Court convicted defendant of theft and drug misuse, sentencing to 360 hours of compulsory labor.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant of theft and unauthorized drug use, ordering a combined sentence of 360 hours of compulsory labor. The defendant stole rear-view mirrors worth 400 euros from a parked car and subsequently used heroin and amphetamines despite prior warnings and an administrative fine. The court found the evidence sufficient to establish guilt and applied the statutory rule for combining punishments for multiple offenses.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 175. panta 1. daļa; Krimināllikuma 253.2 panta 1. daļa; Krimināllikuma 50. panta 2. daļa; Krimināllikuma 52. panta 1. un 5. daļa: The court may convict for theft and drug misuse and impose compulsory labor, combining sentences for multiple offenses while deducting time served in custody.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. 11088063816
Lietas arhīva Nr. K29-1542-16/11
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 8.novembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese V.Rūsiņa
ar tiesas sēdes sekretāri E.Kaufmani
piedaloties prokuroram A.Ļeļevam
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas
paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā un divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā.
Pārbaudījusi un novērtējusi krimināllietas materiālus, tiesa
k o ns t a t ē ja
/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) un proti:
2016.gada 19.martā ap plkst.16.40 /pers. A/, atrodoties mājas /adrese/ pagalmā, kur bija noveidota /pers. B/ piederošā automašīna BMW 530,
valsts numura zīme /TL numurs/, nolēma izdarīt automašīnas atpakaļskata spoguļu zādzību. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, vērstu uz svešas kustamas
mantas nolaupīšanu, /pers. A/ piegāja pie automašīnas un būdama pārliecināta, ka viņas prettiesiskās darbības neviens nenovēro, slepus, ar manikīra
šķērēm izņēma automašīnas kreisās un labās puses atpakaļskata spoguļus 400,00 euro vērtībā (viena spoguļa vērtība 200,00 euro), ielika tos savā
somā, pēc kā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas aizgāja, lai rīkotos ar nolaupīto pēc saviem ieskatiem.
Tādā veidā /pers. A/ slepeni nolaupīja cietušajam /pers. B/ piederošo mantu 400,00 euro vērtībā.
Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta
pirmajā daļā.
Turklāt, /pers. A/ neatļauti lietoja narkotiskās un psihotropās vielas, būdama brīdināta par kriminālatbildību par psihotropo un
narkotisko vielu neatļautu lietošanu, un tieši:
Ar 2015.gada 28.aprīļa lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu administratīvā pārkāpuma lietā /pers. A/ tika atzīta par vainīgu administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.panta pirmajā daļā – [..] narkotisko un psihotropo vielu neatļauta
lietošana. Tika konstatēts, ka /pers. A/ 2014.gada 29.septembrī tika lietojusi narkotiskās un psihotropās vielas. Saskaņā ar norādīto lēmumu /pers. A/
tika administratīvā kārtībā sodīta un viņai tikai noteikts sods – naudassods EUR 50.00 (piecdesmit eiro) apjomā un rakstiski brīdināta par
kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu.
Būdama brīdināta par kriminālatbildību par neatļautu narkotisko un psihotropo vielu lietošanu, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā,
vietā, un pie precīzāk nenoskaidrotiem apstākļiem, ne vēlāk kā līdz 2016.gada 25.februārī plkst.13.45 /pers. A/ neatļauti lietoja narkotisko vielu –
heroīnu un psihotropās vielas amfetamīnu un klonazepāmu. Par ko viņa tika aizturēta 2016.gada 25.februārī plkst.13.45 pie nama, kurš atrodas – Rīgā,
Lienes ielā 27.
Tādējādi /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu – kriminālpārkāpumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā.
Turklāt, /pers. A/ neatļauti lietoja narkotiskās un psihotropās vielas, būdama brīdināta par kriminālatbildību par psihotropo un
narkotisko vielu neatļautu lietošanu, un tieši:
Ar 2015.gada 28.aprīļa lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu administratīvā pārkāpuma lietā /pers. A/ tika atzīta par vainīgu administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.panta pirmajā daļā – [..] narkotisko un psihotropo vielu neatļauta
lietošana. Tika konstatēts, ka /pers. A/ 2014.gada 29.septembrī tika lietojusi narkotiskās un psihotropās vielas. Saskaņā ar norādīto lēmumu /pers. A/
tika administratīvā kārtībā sodīta un viņai tikai noteikts sods – naudassods EUR 50.00 (piecdesmit eiro) apjomā un rakstiski brīdināta par
kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu.
Būdama brīdināta par kriminālatbildību par neatļautu narkotisko un psihotropo vielu lietošanu, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā,
vietā, un pie precīzāk nenoskaidrotiem apstākļiem, ne vēlāk kā līdz 2016.gada 29.februārī plkst.18.25 /pers. A/ neatļauti lietoja narkotisko vielu –
heroīnu un psihotropo vielu amfetamīnu. Par ko viņa tika aizturēta 2016.gada 29.februārī plkst.18.25 pie nama, kurš atrodas – Rīgā, Ģertrūdes ielā 78.
Tādējādi /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu – kriminālpārkāpumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. A/ sevi par vainīgu viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta
pirmajā daļā un divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā atzina pilnībā, atzina apsūdzībā norādītos
faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izdarīto nožēloja un uzturēja savu pirmstiesas procesā izteikto lūgumu par pierādījumu pārbaudes
neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā. Prokurors tiesas sēdē piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā.
Tā kā apsūdzētā pilnībā atzīst savu vainu viņai izvirzītajā apsūdzībā, to atzina arī pirmstiesas procesā, piekrita lietas izskatīšanai bez pierādījumu
pārbaudes, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas nosacījumiem, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo
būtību un sekas, ko apsūdzētā izprot, tiesa, noklausoties procesa dalībnieku viedokli, iepazinusies ar lietas materiāliem atzīst, ka lietā iespējams neizdarīt
pierādījumu pārbaudi.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas 2.punkta nosacījumiem, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par
/pers. A/ vainu minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētās /pers. A/ darbības atbilst noziedzīgo nodarījumu kvalifikācijai pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un 253.2panta
pirmās daļas, tādējādi par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētā ir sodāma.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Nosakot apsūdzētajai /pers. A/ soda veidu, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu
un radīto kaitējumu, kā arī vainīgās personību.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā ir atzīstams
kā mazāk smags noziegums. Atbilstoši Krimināllikuma 9.pantam noziedzīgais nodarījums no subjektīvās puses izdarīts tīši ar tiešu nodomu, jo apsūdzētā
apzinājās, ka veic neatļautas darbības ar īpašumu un vēlējās to.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. A/ izdarītie divi noziedzīgie nodarījumi, kas paredzēti Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā atzīstami
kā kriminālpārkāpumi. Atbilstoši Krimināllikuma 9.pantam noziedzīgie nodarījumi no subjektīvās puses izdarīti tīši ar tiešu nodomu.
Noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā, ir vērsts pret īpašumu un apdraud mantas īpašnieka valdījuma un
lietojuma tiesības, un tiesības brīvi rīkoties ar mantu, tomēr ar šo noziedzīgo nodarījumu radīts salīdzinoši nebūtisks materiālais kaitējums cietušajam.
Izvērtējot noziedzīgos nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā, tiesa atzīst, ka apsūdzētās darbības ir veicinājušas
aizliegto vielu nelegālu apriti, tādā veidā apdraudot vispārējo drošību narkotisko un psihotropo vielu aprites sfērā. Neatļautas darbības ar narkotiskajām
vielām rada bīstamas sekas savai un citu sabiedrības locekļu garīgajai un fiziskajai veselībai, izraisa atkarību un veicina narkomānijas izplatību, provocē uz
vardarbību un cita veida prettiesisku uzvedību, kā arī rada sabiedrībai daudzas sociālas problēmas, vienlaicīgi apdraudot citu sabiedrības locekļu intereses
uzturēties drošā un veselā vidē.
Izanalizējot apsūdzētās personību noskaidrots, ka /pers. A/ dzimusi /datums/, Rīgā, LR nepilsone, ar 9 klašu izglītību, neprecējies, apgādībā
nepilngadīgu bērnu nav, nestrādā, dzīvesvieta /adrese A/, administratīvi sodīta, agrāk sodīta, sodāmības nav dzēstas. Pēdējās reizes:
ar Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras 2015.gada 6.augusta prokurora priekšrakstu par sodu par
noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā, 253.panta pirmajā daļā ar piespiedu darbu uz 100
stundām un probācijas uzraudzību uz 1 gadu;
ar Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras 2015.gada 11.septembra prokurora priekšrakstu par sodu par
noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā ar piespiedu darbu uz 140 stundām.
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016.gada 20.jūnija lēmumu neizciestais sods – piespiedu darbs aizstāts ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu uz 50 dienām un neizciestais papildsods – probācijas uzraudzība aizstāts ar brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi 23 dienām. Galīgais sods,
pilnībā saskaitot noteiktos sodus, noteikts – brīvības atņemšana uz 3 mēnešiem 8 dienām. 2016.gada 29.septembrī /pers. A/ atbrīvota pēc soda
izciešanas no IVP Iļģuciema cietuma.
No apsūdzētās vārdiem tiesas sēdē noskaidrots, ka pēc atbrīvošanās pēc soda izciešanas ir reģistrējusies bezdarbniekos. Pieteikusies uz
informātikas un latviešu valodas kursiem. Administratīvos sodus nav nomaksājusi, jo nav bijusi materiāla iespēja. Ienākumu nav. Veselība laba.
Narkotiskās vielas lietojusi 5 gadus. Ieslodzījuma vietā ir apmeklējusi anonīmo narkomānu sapulces. Sola narkotiskās vielas vairāk nelietot un
neizdarīt likumpārkāpumus. Attiecībā par soda veidu norādīja, ka vēlētos sodu izciest piespiedu darbu veidā.
Tāpat tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot taisnīgumu; sodīt vainīgo
personu par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātā un citas personas pildītu likumus un
atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai
ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu
darbu, vai ar naudas sodu.
Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa noteic, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja
soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
Lemjot jautājumu par apsūdzētajai /pers. A/ piemērojamo soda veidu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un 253.2panta
pirmās daļas sankcijas, apsūdzētās iepriekš minētās ziņas par personību, apsūdzētās attieksmi pret izdarīto, bet no pantu sankcijās paredzētiem
sodiem, tiesa atzīst, ka piemērotākais konkrētajā lietā ir piespiedu darba sods, jo izciešot šādu sodu, pastāv iespēja atrast pastāvīgu darbu, šādu
sodu lūdza piemērot arī prokurors.
Pie apstākļiem, kad apsūdzētajai nav ienākumu, tiesas ieskatā nebūtu lietderīgi piemērot naudas sodu, tas sprieduma izpildi padarītu par
neiespējamu.
Tiesas ieskatā, tieši vaļsirdīga atzīšanās izdarītajā un savas rīcības kritiska izvērtēšana, arī tiesas sēdē paustā nožēla par izdarīto un solījums
stāties uz labošanās ceļa, ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, kas ļauj tiesai iegūt pārliecību par to, ka apsūdzētā ir izdarījusi pozitīvus
secinājumus un turpmāk centīsies likumpārkāpumus vairs nepieļaut.
Turklāt tiesas piespriestais soda veids nedrīkst būt pretrunā ar ANO pieņemtajiem Tokijas noteikumiem (ANO Ģenerālās Asamblejas
rezolūcija Nr.45/110), kur ir norādīts, ka brīvības ierobežojums ir attaisnojams tikai no sabiedrības drošības viedokļa. Minētie tiesību akti ir
saistoši arī Latvijas Republikai, reglamentējot, ka valsts uzdevums ir izolēt tikai bīstamus, nelabojamus noziedzniekus. Tāpat tiesa ņem vērā, ka
Krimināllikuma grozījumu mērķis, kas stājas spēkā no 2013.gada 1.aprīļa, bija veicināt brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanu
noziedzīgos nodarījumos, kas nav saistīti ar vardarbību.
Piemērot apsūdzētajai par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem pamatsodu brīvības atņemšanas veidā, kaut vai īslaicīgu brīvības
atņemšanu, tādējādi apsūdzēto izolējot no sabiedrības, nav lietderīgi, jo šāds sods būtu pārāk bargs.
Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi
izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat. A.Judins.
Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka soda veids piespiedu darbu veidā, sasniegs Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā paredzēto soda mērķi.
Turklāt tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā tikai piespiedu darbs disciplinēs pašu apsūdzēto, viņas uzvedību piespiedu darbu veikšanas laikā
kontrolēs arī Valsts probācijas dienests, tādējādi samazinot iespēju izdarīt citus likumpārkāpumus, bet vienlaicīgi sniedzot sabiedrībai labumu ar
savu darbu. Tāpat tiesa ņem vērā ka, piespriežot piespiedu darbu, apsūdzētā tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības,
tādējādi apsūdzētajai dodot iespēju atlīdzināt sabiedrībai nodarīto kaitējumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 40.pantu piespiedu darbs kā pamatsods vai papildsods ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos
darbos, ko notiesātais (..), izcieš, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām
brīvajā laikā un bez atlīdzības.
Piespiedu darbu kā pamatsodu nosaka uz laiku no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām. (..) Saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta
otro daļu piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām. Krimināllikumā nav paskaidrots, kādas personas atzīstamas par
darbnespējīgām. Analizējot normatīvos aktus, kas regulē darba tiesiskās attiecības, sociālo aizsardzību, var secināt, ka noteikts vecums, slimība,
invaliditāte, maternitāte pilnīgi atņem vai daļēji ierobežo cilvēku spēju strādāt, un tāpēc šiem cilvēkiem nepieciešama sociālā aizsardzība.
Pienākuma uzlikšana strādāt var nelabvēlīgi ietekmēt šo cilvēku veselības stāvokli. Tiesa, izvērtējot iepriekš minēto, nekonstatē apstākļus, kuri
liegtu apsūdzētajai izpildīt piespiedu darbu.
Nosakot apsūdzētajai soda mēru, atbilstoši Krimināllikuma 46. panta trešajai daļai, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos
apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst apsūdzētās vaļsirdīgu atzīšanos visu noziedzīgo
nodarījumu izdarīšanā un izdarītā nožēlošanu.
Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētā atzīst savu vainu.
Apsūdzētā, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojusi savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma
21.pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu
krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētā izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par
patstāvīgu viņas atbildību mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta
Krimināllietu departaments nolēmumus lietā Nr. SKK- 232/08).
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, kā apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka noziedzīgie
nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.
Tiesas ieskatā, atbildību pastiprinoša apstākļa esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros
un liedz tiesai tiesības piespriest minimālo sodu, jo pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinošu apstākļu esamība jau pati par sevi liedz iespēju
tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006. gada 8. februāra
lēmumā lietā Nr. SKK01-74/06).
Turklāt atbildību pastiprinoša apstākļa esamība un agrākā sodāmība izslēdz Krimināllikuma 49. panta piemērošanu apsūdzētajai.
Papildus tiesa informē apsūdzēto, ka saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu un 135.pantu, notiesātajam, kuram
piespriests piespiedu darbs, ir pienākums desmit darba dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties piespiedu darba izpildes
institūcijā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai piespriestā soda izciešanai, turklāt notiesātajam ir pienākums ierasties piespiedu darba izpildes
institūcijā tās noteiktajā laikā.
Ja notiesātais slimības vai citu viņam svarīgu iemeslu dēļ nav spējīgs veikt darbu, viņš par to paziņo piespiedu darba izpildes institūcijai, kas,
atzīstot notiesātā darbā neierašanās iemeslus par attaisnojošiem, var soda izpildīšanu apturēt uz laiku, ne ilgāku par vienu nedēļu, vai uz slimošanas
laiku, izdarot par to attiecīgu ierakstu personas lietā. Notiesātā atvaļinājums pamatdarba vietā vai mācību atvaļinājums nav pamats soda izpildes
apturēšanai.
Turpretī saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 646.pantu, ja persona, kas notiesāta ar piespiedu darbu, ļaunprātīgi izvairās no soda izciešanas,
tiesnesis to aizstāj ar īslaicīgu brīvības atņemšanu saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta trešās daļas noteikumiem.
Krimināllikuma 50.pants paredz soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Lemjot jautājumu par to, kāds galīgā soda noteikšanas princips būtu piemērojams un kādā apmērā būtu nosakāms galīgais sods, tiesa, ņem vērā
izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu.
Tiesa konstatē, ka /pers. A/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 7.panta kvalificējami kā mazāk smags noziegums un
kriminālpārkāpumi, līdz ar to galīgais sods nosakāms pēc Krimināllikuma 50.panta otrās daļas.
Arī 2008.gada 1.jūlija Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmumā “Sodu
piemērošanas politika” ir norādīts, ka nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos piemērojama piespriesto sodu daļēja
saskaitīšana. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, var tikt piemērota īpašos
gadījumos.
Tiesa nekonstatē īpašus apstākļus, kas būtu par pamatu galīgā soda noteikšanai, piemērojot pilnīgas saskaitīšanas principu. Uz tādiem nenorādīja
arī procesa dalībnieki.
Izvērtējot minēto, tiesa atzīst, lai nodrošinātu personas sodīšanu par visiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un sekmētu kriminālsoda
mērķa sasniegšanu pie galīgā soda noteikšanas /pers. A/ piemērojams daļējs sodu saskaitīšanas princips, uzskatot, ka šāds galīgais sods sasniegs likumā
paredzēto soda mērķi.
2016.gada 19.martā /pers. A/ tika aizturēta un 2016.gada 20.martā atbrīvota no īslaicīgās aizturēšanas vietas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. A/ soda termiņā ieskaitāms šajā kriminālprocesā īslaicīgā aizturēšanā pavadītais laiks no
2016.gada 19.marta līdz 2016.gada 20.martam, proti, 2 dienas, kas atbilst 16 piespiedu darba stundām.
2016.gada 20.martā /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā (lietas 2.sējuma 29.lapa), kas atceļams, kad
spriedums stāsies likumīgā spēkā.
2016.gada 28.jūnijā /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts (lietas 1.sējuma 75.lapa), kas atceļams, kad spriedums
stāsies likumīgā spēkā.
Cietušais/pers. B/ kaitējuma kompensāciju nav pieteicis, jo spoguļi viņam atdoti (lietas 2.sējuma 18.lapa).
Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu. Lietiskie pierādījumi:
spoguļu stikliņi (2 gab.), kas atdoti cietušajam, pēc sprieduma spēkā stāšanās – uzskatāmi par atdotiem to īpašniekam;
šķērītes, kas izņemtas 2016.gada 19.martā personas kratīšanas laikā un glabājas pie kriminālprocesa materiāliem, pēc sprieduma spēkā
stāšanās – iznīcināmas.
Procesuālie izdevumi lietā nav konstatēti, kā arī mantai arests uzlikts nav.
Ņemot vērā minēto, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 528., 529. un 530. pantu tiesa
no s pri e da
atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta
pirmajā daļā un sodīt ar piespiedu darbu 280 (divi simti astoņdesmit) stundu apmērā.
atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2panta pirmajā
daļā (izdarīts 2016.gada 25.februārī) un sodīt ar piespiedu darbu 120 (viens simts divdesmit) stundu apmērā.
atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2panta pirmajā
daļā (izdarīts 2016.gada 29.februārī) un sodīt ar piespiedu darbu 120 (viens simts divdesmit) stundu apmērā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta otro daļu, sodu /pers. A/ noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus un
sodu noteikt piespiedu darbu 360 (trīs simti sešdesmit) stundu apmērā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmo un piekto daļu /pers. A/ soda izciešanā ieskaitīt šajā kriminālprocesā īslaicīgā aizturēšanā pavadīto laiku
no 2016.gada 19.marta līdz 2016.gada 20.martam, kas atbilst 16 (sešpadsmit) piespiedu darba stundām.
Apsūdzētajai/pers. A/ šajā kriminālprocesā piemērotos drošības līdzekļus – nodošanu policijas uzraudzībā un aizliegumu izbraukt no valsts – pēc
sprieduma spēkā stāšanās atcelt.
Lietiskos pierādījumus, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu:
spoguļu stikliņus, kas atdoti cietušajam, pēc sprieduma spēkā stāšanās – uzskatīt par atdotiem to īpašniekam;
šķērītes, kas izņemtas 2016.gada 19.martā personas kratīšanas laikā un glabājas pie kriminālprocesa materiāliem, pēc sprieduma spēkā
stāšanās – iznīcināt.
Pēc sprieduma stāšanās spēkā /pers. A/ desmit darba dienu laikā jāpiesakās soda izciešanai Valsts probācijas dienesta Rīgas nodaļā, Rīgā,
Lomonosova ielā 9.
Spriedumu daļā par sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem no pilna sprieduma pieejamības dienas var
pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai apelācijas protestu Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena 2016.gada 22.novembris.
Tiesnese V.Rūsiņa