Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C28473513 / C-2232-14 Generato dall'IA

Court orders monthly child support payments from imprisoned mother to divorced father for two children.

Numero d'incarto C28473513 / C-2232-14
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the defendant's failure to respond and ordered the plaintiff to receive monthly child support payments from the defendant's state income. The defendant, currently imprisoned, was notified of the claim but did not submit any written explanations or objections. The court ruled that support payments begin from the date the lawsuit was filed to ensure the children's immediate financial needs are met.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civilprocesa likuma 179. panta; Civilprocesa likuma 250.25. panta: Child support claims against a custodial parent are enforceable from the date of filing the lawsuit, and cases may be adjudicated in writing if no court session is requested.

Parole chiave

Generato dall'IA
child support enforcement imprisoned parent small claims procedure written proceedings state income deduction divorce consequences custody transfer diritto di conoscere i propri ascendenti

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civilprocesa likuma 179. pants
Civilprocesa likuma 250.25. pants
Civilprocesa likuma 42. pants
Civilprocesa likuma 43. pants
Civilprocesa likuma 34. pants
Civilprocesa likuma 39. pants
Civilprocesa likuma 204.1. pants
Civilprocesa likuma 205. pants
Civilprocesa likuma 250.27. pants
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C28473513

Lietas arhīva Nr. C-2232-14/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīga 2014.gada 20.maijs

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese A.Buliņa rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret

/pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Ap raksto šā d aļa

[1] 2013.gada 16.decembrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk - prasītāja) maza apmēra prasība pret

/pers. B/ (turpmāk - atbildētāja) par uzturlīdzekļu piedziņu.

[1.1] Prasībā norādīts, ka ar Rīgas bāriņtiesas 2013.gada 10.septembra lēmumu atbildētājai ir pārtrauktas bērnu /pers. C/ un /pers. D/

aizgādības tiesības un prasītāja ir iecelta par mazdēla /pers. C/ aizbildni, bet ar 2013.gada 29.okotbra lēmumu viņas aprūpē nodots

arī mazdēls /pers. D/. Atbildētāja atrodas cietumā, tāpēc neuztur savus bērnus, bet viņai vismaz Ministru kabineta noteiktajā

minimālajā apmēra būtu jāpiedalās bērnu uzturēšanā.

[1.2] Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai nepilngadīgā /pers. D/

uzturam uzturlīdzekļus Ls 60 apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30% no valstī noteiktās minimālās algas līdz dēla pilngadībai un

piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai nepilngadīgā /pers. C/ uzturam uzturlīdzekļus Ls 50 apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 25%

no valstī noteiktās minimālās algas līdz dēla pilngadībai.

[2] Atbildētājai, atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta prasībām 2014.gada 6.janvārī uz faktiskās atrašanās adresi (Iļģuciema

cietumu) nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapas. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta prasībām, atbildētājai

izskaidrotas procesuālās tiesības. Atbildētāja informēta, ka lietu izskatīs tiesnese A.Buliņa, izskaidrotas noraidījuma tiesības un

kārtība. Prasības pieteikumu un tiesas paziņojumu atbildētāja saņēmusi 2014.gada 10.janvārī, ko apliecina lietas materiālos esošā

paraksta veidlapa (lietas 27.lapa).

[2.1] Pēc prasības pieteikuma noraksta saņemšanas atbildētāja rakstveida paskaidrojumus nav sniegusi, iebildumus nav cēlusi,

lūgumus nav pieteikusi.

[3] Civilprocesa likuma 250.18 pants nosaka, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc

vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra prasībām” paredzētos izņēmumus.

[3.1] Civilprocesa likuma 25025.panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

[3.2] Prasītājai paziņojums par civillietas izskatīšanu rakstveida procesa 2014.gada 20.maijā nosūtīts 2014.gada 27.martā uz

prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi /adrese A/, kas ir prasītājas deklarētās dzīvesvietas adresi. Atbildētāja minēto

paziņojumu saņēmusi personīgi 2014.gada 1.aprīlī, ko apliecina lietas materiālos esošā paraksta veidlapa (lietas 34.lapa)

[3.3] Noraidījums tiesnesei līdz nolēmuma pieņemšanai nav iesniegts.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma pilnībā turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[5] Ar lietas materiāliem pievienoto dzimšanas apliecību Nr. /numurs/ apstiprināts, ka atbildētāja ir nepilngadīgā /pers. D/ māte (lietas

8.lapa).

[5.1] No Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamās Vienotās migrācijas informatīvas sistēmas redzams, ka atbildētāja ir nepilngadīgā

/pers. C/ māte (lietas 37.lapa).

[6] Civillikuma 222., 223. un 224.pantā noteikts, ka bez vecāku, kuri uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie

aizbildņi, aizgādības palikušam bērnam ieceļams aizbildnis. Vecāki, kuri zaudējuši aizgādības tiesības, nevar būt arī bērna aizbildņi.

Ja pēc tiesas sprieduma vai kāda cita no pašu gribas neatkarīga iemesla dēļ abi vecāki zaudē aizgādības tiesības, bērnam

nodibināma aizbildnība (...).

[7] Saskaņā ar Civillikuma 252.pantu aizbildnis atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus. Civillikuma 261.pantā noteikts, ka, izņemot

gadījumus, kas paredzēti 221. un 260.pantā, nepilngadīgajam nav rīcības spējas, tādēļ viņu visos tiesiskos darījumos pārstāv

aizbildnis.

[7.1] Tiesa konstatē, ka ar Rīgas bāriņtiesas 2013.gada 10.septembra lēmumu Nr.1-6/2228 /pers. B/ atņemtas nepilngadīgo /pers. D/

un /pers. C/ aprūpes tiesības (lietas 20.-22.lapa). Ar Rīgas bāriņtiesas 2013.gada 29.oktobra lēmumu Nr.1-6/267 nepilngadīgie /pers.

D/ un /pers. C/ nodoti /pers. A/ aprūpe (lietas 10.-13.lapa).

[7.2] Vadoties no iepriekš minētajām tiesību normām, tiesa atzīst, ka atbildētājai kā bērnu mātei, neatkarīgi no tā, vai viņai ir atņemtas

bērna aprūpes tiesības, ir pienākums uzturēt savus bērnus, tiesa atzīst, ka prasītājai kā aizbildnim ir tiesisks pamats celt prasību, lai

aizstāvētu nepilngadīgo bērnu tiesības saņemt no vecākiem uzturlīdzekļus. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka bērni šobrīd dzīvo kopā ar

prasītāju, kura, saskaņā ar Civillikuma 178.1 pantu, veicot ikdienas aizgādību un pildot aizbildņa pienākumus, par bērniem rūpējas un

viņus apgādā. Atbildētāja nenodrošina saviem bērniem uzturlīdzekļus valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Pie šādiem

apstākļiem tiesa konstatē tiesisko pamatu uzturlīdzekļu piedziņai no atbildētājas par labu prasītājai.

[8] Saskaņā ar Civillikuma 177.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu vecākiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums rūpēties par

bērnu, jo līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Rūpes par bērnu nozīmē arī bērnu uzturēt – nodrošināt ar ēdienu,

apģērbu, mājokli un veselības aprūpi, bērnu kopt, izglītot un audzināt, nodrošinot garīgo un fizisko attīstību, pēc iespējas ievērojot

bērna individualitāti, spējas un intereses, sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam.

[9] Civillikuma 179.pantā noteikts vecāku pienākums samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un

māti līdz laikam, kad bērns pats varēs sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar

vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. [..] Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem

neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.

[10] Tiesa ņem vērā arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem

apstākļiem (atbilstošs uzturs, apģērbs, pajumte), kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.

[11] Tiesa atzīst, ka atbildētājas pienākums uzturēt savus bērnus ir absolūts, līdz ar ko viņai ir jāpiedalās bērnu uzturēšanā. Tiesa atzīst

par vispārzināmu faktu, kas nav jāpierāda, to, ka bērna ikdienas aprūpei ir nepieciešami līdzekļi dzīvokļa un komunālo maksājumu,

pārtikas, apģērba, higiēnas preču, izglītojošo materiālu un kultūras pasākumu apmaksai.

[12] Uzturlīdzekļu sniegšanas pienākums primāri saistīts ar vecāku mantas stāvokli un šim stāvoklim atbilstošu bērna nodrošinājumu,

lai, nosakot uzturlīdzekļa apmēru, maksimāli tiktu nodrošinātas bērna intereses. Likumdevējs nav ierobežojis nosakāmo uzturlīdzekļu

apjomu, izņemot minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt

katram savam bērnam (sk. 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu

apmēru bērnam”).

[13] Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no

vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo

mēnešalgu un bērna vecumu. Saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo

uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punkta nosacījumi, kas paredz katra vecāka pienākumu katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem

uzturlīdzekļus no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas.

[13.1] Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665 valstī no 2014.gada 1.janvāra noteikta

minimālā mēnešalga 320 euro apmērā, tādejādi minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam līdz 7 gadu vecuma sastāda 80,00 euro ik

mēnesi, bet virs 7 gadu vecuma 96,00 euro ik mēnesi.

[14] Prasītāja savā prasības pieteikumā lūgusi piedzīt no atbildētājas līdzekļus dēla /pers. C/ uzturam Ls 50,00 un dēla /pers. D/

uzturam Ls 60,00, proti, Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, tādēļ tiesa uzskata, ka nav izvērtējams pušu mantiskais

stāvoklis, jo minimālie uzturlīdzekļi ir maksājami neatkarīgi no vecāku mantas stāvokļa.

[14.1] Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 3.panta otro un trešo daļu sākot ar euro ieviešanas dienu, euro vienlaikus ievieš

skaidras, bezskaidras un elektroniskās naudas norēķinos. Beidzoties vienlaicīgas apgrozības periodam, vienīgais likumīgais

maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā ir euro. Atbilstoši minētā likuma 4.panta otrajai daļai sākot ar euro ieviešanas dienu, latos

izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro.

[14.2] Šādos apstākļos piedzenamo minimālo uzturlīdzekļu apmērs sastāda 80,00 euro /pers. C/ uzturam un 96,00 euro /pers. D/

uzturam.

[15] Tiesa uzskata, ka /pers. B/ neatkarīgi no viņas mantas un veselības stāvokļa, ir pienākums ik mēnesi nodrošināt saviem dēliem

/pers. D/ un /pers. C/ uzturlīdzekļus vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā, līdz ar to no atbildētājas /pers.

B/ prasītājas /pers. A/ labā piedzenami uzturlīdzekļi dēla /pers. C/ uzturam ik mēnesi 80,00 euro apmērā mēnesī, bet ne mazāk kā

25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālas mēneša darba algas, līdz bērna pilngadībai, un dēla /pers. D/ uzturam ik

mēnesi 96,00 euro apmērā mēnesī, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālas mēneša darba algas,

līdz bērna pilngadībai

[16] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr.SKC-556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas Republikas

Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām

attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas

brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Lai arī /pers. A/ prasības pieteikumā

nav norādījusi termiņu no kura būtu piedzenami uzturlīdzekļi, tiesa uzskata, ka nav pamats atkāpties no minētās atziņas un ievērojot

bērna intereses uzturlīdzekļi piedzenami no prasības celšanas brīža, t.i., 2013.gada 16.decembra.

[17] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots,

piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Tā kā prasītāja no tiesas izdevumu

samaksas šajā lietā ir atbrīvota uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkta pamata, tiesas izdevumi ir piedzenami valsts

ienākumos no atbildētājas. Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmajai daļai, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu, prasības

summa ir maksājumu kopsumma par vienu gadu ((80x12)+(96x12)=960+1152=2112) un valsts nodeva no minētās summas saskaņā

ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu sastāda 316,80 euro.

[17.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu no atbildētājas valsts labā piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,19

euro apmērā.

[18] Atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta nosacījumiem nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei.

Rez olutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 204.1 pantu, 205.panta pirmo daļu, 250.27 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

apmierināt /pers. A/ maza apmēra prasību par uzturlīdzekļu piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus dēla /pers. C/,

personas kods /personas kods/, uzturam 80,00 euro (astoņdesmit euro 00 centi) mēnesī, sākot no 2013.gada 16.decembra, bet ne

mazāk kā 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet, sākot no 2019.gada 11.aprīļa ne mazāk

kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna pilngadībai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus dēla /pers. D/,

personas kods /personas kods/, uzturam 96,00 euro (deviņdesmit seši euro 00 centi) mēnesī, sākot no 2013.gada 16.decembra līdz

bērna pilngadībai, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 316,80 euro (trīs simti sešpadsmit euro 80

centi) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,19 euro (četri euro 19 centi) apmērā.

Noteikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 20.maijā.

Tiesnese A.Buliņa