Court dismisses claim against apartment owner for management fees as services did not meet legal standards.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the administrator's claim for management fees against an apartment owner. The administrator argued that fees were due for services rendered under a management contract, while the owner contested the nature of the work performed. The court ruled that the administrator failed to provide actual management services and acted in bad faith by seeking payment for administrative tasks rather than genuine property management.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Law; Good Faith Principle; Management Services: Fees for administrative tasks without actual management services are not recoverable as they fail to achieve the statutory goals of the Residential Property Management Law.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C28380013
Lietas arhīva Nr. C-1484-14/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 31.janvārī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas
tiesnese V.Vjatere
ar sekretāri K.Cirveli
piedaloties prasītāja maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Tele nami” pilnvarotā
pārstāvim /pers. A/, atbildētājai /pers. B/, atbildētājas pilnvarotajai personai /pers. C/
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Tele nami”
administratora /pers. D/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa.
2013.gada 22.jūlijā tiesā saņemts maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā –
SIA) „Tele nami” maksātnespējas procesa administratora /pers. D/ pilnvarotā pārstāvja /pers. A/ (turpmāk
Prasītājs) maza apmēra prasība pret /pers. B/ (turpmāk tekstā – Atbildētāja) par naudas piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada
10.jūnija spriedumu lietā Nr.C31371113 pasludināts SIA „Tele nami” maksātnespējas process, par
uzņēmuma maksātnespējas procesa administratoru ieceļot sertificētu administratoru /pers. D/.
Prasītājs, pamatojoties uz 2004.gada 7.septembrī ar valsts aģentūru „Mājokļu aģentūra” noslēgto
līgumu un 2010.gada 15.jūnijā ar VAS „Privatizācijas aģentūra” noslēgto pārjaunojuma līgumu par
dzīvojamo māju pārvaldīšanu, līdz 2013.gada 31.maijam bija dzīvojamās mājas ar nosaukumu
/Nosaukums D/, kas atrodas /adrese/, pārvaldnieks.
Atbildētāja ir dzīvokļa īpašuma Nr.16 un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma 774/12543
domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemes, kas atrodas /adrese/, mājas nosaukums /Nosaukums
D/-16, īpašniece.
Īpašuma tiesības Atbildētājai nostiprinātas Vilpulkas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/.
Pēc dzīvojamās mājas pārņemšanas apsaimniekošanā, pārvaldnieks visiem dzīvokļu īpašniekiem
piedāvāja noslēgt nekustamā īpašuma koplietošanā esošās daļas lietošanas kārtības un apsaimniekošanas
līgumus. Līgums starp pusēm noslēgts netika.
Neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir vai nav noslēdzis dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, tas
sedz dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamos izdevumus.
2013.gada 31.maijā starp VAS „Privatizācijas aģentūra”, SIA „Tele nami” un /pers. E/” tika parakstīts
akts par nekustamā īpašuma /adrese A/, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pienākuma nodošanu SIA
/Nosaukums E/ ar 2013.gada 1.jūniju.
Prasītājam ir tiesības un pienākums saņemt maksu par nekustamajam īpašumam sniegtajiem
pakalpojumiem un pārvaldīšanu un tiem piekrītošos nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, kā arī
prasījuma tiesības par šo parādu piedziņu no nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašuma īpašniekiem par laika
periodu līdz 2013.gada 31.maijam.
2013.gada 6.martā Atbildētājai ierakstītā sūtījumā nosūtīta pretenzija Nr.TN2013/20 un lūgums dzēst
savas parādsaistības līdz 2013.gada 22.martam. Tāpat Atbildētāja informēta par nodomu vērsties tiesā ar
prasības pieteikumu par parāda piedziņu.
Atbildētāja atbildi uz pretenziju nav sniegusi. parāda apmaksu nav veikusi.
Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētājas parādu par laika periodu no 2004.gada septembra līdz 2013.gada
31.maijam LVL 292,17 apmērā, kā arī noteikt Prasītājam tiesības saņemt uz laiku līdz sprieduma izpildei
likumiskos 6% gadā no parāda.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1425., 1587., 1652.pantu, 1759.panta pirmās daļas 1.punktu, 1775.,
1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, 13.panta pirmo daļu, 14.panta pirmo daļu.
2013.gada 4.septembrī tiesā saņemts Atbildētājas rakstveida paskaidrojums, kurā norādīts, ka prasību viņa
neatzīst un uzskata to par nepamatotu. Paskaidro, ka ir dzīvokļa Nr.16 /adrese/, īpašniece no 2001.gada
21.marta.
Paskaidro, ka līdz 2004.gada 7.septembrim ne viņa , ne pārējie dzīvojamās mājas /adrese/, īpašnieki
nebija informēti, ka šo māju apsaimnieko VA „Mājokļu aģentūra”. Pamatojoties uz līgumu Nr.6-07/198
no 07.09.2004. VA „Mājokļu aģentūra” uzdeva SIA „Tele nami” kā Pārvaldniekam apņemties līguma
pielikumos minēto dzīvojamo māju, tām funkcionāli piekritīgo zemes gabalu, kā arī palīgēku un
palīgbūvju, pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un sagatavošanu privatizācijai.
Iepriekšminētā līguma 2.punkts nosaka, ka līgums ir spēkā ar tā parakstīšanu un ir spēkā līdz tam brīdim,
kad dzīvokļu īpašnieki izveido dzīvokļu īpašnieku biedrību vai noslēdz līgumu par dzīvojamās mājas par
kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, pārņemot nekustamo īpašumu savā
pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Atbildētāja paskaidro, ka starp Prasītāju un mājas iedzīvotājiem netika panākta vienošanās par nekustamā
īpašuma apsaimniekošanu, jo Prasītāja pārstāvji neuzskatīja par vajadzīgu kaut vienu reizi ierasties, lai
piedalītos kādā no sapulcēm.
2004.gada 15.decembrī Atbildētāja no Prasītāja saņēmusi vēstuli Nr.842/2, kura atradās 2004.gada
1.novembrī sagatavotais dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgums Nr.52/22, kurā norādīts, ka Prasītājs
apņemas pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju, savukārt Atbildētāja kā dzīvokļa īpašniece apņemas
segt Prasītājam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu Ls 3,87
apmērā katru mēnesi līdz katra mēneša 20.datumam, iemaksājot šos līdzekļus Pārvaldnieka norādītajā
kontā. Līguma projekts VAS „Latvijas Pasts” nodots tikai 15.12.2004. , bet rēķinus SIA „Tele nami” sāka
izrakstīt jau par šā gada novembri un decembri. Uzskata, ka šāda Prasītāja rīcība, izrakstot rēķinus jau
pirms līguma noslēgšanas ir nekorekta un pretlikumīga un Atbildētājai neradīja pozitīvu iespaidu par
apsaimniekotāju. Papildus Atbildētāja norāda, ka vēstulei bija pielikta apsaimniekošanas izdevumu tāme
par laika periodu no 2004.gada 1.novembra līdz 2005.gada 1.novembrim.
Visu laiku kamēr dzīvojamā māja atradās Prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, tā nav izrādījusi
vēlmi ierasties apsaimniekošanā nodotajā īpašumā, bet turpināja izrakstīt rēķinus par uzņēmuma
saimniecisko darbību (kancelejas izdevumi, kantora uzturēšana, pamatlīdzekļu nolietojums, atalgojums
darbiniekiem).
Vienlaicīgi Atbildētāja uzskata, ka lūdzot piedzīt parādu no viņas par laika periodu no 2004.gada
septembra līdz 2013.gada 31.maijam, Prasītājs maldina tiesu, jo gadījumā, ja prasība būtu pamatota, tā
būtu ceļama tikai no 2004.gada 1.novembra, tas ir ar brīdi, kad tiktu noslēgts dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.52/22, kuru Atbildētāja saņēma tikai 15.12.2004.
Tāpat Atbildētājas pilnvarotā persona uzskata, ka saskaņā ar viņai nosūtīto līguma projektu, ja
Atbildētāja šādu līgumu noslēgtu, viņai būtu jāsedz dzīvojamās mājas administratīvie izdevumi, tajā
skaitā darba samaksa Prasītāja darbiniekiem, nodokļi par algām, u.c., izdevumi. Savukārt saskaņā ar
līgumam pievienoto tāmi dzīvojamās mājas un tai piegulošās teritorijas sanitārā uzkopšana un
dzīvojamās mājas tehniskā uzturēšana tiek nodrošināta no pašu mājas iedzīvotāju puses. Līdz ar to,
Atbildētāja uzskata, ka Prasītājs, maldinot dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus un īrniekus, nepamatoti
ir mēģinājis iegūt finanšu līdzekļus.
Atbildētājas pilnvarotā persona paskaidroja, ka Prasītāja tāmē norādītās izmaksas ir pretrunā ar Prasītāja
un VA „Mājokļu aģentūra” 07.09.2004. noslēgtā līguma Nr.6-07/198 noteikumiem, kurā norādīts, ka
pārvaldnieka pienākumos ietilpst veikt visas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar nekustamā īpašuma
apsaimniekošanu, pārvaldīšanu un uzraudzību.
Līdz ar to Atbildētāja norāda, ka viņa nav piekritusi parakstīt Prasītājai viņai 15.12.2004. nosūtīto līgumu.
Papildus Atbildētājas pilnvarotā persona norāda, ka gan viņa, gan citi dzīvojamās mājas dzīvokļu
īpašnieki un īrnieki vairākkārtēji ir mēģinājuši sazināties ar Pārvaldnieku, lai rastu skaidrību par
izveidojušos situāciju apsaimniekošanas jomā, taču uzņēmuma pārstāvji turpināja nereaģēt. Līdz ar to
mājas iedzīvotāji ar saviem spēkiem bija spiesti veikt remonta darbus dzīvojamā mājā, tajā skaitā
ūdensvada labošanu no sūkņu mājas līdz dzīvojamām mājām. Arī pārējos remonta darbus, kas bija
nepieciešami dzīvojamai mājai sedza paši dzīvokļu īpašnieki. Tāpat Pārvaldnieks nav organizējis
dzīvokļu īpašnieku sapulces, nekad nav informējuši mājas iedzīvotājus par mājai izlietotajiem līdzekļiem.
Līdz ar to Atbildētājai nav saprotama Prasītāja norādītā parāda izcelsme un pamatojums.
Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja spēkā pilnā apmērā, pamatojot to ar
prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem. Paskaidroja, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās /Nosaukums D/
dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši māju savā pārvaldīšanā. Sākotnēji VA „Mājokļu aģentūra”, bet no
2010.gada 15.jūnijā Privatizācijas aģentūra ir šīs mājas valdītājs. Prasītājs līdz 2013.gada 31.maijam bija
dzīvojamās mājas /Nosaukums D/ pārvaldnieks. Tādejādi Prasītājam ir tiesības saņemt maksu par
sniegtajiem pakalpojumiem. Visi dzīvojamās mājas iemītnieki tika informēti par to, ka Prasītājs ir šīs
dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Tika sasaukta mājas dzīvokļu īpašnieku un īrnieku sapulce, tāpat arī
Atbildētājai tika nosūtīts dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums, kuru viņa nav
parakstījusi, taču nekādus iebildumus pret to nav cēlusi. . 2004.gada 23.novembrī notika dzīvojamās
mājas iedzīvotāju sapulce. Dzīvokļu īpašnieki nebija gatavi piešķirt papildus finansējumu mājas
pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Viņi tika informēti, ka apsaimniekošanas maksa tiek noteikta Ls 0,05
apmērā par vienu kvadrātmetru. Tika izskaidrots kā šī apsaimniekošanas maksa tiks izlietota. Sākotnēji
rēķini mājas dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem katru mēnesi tika sūtīti rēķini, vēlāk rēķini tika sūtīti reti,
jo pārvaldniekam nebija ienākumu par ko šos rēķinus sūtīt, ņemot vērā to, ka mājas dzīvokļu īpašnieki un
īrnieki nemaksāja apsaimniekošanas maksu. Paskaidroja, ka rakstveida pretenzijas no mājas dzīvokļu
īpašniekiem tajā skaitā no Atbildētājas netika saņemtas. Apsaimniekošanas maksa pa šo visu laiku netika
mainīta. Dzīvokļu īpašniekiem bija iespēja sazināties ar prasītāju un risināt esošās problēmas. Daži to arī
darīja. Prasītājs ir sniedzis juridiskas konsultācijas. Tāpat Prasītājs regulāri sniedza atskaites VA
„Mājokļu aģentūra” un VAS „Privatizācijas aģentūra” par veiktajām darbībām. Prasītājs, atbilstoši
finansējumam, ir godprātīgi pildījis savus pienākumus. Apsaimniekošanas maksa tika novirzīta finanšu
uzskaitei, juridisko pakalpojumu sniegšanai, lietvedības pakalpojumiem, pasta un sakaru pakalpojumiem.
Atbildētāja apsaimniekošanas maksu nav maksājusi vispār. Tas, ka Atbildētāja nav noslēgusi
apsaimniekošanas līgumu, neatbrīvo viņu no pienākuma veikt apsaimniekošanas maksas samaksu. Lietā
nav strīda, ka Prasītājs nav veicis fizisku mājas apsaimniekošanu, bet Prasītājs ir veicis mājas grāmatas
sakārtošanu, grāmatvedības uzskaiti, sniedzis juridiskas konsultācijas. Prasītājs prasa samaksu tikai par
paveikto.
Atbildētājas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina pilnībā, pamatojot to ar rakstveida
paskaidrojumos norādītajiem apstākļiem. Tiesas sēdē paskaidroja, ka prasītāja pārstāvis, iespējams, pie
viņiem ir bijis 2004.gada rudenī,. lai gan nekāda vēstules vai informāciju par sapulces rīkošanu viņa
netika saņēmusi. Atbildētāja līgumu nav parakstījusi, jo līgums nesaskanēja ar rēķiniem.
Apsaimniekošanas tāmes viņai nav izsniegtas. Mājas iedzīvotāji ir aicinājuši Prasītāju ierasties uz mājas
sapulci, bet Prasītājs nav ieradies. Tāpat Atbildētājai nav skaidrs kādas ziņas Prasītājs sniedzis atskaitēs
VA „Mājokļu aģentūra” un VAS „Privatizācijas aģentūra”, ir šaubas, ka Prasītājs ir vedis mājas grāmatu.
Motīvu daļa.
Tiesa, uzklausījusi prasītāja pilnvarotā pārstāvja un atbildētājas pilnvarotās personas paskaidrojumus,
iepazinusies ar prasības pieteikumu un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, atzīst, ka prasība ir
noraidāma.
Lietā nav strīda, ka Valsts aģentūra „Mājokļa aģentūra” kā valdītājs un prasītājs kā pārvaldnieks
2004.gada 7.septembrī noslēdza Līgumu 6-07/198 par nekustamo īpašumu pārvaldīšanu,
apsaimniekošanu un sagatavošanu privatizācijai (lietas 10-14.lapas).
Saskaņā ar Līguma 1.1.punktu Valdītājs uzdeva pārvaldniekam un pārvaldnieks apņēmās veikt šī līguma
pielikumos minēto valsts dzīvojamo māju, tajā skaitā, /Nosaukums D/, Vilpulkas pagasts, Valmieras
rajons, tām funkcionāli piederīgo palīgēku un būvju, kā arī mājām funkcionāli nepieciešamo zemes
gabalu pārņemšanu no iepriekšējā apsaimniekotāja, pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un sagatavošanu
privatizācijai, ievērojot Latvijas Republikas normatīvos aktus, šo līgumu un valdītāja norādījumus.
Tāpat lietā nav strīds, ka 2010.gada 15.jūnijā VAS „Privatizācijas aģentūra” kā valdītājs un
prasītājs kā pārvaldnieks noslēdza Pārjaunojuma līgumu par dzīvojamo māju pārvaldīšanu (lietas 17-
25.lapas) Saskaņā ar līguma 1.1.punktu, puses vienojās, ka valdītājs uzdod pārvaldniekam un
pārvaldnieks apņemas veikt visas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā obligāti veicamās pārvaldīšanas
darbības attiecībā uz šī līguma pielikumā minētajām valdītāja valdījumā esošajām dzīvojamajām mājām,
tajā skaitā, /adrese/, tām funkcionāli piederīgajām palīgēkām un būvēm, kā arī tām funkcionāli
piesaistītajiem zemes gabaliem, kā arī ar valdītāju saskaņotas dzīvojamo māju uzlabošanas veicinošas
darbības, ievērojot Latvijas Republikas normatīvos aktus, šo līgumu un valdītāja norādījumus.
Tiesai nav pamata apšaubīt faktu, ka 2013.gada 31.maijā VAS „Privatizācijas aģentūra”, SIA „Tele
Nami” un SIA /Nosaukums E/ sastādīja Aktu par valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra”
valdījumā esošo nekustamo īpašumu Vidzemes reģionā nodošanu un pieņemšanu sabiedrības ar
ierobežotu atbildību /Nosaukums E/ pārvaldīšanā (lietas 34-37.lapas). Saskaņā ar minēto aktu VAS
„Privatizācijas aģentūra” un SIA „Tele Nami” nodeva un SIA /Nosaukums E/ ar 2013.gada 1.jūniju
pārņēma pārvaldīšanā aktā norādītos nekustamos īpašumus, tajā skaitā /adrese/.
Ņemot vērā iepriekšminēto, tiesai nav pamata apšaubīt, ka Prasītājs laika periodā no 2004.gada
7.septembra līdz 2013.gada 31.maijam ir bijis dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldnieks.
Atbildētājai, pieder dzīvokļa īpašums Nr.16 un 774/12543 kopīpašuma domājamās daļas no
daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala ar adresi /Nosaukums H/ - 16, /adrese/ (lietas 28.lapa).
Prasītājs par laika periodu no 2004.gada septembra līdz 2013.gada 31.maijam ir aprēķinājis un vēlas
piedzīt no Atbildētājas apsaimniekošanas maksas parādu LVL 292,17 jeb EUR 415,72.
Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu, katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā
tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, 12.pantu,
dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un
iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava
dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi
no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai
izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Ja
dzīvokļa īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, tā slēdz rakstveida līgumu ar daudzdzīvokļu mājas
pārvaldītāju par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu segšanu
proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam.
Savukārt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma, kas ir spēkā no 2011.gada 1.janvāra, 10.pantu, dzīvokļa
īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu
izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu,
ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo
daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un
citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un
raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā;
nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa
īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju,
būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju
apsekot atsevišķo īpašumu; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.
Atbildētāja prasību neatzīst, jo ar viņu nav noslēgts apsaimniekošanas līgumu un Prasītājs nav veicis
mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas pienākumus.
Lietā nav strīda, ka Prasītājs un Atbildētāja nav noslēguši Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un
apsaimniekošanas līgumu. Kā arī nav strīda par to, ka Prasītājs ir piedāvājis Atbildētājai noslēgt
iepriekšminēto līgumu, bet Atbildētāja tam nav piekritusi.
Lietā nav strīda par to, ka puses nav veikušas turpmākas darbības, lai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un
apsaimniekošanas līgums tiktu noslēgts.
Tiesa atzīst, ka gan likums „Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, gan
Dzīvokļa īpašuma likums, kas ir spēkā no 2011.gada 1.janvāra, uzliek Atbildētājai pienākumu segt
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus. Tomēr tiesa atzīst, ka lietā ir izvērtējams, vai Prasītājs
faktiski ir veicis daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /Nosaukums D/, kurā dzīvokļa īpašniece ir Atbildētāja,
pārvaldīšanu, lai atzītu, ka Atbildētājai ir bijis pienākums samaksāt Prasītājam apsaimniekošanas
izdevumus.
Lietā nav strīda par to, ka Prasītājs maksas apmēru par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu
Ls 0,05 par kvadrātmetru apmērā, dzīvokļa īpašnieka pienākumus un tiesības, mājas pārvaldnieka
pienākumus nu tiesības ir norādījis Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma
Nr.52/22 (lietas 59-61.lapas)
57) projektā, kurš Atbildētājai nosūtīts 2004.gada 15.decembrī. Prasītājs savā prasībā ir norādījis, ka
mājas pārvaldīšanu ir veicis esošo līdzekļu ietvaros, kas saņemti no dzīvojamās mājas dzīvokļu
īpašniekiem un īrniekiem. Atbildētāja iepriekšminēto līgumu nav parakstījusi, jo uzskatīja, ka attiecīgais
līgums neatbilst faktiskajām prasītāja darbībām.
Tiesa uzskata, ka izvērtējot Prasītāja prasība pamatotību ir ņemami vērā šī līguma noteikumi.
Dzīvojamās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma (turpmāk - Līgums) 3.1.punktā noteikts, ka maksa
par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu ir Ls 0,05 par kvadrātmetru no dzīvokļa kopējās
platības 77,40 kvadrātmetri, tas ir, Ls 3,87 par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 20.datumam.
Iepriekš minētā līguma 5.1.2.punktā prasītājs kā mājas pārvaldnieks apņemas veikt dzīvojamās
mājas vispārējās apskates un iekārtu profilaktisko remontu, kā arī kārtējo remontu dzīvojamās mājas
apsaimniekošanas tāmes ietvaros un 5.1.3.punktā apņēmās organizēt ēkai neatliekamos remontdarbus,
pieaicinot attiecīgos kompetentos dienestus.
Tiesas sēdē Prasītāja pārstāvis norādīja, ka Līgumam pievienotā tāme ir Apsaimniekošanas tāme
mājai Valmieras rajonā, Vilpulkas pagastā, /Nosaukums D/ no 01.11.2004.- 01.11.2005 (lietas 62.lapa).
Iepriekš minētajā tāmē norādīts, ka tā sastādīta saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra
noteikumu Nr.45 aprēķinu metodiku. Tāmē norādīts, ka Dzīvojamās mājas un tai pieguļošās teritorijas
sanitāro kopšanu un dzīvojamās mājas tehnisko uzturēšanu nodrošina mājas iedzīvotāji. Tāmē norādīti
dzīvojamās mājas administratīvie izdevumi, kas gala rezultātā sastāda Ls 0,05 uz 1 kv.m. Vienlaicīgi
Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas paskaidroja, ka apsaimniekošanas maksa Ls 0,05 par vienu
kvadrātmetru sastāv no Ls 0,02 par finanšu uzskaiti, Ls 0,01 par juridiskajām konsultācijām, Ls 0,01 par
lietvedības kārtošanu, Ls 0,01 par pasta izdevumiem. Tiesas sēdē Prasītāja pilnvarotais pārstāvis nevarēja
paskaidrot kāpēc viņa sniegtie mutvārdu paskaidrojumi par apsaimniekošanas maksas Ls 0,05 par vienu
kvadrātmetru sastādošajām daļām atšķiras no līgumā un tāmē minēto izdevumu pozīciju atšifrējuma.
Prasītāja pilnvarotais pārstāvis paskaidroja, ka minētā tāme Atbildētājai izsniegta un viņai bijis zināms, ka
Prasītājs nekādus citus pakalpojumus nesniegs, jo mājas iedzīvotāji kopsapulcē atteikušies segt Prasītājam
jebkādus citus izdevumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu.
Tiesai nav pamata apšaubīt, ka Prasītājs ir sastādījis Apsaimniekošanas tāmi mājai Valmieras rajonā,
Vilpulkas pagastā, /Nosaukums D/ no 01.11.2004.- 01.11.2005. Vienlaicīgi tiesa uzskata, ka nav
iespējams konstatēt pēc kāda principa veikti aprēķini un vai tie veikti atbilstoši Ministru kabineta
2002.gada 29.janvāra noteikumu Nr.45 „Dzīvojamās telpas īres maksā ietilpstošo apsaimniekošanas
izdevumu aprēķināšanas metodika” prasībām.
Tādejādi tiesai nav pamata uzskatīt, ka Prasītājs maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un
apsaimniekošanu ir aprēķinājis atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra noteikumu Nr.45
„Dzīvojamās telpas īres maksā ietilpstošo apsaimniekošanas
izdevumu aprēķināšanas metodika” prasībām. Vienlaicīgi tiesa atzīst par pamatotu Atbildētāja pilnvarotās
pārstāves norādīto tiesas sēdē, turklāt lietas materiāli arī šādas ziņas nesatur, ka Prasītājs katru gadu ir
sastādījis attiecīgās mājas apsaimniekošanas tāmi, ar kuru tiktu iepazīstināti mājas dzīvokļu īpašnieki, tajā
skaitā Atbildētāja.
Tiesas ieskatā iepriekš minētā apsaimniekošanas tāme pierāda, ka Prasītājs, kura pārvaldīšanā un
apsaimniekošanā bija nodota dzīvojamā māja Valmieras rajonā, Vilpulkas pagastā, /Nosaukums D/, ir
vēlējies saņemt no Atbildētājas tikai dzīvojamās mājas administratīvās pārvaldes izdevumus, bet veikt
citas dzīvojamās mājas pārvaldības darbības nav plānojis.
Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /Nosaukums D/
dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem pašiem vajadzēja nodrošināt mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, jo
viņi kopsapulcē atteicās dot papildus finansēju citu pakalpojumu saņemšanai. Uzskata, ka Prasītājam
mājas pārvaldības darbības bija jāveic tikai tad, ja tiktu nodrošināti līdzekļi šo darbību veikšanai. Ne
Atbildētāja, ne citi dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nav uzdevuši Prasītājam veikt kādas citas
pārvaldīšanas darbības. Atbildētājai, kopā ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem bija iespēja pārņemt mājas
apsaimniekošanu un veikt to pašiem vai uzdot to citam apsaimniekotājam. Ne Atbildētāja, ne dzīvokļu
īpašnieki un īrnieki nav rakstiski vērsušies pie Prasītāja ar savām pretenzijām.
Tiesa atzīst, ka Prasītājs nav pierādījis to, ka Atbildētāja, atbilstoši savai kopīpašuma daļai, ir atteikusies
nodrošināt Prasītājam nepieciešamos līdzekļus mājas apsaimniekošanas funkciju veikšanai. Tiesa uzskata,
ka Prasītājs atbilstoši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma, kas tika piedāvāts
noslēgt Atbildētājai, 5.1.2.punktam nav veicis dzīvojamās mājas vispārējo apskati un iekārtu profilaktisko
remontu, kā arī kārtējo remontu dzīvojamās mājas apsaimniekošanas tāmes ietvaros, nav piedāvājis
mājas dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem apsvērt konkrētu līdzekļu ieguldīšanu mājas remonta darbu
veikšanai, ne arī šādus līdzekļus pieprasījis un nemaz nav vēlējies nodarboties ar obligāti veicamo
pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu attiecīgajai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai. Iepriekš minēto
pierāda gan Atbildētājas paskaidrojumi,
gan paša Prasītāja pārstāvja paskaidrojumi par to, ka nekādi līgumu par pakalpojumu saņemšanu netika
slēgti un sarunas par šādu pakalpojumu sniegšanu netika vestas.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pārvaldniekam uzdotā
pārvaldīšanas uzdevuma apjomu, tā izpildes noteikumus un kārtību nosaka pārvaldīšanas līgums. Veicot
pārvaldīšanas uzdevumu, pārvaldnieka pienākums ir ievērot dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo un
citu normatīvo aktu prasības, kā arī šā likuma 4.pantā noteiktos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
principus.
Saskaņā 2004.gada 7.septembrī Līguma 6-07/198 4.1.3.punktu, Prasītājam kā pārvaldniekam bija
pienākums slēgt līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot šajos līgumus paredzēto
saistību izpildi. Iepriekš minētajā līgumā noteikts, ka valdītājs uzdod pārvaldniekam un pārvaldnieks
apņēmās veikt šī līguma pielikumos minēto valsts dzīvojamo māju, tajā skaitā /Nosaukums I/, Vilpulkas
pagasts, Valmieras rajons, tām funkcionāli piederīgo palīgēku un būvju, kā arī mājām funkcionāli
nepieciešamo zemes gabalu pārņemšanu no iepriekšējā apsaimniekotāja, pārvaldīšanu, apsaimniekošanu
un sagatavošanu privatizācijai, ievērojot Latvijas Republikas normatīvos aktus, šo līgumu un valdītāja
norādījumus.
Arī saskaņā ar 2010.gada 15.jūnija Pārjaunojuma līguma 4.1.6.punktu Prasītājam bija pienākums slēgt
līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot šajos līgumos paredzēto saistību pienācīgu
izpildi. Iepriekš minētajā līgumā noteikts, ka valdītājs uzdod pārvaldniekam un pārvaldnieks apņemas
veikt visas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības attiecībā uz šī
līguma pielikumā minētajām valdītāja valdījumā esošajām dzīvojamajām mājām, tajā skaitā /adrese/, tām
funkcionāli piederīgajām palīgēkām un būvēm, kā arī tām funkcionāli piesaistītajiem zemes gabaliem, kā
arī ar valdītāju saskaņotas dzīvojamo māju uzlabošanas veicinošas darbības, ievērojot Latvijas Republikas
normatīvos aktus, šo līgumu un valdītāja norādījumus.
Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ja
dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par šā panta trešās daļas 1.punktā minēto, kārtību, kādā pārvaldnieks
aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sastāda dzīvojamās mājas
uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, paziņo dzīvokļu īpašniekiem par maksas apmēru noteiktam
laika periodam, informē dzīvokļu īpašniekus par noteiktam laika periodam tāmē paredzētajām izmaksām,
kā arī sagatavo dzīvokļu īpašniekiem ikgadēju atskaiti par attiecīgās maksas izlietošanu, nosaka Ministru
kabinets. Iepriekš minētā panta septītajā daļā ir noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai
pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību
nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai
personai.
Tiesa atzīst, ka 2004.gada 7.septembra Līgums 6-07/198 un 2010.gada 15.jūnija Pārjaunojuma līgums,
pierāda to, ka gan VA „Mājokļu aģentūra”, gan VAS „Privatizācijas aģentūra” laika periodā no 2004.gada
7.septembra līdz 2013.gada 31.maijam bija uzdevusi Prasītājam nodrošināt daudzdzīvokļu dzīvojamās
mājas /Nosaukums D/ Vilpulkas pagastā, Rūjienas novadā, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, tas ir.,
nodrošināt obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības. Tādejādi tiesa uzskata, ka prasītāja pārstāvim bija
pienākums sekmēt, lai obligāti veicamās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības tiktu veiktas, nevis
tikai balstīties uz apgalvojumiem, ka mājas apsaimniekošanu viņš veicis esošo līdzekļu ietvaros.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajā daļā ir noteiktas obligāti veicamās pārvaldīšanas
darbības, tas ir :
1) dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana: dzīvojamās mājas sanitārā apkope, apkures, aukstā
ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī sadzīves atkritumu izvešana, dzīvojamās mājas, tajā esošo
iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts, dzīvojamai mājai kā vides
objektam izvirzīto prasību izpildes
nodrošināšana, dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes
nodrošināšana;
2) pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā pārvaldīšanas darba plāna, tajā
skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna, sagatavošana, attiecīgā gada budžeta projekta
sagatavošana, finanšu uzskaites organizēšana;
3) dzīvojamās mājas lietas (turpmāk — mājas lieta) vešana;
4) līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku;
5) informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām.
Lietā nav strīda, ka prasītājs nav veicis darbības, kas būtu saistītas ar dzīvojamās mājas uzturēšanu
(fiziska saglabāšana) (turpmāk — uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nav veicis dzīvojamās
mājas sanitāro apkopi; apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšanu, kā arī sadzīves atkritumu
izvešanu; dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšanu; dzīvojamās mājas
energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšanu; pārvaldīšanas darba plāna, tajā
skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna, sagatavošanu; attiecīgā gada budžeta projekta
sagatavošanu, izņemot daļā par dzīvojamās mājas administratīvajiem izdevumiem laika periodā no
01.11.2004. līdz 01.11.2005.; attiecīgā gada, izņemot laika periodu no 01.11.2004. līdz 01.11.2005. un
2012.gadu; finanšu uzskaites organizēšanu, izņemot jautājumā par attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu
īpašnieku uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas uzskaiti.
Lietā tāpat nav strīda, ka no dzīvojamās mājas pārņemšana apsaimniekošanā, Prasītājs nav veicis citas
mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbības kā tikai finanšu uzskaiti, juridisko konsultāciju
sniegšanu, lietvedības kārtošanu un ar to saistītajiem pasta pakalpojumiem. 2004.gada novembrī Prasītāja
pārstāvis ir bijis ieradies pie attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem, lai
informētu, ka ir mainījies mājas apsaimniekotājs.
Tas, ka prasītājs pēc tikšanās ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem,
kurā it kā mājas iedzīvotāji bija attiekušies piešķirt Prasītājam papildus līdzekļus jebkādu mājas remonta
darbu veikšanai, vienpusēji bija izlēmis kādas darbības veiks un kādas neveiks, veicot attiecīgās
dzīvojamās mājas pārvaldību, un ka mājas iedzīvotāji savu iespēju robežās ir veikuši mājas
apsaimniekošanu, neatbrīvo prasītāju no savu pienākumu izpildes. To, ka prasītājs pret savu pienākumu
izpildi ir attiecies pavirši un formāli, pierāda arī Prasītāja pārstāvja paskaidrojumi. Prasītājs pats nav bijis
informēts par attiecīgās dzīvojamās mājas faktisko stāvokli, tajā skaitā, pēc tiesas ieskata, nav vēlējies
iegūt šādu informāciju. Prasītājam, kā personai, kas ir apņēmusies nodrošināt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, vajadzēja apzināties savas darbības sekas, nevis vieglprātīgi paļauties
uz mājas iedzīvotāji pašu spēkiem varēs atrisināt ar mājas apsaimniekošanu saistītos jautājumus. Prasītājs
dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, tajā skaitā Atbildētājai, nav piedāvājis un nav vēlējies piedāvāt
nekādus risinājumus esošo problēmu atrisināšanai.
Prasītājs un VAS „Privatizācijas aģentūra” Pārjaunojuma līgumā par dzīvojamo māju pārvaldīšanu (lietas
17-25.lapas) 4.1.17.punktā vienojās, ka prasītājam ir pienākums rakstveidā brīdināt valdītāju par
nepieciešamajiem steidzami veicamajiem pasākumiem dzīvojamās mājas pasargāšanai no bojāejas,
sabrukuma vai izpostījuma, iesniedzot šo pasākumu plānotās izmaksas. Viss iepriekšminētais liecina par
to, ka Prasītājam bija regulāri jāseko līdz attiecīgās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas tehniskajam
stāvoklim.
Tiesa uzskata, ka Prasītāja kā dzīvojamās mājas pārvaldnieka darbība, kas bija vērsta, lai nodrošinātu VA
„Mājokļu aģentūra” un VAS „Privatizācijas aģentūra” nepieciešamo atskaišu sagatavošanu un savu
administratīvo izdevumu segšanu nav uzskatāma par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, jo šādas
pārvaldīšanas rezultātā netika nodrošināta Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteikto mērķu
sasniegšana.
Tiesa atzīst, ka Atbildētājai nav jāapmaksā izdevumi, kas saistīti ar dzīvojamās mājas īpašniekam AS
„Mājokļu aģentūra”, vēlāk VAS „Privatizācijas aģentūra”, kas valsts
vārdā pārvalda attiecīgo dzīvojamo māju, nepieciešamās informācijas sniegšanu, kā arī ar saviem
līdzekļiem, nesaņemot pretī nekādus pakalpojumus, nav jāapmaksā Prasītāja izdevumi.
Tiesa uzskata, ka Atbildētājas apgalvojums, ka Prasītājs nav veicis mājas apsaimniekošanas funkcijas,
savu darbību aprobežojot tikai ar rēķinu izrakstīšanu, ir pierādīts ar paša Prasītāja pārstāvja
paskaidrojumiem un iesniegtajiem dokumentiem.
Tiesa atzīst, ka minētajā lietā ir pamats piemērot Civillikuma 1.pantu, kas nosaka, ka tiesības un
pienākumi pildāmi pēc labas ticības.
Tiesa uzskata, ka Prasītājs no savas puses savus pienākumus nav pildījis pēc labas ticības, jo praktiski
nekādu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu nav veicis.
Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka Prasītāja vēlme piedzīt no Atbildētājas tikai maksu par finanšu uzskaiti, maksu
par juridiskajām konsultācijām, lietvedības kārtošanu un par pasta izdevumiem, nav pamats parāda
piedziņai no Atbildētājas, jo puses par šādu mājas pārvaldīšanas veidu nebija vienojušās un šāds mājas
apsaimniekošanas un pārvaldīšanas veids neatbilst Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajiem
mērķiem.
Līdz ar to Prasītāja prasība par parāda LVL 292,17 apmērā piedziņu no Atbildētājas ir noraidāma kā
nepamatota.
Rezolutīvā daļa.
Tiesa, vadoties no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, 44.panta pirmās daļas 1.punkta
apakšpunkta, 190., 193., 195., 250.26panta,
n o s p r i e d a:
Noraidīt maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Tele nami”, reģistrācijas numurs
Nr.50003488581, administratora /pers. D/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā no pilna
sprieduma sastādīšanas dienas - 2014.gada 14.februāra, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas pilsētas
Kurzemes rajona tiesā.