Court partially allowed bank's lease claim against guarantor, awarding unpaid rent and costs but rejecting penalty claim.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court partially dismissed the bank's claim against a guarantor for unpaid lease payments, awarding rent, interest, and court costs while rejecting the penalty claim. The defendant failed to submit written defenses, resulting in a default judgment where the court calculated costs based on the plaintiff's partial payment. The court ruled that the penalty claim lacked sufficient legal basis under the Civil Procedure Law, yet upheld the substantive debt and procedural cost recovery.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Procedure Law Art. 41, 42, 97, 193, 195, 204.1; The court may award court costs to the losing party when the plaintiff has not fully covered them, but must independently evaluate the validity of specific monetary claims like penalties against the guarantor.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C29479214
Lietas arhīva Nr. C-1968-15/18
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015. gada 15. aprīlī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese Agnese Zemmere
ar sekretāri I.Birznieci
2015.gada 30. martā izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības „SEB banka” prasībā pret /pers. A/ par saistību izpildi
Aprakstošā daļa
[1] 2014.gada 15.janvārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts AS „SEB banka” (turpmāk – Prasītājs) prasības pieteikums pret
/pers. A/ (turpmāk – Atbildētājs) par saistību izpildi.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2005.gada 12.decembrī starp SIA ,,Unilīzings” (vēlāk SIA ,,SEB līzings”) kā iznomātāju un SIA ,,BST
Orgtehnikas Serviss” kā nomnieku tika noslēgts finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgums Nr.E129660 (turpmāk tekstā - Līzinga līgums), saskaņā ar kuru
SIA ,,BST Orgtehnikas Serviss” tika nodots nomā transporta līdzeklis Peugeot 307 (turpmāk tekstā - Līzinga objekts).
[1.2] Ņemot vērā, ka SIA ,,BST Orgtehnikas Serviss” nebija veicis līgumā noteiktos maksājumus, SIA „SEB līzings” saskaņā ar Līzinga līguma
9.3.punktu nosūtīja SIA ,,BST Orgtehnikas Serviss” paziņojumu par Līzinga līguma darbības izbeigšanu, pēc kā Līzinga objekts tika novērtēts un
pārdots.
[1.3] 2005.gada 12.decembrī starp SIA „Unilīzings” un Atbildētāju tika noslēgts galvojuma līgums, saskaņā ar kuru Atbildētājs uzņēmās galvot
par SIA „BST Orgtehnikas Serviss” saistībām, kas izriet no Līzinga līguma.
[1.4] 2008.gada 18.septembrī SIA „SEB līzings” un Prasītāju tika noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru Prasītājam tika nodotas prasījuma
tiesības pret SIA ,,BST Orgtehnikas Serviss”, kas izriet no augstāk minētā Līzinga līguma un Galvojuma līguma.
[1.5] Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1692., 1698., 1702., 1716., 1720., 1793., 1798. un 1805.pantu, lūdz piedzīt no Atbildētāja par labu
Prasītājam nesamaksātos nomas maksājumus 519,28 euro apmērā, procentu maksājumus 235,13 euro apmērā, nokavējuma līgumsodu 56,47 euro
apmērā, kā arī starpību starp nesamaksātajiem nomas maksājumiem un Līzinga objekta pārdošanas vērtību 2517,30 euro apmērā, kopā 3328,18 euro,
kā arī visus tiesāšanās izdevumus, piedzītās summas pārskaitot uz kontu Nr.LV79UNLA0091000904403 AS ,,SEB banka”.
[2] Atbildētājs par prasību rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis, lai gan 2014.gada 22.janvārī Atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas
adresi ierakstītā pasta sūtījumā tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts ar paziņojumu par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu līdz 2014.gada
21.februārim (lietas 42.lapa).
[2.1] Tiesas nosūtītais paziņojums tika saņemts tiesā atpakaļ 2014.gada 4.martā sakarā ar to, ka beidzies tā glabāšanas laiks, jo pēc
uzaicinājuma to saņemt pastā, Atbildētājs nav ieradies (lietas 43.-44.lapa).
[2.2] Ievērojot Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, un 56.panta piekto daļu, secināms, ka tiesa savu paziņošanas
pienākumu ir izpildījusi, un atzīstams, ka dokumenti Atbildētājam ir izsniegti.
[3] Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies. 2015.gada 26.janvārī tiesā saņemts Prasītāja pilnvarotā pārstāvja /pers. E/ iesniegums
(lietas 49.lapa) ar lūgumu izskatīt lietu bez Prasītāja pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē, norādot, ka prasību uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā
norādītajiem motīviem.
[3.1] Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem nav paziņojis, kā arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, lai gan par tiesas
sēdes laiku un vietu Atbildētājam paziņots savlaicīgi, Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā pasta
sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietas adresi (lietas 47.-48.lapa).
[3.2] Pastāvot šādiem apstākļiem, atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta pirmajai daļai tiesa atzina par iespējamu lietu izskatīt bez pušu
klātbūtnes.
Motīvu daļa
[4] Izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma daļēji.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
[4.1] Komerclikuma 463.pants nosaka, ka līzinga līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (līzinga devējs) apņemas iegūt īpašumā līzinga
ņēmēja izraudzītu lietu no līzinga ņēmēja izraudzītas trešās personas (pārdevēja) un nodrošināt šīs lietas nodošanu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga
ņēmējs apņemas pieņemt šo lietu un samaksāt nolīgto atlīdzību. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka līzinga līgumam piemēro Civillikuma noteikumus par
pirkuma līgumu, ja ir nolīgtas līzinga ņēmēja tiesības līzinga līguma termiņa beigās, ievērojot nosacījumu, ka līzinga ņēmējam nav neizpildītu saistību pret
līzinga devēju, iegūt līzingā nodoto lietu īpašumā bez papildu atlīdzības.
Ar lietas materiālos esošajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinās, ka 2005.gada 12.decembrī starp SIA ,,Unilīzings” (pēc firmas maiņas SIA
,,SEB līzings” (lietas 29.lapa)) kā iznomātāju un SIA ,,BST Orgtehnikas Serviss” kā nomnieku tika noslēgts finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgums
Nr.E129660 (turpmāk tekstā - Līzinga līgums) (lietas 12.-19.lapa), saskaņā ar kuru iznomātājs nodevis nomniekam nomā nomas priekšmetu - transporta
līdzekli Peugeot 307 (turpmāk tekstā - Līzinga objekts), ko nomnieka uzdevumā savā īpašumā ir iegādājies iznomātājs no pārdevēja SIA „Lauva
Autocentrs”. Saskaņā ar Līzinga līgumu Līzinga objekta vērtība noteikta Ls 9661,02, neieskaitot PVN. Līzinga līguma beigu datums noteiks 2010.gada
25.decembris.
[4.2] Saskaņā ar Civillikuma 2069.pantu pārdevējs var paturēt sev īpašuma tiesību uz pārdoto lietu vai nu tā, ka šī tiesība
viņam paliek līdz tam laikam, kamēr nav galīgi samaksāta pirkuma maksa, vai arī tā, ka īpašuma tiesība pāriet atpakaļ uz viņu, ja
pircējs nesamaksā. Ja rodas šaubas par līdzēju nodomu, tad pieņemams par nolīgtu, ka īpašuma tiesība paliek pārdevējam,
kamēr nav galīgi samaksāta pirkuma maksa.
Saskaņā ar Līzinga līguma noteikumiem Līzinga objekts uz nomas periodu tiek nodots nomnieka turējumā un lietošanā līdz visu nomas
maksājumu un citu Līzinga līgumā noteikto maksājumu samaksas pilnā apmērā brīdim. Savukārt pēc Līzinga līguma beigu perioda īpašuma tiesības uz
Līzinga objektu iegūst nomnieks, ja tas ir samaksājis iznomātājam visus Līzinga līgumā paredzētos maksājumus.
Saskaņā ar Līzinga līguma noteikumiem nomniekam bija jāveic ikmēneša nomas maksājumi katra kalendārā mēneša 25.datumā Maksājumu
grafikā (lietas 19.lapa) noteiktajā apmērā.
[4.3] Lietā nav ziņu, par to, ka noslēgtais Līzinga līgums būtu apstrīdēts vai spēkā neesošs, līdz ar to tiesa atzīst, ka tas ir tiesīgi noslēgts un
saistošs līgumslēdzējpusēm. Savukārt Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto [..].
[4.4] Atbilstoši Civillikuma 1590.pantam katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma
1591.pantu, ja ceļ prasību par divpusēja līguma izpildīšanu, prasītājam vai nu jāpiesola pienācīgs izpildījums, vai jāpierāda, ka viņš no savas puses līgumu
jau izpildījis.
Prasības pieteikumam pievienotais Piegādes apliecinājums (lietas 20.lapa) apliecina, ka 2005.gada 16.decembrī Līzinga objekts ticis nodots
nomnieka lietojumā.
[4.5] Atbilstoši Civillikuma 1589.pantam vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai
kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta. Saskaņā ar Civillikuma 2040.panta 5.punktu izņēmuma veidā
pirkuma līgumu var atcelt vienai pusei prasot arī nokavējuma dēļ. Savukārt 2050.pants noteic, ja pircējs nokavē samaksu, pārdevējs var izlietot vai
neizlietot savu tiesību; bet viņam jāpaziņo par to tūliņ pēc nokavējuma iestāšanās, un ja jau reizi viņš prasījis, lai līgumu atceļ, tad viņš vairs nevar prasīt, lai
to izpilda.
Līzinga līguma 9.2.5.3.punkts nosaka iznomātājam tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt nomniekam no līguma izrietošo saistību
izpildi pirms termiņa gadījumā, ja nomnieks neizpilda savas no šī līguma izrietošās saistības, pilnīgi vai daļēji nesamaksājot nomas maksājumus, un šī
maksāšanas neizpilde turpinās divdesmit dienas pēc attiecīgās maksājuma dienas. Arī Līzinga līguma 4.1.punktā noteiktas iznomātāja tiesības gadījumā, ja
nomnieks neizpilda savas maksāšanas saistības pret iznomātāju, vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt nomniekam līguma saistību izpildi pirms
termiņa un līgumsoda samaksu.
Saskaņā ar Līzinga līguma 9.3.punktu iznomātājs, vienpusēji atkāpjoties no līguma, nosūta nomniekam paziņojumu par līguma laušanu un
kredītrēķinu par atlikušo nomas priekšmeta maksājumu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka uz 2007.gada 12.decembri nomnieks nebija izpildījis savas saistības, līdz ar ko iznomātājs saskaņā ar Līzinga
līguma 9.3.punktu nosūtīja nomniekam paziņojumu par Līzinga līguma darbības izbeigšanu ar 12.12.2007., kas ir pievienots prasības pieteikumam (lietas
24.lapa).
[4.6] Civillikuma 2052.pants noteic, kad līgumu atceļ, lieta atdodama pārdevējam līdz ar tās pieaugumiem un ienākumiem, un bez tam pircējs
zaudē rokas naudu, ja viņš to devis, un viņam jāatlīdzina aiz viņa vainas cēlušies zaudējumi.
Līzinga līguma 9.4.1.punktā noteikts, ka gadījumā, ja iznomātājs vienpusēji atkāpjas no līguma, iznomātājam ir tiesības pārņemt savā valdījumā
nomas priekšmetu un pēc sava ieskata pārdot to trešajai personai. Savukārt Līzinga līguma 9.5.1.punkts noteic, ka iznomātāja vienpusējas atkāpšanās no
līguma gadījumos nomniekam jāmaksā iznomātājam naudas summa, kas veidojas kā starpība starp summu, ko iznomātājs ieguvis, pārdodot nomas
priekšmetu, un nesaņemtajiem nomas maksājumiem.
Prasības pieteikumam pievienots SIA „Objekts LV” 2008.gada 10.janvāra Ziņojums par Līzinga objekta vērtību (lietas 21.lapa), saskaņā ar
kuru sertificēts kustamās mantas vērtētājs /pers. K/ aprēķinājis Līzinga objekta piespiedu pārdošanas vērtību Ls 5100 apmērā, tai skaitā PVN 18%
(summa bez PVN Ls 4322,03).
No lietas materiāliem redzams, ka 2008.gada 14.aprīlī iznomātājs saskaņā ar Pirkuma līgumu Nr.H04DL-0040 pārdeva Līzinga objektu SIA
„FLAMINGO D” par Ls 5350,00, tai skaitā PVN 18% (lietas 22.lapa), kas nodots pircēja īpašumā ar 15.04.2008. pieņemšanas – nodošanas aktu
(lietas 23.lapa).
Tā kā ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas oficiālā valūta ir euro, saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmo daļu un 6.pantu
Atbildētāja saistību apmērs pārrēķināms no latiem uz euro atbilstoši neatsaucami fiksētajam euro maiņas kursam (1 euro = LVL 0,702804) un spiedumā
izsakāms euro.
No prasības pieteikumam pievienotā Prasības aprēķina (lietas 8.lapa) redzams, ka uz Līzinga objekta pārdošanas brīdi tā atlikusī vērtība bija Ls
6303,07 jeb 8968,46 euro (bez PVN) savukārt, pēc Līzinga objekta pārdošanas starpība starp nesamaksātajiem nomas maksājumiem un Līzinga
objekta pārdošanas vērtību ir Ls 1769,17 jeb 2517,30 euro (bez PVN), kuru Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja, kā arī lūdz piedzīt nesamaksāto
nomas maksas parādu Ls 364,95 jeb 519,28 euro apmērā.
Izvērtējot Prasītāja prasījumu par nesamaksāto nomas maksājumu un atlikuma pēc Līzinga objekta pārdošanas piedziņu, tiesa atzīst to apmēru
par pamatotu.
[4.7] Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samēra ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus
pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Arī Civillikuma 2035.pants noteic, ka pircējam no tā laika, kad viņš sācis pirkto lietu valdīt un lietot,
jāmaksā pārdevējam par pirkuma maksu procenti.
Saskaņā ar Līzinga līguma speciālajiem noteikumiem un 1.1.punktu nomniekam Maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā bija jāmaksā procenti kā
atlīdzība par kredītresursu izmantošanu.
No Procentu aprēķina (lietas 9.lapa) un Prasības aprēķina (lietas 8.lapa) redzams, ka Prasītājs aprēķinājis nesamaksāto procentu parādu par
laika periodu no 25.09.2015. līdz 25.11.2007. Ls 165,25 jeb 235,13 euro apmērā, ko Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja.
Izvērtējot Prasītāja prasījumu par nesamaksāto procentu piedziņu, tiesa atzīst tā apmēru par pamatotu.
[4.8] Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,
pārgrozījusies vai izbeigusies. Ievērojot to, ka prasība tiesā celta 2014.gada 15.janvārī par saistībām, kas radušās līdz 2007.gada 12.decembrim, tiesa
atzīst, ka strīda izšķiršanai daļā par līgumsoda piedziņu ir pamats piemērot Civillikuma normas, kas bija spēkā uz saistību rašanās brīdi.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona
uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu (likuma
redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav
aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720.panta 2.punktu kreditors var prasīt kā
līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Saskaņā ar Līguma 1.1.punkta noteikumiem (lietas 13.lapa) par maksājumu samaksas kavējumu tika noteikts nokavējuma līgumsods 0,30 %
dienā no kavētā maksājuma apmēra.
Prasības pieteikumā norādīts, ka uz 2007.gada 9.novembri nomnieks nebija veicis Līzinga līgumā noteiktos maksājumus, un tādējādi uz minēto
datumu tika aprēķināts nokavējuma līgumsods Ls 39,69 jeb 56,47 euro apmērā (lietas 8.lapa), ko Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja.
Iepazinusies ar Prasītāja iesniegto Soda naudas aprēķinu (lietas 9.lapa), tiesa secina, ka no minētā aprēķina nav saprotams, par kādu laika
periodu ir aprēķināts līgumsods, kā arī līgumsoda summas aprēķins.
Civillikuma 1509.pants noteic, ka divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami tam par ļaunu, kurš
attiecīgā gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzēja izteikties skaidrāk un noteiktāk.
Tiesa atzīst, ka šie noteikumi ir ņemami vērā arī novērtējot Prasītāja iesniegto līgumsoda aprēķinu, jo prasību pamatojošu pierādījumu
iesniegšana ir Prasītāja kompetencē.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst Prasītāja veikto līgumsoda aprēķinu par nepamatotu un nepierādītu.
[4.9] Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,
neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.
Prasības pieteikumam pievienots 2005.gada 12.decembrī starp SIA „Unilīzings” kā kreditoru un Atbildētāju kā galvinieku noslēgtais Galvojuma
līgums Nr.GE129660 (lietas 25.-27.lapa) (turpmāk – Galvojuma līgums), saskaņā ar kuru Atbildētājs uzņēmās galvot par SIA „BST Orgtehnikas
Serviss” saistībām, kas izriet no augstāk minētā Līzinga līguma.
Saskaņā ar Civillikuma 1702.panta otro daļu kreditors var celt prasību uzreiz pret galvinieku, nevēršoties papriekš pie galvenā parādnieka, ja
galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks.
Ar Galvojuma līguma 2.2.punktu Atbildētājs uzņēmies atbildēt par SIA ,,BST Orgtehnikas Serviss” saistībām kā pats parādnieks. Savukārt
saskaņā ar izdruku no Lursoft datu bāzes (lietas 28.lapa) SIA ,,BST Orgtehnikas Serviss” ir likvidēta 2010.gada 15.februāri.
Tiesa atzīst, ka līdz ar galvenā parādnieka likvidāciju galvenais parāds neizbeidzas un neizbeidz pastāvēt arī galvojuma saistība, savukārt lietā
nav ziņu, ka Galvojuma līgums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tiesa atzīst, ka tas ir saistošs līgumslēdzējpusēm un tiesa atzīst
Atbildētāja pienākumu atbildēt par nomnieka saistībām, kas izriet no Līzinga līguma. Turklāt atbilstoši Civillikuma 1698.pantam galvinieks atbild nevien
par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.
Saskaņā ar Galvojuma līguma 3.2.punktu kreditors iesniedz galviniekam rakstisku paziņojumu par to, ka galvinieks stājas parādnieka vietā un ir
atbildīgs par parādnieka saistību izpildi.
Tiesa konstatē, ka lietas materiāliem nav pievienots atsevišķs rakstisks paziņojums Atbildētājam par Līzinga līguma vienpusēju izbeigšanu un
galvinieka saistību izpildi, taču saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem Atbildētājs bijis parādnieka SIA „BST Orgtehnikas serviss” rīkotājdirektors no
21.05.2004. līdz 21.07.2008., kas SIA „BST Orgtehnikas serviss” vārdā ir arī parakstījis Līzinga līgumu, līdz ar to tiesa atzīst, ka, 2007.gada
12.decembrī, nosūtot parādniekam SIA „BST Orgtehnikas serviss” paziņojumu par Līzinga līguma izbeigšanu, kuru parādnieks ir saņēmis 15.12.2007.
(lietas 24.lapa), vienlaicīgi arī Atbildētājs kā parādnieka amatpersona ticis informēts par Līzinga līguma izbeigšanu un pienākumu izpildīt saistību. Tādējādi
tiesa uzskata, ka Atbildētājam ir iestājies galvinieka pienākums atbildēt par parādnieka saistību izpildi.
[4.10] Civillikuma 1793.panta 3.punkts nosaka, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek: pēc tiesiska
darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Civillikuma 1801.panta otrais teikums nosaka, ka parādnieka
piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Atbilstoši Civillikuma 1805.pantam cesionārs var
no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.
Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka 2008.gada 18.decembrī starp iznomātāju (pēc nosaukuma maiņas SIA ,,SEB līzings”) un Prasītāju tika
noslēgts Līgums par līzinga prasījumu cesiju (turpmāk – Cesijas līgums) (lietas 30.-32.lapa), saskaņā ar kuru Prasītājam tika nodotas iznomātāja
prasījuma tiesības pret nomnieku par tā saistībām, kas izriet no Līzinga līguma un Galvojuma līguma, Ls 2339,06 apmērā (lietas 33.lapa), kas sastāv no
atlikuma pēc Līzinga objekta pārdošanas Ls 1769,17 apmērā un neapmaksāto rēķinu kopējā parāda Ls 569,89 apmērā, kas sastāv no nomas maksas
parāda Ls 364,95, procentiem Ls 165,25 un līgumsoda Ls 39,69.
Lietā nav ziņu par to, ka Cesijas līgums būtu apstrīdēts, vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tas ir spēkā esošs, un tiesa
atzīst Prasītāja prasījuma tiesības pret Atbildētāju.
[4.11] Civillikuma 1425.pants noteic, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties
tikai ar kādas saistības daļas izpildījumu, savukārt atbilstoši Civillikuma 1811.pantam katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta
tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu. Saskaņā ar Civillikuma
1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta
pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus [..].
Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem
kopumā nav redzams, ka SIA „BST Orgtehnikas serviss” vai Atbildētājs pilnā apmērā būtu izpildījuši savas saistības, un tā kā Atbildētājs nav izmantojis
savas Civilprocesa likumā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā
minētos faktus un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, līdz ar to secināms, ka Atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Ņemot vērā, ka galvojums ir blakus saistība un konkrētajā gadījumā galvojums nav sniegts patērētāja līgumsaistību izpildes nodrošināšanai, bet
gan komersanta līgumsaistību izpildes nodrošināšanai komercdarījuma ietvaros, tiesnese atzīst, ka Atbildētājs konkrētajā gadījumā nav atzīstams par
patērētāju un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma noteikumi konkrētajā gadījumā nav piemērojami.
Ņemot vērā minēto un ievērojot sprieduma [4.1] – [4.10] punktā nodibināto, tiesa atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu daļēji, piedzenot
no Atbildētāja par labu Prasītājam nesamaksātos nomas maksājumus 519,28 euro apmērā, procentus par laika periodu no 25.09.2015. līdz
25.11.2007. 235,13 euro apmērā, kā arī starpību starp nesamaksātajiem nomas maksājumiem un Līzinga objekta pārdošanas vērtību 2517,30 euro
apmērā, kopā 3271,71 euro, savukārt prasība daļā par līgumsoda 56,47 euro apmērā piedziņu kā nepamatota ir noraidāma.
[4.12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu
apmēram. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas
dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.
Līdz ar to, ievērojot Civilprocesa 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunkta prasības, no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenama
Prasītāja samaksātā valsts nodeva proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram 365,61 euro apmērā un Prasītāja samaksātie ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā piedzenot tiesas izdevumus 370,31 euro.
[5] No lietas materiāliem izriet, ka lietā ir radušies lielāki ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi nekā tos ir apmaksājis Prasītājs, proti,
22.01.2014. Atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paziņojuma noraksts Prasītājam (lietas 42.lapa), kuru izmaksas bija 1,57 euro par
katru un kopā 3,14 euro, kā arī lietā ir nosūtītas sešas tiesas pavēstes pusēm, kuru izmaksas bija 1,55 euro par katru un kopā 9,30 euro (TIS). Tādējādi
ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu kopējā summa ir 12,44 euro.
Ņemot vērā, ka no Atbildētāja Prasītāja labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Prasītāja samaksātajā apmērā, tas ir, 4,70 euro
apmērā, nenomaksātā summa 7,74 euro apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu ir piedzenama no Atbildētāja par labu Tiesu
administrācijai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta prasībām, Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 97.pantu, 193.pantu,
195.pantu, 204.1pantu, tiesa
nosprieda :
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743,
nesamaksātos nomas maksājumus 519,28 euro apmērā, procentus par laika periodu no 25.09.2015. līdz 25.11.2007. 235,13 euro apmērā, starpību
starp nesamaksātajiem nomas maksājumiem un Līzinga objekta pārdošanas vērtību 2517,30 euro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 370,31 euro apmērā,
kopā 3642,02 euro (trīs tūkstoši seši simti četrdesmit divi euro un 2 centi), samaksu veicot akciju sabiedrības „SEB banka”, reģistrācijas
Nr.40003151743, kontā LV79UNLA0091000904403.
Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 56,47 euro apmērā piedziņu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,74 euro (septiņi euro septiņdesmit četri centi)
apmērā par labu Tiesu administrācijai, kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316,
saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: EEK 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C-1968-15/18.
Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu Tiesu administrācijas labā, maksājumu apliecinošu
dokumentu oriģinālus nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 244.kabinetā vai nosūtīt pa pastu.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2015.gada 15.aprīļa, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas
kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese A.Zemmere