Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C13038714 / C-0387-14 Generato dall'IA

Court orders monthly child support payment and waives state fees for respondent in small claims case.

Numero d'incarto C13038714 / C-0387-14
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the respondent's failure to appear and ordered the plaintiff to receive EUR 96 monthly for the child's support. The court found the plaintiff's service by mail valid under the Civil Procedure Law and noted the respondent's non-compliance with prior agreements. Consequently, the court awarded the claim while partially exempting the respondent from state court fees due to their minor child's dependency.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Procedure Law Art. 56.1; Art. 250.21; Art. 250.25; Civil Law Art. 219: Service by mail constitutes valid notification; failure to submit written explanations does not hinder judgment; child support is payable until the child reaches majority; state fees may be partially waived for respondents with minor children.

Parole chiave

Generato dall'IA
child support enforcement small claims procedure service by mail state court fees waiver minor child dependency written explanation waiver immediate execution notificazione postale irregolare

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Procedure Law Art. 56.1
Civil Procedure Law Art. 250.21
Civil Procedure Law Art. 250.25
Civil Procedure Law Art. 42
Civil Procedure Law Art. 35
Civil Procedure Law Art. 43
Civil Procedure Law Art. 204.1
Civil Procedure Law Art. 205
Civil Law Art. 219
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr.C13038714

387/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2014.gada 15.jūlijā

Dobeles rajona tiesa

tiesnese I.Kovaļova,

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 10.maijā prasītāja /pers. A/, pamatojoties uz Civillikuma 177., 179.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra

noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, cēlusi Dobeles rajona tiesā maza apmēra prasību pret

/pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus meitas /pers. C/ uzturam EUR 96

mēnesī.

Prasības pieteikumā prasītāja cita starpā norāda, ka atbildētājs uzturlīdzekļus bērna uzturam nesniedz regulāri, kā arī nepilda

vienošanos pie notāra (no 2011.gada 28.decembra). Uzturlīdzekļi ir nepieciešami, lai meitu apģērbtu, paēdinātu, izglītotu. Prasītāja ar

atbildētāju 2012.gada 27.janvārī šķīra laulību pie notāra.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam uz viņa deklarēto dzīvesvietu 2014.gada 13.maijā nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu sniegšanai, kurā izskaidrotas pušu civilprocesuālās tiesības. Tiesas sūtītais

dokuments saņemts atpakaļ kā neizsniegts ar pasta atzīmi, ka atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas termiņš. Taču saskaņā ar

Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, izņemot tā

devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par

attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta

sūtījumu. Saskaņā ar minētā panta otro daļu tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi

un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu. Līdz ar to uzskatāms, ka atbildētājam ir paziņots par prasības pieteikuma saturu. Kā arī līdz sprieduma taisīšanai

lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojuma

neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir

savlaicīgi paziņots, nosūtot informatīvu vēstuli 2014.gada 1.jūlijā ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas norādīto dzīvesvietas adresi un

atbildētāja deklarēto dzīvesvietu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Prasības pieteikumam pievienotā dzimšanas apliecības kopija apstiprina, ka /pers.C/ dzimusi /datums/, kuras vecāki norādīti /pers.

B/ un /pers. A/.

Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu.

Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir

tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem

vai abiem vecākiem.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piektās daļas noteikumiem minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums

katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī

noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”

katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt savam bērnam minimālos uzturlīdzekļus šādā

apmērā: līdz septiņu gadu vecumam 25 % apmērā, no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā

no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo

stundas tarifa likmi” minimālā mēnešalga no 2014.gada 1.janvāra sastāda 320 euro.

Rakstveida paskaidrojumi par celto prasību no atbildētāja tiesā nav saņemti.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse. Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietā nav strīds par to, ka prasītāja īsteno bērna ikdienas aprūpi un uzraudzību, ka atbildētājam kā

bērna tēvam ir jāpiedalās bērna uzturēšanā un jāmaksā uzturlīdzekļi. Tāpat tiesa uzskata, ka prasītājas pieprasītais uzturlīdzekļu

apmērs neprasa vērtēt atbildētāja mantisko stāvokli, jo tas ir atbilstošs minimālo uzturlīdzekļu apmēram, kuru katram vecākam,

neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa, ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam.

Ņemot vērā bērna intereses, tiesa uzskata, ka uzturlīdzekļi nosakāmi atbilstoši valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēram un

jānosaka procentu izteiksmē, jo minimālās darba algas apmērs ir mainīgs, tādēļ, mainoties minimālās darba algas apmēram, bērns

uzreiz varēs saņemt lielāku uzturlīdzekļu summu. Turklāt uzturlīdzekļu apmērs, kas noteikts procentos no Ministru kabineta noteiktās

minimālās darba algas, dod iespēju precīzi noteikt uzturlīdzekļu summu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr. SKC-556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas Republikas

Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām

attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas

brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Līdz ar to tiesa uzskata, ka ar tiesas

spriedumu uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma sākuma brīdi var noteikt prasības celšanas brīdi.

Tiesa ņem vērā, ka 2011.gada 28.decembrī puses ir noslēgušas vienošanos, kura ietver arī pušu vienošanos par maksājamo

uzturlīdzekļu apmēru ne mazāk kā Ls 100 jeb EUR 142,29 meitas /pers. C/ uzturam.

Vienošanās ir spēka esoša un tā nav apstrīdēta.

Taču tiesa ņem vērā judikatūru un konkrēti Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 29.augusta spriedumā lietā Nr. SKC – 556 izteikto

atziņu, ka „vecāku vienošanās par uzturlīdzekļu piedziņas apmēru neliedz prasītājai celt prasību par uzturlīdzekļu apmēra

palielināšanu, mainoties apstākļiem, kas ietekmē maksājuma apmēru (Civillikuma 177.,179.pants)”.

Līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā piedzenami uzturlīdzekļi meitas /pers. C/ uzturam EUR 96 apmērā mēnesī, bet ne mazāk par

iepriekš norādītajos Ministru kabineta noteikumos noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.

Ievērojot to, ka vecāku (prasītājas) aizgādība pār bērnu beidzas ar bērna pilngadības sasniegšanu (Civillikuma 219.pants), pēc kuras

bērns pats iegūst pilnīgu tiesībspēju, uzturlīdzekļi par labu prasītājai bērna uzturam piedzenami līdz bērna pilngadībai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami

no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Valsts nodevas apmērs ir nosakāms atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punkta un 34.panta pirmās daļas

1.punkta a) apakšpunkta prasībām un sastāda EUR 172,80 (EUR 96 x 12 = EUR 1152; EUR 1152 x 15% = EUR 172,80). Ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma un tiesas pavēstu nosūtīšanu sastāda EUR 6,28 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta ceturto daļu tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai

daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu

vai sadala to termiņos.

Ņemot vērā, ka atbildētāja apgādībā ir nepilngadīgs bērns, tiesa atzīst, ka atbildētājs ir daļēji atbrīvojams no valsts nodevas

nomaksas, nosakot to nomaksāt EUR 96 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai

izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu spriedumā nosakāms, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu

izpildāms nekavējoties.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. - 193., 204.1 pantu, 205.panta pirmās daļas 1.punktu un 250.25pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, meitas /pers.

C/, personas kods /personas kods/, uzturam EUR 96 (deviņdesmit seši euro) mēnesī, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru

kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot no 2014.gada 10.maija līdz bērna pilngadībai.

Atbrīvot /pers.B/, personas kods /personas kods/, no valsts nodevas EUR 76,80 apmērā samaksas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos tiesas izdevumus - valsts nodevu EUR 96 (deviņdesmit seši

euro) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 6,28 (seši euro 28 centi).

Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Noteikt daļā par tiesas izdevumu piedziņu sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas. Noteikt, ka labprātīgas sprieduma izpildes termiņā valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu apstiprinoši

dokumenti iesniedzami Dobeles rajona tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2014.gada

15.jūlija, iesniedzot apelācijas sūdzību Dobeles rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Kovaļova