Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C32245816 / C-0707-17 Generato dall'IA

Court allows debt collection claim against heir for inherited property management fees under Civil Code succession rules.

Numero d'incarto C32245816 / C-0707-17
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the defendant's defense and fully granted the plaintiff's claim for debt collection regarding property management fees. The plaintiff argued that succession laws transferred both rights and obligations to the heir, while the defendant claimed no contractual relationship existed. The court ruled that the Civil Code provisions on inheritance explicitly bind the heir to the deceased's non-personal obligations, thereby validating the debt.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civillikuma 701., 702., 705., 863., 1402., 1765. panti; Inheritance of non-personal obligations binds the heir to the deceased's debts regarding property management fees.

Parole chiave

Generato dall'IA
Civil Code succession heir liability property management fees debt collection claim non-personal obligations norma SIA proroga della misura terapeutica condizioni di vita

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Law Article 701
Civil Law Article 702
Civil Law Article 705
Civil Law Article 863
Civil Law Article 1402
Civil Law Article 1765
Civil Law Article 1838
Civil Procedure Law Article 41
Civil Procedure Law Article 195
Civil Procedure Law Article 204.1
Housing Privatization Law Article 50
Apartment Ownership Law Article 8
Apartment Ownership Law Article 10
Apartment Ownership Law Article 13
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C32245816

Lietas arhīva Nr. C-0707-17/4

Aizmugurisks spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 24.februārī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Kantsone,

ar tiesas sēdes sekretāri A.Punduri,

piedaloties prasītāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” 2016.gada 16.maijā cēlis prasību pret atbildētāju /pers. B/ par parāda piedziņu, kur, pamatojoties uz

Civillikuma 701., 702.panta pirmo daļu, 705.panta pirmo daļu, 863., 1402., 1651.pantu, 1759.panta l.punktu, 1762.pantu, 1765.panta pirmo daļu,

likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu, astoto daļu, 54.panta otro daļu (redakcijā, kas bija

spēkā laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim), Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 10., 13.pantu, lūdz tiesu:

1. piedzīt no /pers. B/ par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pamatparādu EUR 3319,18 un likumiskos procentus EUR 310,08;

2. piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam tiesas izdevumus;

3. noteikt prasītājam tiesības saņem līdz sprieduma izpildei likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka dzīvojamā māja /adrese/, ar 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-ll-910-lī nodota

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks" pārvaldīšanā.

2005.gada 22.februārī zemesgrāmatā nostiprinātas /pers. D/ dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/, un kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu

mājas īpašuma tiesības. /pers. D/ 2011.gada 22.jūlijā mira.

Pamatojoties uz 2015.gada 27.novembra mantojuma apliecību, 2015.gada 1.decembrī dzīvokļa īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprināja

atbildētājs /pers. B/.

Prasītājs atsaucas uz Civillikuma 701.pantu, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās

neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku. Tāpat Civillikuma 702.panta pirmajā daļā noteikts, ka uz atsevišķām pie mantojuma piederīgām

ķermeniskām lietām mantinieks iegūst tās pašas lietu tiesības, kas bijušas mantojuma atstājējam. Civillikuma 705.panta pirmajā daļā noteikts, ka ar

mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām, arī visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās. Civillikuma 863.pantā

noteikts: kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumus, tam arī jānes ar šo lietu saistītie pienākumi, kā arī trešās personas šai lietai vai tās dēļ taisītie

izdevumi.

Atbildētājs ar prasītāju individuālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu nav noslēdzis.

Ka norāda prasītājs, saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc

likuma. Proti, atbildētāja pienākums norēķināties ar prasītāju izriet no šādiem normatīvajiem tiesību aktiem: likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo

māju privatizāciju" 50.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā

pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, kā arī slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas

līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku — fizisko vai juridisko personu —, uz kura atrodas privatizētais objekts; likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo

māju privatizāciju" 50.panta astotā daļa nosaka prasītāja kā pašvaldības pilnvarnieka tiesības saņemt maksu par atbildētājam sniegtajiem pakalpojumiem

viņa privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā; likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54.panta otrā daļa (redakcijā, kas

bija spēkā 01.01.2010.-31.12.2014.) noteica, ka privatizētā dzīvokļa īpašnieks kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi

maksājumu.

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.pants nosaka atbildētāja pienākumu piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu

attiecinātos nodokļus, maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu aprēķināta saskaņā ar 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem

Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu". Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar

Dzīvokļa lietošanu, aprēķināta saskaņā ar 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks

daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu".

Prasītājs atbilstoši savam pilnvarojumam un normatīvo aktu prasībām veica dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, norēķinājās ar

pakalpojumu sniedzējiem par atbildētājam sniegtajiem pakalpojumiem, bet atbildētājs pilnā apmērā nenorēķinājās ar prasītāju. Saskaņā ar Civillikuma

1651.pantu parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums.

2016.gada 19.februārī prasītājs atbildētājam nosūtīja pirmstiesas brīdinājumu par parāda saistību dzēšanu. Atbildētājs to nesaņēma un parādu

nesamaksāja.

Kopējā parāda summa ir EUR 3629,26, kas sastāv no pamatparāda EUR 3319,18 par periodu 2012.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 3.maijam

(aprēķins: EUR 3158,10 + EUR 161,08 = EUR 3319,18); likumiskajiem procentiem EUR 310,08 par periodu 2012.gada 21.oktobra līdz 2016.gada

3.maijam (aprēķins: EUR 292,13 + EUR 17,95 = EUR 310,08). Šajā summā ietilpst pamatparāda apmērs par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu,

apsaimniekošanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar Dzīvokļa lietošanu, par periodu 2012.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 3.maijam EUR 3158,10,

pamatojoties uz 2016.gada 15.aprīļa rēķinu Nr. 17263008/04991, likumiskie procenti EUR 292,13 par periodu 2013.gada 10.maija līdz 2016.gada

3.maijam, kā arī pamatparāda apmērs par zemes gabala nomas maksu, uz kura atrodas dzīvojamā māja, un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju

zemes gabala īpašniekam kopā par periodu 2012.gada 1.marta līdz 2016.gada 3.maijam EUR 161,08, pamatojoties uz 2016.gada 21.marta rēķinu Nr.

17263008/03995, bet likumiskie procenti EUR 17,95 par periodu 2012.gada 21.oktobra līdz 2016.gada 3.maijam.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumu par celto prasību tiesai nav sniedzis.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja, pamatojoties uz prasības pieteikumā minētajiem argumentiem.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nebija ieradies. Uz tiesas sēdi aicināts likumā noteiktajā kārtībā, par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņots.

Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, nolēma lietu izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, izvērtējusi lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Tiesa atzīst, ka apstākļos, kad atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot iemeslus, un nav

konstatēti Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā norādītie apstākļi, kuriem pastāvot aizmuguriska sprieduma taisīšana nav pieļaujama, ir pamats

taisīt aizmugurisku spriedumu lietā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas

nodalījuma Nr. 1886615 izdrukas redzams, ka atbildētājam /pers. B/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr. /adrese/, kuru atbildētājs

ieguvis savā īpašumā uz 2015.gada 27.novembra mantojuma apliecības pamata.

No lietas materiālos esošā 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma, kas noslēgts starp Rīgas pilsētas pašvaldību un SIA “Rīgas

namu pārvaldnieks”, redzams, ka Rīgas pilsētas pašvaldība uzdevusi prasītājai pārvaldīt pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā esošās

dzīvojamās mājas, tai skaitā māju /adrese/.

Civillikuma 863.pants nosaka, kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumus, tam arī jānes ar šo lietu saistītie pienākumi (..) un 864.pants

nosaka, ka visas uz lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekam. Civillikuma 705.panta pirmajā daļā noteikts, ka ar mantojuma iegūšanu

uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām, arī visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī

norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un

apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1.-5. punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2)

segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos

nodokļus; 5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu

vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Tādējādi atbildētājam ir pienākums veikt samaksu prasītājam par nepieciešamajiem izdevumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma Nr. /adrese/,

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav noslēdzis

attiecīgu līgumu.

No lietas materiālos esošā piedzenamās summas aprēķina redzams, ka atbildētājs laika periodā no 2012.gada janvāra līdz 2016.gada maijam nav

veicis maksājumus pilnā apmērā, atbilstoši prasītāja izrakstītajiem rēķiniem, un atbildētāja pamatparāds prasītājam ir EUR 3319,18.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu

procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši

procenti no simta gadā.

No lietas materiāliem pievienotajiem aprēķiniem redzams, ka prasītājs aprēķinājis likumiskos procentus par laika periodu no 2012.gada

21.oktobra līdz 2016.gada 3.maijam EUR 310,08 apmērā.

Ņemot vērā atbildētāja pieļauto parāda samaksas nokavējumu, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesība prasīt likumiskos procentus prasības pieteikumā

minētajā apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par to, ka parāda summu viņš būtu samaksājis. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas argumentu,

ka samaksa nav veikta, jo atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, samaksas pierādīšanas pienākums gulstas uz atbildētāju.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu EUR

3319,18 un likumiskos procentus par laika periodu no 2012.gada 21.oktobra līdz 2016.gada 3.maijam EUR 310,08.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva EUR 379,91 un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi EUR 4,70.

No lietas materiāliem redzams, ka faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punkts) ir EUR

6,52, līdz ar to izdevumu daļa, ko prasītājs nav samaksājis, ir EUR 1,82. Tiesa atzīst, ka minētā summa piedzenama no atbildētāja valsts labā, jo

atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, tiesas izdevumus sedz zaudējusī puse.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos

procentus – sešus procentus gadā no nenomaksātās piedzenamās summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93., 189., 190, 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

Apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr. 40103362321, pamatparādu EUR

3319,18 (trīs tūkstoši trīs simti deviņpadsmit euro, 18 centi), likumiskos procentus par laika periodu no 2012.gada 21.oktobra līdz 2016.gada 3.maijam

EUR 310,08 (trīs simti desmit euro, 08 centi) un tiesas izdevumus - valsts nodevu EUR 379,91 (trīs simti septiņdesmit deviņi euro, 91 cents) un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro, 70 centi), kopā piedzenot EUR 4013,87 (četri tūkstoši trīspadsmit euro, 87 centi).

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr. 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods

/personas kods/, likumiskos procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Latvijas Republikai tiesas izdevumus EUR 1,82 (viens euro, 82 centi).

Prasītājs SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Atbildētājs /pers. B/ 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesai pieteikumu

par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese D.Kantsone