Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C15208216 / C-2082-16 Generato dall'IA

Court partially allowed small claims suit for land rent and taxes under forced lease laws.

Numero d'incarto C15208216 / C-2082-16
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court partially dismissed the small claims suit filed by the insolvent company against an individual for unpaid land rent and property taxes. The plaintiff argued that forced lease relationships existed between the landowner and the apartment owner, creating a legal obligation to pay. The court found these relationships valid under specific land reform and privatization laws, ordering payment of the calculated debt and court costs while rejecting the remainder of the claim.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Process Law Art. 8, 42, 44, 97, 190, 193, 204.1, 250.25; Land Reform Law Art. 12(2.1), Housing Privatization Law Art. 50, 54; Forced lease relationships between land and building owners create statutory rent obligations enforceable in small claims proceedings.

Parole chiave

Generato dall'IA
forced lease relationship small claims procedure land rent obligation property tax debt insolvent company claim advocate fee cap privatization law tardivo pagamento delle spese

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Process Law Art. 8
Civil Process Law Art. 42
Civil Process Law Art. 44
Civil Process Law Art. 97
Civil Process Law Art. 190
Civil Process Law Art. 193
Civil Process Law Art. 204.1
Civil Process Law Art. 250.25
Land Reform Law Art. 12(2.1)
Housing Privatization Law Art. 50
Housing Privatization Law Art. 54
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C15208216

Lietas arhīva Nr. C-2082-16/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2016. gada 28. novembrī

Jelgavas tiesa: K. Zaura

izskatīja rakstveida procesā civillietu AS “Latzemes nekustamie īpašumi” (iepriekšējais nosaukums maksātnespējīgā AS “Reversed”), reģistrācijas

Nr. 40003347400, maza apmērā prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016. gada 5. jūlijā maksātnespējīgā AS “Reversed” (turpmāk arī Prasītājs) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk arī

Atbildētāja) par naudas piedziņu, kurā lūdz piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam pamatparādu - zemes nomas maksu 154,37 EUR apmērā,

pievienotās vērtības nodokli 32,42 EUR apmērā un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu 20,35 EUR apmērā par laika periodu no

2008. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. oktobrim-, kā arī tiesāšanas izdevumus to faktiskajā apmērā, noteikt Prasītājam tiesības saņemt no Atbildētājas

6% gadā no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasība motivēta ar to, ka maksātnespējīgā AS “Reversed” bija zemes nekustamā īpašuma Jelgavā, Meiju ceļā 40, kadastra Nr. /numurs A/,

īpašnieks. Nekustamajā īpašumā tā kopīpašnieku starpā ir noteikta dalīta lietošanas kārtība. Prasītāja valdījumā esošā zemes īpašuma daļa tiek lietota un

izmantota dzīvojamo ēku ar adresēm Meiju ceļš 30, Meiju ceļš 32, Meiju ceļš 34, Meiju ceļš 36, Meiju ceļš 40, Meiju ceļš 42, Meiju ceļš 46, Meiju ceļš

48 un Meiju ceļš 50 uzturēšanai un apsaimniekošanai. Sagatavojot ēkas privatizācijai, Jelgavas pilsētas pašvaldība ir iesniegusi Valsts zemes dienestā

apstiprināšanai ēkas uzturēšanai nepieciešamo zemes gabalu robežu plānus, apstiprinot ēkas Meiju ceļš 46, Jelgava uzturēšanai funkcionāli nepieciešamo

zemes gabalu - 4930 m2 platībā.

Norāda, ka Atbildētāja laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. oktobrim ir bijusi dzīvokļa īpašuma Meiju ceļā 46-65, īpašniece. No

minētā secināms, ka lietā pastāv likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā

stāšanās laiku un kārtību” 14. pantā paredzētie apstākļi, t.i., zeme un uz tās esošā dzīvojamā māja ir patstāvīgi īpašuma tiesību objekti. Līdz ar to zemes

un ēkas īpašnieku starpā pastāv tā saucamās “zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības”. Starp zemes īpašniekiem un ēkas dzīvokļu īpašniekiem,

tostarp, Atbildētāju, pastāv zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības, kuras regulē likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas

pilsētās” 12. panta 2.1 daļa un likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. un 54. pants, kur abas līguma būtiskās sastāvdaļas ir

noteiktas - nomas maksa ar likumu un nomājamā platība ar administratīvo aktu. Rakstveida līguma noslēgšana pušu starpā nav nepieciešama, jo

likumiskā (piespiedu) noma pastāv bez pušu gribas izteikuma un bez parakstītiem līgumiem (sal. sk. Senāta lietas Nr. SKC-71/2009 un Nr. SKC-

43/2011, K. Torgāns, Saistību tiesības, TNA, R., 2014, 347. lpp.). Pušu starpā nav panākta vienošanās ne par nomājamās platības maiņu, ne par

zemes nomas maksu, kas būtu atšķirīga no likumā noteiktās, secīgi dzīvokļa īpašuma īpašniekam ir jāmaksā nomas maksa 5% gadā no zemes kadastrālās

vērtības par laiku no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 30. septembrim (acīmredzot pārrakstīšanās kļūda un domāts līdz 2009. gada

31. oktobrim - tiesas piezīme) un 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības par laiku no 2009. gada 1. novembra. Tāpat arī par laiku no 2010. gada

1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim jākompensē nekustamā īpašuma nodoklis atbilstoši tam piederošajām ēkas domājamām daļām par to zemes

gabala daļu, kas noteikta kā funkcionāli nepieciešamā, ēku nododot privatizācijai.

Prasītājs norāda, ka neskatoties uz nosūtītajiem rēķiniem un piedāvājumiem slēgt vienošanos par zemes nomas maksas samaksu, nav izdevies

vienoties ar Atbildētāju par strīda izskatīšanu ārpustiesas kārtībā.

Prasība pamatota uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 3. punktu, 54. panta pirmo daļu, likuma

“Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētas” 12. panta 2.1 daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.4 panta ceturto un piekto daļu, Dzīvokļa

īpašuma likuma 13. panta pirmo daļu, Civillikuma 1069. pantu, 1071., 1838., 2141., 2142. pantu.

Tā kā maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2 100 EUR, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.19 panta otro daļu,

ierosināta lieta par maza apmēra prasību.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 un 250.22 panta prasībām Atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī atbildētājas deklarētā

dzīvesvietas adrese (lietas 39., 48. lapa) nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē,

kā arī citas procesuālās tiesības, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai (lietas 29. lapa).

Atbildētājai sūtītā korespondence saņemta atpakaļ tiesā ar norādi, ka beidzies sūtījuma glabāšanas laiks (lietas 32.-38. lapa). Ņemot vērā to, ka

Atbildētājai adresētā korespondence nosūtīta uz viņas deklarētās dzīvesvietas adresi, kurā viņai ir pienākums būt sasniedzamai (Civilprocesa likuma

56. panta piektā daļa), tiesa secina, ka Atbildētājai par lietas ierosināšanu ir paziņots atbilstoši normatīvo aktu prasībām, jo saskaņā ar Civilprocesa

likuma 56.1 panta otro daļu dokumentu nosūtīšana atpakaļ tiesai, neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Atbildētāja paskaidrojumus tiesai nav iesniegusi, kas, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai, nav šķērslis sprieduma taisīšanai

lietā. Nekādi iesniegumi no Atbildētājas tiesā nav saņemti, lūgumi nav pieteikti, iebildumi pret prasību nav celti.

No uzņēmumu datu bāzes “Lursoft” pieejamajām ziņām (lietas 40. lapa) ir redzams, ka maksātnespējīgajai AS “Reversed” 2016. gada 17. augustā

mainīts sabiedrības nosaukums uz maksātnespējīgā AS “Latzemes nekustamie īpašumi”. Savukārt no Tiesu informācijas sistēmā pieejamajām ziņām ir

redzams, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016. gada 23. augusta lēmumu pabeigta maksātnespējīgās AS “Latzemes nekustamie

īpašumi” sanācija un izbeigts Prasītāja maksātnespējas process.

Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt sēdē, ar Jelgavas tiesas tiesneses

2016. gada 25. augusta lēmumu lieta nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā (lietas 41. lapa). Pusēm ir savlaicīgi paziņots par datumu, kad tiesas

nolēmuma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas 42., 43. lapa).

Atbildētājai sūtītā korespondence saņemta atpakaļ tiesā ar norādi, ka beidzies sūtījuma glabāšanas laiks (lietas 45.-47. lapa). Ņemot vērā to, ka

Atbildētājai adresētā korespondence nosūtīta uz viņas deklarētās dzīvesvietas adresi, kurā viņai ir pienākums būt sasniedzamai, tiesa secina, ka

Atbildētājai par lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir paziņots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un dokumentu nosūtīšana atpakaļ tiesai, neietekmē

dokumentu paziņošanas faktu (Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa).

Motīvu daļa

Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība par naudas

piedziņu ir pamatota un apmierināma daļēji. Prasība ir apmierināma daļā par zemes nomas maksas parāda 90,78 EUR apmērā par laika periodu no

2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 11. oktobrim un no 2012. gada 18. decembra līdz 2015. gada 1. oktobrim, nekustamā īpašuma nodokļa

kompensācijas parāda 8,35 EUR apmērā piedziņu par laika periodu no 2012. gada 18. decembra līdz 2014. gada 31. decembrim, bet pārējā daļā

prasība ir noraidāma.

No Uzņēmumu reģistra valsts notāres 2010. gada 21. maija lēmuma (lietas 15. lapa) ir redzams, ka Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta reorganizācija,

pievienojot AS „Latzemes nekustamie īpašumi” (pievienojamā), vienotais reģistrācijas Nr. 50003754431, AS „Latzemes nekustamie īpašumi”

(iegūstošā) (iepriekšējais nosaukums – AS „Paraugtipogrāfija”), vienotais reģistrācijas Nr. 40003347400. Reorganizācijas rezultātā AS „Latzemes

nekustamie īpašumi”, vienotais reģistrācijas Nr. 50003754431, izslēgta no komercreģistra un AS „Paraugtipogrāfija”, vienotais reģistrācijas

Nr. 40003347400, mainīts nosaukums uz AS „Latzemes nekustamie īpašumi”.

Komerclikuma 335. panta otrā daļa nosaka, ka pievienošana ir process, kurā sabiedrība (pievienojamā sabiedrība) nodod visu savu mantu citai

sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība). Savukārt minētā panta piektā daļa nosaka, ka apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības

pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

Līdz ar to no minētā Uzņēmumu reģistra valsts notāres lēmuma ir secināms, ka 2010. gada 21. maijā, pievienojot pievienojamo sabiedrību - AS

„Latzemes nekustamie īpašumi”, vienotais reģistrācijas Nr. 50003754431-, iegūstošajai sabiedrībai - AS „Latzemes nekustamie īpašumi” (iepriekšējais

nosaukums – AS „Paraugtipogrāfija”), vienotais reģistrācijas Nr. 40003347400-, ir notikusi šo uzņēmumu reorganizācija. Visas pievienojamās

sabiedrības tiesības un saistības, ir pārgājušas iegūstošajai sabiedrībai AS „Latzemes nekustamie īpašumi”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003347400, kam

2011. gada 26. aprīlī mainīta firma uz AS „Reversed” (lietas 16. lapa). Savukārt 2016. gada 17. augustā AS “Reversed” atkal mainīts nosaukums uz AS

“Latzemes nekustamie īpašumi” (lietas 40. lapa).

Ņemot vērā iepriekš minētos Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumus, tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegto Jelgavas tiesas zemesgrāmatu nodaļas

Jelgavas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr. 628 izdruku (lietas 12.-14. lapa) apstiprinās, ka laika periodā no 2007. gada 5. septembra līdz

2009. gada 11. oktobrim AS “Latzemes nekustamie īpašumi” bija zemes gabala Meiju ceļā 40, Jelgavā, kadastra Nr. /numurs A/, ar kopējo platību

51187m2 (turpmāk arī Zemes nekustamais īpašums) vienīgais īpašnieks, bet laika periodā no 2009. gada 12. oktobra līdz 2015. gada 8. septembrim

viens no minētā Zemes nekustamā īpašuma kopīpašniekiem. Laika periodā no 2009. gada 12. oktobra līdz 2012. gada 2. decembrim Prasītājam

piederēja 42140/51187 domājamā daļa no nekustamā īpašuma Jelgavā Meiju ceļā 40, bet laika periodā no 2012. gada 3. decembra līdz 2015. gada

7. septembrim - 38140/51187 domājamā daļa no minētā Zemes nekustamā īpašuma. Savukārt 2015. gada 8. septembrī Prasītājam ir izbeigušās īpašuma

tiesības uz 38140/51187 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Jelgavā Meiju ceļā 40 un par to īpašnieku ir kļuvusi AS “Zemju pārvalde”.

No Jelgavas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr. 2526 65 izdrukas (lietas 9. lapa) ir redzams, ka no

2005. gada 28. aprīļa līdz 2015. gada 1. oktobrim atbildētāja /pers. B/ bija dzīvokļa īpašuma Jelgavā, Meiju ceļā 46-65 un pie tā piederošo 351/36972

kopīpašuma domājamo daļu (turpmāk arī Dzīvokļa īpašums) īpašniece. Atbildētāja lietā nav apstrīdējusi to, ka daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Jelgavā,

Meiju ceļā 46 atrodas uz zemes gabala Jelgavā, Meiju ceļā 40, kā arī to, ka minētajai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes

gabala platība ir 4930 m2. Minētais fakts apstiprinās arī ar Zemes robežu plānu un zemes gabala izvietojum shēmu (lietas 19., 64., 65. lapa), Ēku (būvju)

izvietojuma shēmu un Ēkai funkcionāli piesaistāmo zemju plānu (lietas 7., 8. lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa pilnībā piekrīt Prasītājam un atzīst, ka izskatāmajā lietā pastāv likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada

Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta pirmajā daļā norādītais pamats atzīt,

ka zeme un uz tās esošā dzīvojamā māja ir patstāvīgi īpašuma objekti, līdz ar ko pastāv piespiedu zemes nomas tiesiskās attiecības. Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta 2009. gada 25. februāra spriedumā lietā Nr. SKC-71/2009 norādīts, ka minētās lietošanas attiecības pastāv neatkarīgi no

zemes īpašnieka un ēkas (būves) īpašnieka gribas, respektīvi, tām ir piespiedu raksturs. Tā kā zemes lietošanas tiesības starp ēkas (būves) īpašnieku un

zemesgabala īpašnieku likumā regulētas kā (piespiedu) nomas attiecības, ir pamats atzinumam, ka tām ir tikai nosacīta līdzība ar līgumiskām attiecībām, jo

būtībā šīs attiecības ir likumiskas.

Līdz ar to ir secināms, ka starp Zemes nekustamā īpašuma īpašniekiem un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Jelgavā, Meiju ceļā 46 dzīvokļu

īpašniekiem, tostarp arī Atbildētāju, pastāv likumiskās (piespiedu) zemes nomas tiesiskās attiecības jo tās pastāv neatkarīgi no pušu gribas, t.i., uz likuma

pamata un pastāvēs tikmēr, kamēr vien uz zemes nekustamā īpašuma atradīsies patstāvīgs ēku nekustamais īpašums. Šādas likumiskās (piespiedu) nomas

tiesiskās attiecības regulē likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. un 54. pants, kur zemes likumiskās (piespiedu) nomas

gadījumā ir noteiktas abas nomas līguma būtiskās sastāvdaļas – nomas maksa, kas ir noteikta ar likumu, un nomājamās zemes platība, kas noteikta ar

administratīvo aktu.

Civillikuma 3. pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta pirmā daļa (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014. gada

30. septembrim) noteica, ka zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku. Savukārt minētā

likuma 54. panta pirmā daļa (likuma redakcijā, kas ir spēkā kopš 2014. gada 1. oktobra) nosaka, ka zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt

zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku. Zemes nomas līgumu slēdz par tā zemes gabala lietošanu, ko pašvaldības dome vai tās pilnvarota

institūcija, vai valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" noteikusi kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka privatizētā objekta īpašnieka

pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala

īpašnieku – fizisko vai juridisko personu – uz kura atrodas privatizētais objekts.

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim) 12. panta pirmā daļa noteica, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos

izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto

atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

No Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 4. punkta izriet, ka līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar

zemesgabala īpašnieku ir obligāti veicamā pārvaldīšanas darbība. Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši

viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus

obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai [..].. Minētā likuma 10. panta 5. punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums

maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Arī Civillikuma 1071. pantā noteikts, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes

kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

No minētajām tiesību normām secināms, ka par visu ar nekustamo īpašumu lietošanu, apsaimniekošanu un uzturēšanu saistīto izdevumu segšanu ir

atbildīgi dzīvokļa īpašnieki un zemes nomas līguma neesamība, neatbrīvo dzīvokļa īpašnieku no pienākuma maksāt zemes nomu, jo nomas tiesiskās

attiecības pastāv neatkarīgi no pušu gribas, proti, uz likuma pamata.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrā daļa (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2009. gada

31. oktobrim) noteica, ka zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nedrīkst pārsniegt piecus procentus

gadā no zemes kadastrālās vērtības. Pārējos gadījumos zemes gabala nomas maksu nosaka, privatizētā objekta īpašniekam vienojoties ar zemes gabala

īpašnieku. Minētā likuma 54. panta otrā daļa (likuma redakcijā, kas bija spēkā no 2009. gada 1. novembra līdz 2014. gada 31. decembrim)

noteica, ka zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa

un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašnieks

kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu. Savukārt kopš 2015. gada 1. janvāra minētā tiesību norma vairs

neparedz nomnieka pienākumu kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

Ņemot vērā to, ka lietā nav pierādījumu tam, ka starp Prasītāju, kā Zemes nekustamā īpašuma īpašnieku, un Atbildētāju, kā Dzīvokļa īpašuma

īpašnieci, vai arī starp Prasītāju un dzīvojamās mājas Jelgavā, Meiju ceļā 46 apsaimniekotāju būtu noslēgts zemes nomas līgums, tad tiesa atzīst, ka zemes

nomas maksa ir nosakāma atbilstoši attiecīgajā laika periodā spēkā esošajai likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta

otrajai daļai, t.i., 5% gadā no Zemes nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības par laika periodu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. oktobrim

un 6% gadā no Zemes nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības par laika periodu no 2009. gada 1. novembra līdz 2015. gada 1. oktobrim. Turklāt par

laika periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim Zemes nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības saņemt arī nekustamā īpašuma

nodokļa kompensāciju.

Vienlaikus, ņemot vērā ierakstus zemesgrāmatās par Prasītāja īpašuma tiesībām uz Zemes nekustamo īpašumu un Atbildētājas īpašuma tiesībām uz

Dzīvokļa nekustamo īpašumu (lietas 9., 12.-14. lapa), kā arī pamatojoties uz 2012. gada 18. decembrī starp Prasītāju un pārējiem Zemes nekustamā

īpašuma kopīpašniekiem noslēgto Līgumu par kopīpašuma lietošanas kārtību un apsaimniekošanu (lietas 17., 18., 60.-61., 62. lapa) un 2015. gada

21. septembrī starp Prasītāja un AS “Zemju pārvalde” noslēgto Vienošanos par zemes nomas maksājumiem (lietas 25. lapa), tiesa atzīst, ka Prasītājam ir

tiesības prasīt no atbildētājas /pers. B/ zemes nomas maksas parādu tikai par laika periodu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 11. oktobrim un no

2012. gada 18. decembra līdz 2015. gada 1. oktobrim, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu par laika periodu no 2012. gada

18. decembra līdz 2014. gada 31. decembrim.

No Jelgavas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr. 628 izdrukas (lietas 12.-14. lapa) redzams, ka laika periodā no 2007. gada 5. septembra līdz

2009. gada 11. oktobrim AS “Latzemes nekustamie īpašumi” bija zemes nekustamā īpašuma vienīgais īpašnieks. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka

Prasītājam ir tiesības saņemt no atbildētājas /pers. B/ zemes nomas maksu par laika periodu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 11. oktobrim, jo

minētajā laika periodā viņš bija vienīgais Zemes nekustamā īpašuma īpašnieks.

Tāpat tiesa atzīst, ka, pamatojoties uz 2012. gada 18. decembrī starp Prasītāju, Garāžu kooperatīvo sabiedrību “Lapskalns 2” un Garāžu

kooperatīvo sabiedrību “Pavadonis 2”, kā Zemes nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, noslēgto Līgumu par kopīpašuma lietošanas kartību un

apsaimniekošanu un 2015. gada 21. septembrī starp Prasītāju un AS “Zemju pārvalde” noslēgto Vienošanos par zemes nomas maksājumiem, Prasītājam

ir tiesības saņemt no atbildētājas /pers. B/ zemes nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par laika periodu no 2012. gada

18. decembra līdz 2015. gada 1. oktobrim. Savukārt prasība daļā par zemes nomas maksas parāda par laika periodu no 2009. gada 12. oktobra līdz

2012. gada 17. decembrim un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda par laika periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada

17. decembrim piedziņu ir noraidāma turpmāk minēto motīvu dēļ.

No Jelgavas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr. 628 izdrukas ir redzams, ka kopš 2009. gada 12. oktobra Prasītājs ir bijis viens no Zemes

nekustamā īpašuma kopīpašniekiem.

No lietā iesniegtajiem pierādījumiem ir redzams, ka 2012. gada 18. decembrī Prasītājs, Garāžu kooperatīvā sabiedrība “Lapskalns 2” un Garāžu

kooperatīvā sabiedrība “Pavadonis 2”, kā nekustamā īpašuma Jelgavā, Meiju ceļā 40 kopīpašnieki, ir noslēguši Līgumu par kopīpašuma lietošanas

kartību un apsaimniekošanu (lietas 17.-18., 60.-62. lapa). Parakstot līgumu tā līgumslēdzējpuses vienojās, ka Prasītāja lietošanā un valdījumā paliek

zemesgabals 38140 m2 platībā, kas līgumam pievienotajā plānā iesvītrots un apzīmēts ar “B” (Līguma 2. punkta 3. apakšpunkts). Savukārt 2015. gada

21. septembrī Prasītājs un AS “Zemju pārvalde” ir noslēguši Vienošanos par zemes nomas maksājumiem (lietas 25. lapa), kurā puses vienojušās, ka

visas prasījuma tiesības, kas izriet no Nekustamā īpašuma lietošanas, tai skaitā prasījuma tiesības, kas izriet no piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām

par laika periodu no Prasītāja īpašuma tiesību uz Nekustamā īpašuma reģistrācijas dienas zemesgrāmatā līdz 2015. gada 31. decembrim ir piekritīgas

Prasītājam. Nekustamais īpašums šīs vienošanās izpratnē ir 38140/51187 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Jelgavā Meiju ceļā 40.

Ar Jelgavas tiesas tiesneses 2016. gada 9. novembra vēstuli (lietas 50. lapa) Prasītājs tika informēts par to, ka lietā nav iesniegti pierādījumi par to,

ka Prasītājam ir prasījuma tiesības par zemes nomas maksas, pievienotās vērtības nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda

piedziņu no Atbildētājas par laika periodu no 2009. gada 12. oktobra līdz 2012. gada 18. decembrim, jo lietā nav iesniegti pierādījumi par to, kāda

minētajā laika periodā bija vienošanās starp Zemes nekustamā īpašuma kopīpašniekiem un to, ka tieši Prasītājam ir tiesības prasīt minētos maksājumus

no Atbildētāja minētajā laika periodā. Prasītājam tika uzlikts par pienākumu iesniegt papildus paskaidrojumus un pierādījumus par to, ka Prasītājam ir

tiesības prasīt no Atbildētājas zemes nomas maksas, pievienotās vērtības nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda par laika

periodu no 2009. gada 12. oktobra līdz 2012. gada 18. decembrim.

2016. gada 21. novembrī Jelgavas tiesā tika saņemti Prasītāja paskaidrojumi (lietas 54., 55.-56. lapa), kuros norādīts, ka lietā iesniegtā Līguma par

kopīpašuma lietošanas kārtību un apsaimniekošanu 2. punkta trešā daļa paredz, ka Prasītāja lietošanā un valdījumā ir zemesgabals 38140 m2 platībā, kas

līgumam pievienotajā plānā iesvītrots un apzīmēts ar “B”. Savukārt līguma 3.2. punktu nosaka, ka nevienam no kopīpašniekiem nav tiesību pretendēt uz

augļiem, ko ieguvis otrs Kopīpašnieks no viņu īpašumā esošās īpašuma domājamās daļas. No iepriekš minētā ir saprotama pušu griba attiecībā uz

kopīpašuma lietošanas kārtību un apsaimniekošanu un īpašuma reālo sadali. Prasītāja valdījumā esošā zemes īpašuma daļa (sk. Līguma 1. pielikums) tiek

lietota un izmantota vairāku dzīvojamo ēku, tajā skaitā arī Meiju ceļā 46 uzturēšanai un apsaimniekošanai. Prasītājs atsaucas uz Civillikuma 1067. panta

otro daļu un 1505. pantu un norāda, ka tikai Prasītājam ir prasījuma tiesības pret dzīvokļu īpašniekiem par zemes nomas maksas, pievienotās vērtības

nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda piedziņu no dzīvokļu īpašniekiem, kuru dzīvokļi atrodas uz Līguma pielikumā esošajā

plāna ar “B” apzīmētā zemesgabala daļas. Nekādi papildus pierādījumi no Prasītāja lietā nav saņemti.

Tiesa piekrīt Prasītāja papildus paskaidrojumos norādītajam, ka 2012. gada 18. decembrī starp Prasītāju, Garāžu kooperatīvu sabiedrību

“Lapskalns 2” un Garāžu kooperatīvo sabiedrību “Pavadonis 2” noslēgtā Līguma par kopīpašuma lietošanas kartību un apsaimniekošanu (turpmāk –

Līgums) 3.2. punktā puses ir vienojušās, ka nevienam no kopīpašniekiem nav tiesību pretendēt uz augļiem, ko ieguvis otrs kopīpašnieks no viņu īpašumā

esošās īpašuma domājamās daļas. Tāpat tiesa atzīst, ka no lietā iesniegtajiem pierādījumiem to kopumā, ir secināms, ka daudzdzīvokļu dzīvojamā māja

Jelgavā, Meiju ceļā 46 atrodas uz zemes gabala, kas Līguma pielikumā esošajā plānā ir apzīmēta ar “B” un kas ir ticis nodots Prasītāja lietošanā un

valdījumā. Tomēr, kā redzams no Līguma 5. punktā noteiktā, tad Līgums stājas spēkā ar brīdi, kad to ir parakstījuši visi kopīpašnieki. Savukārt Līguma

6.1. un 6.2. punktā noteikts, ka ar šo Līgumu spēku zaudē 2009. gada 1. oktobra Līgums par kopīpašuma lietošanas kārtību un apsaimniekošanu un

īpašuma reālo sadali, kas noslēgts starp Prasītāju un garāžu kooperatīvo sabiedrību “Lapskalns 2” un 2012. gada 14. novembra Līgums par kopīpašuma

lietošanas kārtību un apsaimniekošanu, kas noslēgts starp Prasītāju un garāžu kooperatīvo sabiedrību “Pavadonis 2”. Līdz ar to ir secināms, ka Līgums ir

stājies spēkā 2012. gada 18. decembrī un ar minēto datumu Prasītājam, pamatojoties uz līguma 3.2. punktu, ir tiesības prasīt zemes nomas maksu un

nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju no Atbildētājas, kuras Dzīvokļa īpašums atrodas uz Līguma pielikumā esošajā plānā ar “B” apzīmētā

zemesgabala daļas. Prasītājs lietā nav iesniedzis pierādījumus par to, ka arī laika periodā no 2009. gada 12. oktobra līdz 2012. gada 18. decembrim

Prasītāja valdījumā bija nodota Zemes nekustamā īpašuma daļa, uz kuras atrodas arī Atbildētājai piederošais Dzīvokļa īpašums un ka Zemes nekustamā

īpašuma kopīpašnieku starpā pastāvēja vienošanās, ka Prasītājam ir tiesības prasīt no uz zemes gabala esošo dzīvokļu īpašniekiem zemes nomas maksu,

pievienotās vērtības nodokli un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka prasība daļā par zemes nomas maksas parāda par laika periodu no 2009. gada 12. oktobra līdz 2012. gada

17. decembrim un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda piedziņu par laika periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada

17. decembrim ir noraidāma.

Prasītājs zemes nomas maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda aprēķinu ir iekļāvis prasības pieteikumā (lietas

4. lapa). Tiesas ieskatā zemes nomas maksas parāda aprēķins par 2008., 2013., 2014. un 2015. gadu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas

parāda aprēķins par 2013. un 2014. gadu ir pareizs. Tiesa atzīst, ka zemes nomas maksa par minēto laika periodu ir aprēķināta atbilstoši likuma “Par

valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrajai daļai (par 2008. gadu – 5% gadā no zemes kadastrālās vērtības, bet par 2013.,

2014. un 2015. gadu – 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības). Zemes nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda aprēķins

ir veikts ņemot vērā Kadastra Informācijas sistēmas datus par zemes gabala kadastrālo vērtību 2008. un 2015. gadā (lietas 20.-21., 24. lapa), Jelgavas

pilsētas domes sagatavotajos Maksāšanas paziņojumos par nekustamā īpašuma nodokli 2013. un 2014. gadam norādīto zemes gabala kadastrālo

vērtību (23., 24. lapa) un dzīvojamai mājai Jelgavā, Meiju ceļā 46 noteikto funkcionāli nepieciešamo zemes gabala platību (lietas 7., 8. lapa), kā arī pie

Atbildētājas dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma daļa lielumu (lietas 9. lapa).

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka Prasītājs ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem to kopumā ir pierādījis, ka atbildētājai /pers. B/ par laika periodu

no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim un par laika periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. oktobrim bija pienākums

samaksāt Prasītājam zemes nomas maksu 78,09 EUR apmērā, kā arī par laika periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim

samaksāt nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 8,18 EUR apmērā. Savukārt par laika periodu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada

11. oktobrim (par 284 dienām) atbildētājai /pers. B/ bija pienākums samaksāt Prasītājam zemes nomas maksu 11,84 EUR, bet par laika periodu no

2012. gada 18. decembra līdz 2012. gada 31. decembrim (par 14 dienām) – zemes nomas maksu 0,85 EUR apmērā un nekustamā īpašuma nodokļa

kompensāciju 0,17 EUR apmērā. Tādējādi kopumā atbildētājai /pers. B/ bija pienākums samaksāt Prasītājam zemes nomas maksu 90,78 EUR apmērā

un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 8,35 EUR apmērā.

Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, ka minēto zemes nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju ir samaksājusi, lai gan,

saskaņā ar Civillikuma 1838. panta pirmajā daļā noteikto, samaksas pierādīšanas pienākums ir viņai.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem to kopumā ir pierādīts, ka atbildētājai /pers. B/ ir zemes nomas maksas

parāds 90,78 EUR apmērā par laika periodu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 11. oktobrim un no 2012. gada 18. decembra līdz 2015. gada

1. oktobrim, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāds 8,35 EUR apmērā par laika periodu no 2012. gada 18. decembra līdz

2014. gada 31. decembrim, kas ir piedzenams no atbildētājas /pers. B/ par labu AS “Latzemes nekustamie īpašumi”.

Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētāja arī pievienotās vērtības nodokļa parādu 32,42 EUR apmērā par laika periodu no 2008. gada

1. janvāra līdz 2015. gada 1. oktobrim.

Tiesa uzskata, ka Prasītāja prasījums daļā par pievienotās vērtības nodokļa piedziņu ir noraidāms turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

Lai gan likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (spēkā līdz 2012. gada 31. decembrim) 2. panta 19. daļa un Pievienotās vērtības nodokļa

likuma 34. panta septītā daļa (spēkā no 2013. gada 1. janvāra) noteic, ka nomas darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie

maksājumi, tiesa uzskata, ka minētais likums uzliek nodokļu maksāšana pienākumu zemesgabala īpašniekam, bet tas nenosaka, ka pievienotās vērtības

nodokli var aprēķināt papildus ar likumu noteiktai maksimālajai zemes nomas maksai un piedzīt to no Atbildētāja kā dzīvojamās mājas īpašnieka. Tiesa

uzskata, ka dotajā gadījumā likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” ir speciālais likums, kurš piemērojams nosakot zemes nomas

maksas apmēru un tajā noteiktā likme ir konkrēta un neparedz papildus pievienotās vērtības nodokļa maksājumus. Tiesa uzskata, ka gadījumā, ja

likumdevējs būtu vēlējies paredzēt, ka nomniekam zemes īpašniekam ir jākompensē pievienotās vērtības nodoklis, tas būtu noteikts speciālajās tiesību

normās, līdzīgi kā tas līdz 2014. gada 31. decembrim bija noteikts attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa kompensēšanu.

Tiesas ieskatā, likums „Par pievienotās vērtības nodokli” un Pievienotās vērtības nodokļa likums regulē pievienotās vērtības nodokļu maksātāju,

šajā gadījumā -zemesgabala īpašnieka-, attiecības ar valsti un tajā dotie definējumi nosaka tieši kādi maksājumi ir apliekami ar pievienotās vērtības

nodokli un kā pienākums tos ir maksāt. Tiesa piekrīt, ka izrakstītajos rēķinos atsevišķi ir norādāms pievienotās vērtības nodokļa apmērs, bet tas

nenozīmē, ka tas radītu papildus maksāšanas pienākumu dzīvojamās mājas īpašniekam, t.i. Atbildētājai. Līdzīgas atziņas paustas arī Augstākās Tiesas

Civillietu departamenta 2015. gada 28. decembra spriedumā lietā Nr. SKC-110/2015, kam tiesa pilnībā pievienojas. Arī Augstākās Tiesas Civillietu

departamenta 2016. gada 20. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC-5/2016 norādīts, ka likums līdztekus nomas maksai paredzēja nomnieka pienākumu

kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokli par zemi. Nomnieka saistība likumā ir aprobežota ar kompensējamā nodokļa apmēru,

neparedzot šajā sakarā nekādus papildus maksājumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka Prasītāja celtā prasība par pievienotās vērtības nodokļa parāda 32,42 EUR apmērā piedziņu nav pamatota

un ir noraidāma.

Prasītājs lūdzis noteikt viņam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no galvenā parāda.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759. panta

1. punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu [..]; šādus procentus sauc

par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu likumiskie procenti ir seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus - 6% (seši procenti) gadā - no parāda

pamatsummas-, jo to paredz Civilprocesa likuma 195. pants, kā arī likumisko procentu maksāšanas pienākumu un to apmēru nosaka Civillikuma 1756.,

1759. un 1765. pants.

Tā kā saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta 10. punktu, iesniedzot prasību tiesā, Prasītājs bija atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tad

tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai ir piedzenami valsts ienākumos no Atbildētāja (Civilprocesa likuma 42. panta pirmā daļa).

Par prasības summu 207,14 EUR apmērā Prasītājam, ceļot prasību, būtu bijis jāmaksā valsts nodeva 71,14 EUR apmērā. Savukārt ar lietā esošo

uzziņu (lietas 2. lapa) apstiprinās, ka lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,14 EUR apmērā. Prasījums ir apmierināts daļēji – 99,13 EUR

apmērā-, kas nozīmē, ka prasība ir apmierināta 47,86% apmērā. Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka no atbildētājas /pers. B/ valsts labā ir piedzenama valsts

nodeva 34,05 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,50 EUR apmērā.

Prasītājs lūdzis tiesu piedzīt no Atbildētāja tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā. Prasības pieteikumam pievienots zvērinātu advokātu biroja

“Amicus Curiae” 2016. gada 20. maija advokāta rēķins Nr. /numurs/ (lietas 10. lapa) par summu 210,00 EUR, kā arī maksājuma uzdevums, kas

apliecina minētās summas samaksu (lietas 11. lapa). No minētā rēķina redzams, ka tas ir izrakstīts par juridiskās palīdzības sniegšanu, prasības

pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu tiesā pret 12 atbildētājiem, tajā skaitā arī pret atbildētāju /pers. B/. Tādējādi tiesa secina, ka uz atbildētāju /pers.

B/ ir attiecināmi ar lietas vešanu saistītie izdevumi (izdevumi advokāta palīdzības samaksai) 17,50 EUR apmērā (210,00 EUR/ 12 atbildētāji).

Civilprocesa likuma 44. panta otrā daļa nosaka, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa

prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji [..].

Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunkts nosaka, ka prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa

nepārsniedz 8 500 EUR, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai ir to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30% no prasījumu

apmierinātās daļas. Savukārt minētā panta ceturtā daļa nosaka, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Tā kā prasība ir apmierināma 99,13 EUR apmērā, tad tiesas ieskatā atlīdzināmie izdevumi zvērināta advokāta palīdzības samaksai ir aprēķināmi

saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, t.i., ne vairāk kā 30% no apmierinātās prasījumu daļas,

turklāt ievērojot minētā panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu attiecībā uz maksimālo atlīdzības apmēru. Tādējādi no Atbildētājas Prasītāja labā

piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi 14,87 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājai /pers. B/ ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt Jelgavas tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 42., 44., 97., 190., 193., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latzemes nekustamie īpašumi” (iepriekšējais nosaukums – AS “Reversed”),

reģistrācijas Nr. 40003347400, parādu 99,13 EUR (deviņdesmit deviņi euro 13 centi) apmērā, ko veido: zemes nomas maksas parāds 90,78 EUR

apmērā par laika periodu 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 11. oktobrim un no 2012. gada 18. decembra līdz 2015. gada 1. oktobrim, nekustamā

īpašuma nodokļa kompensācija 8,35 EUR apmērā par laika periodu no 2012. gada 18. decembra līdz 2014. gada 31. decembrim; ar lietas vešanu

saistītos izdevumus 14,87 EUR (četrpadsmit euro, 87 centi) apmērā.

Par labu AS “Latzemes nekustamie īpašumi” piedzītās summas ieskaitīt kontā Nr. /konta numurs/, AS “DNB banka”.

Pārējā daļā prasību noraidīt.

Noteikt AS “Latzemes nekustamie īpašumi tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt 6% gadā no parāda

pamatsummas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 34,05 EUR (trīsdesmit četri euro, 05 centi) un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 1,50 EUR (viens euro, 50 centi).

Par labu valstij piedzītā valsts nodeva maksājama Valsts kasē, NMR. 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC kods

TRELLV22, kods 0539.

Par labu valstij piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami: ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs Tiesu

administrācija, Antonijas iela 6, Rīga, NMR. 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC

kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000.

Noteikt /pers. B/termiņu labprātīgai sprieduma izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu

iesniegt Jelgavas tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2016. gada 28. novembra -

Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese K. Zaura