrumentiem ir regulāri jāveic
pārbaude vai viņš strādā pareizi, un RRP KPP ir pienākums uzrādīt šādu spēkā esošu dokumentu, kurš apliecina, ka tieši šis mērinstruments ir pārbaudīts
(verificēts). Šajā dokumentā jābūt norādītam, kad šī pārbaude ir veikta un līdz kuram datumam tā ir derīga.
6. RRP KPP ne ar vienu teikumu nepiemin, kāpēc un vai vispār kāda policijas ekipāža bija norīkota pusnaktī stāvēt Baložu ielas ,,vārturūmē” un
tvarstīt it kā „pārkāpējus”.
7. Pamatojoties uz visu minēto RRP KPP ir nonākusi pie nepamatota un līdz ar to nepareiza nolēmuma, noraidot viņa sūdzību un atstājot spēkā
apstrīdēto lēmumu PF 213378.
VP RRP KPP rakstveida paskaidrojumus par iesniegto sūdzību nav sniegusi.
Motīvu daļa
Latvijas APK 288.panta pirmā daļa noteic, ka Lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais var pārsūdzēt rajona
(pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, /../.
Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 pantu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa
mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida
procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo
dokumentu pamata.
Latvijas APK 289.12panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai tiesa nekonstatē.
Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:
1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;
2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;
3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; /../.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā
procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,
lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Tiesai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jāizvērtē, vai lietā ir pietiekami pierādījumi, lai personu atzītu par vainīgu.
Lietā ir sekojoši pierādījumi.
Administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PF213378, kurā norādīts, ka 2014.gada 2.aprīlī, plkst.22:47, Sūdzības iesniedzējs Rīgā, vadīja
transportlīdzekli Audi A8, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa Kapseļu ielu no Melnsila ielas puses Baložu ielas virzienā, ar ātrumu 57 +/-3km/h,
ceļa zīmes Nr.518 „Apdzīvotas vietas sākums” un Nr.323 „Maksimālais ātruma ierobežojums 30 km/h” darbības zonā, pie atļautā ātruma 30 km/h.
Ātrums fiksēts ar radaru „Stalker Dual” Nr.095416 un uzrādīts (l.l.9).
Atkārtotas vertificēšanas sertifikāts Nr.E0347V13, kur norādīts, ka mērīšanas līdzeklis „Stalker Dual” Nr.095416 atbilst Ministru kabineta
2006.gada 5.decembra noteikumu Nr.981 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto vertificēšanu, vertificēšanas sertifikātiem un vertificēšanas
atzīmēm” 6.punkta prasībām, +/-3 km/h, ja ātrums <100 km/h maksimālai kļūdai. Sertifikāts izsniegts 2013.gada 26.septembrī un derīgs līdz 2014.gada
25.septembrim (l.l.10).
Fotouzņēmumi, kuros redzama ceļa zīmes Nr.323 „Maksimālais ātruma ierobežojums 30 km/h” darbības zona (l.l.11).
VP RRP KPP CPB jaunākā inspektora V.Maļinovska 2014.gada 29.aprīļa ziņojums, kura norādīts, ka 2014.gada 2.aprīlī, veicot darbu Rīgas
pilsētā kopā ar jaunāko inspektoru G.Klāviņu, ekipāžas 6003 sastāvā, ap plkst.22.47 fiksējuši ar mērierīci Stalker Dual” Nr.095416 ātruma pārkāpumu
Kapseļu ielā ceļa zīmes 323. (30 km/h) darbības zonā. Automašīna Audi A8, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, brauca ar ātrumu 57 +/-3km/h.
Viņš apturējis minēto automašīnu, stādījies priekšā un pastāstījis vadītājam – Sūdzības iesniedzējam, apturēšanas iemeslu. Sūdzības iesniedzējs atbildējis,
ka nekādas ceļa zīmes 323. (30km/h) nebija. G.Klāviņš sastādījis protokolu PF213378, tajā laikā vadītājs aizgājis apskatīties ceļa zīmi. Video ieraksts
arī bija uzrādīts uz vietas vadītājam (l.l.12).
VP RRP KPP CPB jaunākā inspektora G.Klāviņa 2014.gada 29.aprīļa ziņojums, kura norādīts, ka 2014.gada 2.aprīlī pildījis dienesta pienākumus
kopā ar V.Maļinovski ekipāžā Nr.6003 un plkst.22.47 Rīgā, Kapseļu ielā fiksējuši ātrumu 57 km/h ceļa zīmes Nr.323 „Maksimālais atļautais braukšanas
ātrums 30 km/h” darbības zonā automašīnai Audi A8, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/. Fiksēšanas brīdī citu transportlīdzekļu, kas atrastos kustībā
nebija. Minēto automašīnu apturējis V.Maļinovskis un izskaidrojot vadītājam pārkāpuma būtību uzaicinājis uz dienesta automašīnu, kur tika uzrādīts video
ar pārkāpumu vadītājam – Sūdzības iesniedzējam. Uzrādītajam video Sūdzības iesniedzējs piekritis un jautājis vai šī ceļa zīme darbojas vakarā, kad nav
tik intensīva satiksme. Ceļa zīmei nav papildzīmes par ko pārliecinājies arī vadītājs, aizejot un aplūkojot ceļa zīmi. Tika sastādīts protokols PF213378 ar
kuru vadītājs iepazinies, un nesniedzot rakstiskus paskaidrojumus, parakstījis. Sarunas laikā tika ievērotas visas pieklājības un ētikas normas (l.l.13, 14).
VP RRP KPP Sūdzību un iesniegumu izskatīšanas nodaļas vecākās inspektores majores L.Daukštes 2014.gada 26.marta ziņojums, kur norādīts,
ka 2014.gada 2.aprīlī, plkst. 22:54, VP RRP KPP PPP CPB jaunākais inspektors G.Kļaviņš noformēja /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu
Nr.PF213378 par CSN 114.punkta prasību neievērošanu, proti, par to, ka viņš 2014.gada 2.aprīlī, plkst. 22:47, Rīgā, vadīja transportlīdzekli Audi A8,
valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa Kapseļu ielu no Melnsila ielas puses Baložu ielas virzienā, ar ātrumu 57 km/h, ceļa zīmes Nr. 518 „Apdzīvotas
vietas sākums” un Nr.323 „Minimālais ātruma ierobežojums” darbības zonā, pie atļautā ātruma 30 km/h. Minimālais ātrums, aprēķinot pieļaujamo radara
kļūdu, - 52 km/h. Ātrums fiksēts ar radaru „Stalker Dual” Nr.095416. Pārkāpums fiksēts videoierakstā. Lietas izskatīšanas laikā tika noskatīts
pārkāpuma videoieraksts, no kura izriet, ka 2014.gada 2.aprīlī, plkst. 22:47, fiksēts braukšanas ātrums 57 km/h. Ātruma fiksēšanas brīdī videoierakstā ir
redzams transportlīdzeklis, kas brauca vienīgais. Vienīgajam transportlīdzeklim ir fiksēts ātrums 57 km/h. Videoierakstā ir redzams, ka policijas
darbinieks aptur doto transportlīdzekli. Apturot transportlīdzekli ir redzams transportlīdzeklis Audi A8, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/ (l.l.16).
Videoieraksts (l.l.24).
Sūdzības iesniedzējs sākotnējai sūdzībai pievienojis kartes izdruku no zl.lv, kur viņš atzīmējis „it kā pārkāpuma” vietu un policijas automašīnas vietu,
no kā izriet, ka notikums bijis Kapseļu un Baložu ielas krustojumā; vietu, kur atrodas Rīgas 53.vidusskola (l.l.18).
Novērtējot pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā,
pēc likuma un tiesiskās apziņas, aplūkojot tos visus kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa atzīst, ka Sūdzības iesniedzējs ir pārkāpis CSN 116.punkta
prasības un tādējādi izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība Latvijas APK 149.8panta sestajā daļā.
Tiesu secina, ka Sūdzība nesatur tādus faktus, kuri nebija zināmi, taisot Lēmumu. Sūdzības iesniedzējs nav norādījis nevienu jaunu apstākli vai
pierādījumu, kas attiecas uz faktiskajiem pārkāpuma apstākļiem.
Saskaņā ar Latvijas APK 289.13panta trešajā daļā noteikto tiesa pievienojas Lēmuma motivācijai un papildus Lēmuma motivācijai un argumentiem,
tiesa izsaka savus secinājumus par Sūdzības iesniedzēja argumentiem.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta ceturto daļu, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo
darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma
protokolā fiksējusi amatpersona.
Tiesa konstatē, ka Valsts policijas darbinieks G.Klāviņš noformējis Sūdzības iesniedzējam administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF213378 par
to, ka 2014.gada 2.aprīlī, plkst.22:47, Sūdzības iesniedzējs Rīgā, vadīja transportlīdzekli Audi A8, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa Kapseļu
ielu no Melnsila ielas puses Baložu ielas virzienā, ar ātrumu 57 +/-3km/h, ceļa zīmes Nr.518 „Apdzīvotas vietas sākums” un Nr.323 „Maksimālais ātruma
ierobežojums 30 km/h” darbības zonā, pie atļautā ātruma 30 km/h.
Tātad, amatpersona - policijas darbinieks ziņas par konstatētiem pārkāpumiem fiksējis protokolā, kas atzīstamas par pierādījumu administratīvā
pārkāpuma lietā.
Ar sastādīto protokolu un pieņemto lēmumu Sūdzības iesniedzējs iepazinās, parakstīja to, rakstiski paskaidrojumi vai iebildumi netika saņemti.
Kā norādījusi Latvijas Republikas Administratīvā apgabaltiesa savā 2009.gada 15.decembra spriedumā (lieta Nr.A42499107), ja persona
patiešām nav vainīga, tad tā ir ieinteresēta uzreiz tūlīt pēc pārkāpuma sniegt patieso lietas apstākļu izklāstu sīkā paskaidrojumā. Sniegt paskaidrojumus ir
personas tiesības, ja viņa tās neizmanto, tad vēlāk vairs nevar atsaukties uz saviem pirmajiem paskaidrojumiem. Vislielākā ticamība ir dodama tieši
pirmajiem paskaidrojumiem, kamēr personai vēl nav bijis laika izdomāt sev izdevīgāku versiju.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmo daļu ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu
normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas
regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.
Ceļu satiksmes dalībnieka subjektīvais viedoklis par ceļa zīmes uzstādīšanas mērķi, savs personīgais vērtējums par tās darbības laiku vai zonu nevar
būt par pamatu minētās likuma normas neievērošanai.
Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumos norādītajam ceļa zīmes Nr.323 darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz
zīmes, bet, ja krustojuma nav, - līdz 330., 519.zīmei vai 323.zīmei ar citu maksimālā braukšanas ātruma ierobežojumu. Zīmes darbības zona nebeidzas
vietās, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.), un vietās, kur ceļu šķērso vai no tā
atzarojas lauku ceļš, meža ceļš vai cits tamlīdzīgs ceļš, pirms kura nav uzstādītas attiecīgas priekšrocības zīmes, kā arī krustojumos, kuriem nav tieša
pieslēguma attiecīgajai brauktuvei (skat. CSN 282.30., 291.punktu).
Atbilstoši CSN 1.24.punktam krustojums ir vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī, kā arī vieta, kur ceļu satiksme organizēta
ar 409.ceļa zīmi. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz
vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.).
Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tai skaitā fotogrāfijās, videoierakstā un arī Sūdzības iesniedzēja kartes izdrukā redzamo, kā arī apskatot karti
www.zl.lv, tiesa secina, ka Sūdzības iesniedzēja automašīna nav apturēta, kā to norāda Sūdzības iesniedzējs, Kapseļu ielas galā (vai sākumā) pie Baložu
ielas (ātrums tika fiksēts aiz krustojuma), bet gan Kapseļu ielā pretim namam Kapseļu 5, kur atbilstoši kartei, pirms tam krustojumu nav.
Līdz ar to secināms, ka Sūdzības iesniedzējs transporta līdzekli ar ātrumu 57 +/-3km/h, ir vadījis 323.ceļa zīmes darbības zonā.
Saskaņa ar Ceļu satiksmes likuma 43.4 pantu (Braukšanas ātruma kontrole) noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu Valsts policija kontrolē ar šim
nolūkam paredzētām mērierīcēm.
Sūdzības iesniedzēja vadītā transportlīdzekļa braukšanas ātrums fiksēts ar radaru „Stalker Dual” Nr.095416.
Ar atkārtotas vertificēšanas sertifikātu Nr.E0347V13, mērīšanas līdzeklis „Stalker Dual” Nr.095416 atzīts par derīgu
transportlīdzekļu ātruma kontrolei. Mērierīce atbilst Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumu Nr.981 „Noteikumi par
mērīšanas līdzekļu atkārtoto vertificēšanu, vertificēšanas sertifikātiem un vertificēšanas atzīmēm” 6.punkta prasībām, +/-3 km/h,
ja ātrums <100 km/h maksimālai kļūdai. Sertifikāts izsniegts 2013.gada 26.septembrī un derīgs līdz 2014.gada 25.septembrim.
Līdz ar to tiesai nav pamata uzskatīt, ka radars „Stalker Dual” Nr.095416 būtu nepareizi fiksējis Sūdzības iesniedzēja vadītā
transporta līdzekļa ātrumu.
Fakts, ka minētais sertifikāts nav uzrādīts Sūdzības iesniedzējam, nedod pamatu apšaubīt, ka minētā ierīce fiksē precīzu
ātrumu.
Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norāda, ka netika uzrādīts dokuments, kurš apliecinātu, ka ātruma fiksēšanas ierīce ir atbilstoši
uzstādīta, sertificēta un atbilst visiem normatīviem aktiem.
Konkrēti normatīvie akti nav minēti, tāpēc tiesa vērtējumu šim argumentam nevar dot.
Savā sūdzībā Sūdzības iesniedzējs norāda, ka „It kā ātruma pārkāpums tika fiksēts ap 23.30, tas ir pusnaktī”.
Pieradījumu šim faktam lietā nav, jo ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts tas, kā pārkāpums izdarīts plkst.22.47 un
jau plkst.22.54 sākts sastādīt administratīvā pārkāpuma protokols.
Tiesa neizvērtē pārējos sūdzībā ietvertos argumentus, secinot, ka tiem ir informatīvs raksturs un tie nevar ietekmēt lietas rezultātu.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumos, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām,
norādīts, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav
saprotams kā prasība, detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai
atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (piem. skat. Latvijas
Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 11.marta spriedumu lietā Nr.SKA-66/2010).
Saskaņā ar Latvijas APK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo
pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus
pārkāpumus.
Tiesa spriedumā nevērtē Sūdzības iesniedzējam piemēroto sodu, jo par to lietā strīda nav.
Pamatu, lai administratīvo pārkāpumu atzītu par maznozīmīgu, tiesa nesaskata.
Izvērtējot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, Sūdzības iesniedzēja sūdzība ir nepamatota un tādēļ noraidāma, bet Lēmums atstājams negrozīts.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 pantu, 289.18 panta pirmo daļu tiesa
n o s p r i e d a:
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2014.gada 14.maija lēmumu Nr.1147 atstāt negrozītu, bet /pers. A/, personas
kods /personas kods/, sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, sūdzību
iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Naruška