Administrative court dismissed claim against Social Insurance Agency for overpaid unemployment benefits. Claimant failed to prove employment status during benefit period.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative Regional Court of Rēzekne dismissed the applicant's request to annul the State Social Insurance Agency's decision to recover overpaid unemployment benefits. The court found that the applicant failed to provide evidence proving he was employed during the period when benefits were paid, relying instead on information from the National Employment Agency. Consequently, the court upheld the agency's determination that the benefits were lawfully issued based on the applicant's failure to report his election as a board member.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministratīvā procesa likums; Bezdarbnieku un darba meklētāju likums: When an applicant fails to provide evidence of employment status during the benefit period, the social insurance agency's decision to recover overpaid benefits is lawful and the administrative claim must be rejected.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.A42542908
A6039-09/40
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rēzeknē 2009.gada 10.jūlijā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S.Pujāte
piedaloties pieteicēja V.B. pilnvarotajam pārstāvim Vi.B.,
atbildētājas - Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras pārstāvim G.B.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja V.B. pieteikumu par Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras 2008.gada 17.marta lēmuma Nr.51-11/92/1724
„Par bezdarbnieka pabalsta pārmaksas atgūšanu” atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA)
Daugavpils nodaļa, izskatot V.B. 2007.gada 10.jūlija iesniegumu Nr.45533
vecuma pensijas piešķiršanai un pārbaudot VSAA Daugavpils nodaļas rīcībā
esošo informāciju, konstatēja, ka bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā –
periodā no 2005.gada 24.aprīļa līdz 2006.gada 23.janvārim V.B. atradās darba
ņēmēja statusā /darba vieta/.
[2] 2008.gada 21.janvārī VSAA Daugavpils nodaļas vadītāja pieņēma
lēmumu Nr.559, ar kuru pieprasīja V.B. atmaksāt pārmaksāto bezdarbnieka
pabalstu Ls 1425,79 apmērā valsts sociālās apdrošināšanas nodarbinātības
speciālajā budžetā.
[3] 2008.gada 17.martā, izskatot V.B. apstrīdēšanas iesniegumu, VSAA
direktore pieņēma lēmumu Nr.51-11/92/1724 (turpmāk – Lēmums), ar kuru
atstāja negrozītu VSAA Daugavpils nodaļas vadītājas 2008.gada 21.janvāra
lēmumu Nr.559.
[4] 2008.gada 10.aprīlī Administratīvā rajona tiesa saņēma V.B.
(turpmāk arī pieteicējs) pieteikumu, kurā lūgts atcelt VSAA Lēmumu.
Pieteikums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.
[4.1] Laika periodā no 2005.gada 24.aprīļa līdz 2006.gada 23.janvārim
ar Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – NVA) vietējās iestādes
vadītāja lēmumu pieteicējam bija piešķirts bezdarbnieka statuss, nekādās
darba attiecībās minētajā laika periodā pieteicējs nesastāvēja.
[4.2] Bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periodā spēkā bija
Bezdarbnieku un darba meklētāju likums. Saskaņā ar minētā likuma normām
lēmuma par bezdarbnieka statusa piešķiršanu un zaudēšanu pieņemšana bija
NVA kompetencē. Arī Ministru kabineta 2003.gada 20.janvāra noteikumu
Nr.24 „Bezdarbnieka statusa piešķiršanas kārtība” 4.punkts noteica, ka
lēmuma par darba meklētāja atzīšanu (neatzīšanu) par bezdarbnieku
pieņemšana ir NVA vietējās iestādes vadītāja kompetencē.
Savukārt likums „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā” un Ministru
kabineta 2000.gada 25.janvāra noteikumi Nr.32 „Vidējās apdrošināšanas
iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra
noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas,
pārrēķināšanas un izmaksas kārtība” noteica, ka VSAA kompetencē ir pareizi
aprēķināt un laicīgi pārskaitīt bezdarbnieka pabalstu.
[4.3] Ne VSAA Daugavpils nodaļas, ne VSAA direktores Lēmumā nav
minēts neviens NVA lēmums, no kura izrietētu, ka laika periodā no
2005.gada 24.februāra līdz 2006.gada 23.janvārim pieteicējam būtu bijis
atņemts bezdarbnieka statuss. Tādējādi minētajā laika periodā pieteicējam
bija visas likumīgās tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu.
[4.4] Lēmums uzskatāms par prettiesisku, jo saskaņā ar Administratīvā
procesa likuma (turpmāk – APL) normām likumīgā spēkā esošu kompetentas
iestādes lēmumu atcelt citai, nekompetentai iestādei nav tiesību. Bez tam
VSAA lēmumu pieņemšanai prettiesiski izmantojis tādu iestāžu izziņas un
vēstules, kurām likums nepiešķir tiesības atcelt NVA pieņemtos lēmumus.
[4.5] VSAA direktores atsauce Lēmumā uz likuma „Par valsts sociālo
apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta c) apakšpunktu ir kļūdaina. Minētā likuma
norma nenosaka, ka sociāli apdrošinātās personas statuss ir attiecināms uz
visiem sabiedrību valdes locekļiem. Atbilstoši minētā likuma 1.panta otrajai
daļai valdes loceklis var būt un var nebūt darba ņēmējs un sociāli apdrošinātā
persona.
Pieteicēja atrašanās /darba vieta/ valdes locekļa amatā uz bezdarba
periodu no likumiskā viedokļa nav un nevar būt uzskatāma par pieteicēja
atrašanos komercsabiedrībā, jo lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo
sabiedrību darbību reglamentējošā Kooperatīvo sabiedrību likuma 6.pants
skaidri nosaka, ka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība nav
komersants. Arī Darba likuma 3.panta izpratnē pieteicējs nevarēja tikt
uzskatīts par darba ņēmēju, tā kā uz bezdarbnieka pabalsta saņemšanas
periodu nekādu līgumisku saistību par darba attiecībām ar minēto sabiedrību
nebija un atalgojums netika saņemts.
[5] 2008.gada 16.maijā Administratīvā rajona tiesa saņēma VSAA
(turpmāk arī atbildētāja) rakstveida paskaidrojumus, kuros norādīts, ka
atbildētāja neatzīst pieteikumu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem
argumentiem.
[5.1] Pieteicējam 2005.gada 24.februārī tika piešķirts bezdarbnieka
statuss, kas apliecināts NVA Daugavpils filiāles Ilūkstes sektora 2005.gada
24.februāra izziņā Nr.20.12-4/95.
Pieprasot bezdarbnieka pabalstu, pieteicējam VSAA nodaļā tika
izsniegts rakstisks atgādinājums (iesnieguma atgriežamā daļa), kurā norādīts,
ka bezdarbnieka pabalsta saņēmējam nekavējoties jāziņo savas dzīvesvietas
NVA par darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanu.
[5.2] VSAA Daugavpils nodaļa 2005.gada 8.martā pieņēma lēmumu
Nr.1072 ,,Par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu”, ar kuru pieteicējam
piešķirts bezdarbnieka pabalsts no 2005.gada 24.aprīļa.
[5.3] 2007.gada jūlijā pieteicējs VSAA Daugavpils nodaļā iesniedza
iesniegumu par vecuma pensijas piešķiršanu. Nosakot tiesības uz vecuma
pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem un pārbaudot Valsts ieņēmumu
dienesta sniegto informāciju par V.B. nodarbinātības periodiem, VSAA
Daugavpils nodaļa konstatēja, ka pieteicējs bezdarbnieka pabalsta saņemšanas
laikā vienlaikus Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) ir reģistrēts kā
darba ņēmējs /darba vieta/ no 2004.gada 26.marta.
[5.3.1] 2005.gada martā, kad VSAA nodaļā tika pieņemts lēmums par
bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, VID šāda informācija par V.B. atrašanos
darba ņēmēja statusā /darba vieta/ nebija reģistrēta, līdz ar to tika veikta
pabalsta izmaksa.
[5.3.2] Pēc konstatētās bezdarbnieka pabalsta pārmaksas VSAA
Daugavpils nodaļa 2007.gada 10.septembrī telefoniski bija uzaicinājusi
pieteicēju apstākļu noskaidrošanai ierasties VSAA Daugavpils nodaļā.
[5.3.3] 2007.gada 12.septembrī pieteicējs VSAA nodaļā apliecināja, ka
viņš ir valdes loceklis /darba vieta/, taču nekādu atlīdzību par to neesot
saņēmis.
[5.3.4] VSAA Daugavpils nodaļa ieteica pieteicējam vērsties pie
/darba vieta/ vadības un lūgt to veikt attiecīgas korekcijas VID reģistrētajai
informācijai, ja tur kļūdaini reģistrēta viņa atrašanās darba ņēmēja statusā
minētajā sabiedrībā. Par veiktajām aktivitātēm pieteicējam tika lūgts informēt
arī VSAA nodaļu.
[5.4] 2007.gada 26.septembrī VSAA Daugavpils nodaļa nosūtīja
pieteicējam vēstuli Nr.65611 ar lūgumu ierasties VSAA nodaļā līdz
2007.gada 4.oktobrim jautājumā par konstatēto bezdarbnieka pabalsta
pārmaksu. Tā kā norādītajā laikā pieteicējs neieradās, VSAA Daugavpils
nodaļas inspektore šā jautājuma precizēšanai 2007.gada 11.oktobrī telefoniski
sazinājās ar /darba vieta/ grāmatvedi Vandu Krastiņu, kura paskaidroja, ka
nekādas korekcijas VID sniegtajos ziņojumos nevar veikt, jo 2006.gada
25.aprīlī sabiedrībā veikta audita pārbaude, kuras rezultātā /darba vieta/
sodīta par ziņu nesniegšanu un šīs sabiedrības valdes locekļu kā darba ņēmēju
nereģistrēšanu VID. 2007.gada 29.novembrī pieteicējam izsniegta pārmaksas
aprēķina izziņa Nr.84321.
[5.5.] NVA Daugavpils filiāles Ilūkstes sektors uz VSAA pieprasījumu
2007.gada 28.decembra atbildes vēstulē Nr.20.12-6/25 norāda, ka pieteicējs
bezdarbnieka statusu zaudējis ar 2006.gada 5.februāri, nav ziņojis NVA par
atrašanos darba ņēmēja statusā laikā, kad viņam bija piešķirts bezdarbnieka
statuss, ka pieteicējam nebija tiesības uz bezdarbnieka statusu no 2005.gada
24.februāra līdz 2006.gada 5.februārim.
No NVA sniegtās informācijas secināms, ka pieteicējs, reģistrējoties
NVA bezdarbnieka statusa iegūšanai, ir maldinājis NVA, neinformējot par
savu atrašanos darba ņēmēja statusā kā valdes loceklis /darba vieta/.
[5.6] Ievērojot, ka no pieteicēja netika saņemti attaisnojoši pierādījumi
bezdarbnieka pabalsta pārmaksas neaprēķināšanai, ka VSAA nodaļai nav
pamata apšaubīt NVA sniegto informāciju par to, ka pieteicējs, reģistrējoties
NVA bezdarbnieka statusa iegūšanai, nav ziņojis par atrašanos valdes locekļa
(darba ņēmēja) statusā /darba vieta/ un VID sniegto informāciju par pieteicēja
atrašanos darba ņēmēja statusā minētajā sabiedrībā, VSAA Daugavpils nodaļa
2008.gada 21.janvārī pieņēma lēmumu Nr.559 ,,Par bezdarbnieka pabalsta
pārmaksas atgūšanu”, ar kuru nolemts aprēķināt un atgūt valsts sociālās
apdrošināšanas nodarbinātības speciālajā budžetā no V.B. nepamatoti saņemto
bezdarbnieka pabalstu Ls 1425,79 apmērā par laika periodu no 2005.gada
24.aprīļa līdz 2006.gada 23.janvārim.
[5.7] Konkrētajā gadījumā VSAA netika uzsākts administratīvais
process no jauna pēc iestādes iniciatīvas (APL 88.pants), bet gan ierosināta
administratīvā lieta saskaņā ar APL 57.pantu, kas nosaka, ka iestāde, kurai
lieta ir piekritīga, ierosina administratīvo lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz
kuriem pamatojoties saskaņā ar tiesību normām ir jāizdod vai var tikt izdots
attiecīgs administratīvais akts, kā arī tad, ja iestādei ir pamats uzskatīt, ka šādi
fakti varētu būt.
Tā kā VSAA kļuva zināmi fakti, ka, atrodoties bezdarbnieka statusā un
saņemot bezdarbnieka pabalstu, pieteicējs vienlaicīgi ir atradies arī darba
ņēmēja statusā, par ko nav sniedzis informāciju NVA, VSAA bija pamats
uzskatīt, ka bezdarbnieka pabalsta pārmaksa radusies pieteicēja vainas dēļ un
saskaņā ar APL 57.pantu bija tiesīga ierosināt administratīvo lietu.
[5.8] VSAA ir iestāde, kura ir atbildīga par sociālās apdrošināšanas
nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu likumīgu piešķiršanu un izlietošanu,
izmaksājot bezdarbnieku pabalstus, tādēļ nav pamatots pieteicēja
apgalvojums, ka nav VSAA kompetencē izvērtēt bezdarbnieka pabalsta
saņemšanas likumību un aprēķināt bezdarbnieka pabalsta pārmaksu.
[5.9] /Darba vieta/ valdes locekļi ir reģistrēti VID kā darba ņēmēji šajā
sabiedrībā, kur pieteicējs reģistrēts tāda darba ņēmēja statusā, kurš ir
apdrošināms atbilstoši visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem. VSAA
nav pamata apšaubīt VID sniegto informāciju
[6] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis uzturēja pieteikumu pēc tajā
norādītajiem motīviem. Papildus paskaidroja, ka faktu, ka pieteicējam nav
izmaksājams bezdarbnieka pabalsts, VSAA konstatējusi no telefona sarunām
ar VID, kas veica revīziju /darba vieta/. Šajā sabiedrībā savulaik pieteicējs ir
reģistrēts kā valdes loceklis, taču jāņem vērā tas, ka valdei bija priekšsēdētājs,
kuram vienīgajam bija darba līgums, bet citi valdes locekļi skaitījās kā
lemjošais orgāns un nekādu atlīdzību par to nesaņēma un darba līguma ar
sabiedrību pieteicējam nebija. VID nav spējis uzrādīt VSAA pierādījumus par
to, ka pieteicējs sabiedrībā ir saņēmis atalgojumu. Lietā ir /darba vieta/
priekšsēdētājas izziņa, kur apstiprināts, ka pieteicējs nav saņēmis algu, kā arī
nav bijis darba attiecībās. Latvijas likumdošana paredz, lai pastāvētu darba
attiecības, ir jābūt noslēgtam darba līgumam. Pieteicējs bezdarbnieka
pabalstu ir saņēmis likumīgi, jo pierādījumu par to, ka viņam attiecīgajā laika
periodā bijuši citi ienākumi, nav.
[7] Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, atsaucoties uz
Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos tiesai norādītajiem argumentiem.
Motīvu daļa
[8] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus to kopsakarībā ar administratīvā
procesa dalībnieku argumentiem un paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums
ir nepamatots un noraidāms.
[9] Tiesa konstatē lietā turpmāk norādītos faktiskos apstākļus.
[9.1] 2005.gada 24.februārī pieteicējs VSAA Daugavpils nodaļā
iesniedzis iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai (lietas 27.lapa).
[9.2] Ar VSAA Daugavpils nodaļas 2005.gada 8.marta lēmumu
Nr.1072 pieteicējam piešķirts bezdarbnieka pabalsts no 2005.gada 24.aprīļa
(lietas 28.lapa).
[9.3] 2007.gada 28.decembrī NVA Daugavpils filiāles Ilūkstes sektors
ar vēstuli Nr.20.12-6/25 informē VSAA Daugavpils nodaļu (lietas 35.lapa),
ka pieteicējs bezdarbnieka statusu zaudēja ar 2006.gada 5.februāri. Pieteicējs
nebija informējis NVA par darba attiecībām. NVA atzīst, ka pieteicējam
nebija tiesības atrasties bezdarbnieka statusā no 2005.gada 24.februāra līdz
2006.gada 5.februārim.
[9.4] No VSAA 2007.gada 24.septembra izziņas Nr.7/2131994
redzams, ka no 2004.gada 26.marta pieteicējs ir darba ņēmēja statusā /darba
vieta/ (lietas 29.lapa).
[9.5] 2008.gada 21.janvārī VSAA Daugavpils nodaļas vadītāja
pieņēma lēmumu Nr.559, ar kuru pieprasīja V.B. atmaksāt pārmaksāto
bezdarbnieka pabalstu Ls 1425,79 apmērā valsts sociālās apdrošināšanas
nodarbinātības speciālajā budžetā (lietas 9.-10.lapa).
[9.6] 2008.gada 17.martā, izskatot V.B. apstrīdēšanas iesniegumu,
VSAA direktore pieņēma lēmumu Nr.51-11/92/1724, ar kuru atstāja
negrozītu VSAA Daugavpils nodaļas vadītājas 2008.gada 21.janvāra lēmumu
Nr.559 (lietas 14.-18.lapa).
[10] Likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 3.panta pirmā
daļa noteic, ka tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir
personām, kuras Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajā
kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu (turpmāk arī — bezdarbnieks), ir
apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo
apdrošināšanu” un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs.
Šā likuma 10.panta trešā daļa noteic, ka bezdarbnieka pabalsta
izmaksu pārtrauc, ja persona zaudē bezdarbnieka statusu.
Minētā likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka bezdarbnieka
pabalstu piešķir personai, kas kļuvusi par bezdarbnieku pēc darba vai dienesta
attiecību izbeigšanas uz pašas uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, —
no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis visus dokumentus, kas apliecina
tiesības uz pabalstu, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa
iegūšanas dienas. Savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka bezdarbnieka
pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksu
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas
aģentūra. Dokumentus, kas apliecina tiesības uz bezdarbnieka pabalstu un
apbedīšanas pabalstu, nosaka Ministru kabinets.
Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta c)
apakšpunkts noteic, ka darba ņēmējs ir Saeimas deputāts, pašvaldības
deputāts, Ministru kabineta loceklis, komercsabiedrības valdes, padomes
loceklis, prokūrists, kontrolieris, kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas
dod tiesības uz atlīdzību.
Noteikumu Nr.32 13.punkts noteic, ka likuma „Par apdrošināšanu
bezdarba gadījumam” 13.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā gadījumā
bezdarbnieka pabalstu piešķir no pieprasījuma iesniegšanas dienas, bet ne
agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas un
bezdarbnieka pabalsts tiek izmaksāts par to bezdarba periodu, kurā pabalsta
pieprasītājs nav darba attiecībās, pēc tam, kad no Nodarbinātības valsts
aģentūras attiecīgā rajona vai pilsētas filiāles par to ir saņemts apstiprinājums
un aģentūras nodaļā no Valsts ieņēmumu dienesta ir saņemtas darba devēja
iesniegtās ziņas par darba ņēmēja statusa zaudēšanu.
Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt
zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
[11] Tiesa, pamatojoties uz lietā esošajiem materiāliem, kā arī
noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, secina, ka lietā
nav strīda, ka pieteicējam laika periodā no 2005.gada 24.februāra līdz
2006.gada 5.februārim bija piešķirts bezdarbnieka statuss, ka pieteicējs no
2005.gada 24.aprīļa līdz 2006.gada 23.janvārim saņēma bezdarbnieka
pabalstu. Nav strīda arī par faktu, ka pieteicējs ir ievēlēts /darba vieta/ valdē
no 2004.gada 26.marta.
Atbildētājs savu Lēmumu ir pamatojis ar, ka pēc VSAA rīcībā esošās
informācijas, pieteicējs laika periodā, kad tika saņemts bezdarbnieka pabalsts,
bija reģistrēts kā darba ņēmējs /darba vieta/. Pieteicēja pārstāvis paskaidroja,
ka ar /darba vieta/ pieteicējam nebija noslēgts darba līgums, ka nekādu
atalgojumu pieteicējs nesaņēma, līdz ar to pieteicējam bija likumīgas tiesības
saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Tātad lietā ir strīds par to, vai atbildētāja pamatoti pieņēma Lēmumu
par Ls 1425,79 apmērā pārmaksas atmaksu, sakarā ar to, ka pieteicējs laika
periodā, kad saņēma bezdarbnieka pabalstu, atradās darba ņēmēja statusā
/darba vieta/.
[12] APL 103.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvā procesa tiesā
būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes
faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības
ietvaros (..).
Lai konstatētu, vai administratīvais akts ir tiesisks, tiesai jānoskaidro,
vai administratīvais akts ir pietiekoši pamatots. Lai to noskaidrotu atbilstoši
APL 250.panta otrajai daļai, tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu,
spriedumā ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ir ietvērusi
administratīvajā aktā.
[13] Tiesa konstatē, ka atbildētājs Lēmumu pamato ar to, ka saskaņā ar
VID sniegto informāciju pieteicējs ir reģistrēts kā darba ņēmējs /darba vieta/
no 2004.gada 26.marta. Tāpat tiesa konstatē, ka uz bezdarbnieka pabalsta
piešķiršanas laiku 2005.gada 24.aprīlī VSAA rīcībā nebija informācijas, ka
pieteicējs ir reģistrēts darba ņēmēja statusā /darba vieta/, ka minētā
informācija kļuva zināma atbildētājai, veicot iesnieguma par vecuma pensijas
piešķiršanu pārbaudi un tika konstatēts, ka informācija VID par pieteicēja
darba ņēmēja statusu tika iereģistrēta tikai pēc audita pārbaudes minētajā
sabiedrībā. No VSAA 2007.gada 24.septembra izziņas Nr.7/2131994
redzams, ka pieteicējs ir darba ņēmējs, kurš pakļauts visiem apdrošināšanas
veidiem, vienlaicīgi no izziņas redzams, ka apdrošināšanas iemaksas par laika
periodu, kad tika saņemts bezdarbnieka pabalsts, nav veiktas.
[14] Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta
2.punkta c) apakšpunktu valdes loceklis ir darba ņēmējs.
Kā secināms no Lursoft datu bāzes datiem, pieteicējs ir ievēlēts par
/darba vieta/ valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi
2004.gada 25.martā.
No VID reģistrētās informācijas (lietas 36.lapa) redzams, ka pieteicējs
ir darba ņēmējs /darba vieta/, kurš ir apdrošināms atbilstoši visiem valsts
sociālās apdrošināšanas veidiem.
No NVA Daugavpils filiāles Ilūkstes sektora 2007.gada 28.decembra
vēstules Nr.20.12-6/25 secināms, ka pieteicējs nebija informējis NVA par
darba attiecībām. Tādējādi secināms, ka pieteicējs, reģistrējoties NVA
bezdarbnieka statusa iegūšanai, ir maldinājis NVA, neinformējot par savu
atrašanos darba ņēmēja statusā (kā valdes loceklis) /darba vieta/.
[14.1] Kā secināms no pieteicēja pārstāvja paskaidrojumiem tiesas
sēdē, pieteicējam darba līgums ar /darba vieta/ nebija noslēgts, ka sabiedrības
valdes locekļa amatā viņš tika ievēlēts, taču atalgojumu par to nesaņēma.
Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6.panta pirmā daļa noteic,
ka darba ņēmēji ir sociāli apdrošināmi atbilstoši visiem sociālās
apdrošināšanas veidiem. Savukārt minētā likuma 13.panta otrā daļa noteic, ka
katru darba ņēmēju, kurš ieguvis (..) šā likuma 1.panta 2.punktā noteikto
darba ņēmēja statusu, darba devējs reģistrē VID pēc darba devēja
reģistrācijas vietas.(..).
Kā secināms no VSAA 2007.gada 24.septembra izziņas Nr.7/2131994,
par darba ņēmēju laika periodā, kad pieteicējs saņēma bezdarbnieka pabalstu,
nav veiktas sociālās iemaksas, taču no lietas materiāliem kopumā un procesa
dalībnieku paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka darba devējs – /darba vieta/
nav savlaicīgi sniedzis informāciju par darba ņēmējiem sabiedrībā, kā arī
attiecīgi nav veicis maksājumus, par ko VID sabiedrībai ir piemērojos soda
sankcijas. Līdz ar to apstāklis, ka nav veiktas sociālās iemaksas, šajā
gadījumā nevar būt par pamatu Lēmuma atcelšanai.
[14.2] Attiecībā uz pieteicēja argumentu, ka pieteicējam ar /darba
vieta/ nebija noslēgts darba līgums, tiesa norāda, ka valdes locekļi sabiedrībā
tiek ievēlēti un uz vēlētām amatpersonām neattiecas Darba likuma normas
attiecībā uz rakstveida darba līguma noslēgšanu.
[14.3] Kā secināms no pieteicēja pārstāvja paskaidrojumiem tiesas
sēdē, lēmums par audita rezultātiem nav ticis pārsūdzēts, ka pieteicējs nav
vērsies ar iesniegumu ne VID, ne /darba vieta/, lai atrisinātu radušos situāciju
arī pēc tam, kad pieteicējam kļuva zināms, ka viņš VID ir reģistrēts kā darba
ņēmējs.
[15] Tiesa secina, ka pieteicējs nav iesniedzis attaisnojošus
pierādījumus bezdarbnieka pabalsta pārmaksas neaprēķināšanai. Tiesai nav
pamata apšaubīt NVA sniegto informāciju par to, ka pieteicējs, reģistrējoties
NVA bezdarbnieka statusa iegūšanai, nav ziņojis par atrašanos valdes locekļa
(darba ņēmēja) statusā /darba vieta/, tāpat tiesai nav pamata apšaubīt VID
reģistrētās informācijas likumību par pieteicēju kā darba ņēmēju.
[16] No lietā konstatētajiem apstākļiem tiesa secina, ka pieteicējs,
stājoties uzskaitē NVA nav informējis, ka viņš ir ievēlēts par valdes locekļi
/darba vieta/, līdz ar to uz šo maldinošo ziņu pamata un /darba vieta/
savlaicīgi nesniegtās informācijas dēļ, tika pieņemts lēmums par
bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.
Ievērojot minēto, tiesa secina, ka atbildētājs pamatoti secinājis, ka
pieteicējam bezdarbnieka pabalsts izmaksāts nepamatoti par laika periodu,
kurā viņš ir bijis gan bezdarbnieka, gan darba ņēmēja statusā.
[17] Attiecībā uz pieteicēja argumentu, ka VSAA lēmumos nav minēts
neviens NVA lēmums, no kura izrietētu, ka laika periodā no 2005.gada
24.februāra līdz 2006.gada 23.janvārim pieteicējam būtu bijis atņemts
bezdarbnieka statuss, tiesa norāda, ka lietā nav strīda par to, ka minētajā laika
periodā pieteicējam bezdarbnieka statuss nebija atņemts. Tiesa arī norāda, ka
VSAA, pieņemot Lēmumu, nav lēmusi par bezdarbnieka statusa atņemšanu,
bet gan par nepamatoti izmaksātā bezdarbnieka pabalsta atmaksu. Līdz ar to
nav pamatots pieteicēja arguments, ka Lēmums uzskatāms par prettiesisku, jo
saskaņā ar APL normām likumīgā spēkā esošu kompetentas iestādes lēmumu
atcelt citai, nekompetentai iestādei nav tiesību. Tāpat nav pamatots pieteicēja
arguments, ka VSAA lēmumu pieņemšanai prettiesiski izmantoja tādu iestāžu
izziņas un vēstules, kurām likums nepiešķir tiesības atcelt NVA pieņemtos
lēmumus. No lietas apstākļiem nav secināms, ka ar kādu iestāžu izziņām vai
vēstulēm būtu atcelts kāds NVA pieņemtais lēmums.
[18] Izvērtējot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tiesa secina, ka
Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums kā nepamatots ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-
290.pantu, 291.panta pirmo daļu tiesa
nosprieda :
noraidīt V.B. pieteikumu par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras
2008.gada 17.marta lēmuma Nr.51-11/92/1724 „Par bezdarbnieka pabalsta
pārmaksas atgūšanu” atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā divdesmit dienu laikā no
sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot
apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.
Tiesnese S.Pujāte