Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C31462013 / C-2589-14 Generato dall'IA

Court orders father to pay child support to mother based on Civil Code parental duty provisions.

Numero d'incarto C31462013 / C-2589-14
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's request for child support enforcement. Material facts show the mother raises the child alone while the father provides no financial or moral support. The court ruled that the father's absolute duty to maintain the child under the Civil Code overrides any dispute over custody or contribution.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Law 177; 179: Parents have an absolute duty to maintain their minor child regardless of cohabitation or individual financial status.

Parole chiave

Generato dall'IA
child support enforcement parental duty to maintain minor child custody Civil Code maintenance non-custodial parent liability bisogni medici del minore collocamento del minore obbligo di mantenimento dei genitori

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Law 127
Civil Law 177
Civil Law 179
Civil Procedure Law 35
Civil Procedure Law 42
Civil Procedure Law 43
Civil Procedure Law 204.1
Civil Procedure Law 193
Civil Procedure Law 250.25
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lieta Nr.C31460213

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2014.gada 27.maijā

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa:

tiesnese I.Kuzņecova,

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 25.oktobrī prasītāja /pers. A/ cēlusi maza apmēra prasību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pret atbildētāju /pers. B/ par

uzturlīdzekļu piedziņu un, atsaucoties uz Civillikuma 127.panta pirmo daļu un 179.pantu, lūgusi piedzīt no atbildētāja dēla /pers. C/ uzturam uzturlīdzekļus

ik mēnesi Ministru kabineta noteiktajā minimālajā bērna uzturlīdzekļu apmērā, kas līdz 7 gadu vecumam ir 25 % apmērā, no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu

vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, līdz bērna pilngadības sasniegšanai.

Prasītāja veic dēla uzturēšanu viena pati, bet atbildētājs bērna apgādāšanā un uzturēšanā nepiedalās. Atbildētājs nekādā veidā nerūpējas par savu

dēlu un nesniedz ne finansiālu, ne morālu atbalstu.

Atbildētājs/pers. B/ rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesai nav iesniedzis un nav izteicis lūgumu izskatīt lietu tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Ar lietas materiālos esošo dzimšanas apliecību Nr.LVDA006075 (lietas 19.lapa) pierādīts, ka 2007.gada 7.jūlijā dzimušā /pers. C/ vecāki ir

atbildētājs /pers. B/ un prasītāja /pers. A/.

Saskaņā ar Civillikuma 177.panta pirmo daļu, līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā.

Civillikuma 179.pants noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar savu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz

laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt, un tas neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem.

Saskaņā ar minētā Civillikuma panta piekto daļu, minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem

neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.

No prasības pieteikuma satura izriet, ka pušu nepilngadīgais dēls /pers. C/ pastāvīgi dzīvo kopā ar savu māti /pers. A/, un atbildētājs šo faktu

neapstrīd. Tādējādi tiesai nav šaubu, ka nepilngadīgā /pers. C/ ikdienas aizgādību īsteno prasītāja, un līdz ar to, ņemot vērā Civillikuma 179.pantā

nostiprināto absolūto vecāka pienākumu uzturēt bērnu, nevar būt strīda par to, ka atbildētāja pienākums ir maksāt prasītājai uzturlīdzekļus dēla uzturam.

Saskaņā ar Civillikuma 177.panta otrās un ceturtās daļas noteikumiem, vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu. Bērna aprūpe nozīmē viņa

uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās

attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta pirmo un otro daļu, vecāku pienākums atbilstoši Civillikuma noteikumiem ir rūpēties par

bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Vecāku pienākums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā,

pēc iespējas respektējot viņa individualitāti, ievērojot spējas un tieksmes.

Arī 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērna tiesībām 27.panta 2.punkts noteic, ka galvenā atbildība par bērna attīstībai nepieciešamo

dzīves apstākļu nodrošināšanu gulstas uz vecākiem vai citām personām, kas audzina bērnu.

Prasītāja bērna uzturam lūgusi piedzīt minimālos bērna uzturlīdzekļus.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 noteic, ka katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt

savam bērnam minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: līdz 7 gadu vecumam 25 % apmērā, no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 %

apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1096 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas

tarifa likmi” minimālā mēnešalga sastāda Ls 200 un saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo

mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” minimālā mēnešalga sastāda 320 euro.

Līdz ar to tiesa, nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, pušu mantisko stāvokli nevērtē, un no atbildētāja /pers. B/ par labu prasītājai /pers. A/

piedzenami uzturlīdzekļi sākot ar prasības pieteikuma iesniegšanas dienu - 2013.gada 25.oktobri, dēla /pers. C/ uzturam valstī noteikto minimālo bērna

uzturlīdzekļu apmērā atbilstoši viņa pašreizējam vecumam (seši gadi), proti, 71,14 euro jeb Ls 50 ik mēnesi, sākot ar prasības celšanas dienu līdz bērna

7 gadu vecumam, bet no 7 gadu vecuma līdz bērna pilngadībai - 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, taču jebkurā

gadījumā - ne mazāk par valstī noteiktajiem minimālajiem bērna uzturlīdzekļiem.

Tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļu piedziņa no atbildētāja par labu prasītājai veicama līdz bērnu pilngadībai, jo, kā izriet no Civillikuma 177.panta, bērns

vecāku aizgādībā ir līdz pilngadības sasniegšanai.

Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami tiesas izdevumi, jo prasītāja

no to samaksas atbrīvota saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktam, uzturlīdzekļu prasības summa ir Ls662,20 (Ls 50 x 2 mēneši = Ls 100; Ls 56,22

x 10 mēneši = Ls 562,20), līdz ar ko, saskaņā ar minētā likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, valsts nodeva par prasību, kas valsts

ienākumos piedzenama no atbildētāja, ir EUR 141,33 (Ls 99,33).

Atbilstoši lietas materiāliem, kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu piegādāšanu un

izsniegšanu šajā lietā, kas valsts ienākumos piedzenami no atbildētāja, ir 9,78euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu nosakāms labprātīgas izpildes termiņš -

desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 204.1 un 250.25pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus dēla /pers. C/, personas

kods /personas kods/, uzturam EUR 71,14 apmērā, sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas - 2013.gada 25.oktobra līdz 2013.gada

31.decembrim, un sākot no 2014.gada 1.janvāra EUR 80 apmērā, bet ne mazāk kā 25 % apmērā no Ministru kabineta valstī noteiktās minimālās

mēneša darba algas līdz septiņu gadu vecumam, bet no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz viņa pilngadībai 30% apmērā no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas, taču jebkurā gadījumā - ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmēru, līdz

bērna pilngadībai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu EUR 141,33(viens simts četrdesmit viens euro, 33 centi), kas

jāiemaksā sekojošā kontā: Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, Iemaksas mērķis: norāda

datus personas vai lietas identificēšanai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 9,78 (deviņi euro, 78 centi),

kas jāiemaksā sekojošā kontā: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr.

LV51TREL2190458019000, Iemaksas mērķis: 21499, kā arī norāda datus personas vai lietas identificēšanai.

Noteikt termiņu sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas,

nosakot, ka šos maksājumus apstiprinoši dokumenti sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzami Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas

tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2014.gada 27.maija, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Kuzņecova