Court dismissed claim for state compensation due to lack of causal link between road maintenance and car damage.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative District Court rejected the plaintiff's request to order the Ministry of Transport to issue a favorable administrative act for compensation. The plaintiff argued that the road was in a catastrophic state and that the state failed its duty to maintain it safely, while the defendant contended that maintenance was performed according to regulations. The court found no causal link between the road authority's lawful actions and the specific car damage because the evidence did not prove the stone causing the accident was due to the defendant's negligence.
Regesto Legislator
Generato dall'IAZaudējumu atlīdzināšanas likums 6.pants; tiesa noteica, ka valsts atbildība nepastāv, ja nav pierādīts cēloņsakarība starp iestādes rīcību un radušos zaudējumu.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
NORAKSTS Lieta Nr.A42589108 A 01537-10/23
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2010.gada 5.maijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese R.Migla,
piedaloties pieteicējam J.K. un atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Satiksmes ministrijas pilnvarotajiem pārstāvjiem Z.L. un L.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc J.K. pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Satiksmes ministrijai izdot labvēlīgu administratīvo aktu.
Aprakstošā daļa
[1] 2007.gada 9.septembrī autoceļa P76 Aizkraukle-Jēkabpils 16.km notika ceļu satiksmes negadījums, kā rezultātā J.K. (turpmāk arī – pieteicējs) piederošajai automašīnai „Chrysler Neon”, ar valsts numura zīmi /reģistrācijas numurs/, tika radīti bojājumi, jo kāds uz brauktuves palicis akmens atsitās pret automašīnu. Ceļu policijas Aizkraukles nodaļas inspektors sastādīja protokolu Nr.EZ014813 par ceļu satiksmes negadījuma konstatēšanu. 2007.gada 25.oktobrī J.K. vērsās valsts akciju sabiedrībā (turpmāk – VAS) „Latvijas Valsts ceļi” ar lūgumu atlīdzināt mantiskos zaudējumus sakarā ar notikušo ceļu satiksmes negadījumu. 2007.gada 11.decembrī VAS „Latvijas Valsts ceļi” atsaka atlīdzināt mantiskos zaudējumus notikušajā ceļu satiksmes negadījumā. 2008.gada 13.martā Satiksmes ministrijā tika saņemts J.K. iesniegums ar lūgumu atlīdzināt ceļu satiksmes negadījuma rezultātā radušos zaudējumus. Ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra 2008.gada 24.aprīļa lēmumu Nr.1-13.1/K-143 (turpmāk – Lēmums) pieteicējam atteikts izmaksāt mantisko zaudējumu atlīdzību.
[2] 2008.gada 29.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts J.K. pieteikums, kas pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumiem Nr.871 „Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli” (turpmāk – Noteikumi Nr.871) VAS „Latvijas valsts ceļi” veic ceļu uzturēšanu. Šajā normatīvajā aktā un tā pielikumos nav noteikta vai paredzēta iestādes izvēles iespēja veikt ceļa uzturēšanu vai nē, arī Ceļu satiksmes likumā šāda iespēja nav paredzēta. VAS „Latvijas valsts ceļi” autoceļi ir jāuztur noteiktā kārtībā. [2.2] Noteikumu Nr.871 5.punktā minēti gadījumi, kad var nepiemērot noteiktās uzturēšanas klases, bet tā kā ceļu uzturēšana ir sadalīta un darbi pamatoti ar uzturēšanas klasēm, tas nozīmē, ka uzturēšanu neveic. Minētajos noteikumu pielikumos ir atruna, ka dažas normas neattiecas uz avārijas stāvoklī esošiem ceļiem. [2.3] Pieteicējs norāda, ka autoceļš P76 regulāri atrodas katastrofālā stāvoklī un bieži braukšanas apstākļi uz šī ceļa ir bīstami tā lietotājam. Uz ceļa mēdz būt akmeņi, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos izmērus, arī bedres, kuras atzīstamas par bīstamām. Kā arī laikā, kad nav lijis, autoceļa lietošana ir bīstama, jo nav veikta pretputekļu apstrāde, kuru VAS „Latvijas valsts ceļi” darbinieki uzskata par neefektīvu un izvēlas nepielietot, lai arī šādas izvēles tiesības tiem nav paredzētas. Šādas rīcības dēļ bieži veidojas tāds putekļu mākonis aiz pretim braucošas automašīnas, ka autovadītājam zūd jebkāda redzamība. Autoceļa P76 profils neatbilst Noteikumos Nr.871 noteiktajam, līdz ar to uz ceļa krājas ūdens, kas pasliktina ceļa stāvokli. [2.4] Pieteicējs lūdz piedzīt Ls 41.18 no VAS „Latvijas valsts ceļi” par Zemgales apgabaltiesas 127.iecirkņa zvērinātas tiesu izpildītājas Dzintras Haukas fakta konstatācijas aktu, kas nepieciešams, lai pierādītu ceļa stāvokli.
[3] 2008.gada 23.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst turpmāk minēto apsvērumu dēļ. [3.1] Atbilstoši likuma „Par autoceļiem” 7.panta trešajai daļai, Satiksmes ministrija ir deleģējusi valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu, valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu programmu vadību un izpildes kontroli VAS „Latvijas Valsts ceļi” saskaņā ar līgumu. Pieteicējam VAS „Latvijas Valsts ceļi” 2007.gada 11.decembra vēstulē Nr.1.174414 „Par mantiskiem zaudējumiem ceļu satiksmes negadījumā” norādīja, ka valsts autoceļa P76 Aizkraukle-Jēkabpils 16.km planēts 2007.gada 6.septembrī.
Savukārt 2007.gada 7.septembrī, nākošajā dienā pēc darbu izpildes, VAS „Latvijas Valsts ceļi” Centra reģiona Aizkraukles nodaļas vadītājs veica valsts autoceļa P76 posmā 0- 24,3 km kontrolpārbaudi un sastādīja par kontroles rezultātiem ziņojumu (kontroles ziņojums par autoceļa uzturēšanas prasību ievērošanu Nr.89). Ziņojumā atzīts, ka autoceļš atbilst normatīvo aktu prasībām – Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.871 „Noteikumi par valsts un pašvaldības autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli” prasībām.
Līdz ar to pieteicēja minētajā laika posmā autoceļš ir atbildis normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. [3.2] Atbildētājs uzskata, ka šajā gadījumā cēlonisko sakaru starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu nevar konstatēt, jo Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumi Nr.477 „Ceļu satiksmes negadījumu, tajos cietušo un bojā gājušo personu reģistrācijas un uzskaites noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.477) 8.punktā ir noteikts, ka negadījuma fakta apstiprinošs dokuments ir ceļu satiksmes negadījuma vietas apskates protokols.
Tā kā negadījumu vietas apskates protokolu pieteicējs lietai nav pievienojis, faktu, ka ceļu satiksmes negadījums ir noticis uz valsts autoceļa, nevar konstatēt. Apstāklis, ka pieteicēja automašīna ir bojāta, liecina, ka ir noticis ceļu satiksmes negadījums, tomēr nepierāda, ka negadījums ir noticis uz valsts autoceļa. Ja ceļu satiksmes negadījums ir noticis uz privātā autoceļa, tad VAS „Latvijas Valsts ceļi” nav notikušajā ne vainojama, ne arī līdzvainojama. [3.3] Pieteikumam pievienotās fotogrāfijas, kurās redzami akmeņi uz ceļa brauktuves, ir uzņemtas 2007.gada 31.augustā, bet saskaņā ar pieteicēja norādītajām ziņām ceļu satiksmes negadījums ir noticis 2007.gada 9.septembrī.
No pieteicēja 2008.gada 13.marta iesnieguma Satiksmes ministrijai, nav saprotams kādā nolūkā šīs fotogrāfijas ir uzņemtas desmit dienas pirms ceļu satiksmes negadījuma. Tāpat no šīm fotogrāfijām nav arī identificējams konkrētais ceļa posms. [3.4] Zemgales apgabaltiesas 127.iecirkņa zvērinātas tiesu izpildītājas Dzintras Haukas 2008.gada 29.februāra akts Nr.7 „Par fakta konstatēšanu” nepierāda cēloņsakarību starp ceļa seguma stāvokli un pieteicēja automašīnai nodarīto bojājumu, jo konstatācijas akts tika veikts autoceļa P76 Aizkraukle-Jēkabpils ceļa posmā 1.-5.km, taču ceļu satiksmes negadījums ir noticis autoceļa P76 Aizkraukle-Jēkabpils 16.km.
Konstatācijas akts ir veikts 2008.gada 29.februārī, bet ceļu satiksmes negadījums ir noticis 2007.gada 9.septembrī, līdz ar to šis pierādījums nav attiecināms uz konkrēto gadījumu.
[4] 2008.gada 9.septembrī tiesā saņemta pieteicēja atsauksme par atbildētāja 2008.gada 23.jūlija paskaidrojumiem, kurā norādīts turpmāk minētais. [4.1] Atbildētājs ir sniedzis paskaidrojumus attiecībā tikai uz vienu pieteikumā iekļauto prasījumu, tas ir par zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar ceļu satiksmes negadījuma uz autoceļa P76 Aizkraukle-Jēkabpils 16.km 2007.gada 9.septembrī, bet nav sniegusi paskaidrojumus attiecībā uz prasījumu par iestādes faktisko rīcību – minētā autoceļa uzturēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.871 prasībām. [4.2] Lai arī paskaidrojumā nav norādīts, kas konkrēti ir veicis autoceļa P76 planēšanu, pieteicējs pieļauj, ka darbu veicējs ir VAS „Latvijas Valsts ceļi” Centra reģiona Aizkraukles nodaļas darbinieks/i.
Tādējādi no paskaidrojuma satura izriet, ka kontrolpārbaudi ir veicis tās pašas Centra reģiona Aizkraukles nodaļas darbinieks. Tas nozīmē, ka kontroli ir veikusi ieinteresēta persona, bet nevis neatkarīga amatpersona. Šis apstāklis ir par pamatu saprātīgām šaubām par ieinteresētās personas sniegtās informācijas atbilstību faktiskajiem apstākļiem, par kuru esamību ir iesniegti vizuālie (foto – video) pierādījumi un par kuriem liecinās uz tiesu aicināmie liecinieki. [4.3] Attiecībā uz punktā [3.2] norādīto pieteicējs norāda, ka šāds uzskats ir nepamatots, jo nav balstīts ne uz vienu normatīvo aktu.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 149.pantu pierādījumiem var būt jebkuras ziņas par faktiem. Šajā konkrētajā gadījumā ir iesniegtas ziņas par šo konkrēto faktu – ceļu satiksmes negadījumu 2007.gada 9.septembrī. Pieteicējs arī norāda, ka atbildētājs paskaidrojumos sniedz neatbilstošu Noteikumu Nr.477 nosaukumam un jēgai 8.punkta tulkojumu. Šo noteikumu 8.punktā nav noteikts, ka tikai ceļu satiksmes negadījuma vietas apskates protokolos var būt par vienīgo pierādījumu ceļu satiksmes negadījuma esamībai.
Bez tam ir ņemams vērā apstāklis, ka tieši tāpēc, ka Ceļu policijas darbinieks nepildīja savus pienākumus ceļu satiksmes negadījuma vietas apskates protokola sastādīšanā, ir bijusi ierosināta disciplinārlieta pret Ceļu policijas darbinieku. Ceļu policija nekad nav apšaubījusi ceļu satiksmes negadījuma fakta esamību, jo par tā esamību ir pietiekoši liels daudzums citu pierādījumu. [4.4] Tā kā autoceļa P76 Aizkraukle-Jēkabpils stāvoklis joprojām nav uzlabojies, tāpēc pieteicējs arī iesniedza to apliecinošas fotogrāfijas.
[5] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, kā arī iesniedza pieteikuma papildinājumu. Tajā norādīts, ka laika periodā no 2007.gada 25.oktobra līdz 2009. gada 3.decembrim saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju patēriņa cenu pieaugums no 2007.gada septembra līdz 2008.gada decembrim ir 15.3%. Piemērojot inflācijas koeficientu pieteicējam nodarītajiem zaudējumiem, nodarīto zaudējumu apmērs ir pieaudzis līdz Ls 896.28 (777.35*1.153=896.28). No iesnieguma iesniegšanas dienas 2007.gada 25.oktobra ir pagājuši divi gadi un 66 dienas. Par šo laika periodu saskaņā ar pieteicēja pieteikumu un Civillikuma 1765.pantu lūdzu palielināt atmaksājamo zaudējumu summu par Ls 101.72 (Ls 777.35*6%=Ls 46.64/365(dienas gadā)=Ls/dienā 0.127783*796 (dienu skaits no iesnieguma iesniegšanas dienas līdz 2009.gada 3.decembrim)=Ls 101.72. Līdz ar to kopējā atmaksājamā zaudējumu summa, kuru pieteicējs lūdz piedzīt ir Ls
998 (Ls 896.28+ Ls 101.72= Ls 998).
[6] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvji prasību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos norādīto. Motīvu daļa
[7] Tiesa, uzklausot procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot lietā esošos materiālus, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.
[8] Tiesa konstatē, ka pieteicējs lūdz atlīdzināt mantiskos zaudējumus, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā, saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Zaudējumu atlīdzināšanas likuma) 4.panta pirmo daļu un 5.panta pirmo daļu. Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies. Atbilstoši Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 5.panta pirmajai daļai, tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu ir cietušajam, proti, privātpersonai, kas ir prettiesiska administratīvā akta adresāts vai trešā persona Administratīvā procesa likuma izpratnē, kā arī privātpersonai, pret kuru ir tieši vērsta vai kuru tieši skar iestādes prettiesiska faktiskā rīcība. Konkrētajā lietā pieteicējs uzskata, ka viņu ir skārusi iestādes prettiesiska rīcība – autoceļa P76 Aizkraukle-Jēkabpils noteiktajā kārtībā neuzturēšana.
[9] Autoceļu lietošanu, pārvaldi, aizsardzību un attīstību reglamentē likums „Par autoceļiem”. Saskaņā ar minētā likuma 7.panta pirmo daļu autoceļu valsts pārvaldi īsteno Satiksmes ministrija. Minētā panta trešā daļa noteic, ka Satiksmes ministrija var deleģēt valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu, valsts autoceļu tīkla finansējuma administrēšanu, iepirkuma organizēšanu valsts vajadzībām, valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu programmu vadību un izpildes kontroli, ceļu satiksmes organizācijas uzraudzību, valsts autoceļu būvniecības programmu vadību un būvniecības uzraudzību, kā arī pašvaldību, komersantu un māju ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, ikdienas uzturēšanas un periodiskās uzturēšanas pārraudzību VAS „Latvijas Valsts ceļi” saskaņā ar līgumu. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.panta pirmajai daļai, publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē. Deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona. Tā kā likuma „Par autoceļiem” 7.panta trešā daļa noteic Satiksmes ministrijas tiesības deleģēt valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu VAS „Latvijas Valsts ceļi”, tad par šīs funkcijas izpildi atbildīgā iestāde ir Satiksmes ministrija, kura arī konkrētajā lietā ir atbildētāja pusē pieaicinātā iestāde.
[10] Ceļu satiksmes likuma 4.panta astotā daļa noteic, ka Latvijas Valsts ceļi uzrauga ceļu būvniecību, remontu, rekonstrukciju un uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā, veic ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvniecības un rekonstrukcijas projektu saskaņošanu un uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību Latvijā obligāti piemērojamo standartu un citu normatīvu prasībām. Saskaņā ar Likuma „Par autoceļiem” 23.panta pirmo daļu, lai nodrošinātu satiksmes drošību, kā arī ceļu saglabāšanu, VAS „Latvijas Valsts ceļi” un ceļu īpašniekam ir pienākums savlaicīgi veikt ceļu uzturēšanas darbu kompleksu, lai tiktu nodrošināta transportlīdzekļu satiksme pa ceļiem atbilstoši ceļu satiksmes noteikumu prasībām. Savukārt Ceļu satiksmes likuma 6.panta trešā daļa noteic, ka valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasības un to izpildes kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 6.panta trešās daļas deleģējumu, ir izdoti Noteikumi Nr.871, kuri nosaka valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasības un to izpildes kontroles kārtību. Saskaņā ar Noteikumu Nr.871 2.punktu Ceļa pārvaldītājs autoceļu ikdienas uzturēšanai nodrošina šo noteikumu 1.pielikumā minēto darbu veikšanu, ievērojot prasības, kas saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu noteiktas attiecīgajai autoceļu uzturēšanas klasei. Līdz ar to tiesai jāpārbauda, vai VAS „Latvijas Valsts ceļi” ir veicis prettiesisku rīcību
– bezdarbību, kuras rezultātā valsts nozīmes autoceļa P76 Aizkraukle – Jēkabpils 16.kilometrs 2007.gada 9.septembrī nebija uzturēts atbilstoši normatīvu prasībām, kā rezultātā pieteicējam radies mantiskais zaudējums.
[11] Saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.pantu mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ. Minētā likuma 9.panta pirmā daļa noteic, ka tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas. Kā atzīts juridiskajā literatūrā, zaudējumu atlīdzināšanai ir nepieciešami šādi priekšnosacījumi: 1) amatpersonas prettiesiskā rīcība, 2) amatpersonu vaina, 3) zaudējumu esamība un to konkrētais apmērs, 4) cēloniskais sakars starp prettiesisku rīcību un zaudējumiem (sk. Gredzena I. „Valsts atbildība un tās veidi. Zaudējumu atlīdzība administratīvajā procesā”//Sabiedriskās politikas centrs Providus, 2004, 60.lpp.). Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda, ka J.K. piederošajai automašīnai „Chrysler Neon”, ar valsts numura zīmi /reģistrācijas numurs/, ir radīti bojājumi. Lietā pastāv strīds, vai atbildētājs ir veicis prettiesisku rīcību un automašīnas „Chrysler Neon”, ar valsts numura zīmi /reģistrācijas numurs/, bojājumi, kuru novēršanai bija nepieciešams remonts par summu Ls 777,35 (lietas 9.-12.lapa) ir cēloniskā sakarā ar atbildētāja prettiesisku rīcību, kas izpaužas, kā ar likumu uzlikto pienākumu nepildīšana, nenodrošinot ceļu uzturēšana tādā kārtībā, lai nodrošinātu satiksmes drošību.
[12] Noteikumu Nr.477 8.punkts noteic, ka ceļu satiksmes negadījuma faktu apstiprina ceļu satiksmes negadījuma vietas apskates protokols vai protokols par administratīvo pārkāpumu. Tiesa konstatē, ka Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr.EZ 014813 2007.gada 9.septembrī plkst.15.00 ir sastādījis Aizkraukles rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors O.B., norādot, ka 2007.gada 9.septembrī plkst.14.25 ceļa P-76 Aizkraukle-Jēkabpils 16.kilometrā J.K., vadot automašīnu „Chrysler Neon”, ar valsts numura zīmi /reģistrācijas numurs/, virzienā uz Aizkraukli, uzbrauca uz brauktuves esošam akmenim, bojājot transportlīdzekli.
Par notikušo vērsās ziņot policijā. Transportlīdzeklim bojāts kreisais slieksnis aizmugurējā daļā (lietas 104.lapa). Protokolam Nr.EZ 014813 ir pievienots pieteicēja paskaidrojums, kurš sniegts policijas amatpersonai 2007.gada 9.septembrī. J.K. norāda, ka 2007.gada 9.septembrī braucis pa ceļu P-76 Aizkraukle-Jēkabpils Aizkraukles virzienā un ceļa 16.kilometrā (apmēram 200 metrus aiz 15.kilometra staba) sajutis spēcīgu triecienu pa mašīnas apakšu. Pēc trieciena apstājies, lai pārliecinātos, vai automašīnai nav nodarīti bojājumi un secinājis, ka automašīnai ir sabuktēts kreisais slieksnis no apakšas aizmugurējo durvju rajonā.
Apskatot ceļu, kur tika saņemts trieciens, konstatējis, ka uz ceļa mētājas vairāki akmeņi apmēram 15x5x10 cm. No tā izdarījis secinājumu, ka šos bojājumus nodarījis kāds no šiem akmeņiem, jo bedru vai citu svešķermeņu uz ceļa šajā posmā nebija. Pēc notikušā vērsies ceļu policijā akta sastādīšanai (lietas 107.lapa). Kā tiesas sēdē paskaidroja pieteicējs, uzreiz pēc negadījuma viņš zvanījis ceļu policijai, kur atbildēts, lai gaida. Pēc dažām minūtēm atzvanīts no policijas centrāles un savienots ar policijas darbinieku. policijas darbinieks precizējis, kas ir noticis, noskaidroja, vai ir cietušie, vai mašīna brauc, vai iesaistīta vēl kāda automašīna, un tad lika gaidīt.
Vēlāk policijas darbinieks atzvanījis un paskaidrojis, ka policijai nav laika un līdzekļu, lai atbrauktu, un, tā kā nav neviena cietušā, J.K. paskaidrots, ka protokolu var sastādīt uz vietas policijas iecirknī. Faktu, ka Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols Nr.EZ 014813 nav sastādīts notikuma vietā, bet policijas iecirknī, atbildētājs min kā vienu no iemesliem, kas neapliecina cēloņsakarību starp automašīnas „Chrysler Neon” bojājumiem un ceļa P-76 stāvokli 16.kilometrā. Tiesas ieskatā faktu, ka ceļu satiksmes negadījums noticis tieši pieteicēja norādītajā laikā un vietā apliecina ieraksts policijas žurnālā. 2007.gada 9.septembrī Aizkraukles rajona policijas pārvaldē plkst.14.30 saņemts telefona zvans, ka ceļa P-76 16.km Seces pagastā J.K., vadot automašīnu „Chrysler Neon”, ar valsts numura zīmi /reģistrācijas numurs/, uzbrauca uz brauktuves esošam akmenim, bojājot apdrošinātu transportlīdzekli.
Kā O.B. izbraukšanas laiks un ierašanās laiks norādīts 2007.gada 9.septembris plkst.15.00. Kā notikuma laiks fiksēts 2007.gada 9.septembris plkst.14.25 (lietas 105.lapa). Tiesas ieskatā personai, kura cietusi ceļu satiksmes negadījumā un izsauc policiju, bet tā atsakās ierasties, nav citu iespēju pierādīt negadījuma vietu. Salīdzinot policijas žurnālā fiksēto izsaukuma laiku plkst.14.30 un Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola Nr.EZ 014813 sastādīšanas laiku plkst.15.00 policijas iecirknī, tiesai nerodas šaubas, ka ceļa negadījums noticis 2007.gada 9.septembrī plkst.14.25 ceļa P-76 Aizkraukle-Jēkabpils 16.kilometrā.
Turklāt par faktu, ka O.B. neizbrauca uz notikuma vietu, tika veikta dienesta pārbaude un ierosināta disciplinārlieta (lietas 109.lapa).
[13] Līdz ar to tiesai jānoskaidro, vai ir konstatējama atbildētāja prettiesiska rīcība, kas izpaudās, kā ar likumu uzlikto pienākumu nepildīšana, nenodrošinot ceļa P-76 Aizkraukle- Jēkabpils 16.kilometra uzturēšanu, kas izraisīja pieteicēja vadītās automašīnas bojājumus. Noteikumu Nr.871 4.pielikuma „Seguma uzturēšana” 31.1.punkts noteic, ka grants un šķembu segumu uzturēšanai, uzlaboto grunts ceļu uzturēšanai tiek veikta autoceļu klātņu planēšana un profilēšana. Saskaņā ar 6.pielikuma „Autoceļu apsekošana” 1.punktu ir jāveic autoceļu apsekošana. Lietas materiālos atrodas ceļu uzturētāja VAS „Latvijas Valsts ceļi” ceļu uzturēšanai veikto darbu saraksts, no kura redzams, ka autoceļš P-76 no 0 līdz 19.kilometram ir planēts 2008.gada 22.augustā, 27.augustā, 31.augustā, 3.septembrī, 6.septembrī, 11.septembrī un 24.septembrī (lietas 31.lapa). 2007.gada 7.septembrī VAS „Latvijas Valsts ceļi” Centra reģiona Aizkraukles nodaļas vadītājs ir veicis valsts autoceļa P76 posmā 0 līdz 24,3 km kontrolpārbaudi un sastādījis Kontroles ziņojumu par autoceļa uzturēšanas prasību ievērošanu Nr.89, kurā norādīts, ka valsts autoceļš P76 Aizkraukle-Jēkabpils līdz 24,3 kilometram – tātad arī 16.km, atbilst normatīvo aktu prasībām (lietas 30.lapa). Tādejādi tiesa konstatē, ka VAS „Latvijas Valsts ceļi”, veicot autoceļa P76 planēšanu un apsekošanu, ir ceļu uzturējis atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka atbildētājs nav veicis sev tiesību normās noteikto publisko pienākumu – konkrētā ceļa posma uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī.
[14] Saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 6.panta otro daļu cēloņsakarība nepastāv gadījumā, kad tāds pats zaudējums būtu radies arī tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski. Tā kā tiesa konstatēja [13], ka VAS „Latvijas Valsts ceļi” ir rīkojušies atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nav konstatējama cēloņsakarība starp atbildētāja rīcību un pieteicēja automašīnas bojājumiem. Pieteicējs ir iesniedzis pierādījumus par autoceļa P76 Aizkraukle-Jēkabpils stāvokli. Fotogrāfijās uz ceļa braucamās daļas redzami liela izmēra akmeņi (lietas 111.-113.lapa). Tā kā konkrētās fotogrāfijas ir uzņemtas 2008.gada 29.februārī autoceļa P76 nezināmā posmā, bet negadījums notika 2007.gada 9.septembrī autoceļa P76 16.kilometrā, tiesa minētos pierādījumus neattiecina uz izskatāmo lietu.
Arī attiecībā uz automašīnas bojājumu apmēru pieteicējs norāda eksperta ziņas, kas iegūtas, veicot automašīnas apsekošanu 2007.gada 3.oktobrī (lietas 9.-14.lapa) – tas ir, gandrīz mēnesi pēc negadījuma. Ja 2007.gada 9.septembra Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā Nr.EZ 014813 ir norādīts, ka transportlīdzeklim ir bojāts kreisais slieksnis aizmugurējā daļā (lietas 104.lapa), tad automašīnas remontdarbi ietver visas kreisās puses remontu – priekšējā kreisā spārna noņemšanu uzlikšanu, kas ietver radiatora restes un paspārņa noņemšanu, uzlikšanu, priekšējo un aizmugurējo durvju noņemšanu, uzlikšanu, kreiso durvju sliekšņa nomaiņu, ietverot kreisā priekšējā un aizmugurējā sēdekļa un visu noblīvējumu un apšuvumu noņemšana un uzlikšana un citus darbus (lietas 10.lapa). Līdz ar to tiesai nerodas pārliecība, vai visu veikto remontdarbu cēlonis ir negadījums ar akmeni. Tiesas ieskatā, veicot ceļa planēšanas darbus, no ceļa seguma var izkustināt un izcelt akmeņus. Arī citu satiksmes dalībnieku, it sevišķi smago automašīnu, braukšanas rezultātā uz grants ceļa var izkustēties segumā esošie akmeņi. Taču konkrētajā lietā nav pierādīts, ka tieši atbildētāja rīcības dēļ uz ceļa braucamās daļas ir atradies akmens, kas radījis bojājumus pieteicēja vadītajai automašīnai „Chrysler Neon” 2007.gada 9.septembrī autoceļa P76 16.kilometrā. Tiesa arī norāda, ka valsts atbildība pati par sevi nevar iestāties par katru uz ceļa atrodošos akmeni, ja tiesību normās noteiktajā kārtībā ir veikta ceļa uzturēšana un apsekošana. Ņemot vērā minēto, pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kas pieteicējam radušies atbildētāja prettiesiskas bezdarbības dēļ, ir noraidāms kā nepamatots.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, tiesa nosprieda:
noraidīt J.K. pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Satiksmes ministrijai izdot labvēlīgu administratīvo aktu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) R.Migla
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas
tiesnese _________ R.Migla Rīgā, 2010.gada 5.maijā