Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C32320513 / C-0592-15 Generato dall'IA

Court orders landlord to collect unpaid property management and utility fees plus statutory interest from tenant.

Numero d'incarto C32320513 / C-0592-15
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the defendant's defense and fully granted the plaintiff's claim for property management and utility arrears. The plaintiff, a property management company, proved it had fulfilled its obligations while the defendant failed to pay for services rendered between 2008 and 2014. Consequently, the court ordered the defendant to pay the outstanding principal, accrued interest, court costs, and future interest until judgment execution.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Law 1756; 1759: The court established that a debtor must pay statutory interest on any debt incurred by law, regardless of whether the debt itself is interest-free, and that failure to pay within agreed terms constitutes a default triggering this liability.

Parole chiave

Generato dall'IA
property management fees utility service arrears statutory interest default interest civil debt collection landlord tenant dispute Civillikums conformità al regolamento Dublino

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Law 1756
Civil Law 1759
Civil Law 1765
Law on Apartment Ownership 8
Law on State and Municipal Housing Privatization 50
Civil Procedure Law 41
Civil Procedure Law 93
Civil Procedure Law 189
Civil Procedure Law 190
Civil Procedure Law 204.1
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lieta Nr.C32320513/139714/059215,

Lietvedības Nr.C-0592/9

Aizmugurisks spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015. gada 19.janvārī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Strakše,

ar tiesas sēdes sekretāri Z.Meņģeli,

piedaloties prasītājas pilnvarotam pārstāvim /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Tiesa

konstatēja:

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret /pers. B/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu parāda piedziņu, norādot, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas - Rīgas

pašvaldības SIA „Viesturdārzs”) apsaimniekošanā saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Nr.3291 „Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu

apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” atrodas māja /adrese/.

Saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju par īpašumu no 2005.gada 15.decembra atbildētājam ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli

/adrese/.

Atbildētājs nav noslēdzis Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu. Prasītāja vienmēr un pilnā apmērā izpildījusi savas saistības

pret atbildētāju, taču atbildētājs nav norēķinājies par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu

parāds. Pamatojoties uz 2013.gada 14.jūnija rēķinu Nr.24446106/13061 un piedzenamās summas aprēķinu, atbildētāja parāds par apsaimniekošanas

un komunālajiem pakalpojumiem sācis veidoties no 2008.gada jūlija un uz prasības celšanas brīdi sastāda: pamatparāds LVL 4147,67, likumiskie

procenti LVL 592,74, kopā LVL 4740,41. Apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem,

aprēķiniem un ieņēmumiem par iepriekš minēto periodu.

Likumiskie nokavējuma procenti aprēķināti, pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta un 1765.panta noteikumiem.

Pamatojoties uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu, 10.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Civillikuma 1071.pantu, 1759.pantu, 1765.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja

apsaimniekošanas, komunālo maksājumu parādu LVL 4147,67 (EUR 5901,60), likumiskos procentus LVL 592,74 (EUR 843,39) kā arī tiesāšanās

izdevumus, nosakot prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas.

2014.gada 6.maijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts pieteikums par prasības summas pieaugumu, kurā norādīts, ka atbildētāja parāds

ir turpinājis pieaugt un, pamatojoties uz 2014. gada 14.aprīļa rēķinu Nr.24446101/14041 un piedzenamās summas aprēķinu, atbildētāja parāds par

apsaimniekošanas un komunāliem pakalpojumiem uz 2014.gada 28.aprīli sastādīja: pamatparāds EUR 6548,72, likumiskie procenti EUR 1116,65, kopā

EUR 7665,37. Prasītāja lūdz tiesu palielināt prasības apmēru un piedzīt no atbildētāja pamatparādu EUR 6548,72 un likumiskos procentus EUR

1116,65, kopā EUR 7665,37.

2014.gada 23.decembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts pieteikums par prasības summas pieaugumu, kurā norādīts, ka, pamatojoties

uz iepriekš sniegtajiem aprēķiniem un 2014.gada 15.decembra rēķinu Nr.24446101/14121, un piedzenamās summas aprēķinu, atbildētājas parāds par

apsaimniekošanas un komunāliem pakalpojumiem uz 2014.gada 22.decembri sastāda: pamatparāds EUR 6938,18, likumiskie procenti EUR 1381,33,

kopā EUR 8319,51. Prasītāja lūdz tiesu palielināt prasības apmēru un piedzīt no atbildētāja pamatparādu EUR 6938,18 un likumiskos procentus EUR

1381,33, kopā EUR 8319,51.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis /pers. A/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un tā papildinājumos norādītajiem motīviem un

pamatiem un lūdza tiesu prasību apmierināt.

Atbildētājs/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradies, uz tiesas sēdi aicināts Civilprocesa likuma 56. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas

pavēsti pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adreses.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu.

Tiesa atzīst, ka apstākļos, kad atbildētāja nav sniedzis paskaidrojumus un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot iemeslus, un nav

konstatēti Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā norādītie apstākļi, kuriem pastāvot aizmuguriska sprieduma taisīšana nav pieļaujama, ir pamats

taisīt aizmugurisku spriedumu lietā.

Noklausoties prasītājas pārstāvja paskaidrojumus un izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

No lietas materiāliem pievienotās izdrukas no zemesgrāmatas nodalījuma redzams, ka, pamatojoties uz 2005.gada 15.decembra pirkuma līgumu,

2005.gada 29.decembrī Rīgas pilsētas zemesgrāmatā nostiprinātas /pers. B/ īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.4 un pie tā piederošām 491/4152

kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas /adrese/2, zemesgrāmatas nodalījums Nr. /numurs/, kadastra Nr. /numurs A/.

Dzīvojamā māja /adrese/ k-2, ir nodota apsaimniekošanā un pārvaldīšanā Rīgas pašvaldības SIA „Viesturdārzs”. Ar Uzņēmuma reģistra

2010.gada 29.decembra lēmumu ir reģistrēta komercsabiedrību reorganizācija, apvienojot komercsabiedrības Rīgas pašvaldības SIA „Mežciema

namsaimnieks”, Rīgas pašvaldības SIA „Daugavas nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Juglas nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Vecmīlgrāvis”, Rīgas

pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”, Rīgas pašvaldības SIA „Avotu nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Valdemāra nami”, Rīgas pašvaldības

SIA „Pļavnieku nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Zemgale”, Rīgas pašvaldības SIA „Krasta nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs”,

Rīgas pašvaldības SIA „Purvciema nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Viesturdārzs”, Rīgas pašvaldības SIA „Sarkandaugava”, Rīgas pašvaldības SIA

„Ķengaraga nami”, un izveidota SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ar vienoto reģistrācijas Nr.40103362321. Tādējādi SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”,

kas šobrīd apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/ k-2, atzīstama par Rīgas pašvaldības SIA „Viesturdārzs” tiesību un saistību pārņēmēju.

Saskaņā ar Civillikuma 3. pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Šobrīd dzīvokļa īpašuma jēdzienu, dzīvokļu īpašnieka tiesības un pienākumus regulē Dzīvokļa īpašuma likums, kas stājies spēkā 2011. gada

1. janvārī.

Prasība celta tiesā 2013.gada 14.augusta, un tās pamats ir atbildētāja pieļauta dzīvokļa īpašnieka pienākumu neizpilde, tas ir, maksājumu

neveikšana laika periodā no 2008. gada jūnija, līdz ar ko strīda, kas attiecināms uz laika periodu līdz 2010.gada 31. decembrim, izšķiršanā ir

piemērojamas arī likuma „Par dzīvokļa īpašumu” normas, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī

norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un

apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1.-3. punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2)

segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu

vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Tādējādi /pers.B/ir pienākums veikt samaksu prasītājai par nepieciešamajiem izdevumiem, kas saistīti ar daudzdzīvokļu mājas /adrese/ k-2,

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav noslēdzis

attiecīgu līgumu.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka /pers. B/ būtu veicis maksājumus par nepieciešamajiem izdevumiem saistībā ar daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanu un uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem regulāri un pilnā apmērā.

No lietas materiāliem pievienotajiem komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas izdevumu aprēķiniem redzams, ka atbildētāja parāds par

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2008.gada jūnija līdz 2014.gada 22.decembrim sastāda EUR 6938,18.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Neveicot samaksu noteiktajos termiņos, atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, līdz ar ko saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu viņam ir

pienākums maksāt likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti par laika periodu līdz 2014.gada 22.decembrim, uz likuma pamata.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājai parādu EUR 6938,18 un

likumiskos procentus EUR 1381,33.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 504,58 un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu, 93. pantu, 189.pantu, 190. pantu, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr. 40103057385, parādu par mājas

apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem EUR 6938,18 (seši tūkstoši deviņi simti trīsdesmit astoņus euro astoņpadsmit centus), likumiskos

nokavējuma procentus par laika periodu līdz 2014.gada 22.decembrim EUR 1381,33 (viens tūkstotis trīs simti astoņdesmit vienu euro trīsdesmit trīs

centus) un tiesāšanās izdevumus - samaksāto valsts nodevu EUR 504,58 (pieci simti četrus euro piecdesmit astoņus centus) un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus EUR 4,70 (četrus euro septiņdesmit centus), kopā piedzenot EUR 8828,79 (astoņi tūkstoši astoņi simti divdesmit astoņus euro

septiņdesmit deviņus centus).

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr. 40103057385, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods

/personas kods/, likumiskos procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas EUR 6938,18 (seši tūkstoši deviņi simti

trīsdesmit astoņi euro astoņpadsmit centi).

Noteikt /pers.B/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, 2015. gada 27. janvāra, Rīgas apgabaltiesā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā. Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese /personiskais paraksts/ S.Strakše