Court convicts defendant for illegal cannabis cultivation and sentences to 180 hours of compulsory labor.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant of illegally cultivating cannabis and sentenced him to 180 hours of compulsory labor. The prosecution argued for a prison term, but the court found the defendant's personal circumstances and mitigating factors warranted a non-custodial sentence. The court determined that compulsory labor was the most appropriate penalty to achieve the goals of punishment and rehabilitation in this specific case.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 256. panta 1. daļa; Krimināllikuma 35. panta 1. daļa; Krimināllikuma 40. panta 1. daļa: When a defendant is convicted of illegal cultivation of cannabis, the court may impose compulsory labor instead of imprisonment if the circumstances allow, provided the penalty is fair, appropriate, and sufficient to achieve the goals of punishment.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. 11370043316
Lietas arhīva Nr. K07-0223-16/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē 2016.gada 20.jūlijā
Aizkraukles rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Zālīte,
piedaloties prokuroram M.Beķeram,
atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 256.panta pirmās daļas.
Tiesa
konstatēja:
/pers. A/ izdarīja narkotiskās vielas saturošu augu neatļautu sēšanu un audzēšanu.
Pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā laikā, /pers. A/ nolēma iesēt un izaudzēt savām vajadzībām kaņepes - narkotisko vielu kanabisu
(marihuānu), kas saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumu Nr. 847 “Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām
vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem” 2.1.punktu un šo noteikumu l.pielikumu ir iekļauts Pirmajā sarakstā ,,Aizliegtās sevišķi bīstamās
narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas, kuru nelegāla aprite un ļaunprātīga lietošana apdraud veselību”, saturošus augus un laikā no
2016.gada aprīļa līdz 2016.gada 28.jūnijam /pers. A/ veica minēto augu neatļautu sēšanu un audzēšanu.
Lai realizētu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ ilgākā laika posmā, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotos laikos, iegādājās Rīgā, Lubānas
ielā no pirmstiesas izmeklēšanas laikā nenoskaidrotām personām marihuānu, no kurām izlasīja marihuānas sēklas, īstenojot savu noziedzīgo nodomu,
audzēt un radīt kanabisa (marihuānas) augšanai labvēlīgus apstākļus, savā dzīvesvietā /adrese/, Skrīveru novadā, /pers. A/, 10 kanabisa (marihuānas)
sēklas neatļauti iesēja podiņā ar augsni, novietoja uz loga palodzes un, aplejot ar ūdeni, izaudzēja sešus kanabiss (marihuānas) stādus. Izaudzētos stādus,
pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, /pers. A/ iestādīja tēva dzīves vietas mājas “Stirnas”, Skrīveros, Skrīveru novadā, siltumnīcā. Ar
mērķi panākt kanabisa (marihuāna) augu izaugšanu no dēstiem un to nogatavošanos, /pers. A/ ilgstošā laika posmā veica darbības, kas vērstas uz
veģetācijas procesa nodrošināšanu, augus laistīja, mēsloja, audzējot no 2016.gada aprīļa līdz 2016.gada 28.jūnijam kanabisa (marihuānas) stādus, kad
tos izņēma policijas darbinieki.
Tādā veidā /pers. A/ iesēja un izaudzēja sešus kanabisa (marihuānas) saturošus augus, kas neizžāvētā veidā satur 1340 (1,340 kg) kanabisa
komponentus: kanabinolu (CBN), kanabidolu (CBD) un tetrahidrokanabinolu (THC) - kanabisa narkotiski aktīvo komponentu, un ir neizžāvēts kanabiss
(marihuāna), pārkāpjot likuma ,,Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu aprites kārtību” 5.pantu, kas nosaka, ka aizliegts audzēt, ražot, importēt,
izplatīt, glabāt, nodot par atlīdzību vai bez tās, iegādāties un lietot, kā arī sūtīt cauri Latvijas teritorijai 1.sarakstā iekļautos augus, vielas un zāles.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 256.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā, neapstrīdēja noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, lūdza tiesas izmeklēšanā neveikt pierādījumu pārbaudi.
Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokuroru un apsūdzēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pierādījumu
pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar ko saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums
šajā daļā spriedumā netiek izdarīts.
Pieņemot lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa ņem vērā Kriminālprocesa likuma 499.pantā noteiktos pierādījumu pārbaudes
neizdarīšanas kritērijus, proti, apsūdzētais savu vainu viņam celtajā apsūdzībā atzīst pilnībā, piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas
izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas sēdē izskaidrotas, un sekas ir skaidras, apsūdzētā vainīgums ir pierādīts ar
visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā un tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu viņam celtajā apsūdzībā.
Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa konstatē visu subjektīvo un objektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās
pazīmes, lai /pers. A/ darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificē tās pēc Krimināllikuma 256.panta pirmās daļas, un pastāv Kriminālprocesa
likuma 520.panta pirmajā daļā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai. Lietā nav strīda par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskajiem
apstākļiem un juridisko kvalifikāciju, par noziedzīgā nodarījuma obligātajiem elementiem - subjektu, subjektīvo pusi, objektu un objektīvo pusi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta pirmo daļu apsūdzētajam ir piespriežams sods tādā apmērā, kādu nosaka Krimināllikuma 256.panta pirmās
daļas sankcija, ievērojot Krimināllikuma vispārīgās daļas noteikumus.
Krimināllikuma 256.panta pirmās daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Nosakot soda veidu apsūdzētajam /pers. A/, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu
un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību. Nosakot soda mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu ņem vērā apsūdzētā /pers. A/
atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tāpat tiesa ņem vērā, ka sodam jābūt tādam, lai tas atbilstu Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā
norādītajam soda mērķim, proti, aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto
personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa konstatēja, ka /pers. A/ agrāk nav sodīts, vairākas reizes sodīts administratīvi par pārkāpumiem ceļu satiksmē
(lietas 25.-26., lapa). Apsūdzētais tiesas sēdē paskaidroja, ka strādā neoficiāli celtniecībā, izdarīto nožēlo, saprot savas darbības kaitīgās sekas.
Apsūdzētais /pers. A/ izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu atzīts par mazāk smagu noziegumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka /pers. A/ savu vainu ir atzinis
un nožēlojis izdarīto.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu tiesa nekonstatē apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošus apstākļus.
Ar savām darbībām apsūdzētais /pers. A/, sējot un audzējot narkotiskās vielas saturošus augus, apdraudējis vispārējo drošību un sabiedrisko
kārtību.
Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais piekrita lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes. Apsūdzētais, piekrītot
lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko noteic Kriminālprocesa likuma 21.pants, ka persona, kurai ir
tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Tas, ka
apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet tiesa
ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta
2008.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKK- 232).
Ņemot vērā spriedumā iepriekš konstatētos soda veida ietekmējošos apstākļus, gūto priekšstatu par apsūdzētā personību un, izvērtējot prokurora
viedokli par soda noteikšanu piespiedu darba soda veidā, tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 35.pantā noteiktais soda mērķis konkrētajā gadījumā ir
sasniedzams ar sodu piespiedu darba veidā. Šāds sods apsūdzētajam konkrētajā gadījumā būs taisnīgs, atbilstīgs un samērīgs, atbilstošs soda mērķim un
soda veida ietekmējošajiem apstākļiem.
Krimināllikuma 40.pants noteic, ka piespiedu darbs (..) ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais (..) izcieš,
veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Nosakot sodu
piespiedu darba veidā, apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības, un piespiedu darbs ir sabiedrībai būtiski lietderīgāks
nekā brīvības atņemšanas sods, piespiedu darba izciešanas rezultātā konkrētajā gadījumā apsūdzētais tiks motivēts laboties.
Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka ir konstatēts viens apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošs apstāklis un nav konstatēti atbildību pastiprinoši
apstākļi. Piespiedu darbs atbilstoši Krimināllikuma 40.panta pirmajai daļai nosakāms no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām. Tiesas ieskatā
apsūdzētajam nosakāms piespiedu darbs 180 stundu apmērā. Tiesa samazina prokurora prasītā soda apmēru, jo tiesa konstatēja apsūdzētajam atbildību
mīkstinošu apstākli, ko nekonstatēja prokurors, kā arī ņem vērā apsūdzētā sadarbību, izvēloties vienkāršotāku procesu tiesā.
Izvērtējot citu Krimināllikuma 256.panta pirmās daļas panta sankcijā paredzēto soda veidu piemērošanu, tiesa secina, ka gan naudas sods, gan
brīvības atņemšanas soda piemērošana nesasniegtu soda mērķi, tie ir neatbilstoši sodi apsūdzētā personībai un izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam.
Drošības līdzeklis apsūdzētajam /pers. A/ nav piemērots. Tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas liecinātu par to, ka apsūdzētais izvairīsies no
sprieduma izpildes, līdz ar to drošības līdzeklis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241.panta trešo daļu apsūdzētajam nav piemērojams.
Lietiskais pierādījums - 1,335 nežāvēta kanabisa augu (marihuānas), kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē, saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 4.punktu, ir iznīcināmi. Kaņepju augu kāti pirmstiesas procesā ir iznīcināti.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.,511., 512., 520., 527., 528., 529., 530.pantu, tiesa
nosprieda:
atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 256.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz
180 (viens simts astoņdesmit) stundām.
Drošības līdzekli /pers. A/ nepiemērot.
Lietisko pierādījumu – 1,335 kg nežāvēta kanabisa augu (marihuāna), iznīcināt.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas, sūdzību vai
protestu iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.
Pilns spriedums saņemams tiesas kancelejā 2016.gada 25.jūlijā.
Tiesnese I.Zālīte