Court convicted defendant of drunk driving without license and sentenced to 200 hours of compulsory labor.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant of driving a vehicle while intoxicated and without a license, finding the evidence sufficient to proceed without further examination. Although the defendant admitted guilt and expressed remorse, the court determined that compulsory labor was the appropriate penalty rather than imprisonment due to his financial situation and prior record. The final judgment imposed 200 hours of compulsory labor alongside a two-year and six-month suspension of driving privileges.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 262. panta 2. daļa; Krimināllikuma 35. panta 1. daļa; Krimināllikuma 47. panta 2. daļa; Krimināllikuma 48. panta 1. daļa; Krimināllikuma 49. panta 1. daļa: When sentencing for dangerous driving, the court must balance the severity of the offense with the offender's personal circumstances to ensure the penalty is not disproportionately harsh.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. 11380003214
Lietas arhīva Nr. K36-0082-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Talsos, 2014.gada 10.februārī
Talsu rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis Ainars Feldmanis,
ar sekretāri Sanitu Zaļo,
piedaloties prokurorei Dinai Reķei,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā
/pers. D/,/personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas.
Aprakstošā daļa
/pers. D/ apsūdzēts par to, ka viņš vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa
vadīšanas tiesības atņemtas), atrodoties alkohola ietekmē šādos apstākļos:
2014.gada 11.janvārī ap plkst. 17.50 /pers. D/ vadīja /pers. E/ piederošo transportlīdzekli – automašīnu „Volkswagen Golf” ar valsts
reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/ Talsu novada Valdemārpilī pa Raiņa ielu virzienā uz Lielo ielu bez transportlīdzekļa
vadīšanas tiesībām, kuras atņemtas ar Talsu rajona tiesas 2011.gada 28.decembra lēmumu, un atrodoties alkohola ietekmē ar
alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 2,27 un 2,34 promiles, līdz izraisīja ceļu satiksmes negadījumu.
Ar minētajām darbībām /pers. D/ izdarīja Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Motīvu daļa
Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. D/ savu vainu iepriekš minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā apsūdzībā norādītajos
apstākļos atzina pilnīgi. Tiesa apsūdzētajam izskaidroja pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas būtību un procesuālās sekas, un
apsūdzētais piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Arī prokurore piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi. Tiesa
atzīst, ka lietā esošie materiāli ir pilnīgi un pietiekoši, lai izlemtu par apsūdzētā vainu un sodu. Pēc lietas materiālu pārbaudes tiesai
nav šaubu par apsūdzētā vainu un tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu nolēma pierādījumu pārbaudi neizdarīt un
pārbaudīt tikai apsūdzētā personu raksturojošos datus.
Tiesa atzīst, ka /pers. D/ vaina viņam izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta pilnīgi, viņa darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma
262.panta otrās daļas.
Izlemjot par sodu /pers. D/, tiesa ņem vērā soda mērķi un soda noteikšanas vispārīgos principus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35.pantu sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šā
likuma ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa un soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo
personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un
atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija. Nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā
nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos
apstākļus. Brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav
sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētais ir izdarījis mazāk smagu noziegumu. No lietas materiāliem izriet, ka
apsūdzētais apzinājies, ka pārkāpj aizliegumu vadīt transportlīdzekli reibumā un bez tiesībām, un vēlējies to darīt. Līdz ar to tiesa
secina, ka nodarījums izdarīts ar tiešu nodomu. Vērtējot satiksmes drošības apdraudējumu tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētajam
iepriekš vadītāja tiesības atņemtas ar tiesas lēmumu, alkohola koncentrācija viņa izelpas gaisā vairāk nekā četras reizes pārsniegusi
pieļaujamo normu un viņš izraisījis ceļu satiksmes negadījumu.
Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa ņem vērā to, ka viņš iepriekš ir krimināli sodīts, taču sodāmība ir dzēsta (lietas 17.-20.lp.), pēdējā
gada laikā administratīvi nav sodīts (lietas 21.-22.lp.). Tiesas sēdē /pers. D/ paskaidroja, ka viņš ir trešās grupas invalīds,
darbaspējīgs, strādā gadījumu darbus, nopelna vidēji Ls 150 mēnesī, viņa apgādībā ir 17 gadus vecs bērns. /pers. D/ nožēloja izdarīto
un apņēmās turpmāk līdzīgus likumpārkāpumus neizdarīt.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu /pers. D/ atbildību mīkstinošs apstāklis ir vaļsirdīga atzīšanās un izdarītā nožēlošana.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu /pers. D/ atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatēja.
Ņemot vērā nodarījuma raksturu un izdarīšanas apstākļus tiesa uzskata, ka, nolūkā atturēt apsūdzēto no līdzīgām darbībām, viņš ir
sodāms.
Nosakot soda veidu un mēru tiesa ņem vērā apsūdzētā personību un attieksmi pret nodarījumu. Apsūdzētais iepriekš ir krimināli
sodīts, taču sodāmība ir dzēsta. Lietā nav ziņu par tādiem apstākļiem, kas norādītu uz viņa orientāciju radīt pastāvīgu apdraudējumu
sabiedrībai un viņš ir nožēlojis izdarīto. Līdz ar to Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sankcijā noteiktais bargākais sods – brīvības
atņemšana – būtu nesamērīgi bargs un neatbilstošs apsūdzētā personībai. Tiesa uzskata, ka soda mērķi ir iespējams sasniegt,
piemērojot apsūdzētajam piespiedu darbu. Tā kā apsūdzētajam nav pastāvīga darba un regulāru ienākumu, naudas soda
piemērošana nav mērķtiecīga.
Apsūdzētajam piemērojams arī obligātais papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana. Fakultatīvais papildsods –
mantas konfiskācija – nav piemērojams, jo apsūdzētais nav transportlīdzekļa – automašīnas „Volkswagen Golf” ar valsts reģistrācijas
numura zīmi /reģistrācijas numurs/ īpašnieks. Ņemot vērā nodarījuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus un sekas, pamatsods un
papildsods nosakāms apmērā, kas ir lielāks par pusi no likumā paredzētā maksimālā soda.
Lietisko pierādījumu lietā nav. Kaitējuma kompensācija lietā nav pieteikta.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu tiesa
nosprieda:
/pers. D/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu
darbu uz 200 (divsimts) stundām, atņemot transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem un 6 (sešiem)
mēnešiem bez mantas konfiskācijas.
Piespiedu darba soda izciešanas uzraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Talsu teritoriālajai struktūrvienībai.
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu /pers. D/ noteikt pienākumu 10 (desmit) darba dienu laikā no tiesas
sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties Valsts probācijas dienesta Talsu teritoriālajā struktūrvienībā Talsos, Raiņa ielā 12 a.
Spriedumu daļā par sodu vai kriminālprocesuāliem pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas
Krimināllietu tiesas kolēģijai 10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Talsu rajona tiesā.
Tiesnesis A.Feldmanis