Court orders landlord to collect unpaid property management and utility fees plus statutory interest from tenant.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the defendant's defense and fully granted the plaintiff's claim for property management and utility arrears. The plaintiff, a property management company, proved it had fulfilled its obligations while the defendant failed to pay for services rendered between 2008 and 2014. Consequently, the court ordered the defendant to pay the outstanding principal, accrued interest, court costs, and future interest until judgment execution.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Law 1756; 1759: The court established that a debtor must pay statutory interest on any debt incurred by law, regardless of whether the debt itself is interest-free, and that failure to pay within agreed terms constitutes a default triggering this liability.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.C32320513/139714/059215,
Lietvedības Nr.C-0592/9
Aizmugurisks spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015. gada 19.janvārī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S.Strakše,
ar tiesas sēdes sekretāri Z.Meņģeli,
piedaloties prasītājas pilnvarotam pārstāvim /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Tiesa
konstatēja:
SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret /pers. B/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas un
apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu parāda piedziņu, norādot, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas - Rīgas
pašvaldības SIA „Viesturdārzs”) apsaimniekošanā saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Nr.3291 „Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu
apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” atrodas māja /adrese/.
Saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju par īpašumu no 2005.gada 15.decembra atbildētājam ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli
/adrese/.
Atbildētājs nav noslēdzis Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu. Prasītāja vienmēr un pilnā apmērā izpildījusi savas saistības
pret atbildētāju, taču atbildētājs nav norēķinājies par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu
parāds. Pamatojoties uz 2013.gada 14.jūnija rēķinu Nr.24446106/13061 un piedzenamās summas aprēķinu, atbildētāja parāds par apsaimniekošanas
un komunālajiem pakalpojumiem sācis veidoties no 2008.gada jūlija un uz prasības celšanas brīdi sastāda: pamatparāds LVL 4147,67, likumiskie
procenti LVL 592,74, kopā LVL 4740,41. Apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem,
aprēķiniem un ieņēmumiem par iepriekš minēto periodu.
Likumiskie nokavējuma procenti aprēķināti, pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta un 1765.panta noteikumiem.
Pamatojoties uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu, 10.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Civillikuma 1071.pantu, 1759.pantu, 1765.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja
apsaimniekošanas, komunālo maksājumu parādu LVL 4147,67 (EUR 5901,60), likumiskos procentus LVL 592,74 (EUR 843,39) kā arī tiesāšanās
izdevumus, nosakot prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas.
2014.gada 6.maijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts pieteikums par prasības summas pieaugumu, kurā norādīts, ka atbildētāja parāds
ir turpinājis pieaugt un, pamatojoties uz 2014. gada 14.aprīļa rēķinu Nr.24446101/14041 un piedzenamās summas aprēķinu, atbildētāja parāds par
apsaimniekošanas un komunāliem pakalpojumiem uz 2014.gada 28.aprīli sastādīja: pamatparāds EUR 6548,72, likumiskie procenti EUR 1116,65, kopā
EUR 7665,37. Prasītāja lūdz tiesu palielināt prasības apmēru un piedzīt no atbildētāja pamatparādu EUR 6548,72 un likumiskos procentus EUR
1116,65, kopā EUR 7665,37.
2014.gada 23.decembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts pieteikums par prasības summas pieaugumu, kurā norādīts, ka, pamatojoties
uz iepriekš sniegtajiem aprēķiniem un 2014.gada 15.decembra rēķinu Nr.24446101/14121, un piedzenamās summas aprēķinu, atbildētājas parāds par
apsaimniekošanas un komunāliem pakalpojumiem uz 2014.gada 22.decembri sastāda: pamatparāds EUR 6938,18, likumiskie procenti EUR 1381,33,
kopā EUR 8319,51. Prasītāja lūdz tiesu palielināt prasības apmēru un piedzīt no atbildētāja pamatparādu EUR 6938,18 un likumiskos procentus EUR
1381,33, kopā EUR 8319,51.
Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis /pers. A/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un tā papildinājumos norādītajiem motīviem un
pamatiem un lūdza tiesu prasību apmierināt.
Atbildētājs/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradies, uz tiesas sēdi aicināts Civilprocesa likuma 56. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas
pavēsti pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adreses.
Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu.
Tiesa atzīst, ka apstākļos, kad atbildētāja nav sniedzis paskaidrojumus un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot iemeslus, un nav
konstatēti Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā norādītie apstākļi, kuriem pastāvot aizmuguriska sprieduma taisīšana nav pieļaujama, ir pamats
taisīt aizmugurisku spriedumu lietā.
Noklausoties prasītājas pārstāvja paskaidrojumus un izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
No lietas materiāliem pievienotās izdrukas no zemesgrāmatas nodalījuma redzams, ka, pamatojoties uz 2005.gada 15.decembra pirkuma līgumu,
2005.gada 29.decembrī Rīgas pilsētas zemesgrāmatā nostiprinātas /pers. B/ īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.4 un pie tā piederošām 491/4152
kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas /adrese/2, zemesgrāmatas nodalījums Nr. /numurs/, kadastra Nr. /numurs A/.
Dzīvojamā māja /adrese/ k-2, ir nodota apsaimniekošanā un pārvaldīšanā Rīgas pašvaldības SIA „Viesturdārzs”. Ar Uzņēmuma reģistra
2010.gada 29.decembra lēmumu ir reģistrēta komercsabiedrību reorganizācija, apvienojot komercsabiedrības Rīgas pašvaldības SIA „Mežciema
namsaimnieks”, Rīgas pašvaldības SIA „Daugavas nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Juglas nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Vecmīlgrāvis”, Rīgas
pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”, Rīgas pašvaldības SIA „Avotu nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Valdemāra nami”, Rīgas pašvaldības
SIA „Pļavnieku nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Zemgale”, Rīgas pašvaldības SIA „Krasta nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs”,
Rīgas pašvaldības SIA „Purvciema nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Viesturdārzs”, Rīgas pašvaldības SIA „Sarkandaugava”, Rīgas pašvaldības SIA
„Ķengaraga nami”, un izveidota SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ar vienoto reģistrācijas Nr.40103362321. Tādējādi SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”,
kas šobrīd apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/ k-2, atzīstama par Rīgas pašvaldības SIA „Viesturdārzs” tiesību un saistību pārņēmēju.
Saskaņā ar Civillikuma 3. pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,
pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Šobrīd dzīvokļa īpašuma jēdzienu, dzīvokļu īpašnieka tiesības un pienākumus regulē Dzīvokļa īpašuma likums, kas stājies spēkā 2011. gada
1. janvārī.
Prasība celta tiesā 2013.gada 14.augusta, un tās pamats ir atbildētāja pieļauta dzīvokļa īpašnieka pienākumu neizpilde, tas ir, maksājumu
neveikšana laika periodā no 2008. gada jūnija, līdz ar ko strīda, kas attiecināms uz laika periodu līdz 2010.gada 31. decembrim, izšķiršanā ir
piemērojamas arī likuma „Par dzīvokļa īpašumu” normas, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās
komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī
norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un
apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1.-3. punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2)
segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma
domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu
īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas
uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu
vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem,
kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Tādējādi /pers.B/ir pienākums veikt samaksu prasītājai par nepieciešamajiem izdevumiem, kas saistīti ar daudzdzīvokļu mājas /adrese/ k-2,
kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav noslēdzis
attiecīgu līgumu.
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka /pers. B/ būtu veicis maksājumus par nepieciešamajiem izdevumiem saistībā ar daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā
esošās daļas pārvaldīšanu un uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem regulāri un pilnā apmērā.
No lietas materiāliem pievienotajiem komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas izdevumu aprēķiniem redzams, ka atbildētāja parāds par
apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2008.gada jūnija līdz 2014.gada 22.decembrim sastāda EUR 6938,18.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Neveicot samaksu noteiktajos termiņos, atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, līdz ar ko saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu viņam ir
pienākums maksāt likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti par laika periodu līdz 2014.gada 22.decembrim, uz likuma pamata.
Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājai parādu EUR 6938,18 un
likumiskos procentus EUR 1381,33.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 504,58 un ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.
Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu, 93. pantu, 189.pantu, 190. pantu, 204.1 pantu, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr. 40103057385, parādu par mājas
apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem EUR 6938,18 (seši tūkstoši deviņi simti trīsdesmit astoņus euro astoņpadsmit centus), likumiskos
nokavējuma procentus par laika periodu līdz 2014.gada 22.decembrim EUR 1381,33 (viens tūkstotis trīs simti astoņdesmit vienu euro trīsdesmit trīs
centus) un tiesāšanās izdevumus - samaksāto valsts nodevu EUR 504,58 (pieci simti četrus euro piecdesmit astoņus centus) un ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus EUR 4,70 (četrus euro septiņdesmit centus), kopā piedzenot EUR 8828,79 (astoņi tūkstoši astoņi simti divdesmit astoņus euro
septiņdesmit deviņus centus).
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr. 40103057385, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods
/personas kods/, likumiskos procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas EUR 6938,18 (seši tūkstoši deviņi simti
trīsdesmit astoņi euro astoņpadsmit centi).
Noteikt /pers.B/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, 2015. gada 27. janvāra, Rīgas apgabaltiesā,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā. Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese /personiskais paraksts/ S.Strakše