Court partially allowed insurance recovery claim, dismissing pre-judgment interest but awarding post-judgment interest.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court partially dismissed the insurance company's claim for damages against a driver who caused a traffic accident without liability insurance. While the court rejected the request for pre-judgment interest due to a dispute over the exact debt amount, it awarded the remaining principal damages, state fees, and court costs. The decision established that post-judgment interest is legally mandated to run from the date the judgment becomes effective until payment.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 193.pants; 2041.pants; 25027.pants: A court may partially satisfy a claim for damages by awarding the principal sum and post-judgment interest while dismissing pre-judgment interest when the exact debt amount is disputed.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.C26262716
Spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnesis D.Zamjatins
2017.gada 18.jūlijā izskatīja rakstveida procesā Rēzeknē, Dārzu ielā 24
civillietu: biedrība „Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par zaudējuma piedziņu, un
konstatēja:
prasītājs griezies tiesā ar prasību piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam zaudējumus EUR 995,49, likumiskos procentus EUR 53,22,
samaksāto valsts nodevu EUR 157,31, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, noteikt tiesības prasītājam par laiku līdz sprieduma izpildei
saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda summas; parādsaistību summu ieskaitīt biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju
birojs” norēķinu kontā /konta numurs/, AS “Swedbank”.
Aprakstošā daļa
Prasības pieteikumā prasītājs norādīja, ka 2006.gada 26.novembrī notika ceļu satiksmes negadījums (turpmāk tekstā – CSNg), kurā tika iesaistīts
atbildētājs kā transportlīdzekļa Nissan Terrano, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājs. Par vainīgo Ceļu satiksmes noteikumu
neievērošanā un CSNg izraisīšanā tika atzīts atbildētājs.
Par šo CSNg faktu tika izsniegta Valsts policijas izziņa par ceļu satiksmes negadījumu. CSNg rezultātā tika nodarīti zaudējumi SIA “/Nosaukums
A/” piederošajam un SIA /Nosaukums B/ turējumā esošajam transportlīdzeklim Lexus RX 350, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un
pamatojoties uz transportlīdzekļa apskates protokolu, SIA “/Nosaukums C/” pēcavārijas novērtējuma aktu un proforma-avansu Nr.701100, sertificēta
eksperta /pers. E/ transportlīdzekļa zaudējumu aprēķinu, SIA “/Nosaukums A/” izziņu par apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu, AAS “Parekss
apdrošināšanas kompānija” 2007.gada 2.martā veica apdrošināšanas atlīdzības izmaksu Ls 620,98 apmērā, ko apstiprina maksājuma uzdevums
Nr.34063.
Atbildētājs kā Nissan Terrano, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, īpašnieks nebija apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību. Latvijas
Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs 2008.gada 1.februārī pieņēmis lēmumu Nr.0115/T-516/2007 atlīdzināt AAS “Parekss apdrošināšanas
kompānija” atlīdzības summu Ls 639,14 jeb EUR 909,41 kopsummā, t.sk. par transportlīdzekļa bojājumiem Ls 620,98 un atlīdzību lietas
administrēšanas izdevumi Ls 18,16.
Prasītājs 2008.gada 19.jūnijā, 2010.gada 7.aprīlī, 2015.gada 12.augustā un 2015.gada 25.septembrī nosūtīja atbildētājam pretenzijas ar lūgumu
segt zaudējumus, norādot, ka pretējā gadījumā prasītājs nodos augstāk minētās parādsaistības parādu piedziņas uzņēmumam vai vērsīsies tiesā ar
prasības pieteikumu par zaudējumu piedziņu. Apmaksa netika veikta.
Prasītājs pilnvarojis SIA “Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja iepriekšminētos zaudējumus, līdz ar ko prasītājam radušies papildus
zaudējumi fiksētās maksas Ls 60,50 (EUR 86,08) apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā.
SIA “Julianus Inkasso Latvija” no savas puses 2015.gada 19.novembrī nosūtīja atbildētājam pretenziju ar lūgumu veikt samaksu līdz 2015.gada
26.novembrim, brīdinot, ka pretējā gadījumā tiks celta prasība par zaudējumu, likumisko procentu un ar zaudējumu piedziņu saistīto izdevumu un tiesas
izdevumu piedziņu. Apmaksa netika veikta.
Prasītājs par laika periodu no 2015.gada 26.novembra līdz 2016.gada 17.novembrim aprēķināja atbildētājam likumiskos procentus, kas sastāda
EUR 53,22.
Zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanas izdevumi EUR 86,08 apmērā OCTA likuma 51.panta trešās daļas 1.punkta izpratnē ir izdevumi, kas
prasītājai radušies atgūstot no Garantijas fonda izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību regresa kārtībā (LR Augstākās tiesas Civillietu departamenta
2015.gada 30.jūnija spriedums lietā Nr.SKC-0093/2015).
Prasība pamatota ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta otrās daļas 1.punktu,
51.panta trešās daļas 1.punktu, Civillikuma 3., 1759., 1765., 1775., 1779., 1784., 1895.pantu.
Prasītājs lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav lūdzis.
Atbildētājam likumā noteiktā kārtībā tika nosūtīts prasības pieteikums un aicinājums sniegt paskaidrojumus, kā arī par lietas izskatīšanu atbildētājam
bija paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot visus paziņojumus uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu.
Atbildētājs, tiesas noteiktā termiņā, paskaidrojumus sakarā ar celto prasību nav sniedzis, uzklausīšanu tiesas sēdē nav lūdzis. Saskaņā ar Civilprocesa
likuma 25021.panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Motīvu daļa
Tiesa, novērtējusi visus lietā esošos pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Ar izziņu par CSNg (lietas 11.lapa) ir pierādīts, ka 2006.gada 26.novembrī notika ceļu satiksmes negadījums, kurā tika iesaistīti transportlīdzekļi
Nissan Terrano, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ko vadīja /pers. A/, un Lexus RX 350, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas
numurs/, kuram stāvošajam uzbrauca atbildētājs, atstājot notikuma vietu. Par CSNg izraisītāju atzīts transportlīdzekļa Nissan Terrano, valsts reģistrācijas
numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājs, tas ir, atbildētājs.
Lietā nav strīda par to, ka uz ceļu satiksmes negadījuma brīdi transportlīdzekļa Nissan Terrano, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,
īpašnieks nebija veicis transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.
Ceļu satiksmes likuma 44.panta otrajā daļā noteikts, ka par transportlīdzekļa ekspluatācijas rezultātā nodarīto zaudējumu atbild transportlīdzekļa
īpašnieks vai valdītājs, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ.
2007.gada 1.februārī sertificēts eksperts sastādīja transportlīdzekļa apskates protokolu un zaudējumu aprēķinu (lietas 17.lapa), pamatojoties uz
ko, prasītājs Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs 2008.gada 1.februārī pieņēmis lēmumu Nr.0115/T-516/2007 atlīdzināt AAS “Parekss
apdrošināšanas kompānija” atlīdzības summu Ls 639,14 jeb EUR 909,41 kopsummā, t.sk. par transportlīdzekļa bojājumiem Ls 620,98 un atlīdzību
lietas administrēšanas izdevumi Ls 18,16 (lietas 23.-24.lapa). Zaudējumu apmērs apstiprināts ar AS “Wess” rēķinu (lietas 16.lapa) un pēcavarijas
novērtējuma aktu (lietas 15.lapa), . Veikto maksājumu apstiprina maksājuma uzdevums Nr.190 (lietas 25.lapa).
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta otrās daļas 1.punkts nosaka prasītāja
tiesības sniegt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku, ja tas nav apdrošinājis īpašnieka
civiltiesisko atbildību.
Tādējādi, konstatējot, ka prasītājs – biedrība „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” atlīdzinājis AAS ,,Parekss apdrošināšanas
kompānija” CSNg bojātās automašīnas īpašniekam izmaksāto atlīdzību, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas likuma 31.panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā, tiesa secina, ka prasītājs ieguvis atprasījuma (regresa) tiesību pret personu, kas atbildīga
par zaudējumu rašanos un nav apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību.
Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasījums šajā daļā apmierināms un no atbildētāja prasītāja labā piedzenami zaudējumi EUR 909,41, ko veido atlīdzības
samaksa AAS ,,Parekss apdrošināšanas kompānija” par transportlīdzekļa Lexus RX 350, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, bojājumiem.
Attiecībā uz prasījumu par zaudējumu EUR 25,84 piedziņu, kurus veido ar lietas administrēšanu saistītie izdevumi, tiesa atzīst to par nepamatotu un
noraidāmu sekojošo apsvērumu dēļ:
Prasītājs norāda, ka viņam radās zaudējumi sakarā ar AAS ,,Parekss apdrošināšanas kompānija” apdrošināšanas atlīdzību lietas administrēšanas
izdevumu segšanu (pieteikuma pieņemšana, klientu apkalpošana, nepieciešamības gadījumā - ekspertīzes veikšana, apdrošināšanas atlīdzības izmaksas
veikšanai nepieciešamo dokumentu sagatavošana, izprasīšana un to apkopošana apdrošināšanas atlīdzību lietā) EUR 25,84 apmērā.
Zaudējumu (administrēšanas izdevumu) summas EUR 909,41 apmērā pārskaitīšanu AAS “Parekss apdrošināšanas kompānija” prasītājs ir
pierādījis ar lietas materiāliem pievienoto 2008.gada 8.februāra maksājuma uzdevumu Nr.90 (lietas 25.lapa).
Minētā prasījuma pamatošanai prasītājs atsaucies inter alia uz:
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51.panta trešās daļas 1.punktu, kas nosaka,
ka no Garantijas fonda līdzekļiem sedz izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo
likumu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, un izdevumus, kas radušies, atgūstot no Garantijas
fonda izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības regresa kārtībā; un
2005.gada 28.februāra līgumu Nr.TAB-SAD-1 “Par savstarpējo sadarbību atlīdzību lietu administrēšanā”; un
Civillikuma 1759., 1779. un 1784.pantu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2015.gada 30.jūnija spriedumā lietā Nr.SKC-0093/2015 norādīja, “…pildot ar
likumu noteikto pienākumu nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību (OCTA likuma 44. panta pirmā
daļa), LTAB Garantijas fonda līdzekļus izlieto ne tikai apdrošināšanas atlīdzības izmaksai, bet arī ar to saistītu pasākumu finansēšanai.
Šie izdevumi tāpat kā trešajai personai izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība rada prasītājai mantiski novērtējamu pametumu jeb
zaudējumus. Līdz ar to pretēji spriedumā atzītajam nav juridiskas nozīmes apstāklim, ka ceļu satiksmes negadījumā bojātā transportlīdzekļa
īpašniekam izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir mazāks nekā prasības pieteikumā norādītā summa, kurā ietverti arī citi izdevumi,
jo strīds risināms, ievērojot OCTA likumā paredzētās regresa prasības mērķi un piemērojot Civillikuma Saistību tiesību daļas 8.nodaļā
iekļautās tiesību normas, kas regulē katra mantiski novērtējama pametuma jeb zaudējumu atlīdzināšanas kārtību”.
Minētais acīmredzami ir tulkojams tādējādi, ka prasītāja prasījums par administrēšanas izdevumu atlīdzināšanu var būt pamatots, ja prasītājs ir
pierādījis visus zaudējumu atlīdzināšanai nepieciešamus priekšnoteikumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi
pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no
vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība un to apmērs; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību [sk.: Augstākās tiesas
Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 2.aprīļa spriedums lietā Nr.SKC – 143].
Tiesa, apmierinot prasījumu par zaudējumu EUR 883,58, ko veido atlīdzības samaksa AAS ,,Parekss apdrošināšanas kompānija” par
transportlīdzekļa bojājumiem, piedziņu, atzina, ka atbildētājs izdarīja neattaisnojamo darbību, kas noveda pie prasītāja zaudējumu rašanās, līdz ar to
zaudējumu par lietu administrēšanu pamatā ir jau agrāk pierādīta tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība.
Zaudējumu esamība pierādīta ar 2008.gada 8.februāra maksājuma uzdevumu Nr.190 (lietas 25.lapa). Tā, maksājuma uzdevumā par maksājuma
mērķi ir norādīts “TAB lieta nr.T-516/2007, faktūrrēķins Nr.TAB-SAD-26-67-000109”. Savukārt Administrēšanas rēķinā Nr.TAB-SAD-26-67-
000109 (lietas 24.lapa) ir norādīts administrēšanas summas apmērs Ls 93,15, kas nekā citādi nav pamatots.
2005.gada 28.februāra līguma Nr.TAB-SAD-1 “Par savstarpējo sadarbību atlīdzību lietu administrēšanā” 3.3.punktā ir izskaidrots, kādas
darbības ietilpst atlīdzību lietu administrēšanā:
3.3.1. pieteikumu par CSNg pieņemšana;
3.3.2. mantai nodarīto zaudējumu novērtēšana;
3.3.3. personai nodarīto zaudējumu novērtēšana;
3.3.4 dokumentu pieprasīšana un apkopošana atlīdzību lietā;
3.3.5. CSNg apstākļu izvērtēšana;
3.3.6. rakstveida informācijas nosūtīšana apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam;
3.3.7. apdrošināšanas atlīdzības izmaksa.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. […]. No lietā iesniegtajiem pierādījumiem nevar secināt kādas tieši no minētajām darbībām apdrošinātājs, prasītājs
vai viņu pilnvarotās personas ir veikuši un cik precīzi šīs darbības izmaksāja.
Zaudējumu atlīdzināšana ir galvenais civiltiesiskais līdzeklis tiesisku aizskārumu seku novēršanai, tāda mantiskā stāvokļa atjaunošanai vai
nodrošināšanai, kāds būtu, ja nebūtu noticis tiesībpārkāpums [sk.: Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā
redakcijā. Rīga 1998, 266.lpp.]. Tieši tādēļ zaudējumu piedziņas prasījuma apmierināšanai ir nepieciešams pierādīt zaudējumu apmēru, neatkarīgi no tā
vai zaudējumi radušies sākotnēji vai veicot atgūšanu regresa ceļā, kā arī, lai zaudējumu atlīdzināšana sasniegtu likumā paredzēto mērķi un kompensētu
tieši tos izdevumus, kas bija vērsti uz mantiska stāvokļa, kas bija pirms tiesībpārkāpums noticis, atjaunošanu, nepieciešams, lai no pierādījumiem būtu
izsecināma cēloņsakarība starp zaudējumiem un tiesībpārkāpumu.
Tomēr, nezinot, kādus tieši izdevumus cieta prasītājs, šo mērķi sasniegt nevar, un prasījuma par administrēšanas izdevumu piedziņu apmierināšana
pie šādiem apstākļiem būtu Civilprocesa likuma 190.panta otrās daļas, kas noteic, ka tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar
pierādījumiem lietā. […], pārkāpums, jo būtu balstīts uz pieņēmumu, ka prasījuma par administrēšanas izdevumu piedziņu summa ir pilnībā novirzīta
2005.gada 28.februāra līguma Nr.TAB-SAD-1 “Par savstarpējo sadarbību atlīdzību lietu administrēšanā” 3.3.punkta apakšpunktos norādītajām
darbībām.
Līdz ar to prasība daļa par administrēšanas izdevumu EUR 25,84 apmērā atlīdzināšanu ir noraidāma kā nepierādīta.
Pēc tiem pašiem motīviem ir noraidāms prasījums par administrēšanas izdevumu tiesvedības procesā EUR 86,08 apmērā piedziņu.
Izdevumu apmēra pierādīšanai prasītājs iesniedza 2011.gada 23.novembra maksājuma uzdevumu Nr.951 (lietas 49.lapa), tomēr to apmērs ir
apšaubāms.
Tā, minētājā maksājuma uzdevumā par maksājuma mērķi ir norādīts “Rēķins Nr.18992 (Tiesvedība)”. Savukārt Faktūrrēķinā Nr.18992 no
17.11.2016. (lietas 48.lapa) ir norādīts administrēšanas summas apmērs lietā Nr.T-516/2007, /pers. A/ […] – EUR 71,14.”. Ņemot vērā, ka:
sadarbība starp prasītāju un SIA “Julianus inkasso Latvija” tiek pamatota arī ar 2008.gada 3.novembra sadarbības līgumu Nr.00910-10-08,
saskaņā ar kura 1.1.punktu SIA “Julianus inkasso Latvija” veic izmaksāto no Garantijas fonda izmaksāto naudas līdzekļu atgūšanu no personām,
pret kurām prasītājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību (pakalpojuma apraksts pievienots Līguma 1.pilikum;
minētā līguma 1. un 2.pielikuma 1.3.punktā noteikta fiksēta maksa par vienu zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā;
minētā līguma 1. un 2.pielikuma 2.punktā norādīts, ka minētā līguma 1. un 2.pielikuma 1.3.punktā minētajā maksā nav iekļauti tiesāšanās
izdevumi,
tiesa uzskata, ka no prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem nevar izsecināt cēloņsakarību starp šiem izdevumiem un atbildētāja izdarīto
tiesībpārkāpumu.
Tiesa uzskata, ka prasījums par likumisko procentu piedziņu EUR 53,22 apmērā ir noraidāms.
Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Savukārt Civillikuma 1759.panta 1.punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata […] par katru parāda
samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Tomēr nokavējuma procenti ir maksa par naudas vai cita kapitāla lietojumu pēc tam, kad iestājies maksājuma pienākumus. Līdz tiesas galīgā
sprieduma lietā likumīgā spēkā stāšanās brīdim strīds starp pusēm par zaudējuma piedziņu un tā apmēru turpinās. Judikatūrā, kas izveidojusies, iztulkojot
tiesību normas par procentu saistības izcelšanos, atzīts, ka, pastāvot starp pusēm strīdam par maksājamo naudas summu, Civillikuma 1759.panta
1.punkts nav piemērojams [sk.: Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 12.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-262, 2011.gada 21.decembra spriedumu
lietā Nr.455, 2012.gada 5.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-366, Civillietu departamenta 2014.gada 21.marta spriedums lietā Nr.SKC-135,
Augstākās tiesas Senāta 2016.gada 4.marta spriedumu lietā Nr.SKC-40.].
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Tādējādi nav pamata likumisko procentu
piedziņai līdz brīdim, ka spriedums stāsies likumīgā spēkā, līdz ar to prasība daļā par likumisko procentu piedziņu EUR 53,22 apmērā par laiku no
2015.gada 26.novembra līdz 2016.gada 17.novembrim ir noraidāma.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu, tiesa norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)
saņemt procentus, minot to apmēru.
Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Ņemot vērā augstākminēto, tiesa uzskata, ka ir likumīgs pamats noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt
procentus – 6% gadā apmērā no zaudējumu summas. Procentu pieauguma aprobežojums paredzēts Civillikuma 1763.pantā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenama valsts nodevas proporcionālā daļā EUR 132,54 apmērā un ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekš teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.pantu, 2041.pantu, 25027.pantu, tiesa
nosprieda:
biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” prasību pret /pers. A/ par zaudējumu piedziņu apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”, reģistrācijas numurs
40008084453, labā zaudējumus EUR 883,58, valsts nodevas proporcionālo daļu EUR 132,54, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, kopā
EUR 1020,82 (viens tūkstotis divdesmit un 82/100 euro), parādsaistību summu ieskaitot biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”
norēķinu kontā/konta numurs/, AS “Swedbank”.
Noteikt biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” tiesības saņemt likumiskos procentus – 6% (seši procenti) gadā par laiku no šī
sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei vai izsoles dienai.
Prasību daļā par likumisko procentu EUR 53,22 apmērā piedziņu par laiku no 2015.gada 26.novembra līdz 2016.gada 17.novembrim un daļā par
administrēšanas izdevumu EUR 111,92 apmērā noraidīt.
Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no šī sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā divdesmit dienu laikā apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā
noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis: