Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C28249814 / CA-0198-17 Generato dall'IA

Court dismissed appeal to invalidate apartment owners' assembly vote due to procedural voting errors.

Numero d'incarto C28249814 / CA-0198-17
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The appellate court dismissed the plaintiffs' request to declare the apartment owners' assembly vote invalid. The plaintiffs argued the vote failed because only 53% of owners participated instead of the required 67%, and the number of participants was incorrectly recorded. The court found the first-instance court had correctly applied the law and rejected the procedural defects as grounds for invalidation.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Law; Apartment Ownership Law; Voting Quorum; Procedural Defects: The Civil Law and Apartment Ownership Law require a specific majority for certain decisions; minor procedural irregularities in voting records do not automatically invalidate a decision if the substantive quorum requirements were met.

Parole chiave

Generato dall'IA
apartment ownership law voting quorum requirements assembly decision validity procedural voting defects majority threshold compliance adempimento dei requisiti legali popolazione non attiva importanza del successo d'integrazione

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Law
Apartment Ownership Law
Civil Procedure Law
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lieta Nr.C28249814

CA-0198/6, 2017.g.

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 21.martā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz. Zvaigznekalna- Žagare,

tiesnese M. Zelmene,

tiesnese L. Grauda,

ar sekretāri I. Pelēkzirni,

piedaloties prasītājām /pers. D/ un /pers. E/, prasītāja /pers. F/ pārstāvei /pers. G/ un atbildētājas SIA „CS KOMERCSERVISS”

(iepriekš nosaukums SIA „RBSSKALS Serviss”) pilnvarotajai pārstāvei /pers. H/,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ prasībā pret SIA „RBSSKALS Serviss” par

dzīvokļu īpašnieku kopības 2013.gada 31.janvāra lēmuma (balsojuma protokola) atzīšanu par spēkā neesošu, sakarā ar /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/

apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 22.decembra spriedumu, un

konstatēja:

2014.gada 29.janvārī /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā cēla prasību pret SIA „RBSSKALS Serviss” dzīvokļu

īpašnieku kopības 2013.gada 31.janvāra lēmuma (balsojuma protokola) atzīšanu par spēkā neesošu, kas pamatota ar Civillikuma 1067., 1068.,

1071.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 9.punktu, ceturto daļu, 18.panta pirmo un ceturto daļu, 19.pantu, 20.panta piekto daļu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 31.janvārī mājā /adrese/ pieņemts balsojuma protokols (dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums), ar kuru

prasītājiem kā dzīvokļa īpašniekiem tiek spiests parakstīt dzīvojamās mājas un zemesgabala daļas apsaimniekošanas un pilnvarojuma līgumu, nevis

dzīvojamas mājās pārvaldīšanas līgumu.

2014.gada 17.janvārī prasītāji uzzināja, ka balsošanas protokola pieņemšanas kārtība un lēmums ir pretrunā ar Dzīvokļa īpašuma likumu. Lai

pieņemtu lēmumu par šā likuma 16.panta otrās daļas 4.punktā minētajiem jautājumiem, t.i., pilnvarojuma došanu un atsaukšanu, nepieciešams, lai „par”

nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz divas trešdaļas no visiem īpašumiem. Balsošanas protokola 6. un 7. punkti ir procesuāls pārkāpums, jo

„par” nobalsoja 53 % jeb 80 īpašnieki, bet vajadzēja būt ne mazāk kā 67 % jeb 100 īpašnieku balsīm. Atbilstoši balsošanas rezultātiem SIA

„RBSKALSS Serviss” nav tiesību prasīt dzīvokļu īpašniekiem parakstīt pilnvarojuma līgumu. Lai pieņemtu lēmumu par apsaimniekošanas varianta izvēli,

ir sasaucama dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, ko vajadzēja sasaukt aptaujas iniciatorei /pers. J/ vai SIA „RBSKALSS Serviss”, bet tā vietā veikta

dzīvokļu īpašnieku aptauja. Šādus lēmumus apsaimniekotājs var izlemt, rīkojot kopsapulci, kur tam jāsavāc ne mazāk kā 50 % balsu no visiem dzīvokļu

īpašniekiem.

Balsojuma protokola 4.punktā minēts, ka lēmuma pieņemšanā piedalījās 84 no 151, kaut mājā ir 147 dzīvokļi un 3 ofisi, nevis 151 dzīvokļu

īpašnieki, kas ir pretrunā Dzīvokļa īpašuma likuma 17.panta pirmajai daļai.

Līdz 2014.gada 28.janvārim neviena sapulce nav notikusi saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 19.pantu. Tikai dzīvokļu īpašnieku kopība (likuma

20.panta 5.punkts) nosaka kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, — aptaujas veidā.

Prasītājiem tādas iespējas nebija.

No 2013. gada 01.marta /adrese/ notika dzīvojamās mājas un zemes gabala daļas apsaimniekošanas un pilnvarojuma nelikumīga pārņemšana.

2014.gada 27.februārī tiesā saņemti SIA „RBSSKALS Serviss” paskaidrojumi, kuros atbildētāja prasību neatzīst. Balsojuma protokols pieņemts

saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 8.punktu, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par atsevišķu vai visu

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam. No balsošanas protokola 2.punkta izriet, ka tiek pieņemts lēmums par pārvaldīšanas

uzdevumu uzdošanu/ atsaukšanu pārvaldniekam, nevis par pilnvarojuma došanu un atsaukšanu. Jēdziens „pilnvarojuma došana un atsaukšana” atšķiras

no jēdziena „atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam”, uz katru no šiem gadījumiem attiecas atšķirīga

īpašnieku balsojuma kārtība.

Dzīvojamās mājas un zemes gabala daļas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma priekšmetā un sadaļā „Pārvaldītāja pienākumi un

tiesības” ir norādīts uzdevums, kuru apņemas nodrošināt atbildētāja, bet prasītājiem ir tiesības ar dzīvojamās mājas kopīpašnieku lēmumu izraudzīties

pilnvaroto personu, kura viņu intereses pārstāvēs sarunās un darbībās ar dažādām personām.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 22.decembra spriedumu prasība noraidīta, spriedumā ietverti šādi motīvi.

Prasītāji par spēkā neesošu lūdz atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības aptaujas 2013.gada 31.janvāra lēmumu (balsojuma protokolu), ko pieņēma

dzīvokļu īpašnieku kopība. Atbildētājs ir persona, pret kuru ir vērsta prasība sakarā ar patiesu vai iespējamu prasītāja tiesību vai ar likumu aizsargātu

interešu aizskārumu. (skat. Civilprocesa likuma komentāri, TNA, 2011, lpp.212). SIA „RBSKALSS Serviss” nav tiesīga atbildēt prasītāju izvirzītajā

prasījumā par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma (balsojuma protokola) atzīšanu par spēkā neesošu. 2013.gada 31.janvārī /adrese/ pieņemts dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmums (balsojuma protokols), ar ko nolemts, ka dzīvojamās mājas /adrese/ un tai funkcionāli piederošā zemesgabala pārvaldīšanas

un apsaimniekošanas pilnvarojums uzdots atbildētājai. No lietā iesniegtā balsošanas protokola redzams, ka par pilnvarojuma došanu un atsaukšanu

atbildētājai ir balsojuši daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki. No lietai pievienotās aptaujas veidlapas redzams, ka aizpildīta

veidlapa jānodod daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļa Nr.36 īpašnieces pilnvarotām personām. No prasītāju iesniegtajiem dokumentiem

redzams, ka dzīvokļu īpašnieki veica aptauju un īpašnieku vairākums nolēma daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ un tai funkcionāli piederošā

zemesgabala pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojumu uzdot atbildētājai, kā rezultātā sagatavots Dzīvojamās mājas un zemes gabala daļas

apsaimniekošanas un pilnvarojuma līgums Nr. S/307-101/13, kas bija jāparaksta atbildētājai un dzīvokļu īpašniekiem. Prasība celta pret personu, kas

nav piedalījusies jautājuma lemšanā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturto daļu tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem.

Prasību par dzīvokļu īpašnieku kopības aptaujas 2013.gada 31.janvāra lēmuma (balsojuma protokola) atzīšanu par spēkā neesošu prasītāji

nepamatoti attiecinājuši uz atbildētāju, jo prasība ceļama pret dzīvokļu īpašnieku kopību, kura apstrīdēto lēmumu pieņēma.

Par spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/, spriedumu pārsūdz pilnā apmērā, lūdz to atcelt un prasību apmierināt.

Apelācijas sūdzībā ietverti šādi argumenti.

Ceļot prasību par dzīvokļu īpašnieku kopības aptaujas 2013.gada 31.janvāra lēmuma (balsojuma protokola) atzīšanu par spēkā neesošu pret

SIA „RBSKALSS Serviss”, prasītāji ņēma vērā, ka balsošanas protokolu sagatavoja un parakstīja tikai SIA „RBSKALSS Serviss” valdes loceklis

/pers. K/, bet nevis aptaujas organizatore /pers. J/ (/adrese/ īpašniece) vai kāds cits dzīvokļa īpašnieks. Līdz ar to nevar celt prasību pret dzīvokļu

īpašnieku kopību, jo tā nav ar savu lēmumu apstiprinājusi balsojumu par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvaru uzdošanu atbildētājai.

Spriedumā nav ņemti vērā šādi pierādījumi par SIA „RBSKALSS Serviss” atbildību:

-dzīvokļu īpašnieku kopība vai noteikta dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarota persona nav veikusi aptauju;

-nav dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma, kopība nav sastādījusi un parakstījusi balsojuma protokolu;

-SIA „RBSKALSS Serviss” sastādīja un parakstīja balsošanas protokolu, kurš balstās uz aptauju, ko veica 1 dzīvokļa īpašnieks ar atbildētājas

darbiniekiem /pers. L/ un /pers. M/;

-SIA „RBSKALSS Serviss” ir ieinteresēta persona, jo aptaujas rīkošanā un balsošanas protokola sagatavošanā ir piedalījušies tās darbinieki:

klientu piesaistes speciālists /pers. M/, valdes loceklis /pers. K/, /pers. L/.

Balsošanas protokola sagatavošanas brīdī 2013.gada 31.janvārī mājai /adrese/, apsaimniekotājs bija SIA „Namu apsaimniekošana”, tāpēc

atbildētāja nevarēja sagatavot un parakstīt dokumentus dzīvokļu īpašnieku vārdā. Apstrīdot SIA „RBSKALSS Serviss” valdes locekļa /pers. K/

parakstīto balsošanas protokolu, tiek apstrīdēta atbildētājas tiesībspēja apsaimniekot māju /adrese/. Atbildētājai bija jāpārliecinās, ka mājas

pārvaldīšanas tiesību pārņemšana notiek tiesīgi, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likumu un Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likumu un procesuālo kārtību.

Apstrīdētais lēmums (balsojuma protokola) ir radījis tiesiskas sekas, jo uz tā pamata SIA „RBSKALSS Serviss” pārņēma mājas apsaimniekotāja

funkcijas.

No lietā iesniegtās aptaujas veidlapas redzams, ka balsošanu organizēja dzīvokļa Nr.36 īpašniece /pers. J/, kurai pilnvarojums no citiem

īpašniekiem nebija izsniegts, bet /pers. J/ pilnvaroja aptaujas veidlapas iesniegt atbildētājas darbiniekiem /pers. L/ un /pers. M/.

Ievērojot minēto, prasītāji uzskata, ka SIA „RBSKALSS Serviss” ir īstā atbildētāja lietā, kas patiesībā organizēja mājas iedzīvotāju aptauju un

pieņēma balsojuma protokolu, līdz ar to ir atbildīga par lēmumu.

Spriedumā nav vērtēts, ka lēmums (balsojuma protokols) pieņemts par likuma Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 4.punktā minēto

jautājumu, t.i., pilnvarojuma došanu un atsaukšanu, tāpēc bija nepieciešams, lai „par” nobalso divas trešdaļas īpašnieku. Tiesas sēdē paskaidrots, ka

aptaujas veidlapas netika nosūtītas ierakstītās vēstulēs vai izsniegtas pret parakstu, tāpēc nav zināms, vai nobalsoja īstie dzīvokļu īpašnieki. Pat uzskatot,

ka nobalsoja īpašnieki, „par” nobalsoja tikai 80 jeb 53 %, nevis 100 jeb 67 %. Izlemjot īpašuma apsaimniekošanai svarīgu jautājumu, kopsapulce netika

sasaukta, bet tā vietā veikta īpašnieku aptauja. Līdz apelācijas sūdzības sastādīšanai mājā /adrese/ nav sasaukta neviena kopsapulce.

SIA „RBSKALSS Serviss” rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību lietā neiesniedza.

Izskatot lietu apelācijas instancē, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2016.gada 25.janvārī spriedumu atcēla un lietu nosūtīja jaunai

izskatīšanai pirmās instances tiesai, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 427.panta pirmās daļas 4.punktu.

Izskatot lietu sakarā ar SIA „RBSKALSS Serviss” blakus sūdzību, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2016.gada

20.aprīlī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2016.gada 25.janvāra lēmumu atcēla un lietu nodeva izskatīšanai apelācijas kārtībā tai pašai tiesai.

Tiesas sēdē /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ pārstāve /pers. G/ prasību un apelācijas sūdzību uzturēja uz tajās norādītā pamata.

Tiesas sēdē SIA „RBSSKALS Serviss”, kuras nosaukums mainīts uz SIA „CS KOMERCSERVISS”, pilnvarotā pārstāve /pers. H/ prasību un

apelācijas sūdzību neatzina saskaņā ar rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem, t.sk., paskaidrojumiem, kas Civilprocesa likuma 166.panta

kārtībā lietā iesniegti 2016.gada 11.janvāra tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietas materiālus, noklausoties pušu paskaidrojumus un viedokli, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība un apelācijas sūdzība nav

pamatota, šādu apsvērumu dēļ.

Civillietu tiesas kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas, saskaņā ar kuru, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc

būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Apelācijas sūdzībā spriedums tiek pārsūdzēts pilnā apmērā, bet netiek apstrīdēti šādi pirmās instances tiesas lietā nodibinātie fakti.

2013.gada 31.janvārī /adrese/ pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums (balsojuma protokols), ar kuru nolemts, ka dzīvojamās mājas /adrese/

un tai funkcionāli piederošā zemesgabala pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojums uzdots atbildētājai. Minētā rezultātā sagatavots Dzīvojamās

mājas un zemes gabala daļas apsaimniekošanas un pilnvarojuma līgums Nr. S/307-101/13, kas bija jāparaksta atbildētājai un dzīvokļu īpašniekiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu minētie fakti apelācijas instances tiesai nav jāpārbauda, jo apelācijas sūdzībā tie nav

apstrīdēti.

Noraidot prasību, pirmās instances tiesa vadījās no Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtās daļas un atzina, ka atbildētāja nevar būt tiesību

subjekts prasībā par dzīvokļu īpašnieku kopības aptaujas 2013.gada 31.janvāra lēmuma (balsojuma protokola) atzīšanu par spēkā neesošu, jo nav

piedalījusies tā pieņemšanā.

Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas viedoklim un vadās no Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas, saskaņā ar kuru, ja

tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu

daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos

apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15.panta pirmo daļu dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta

dzīvokļu īpašumos.

Judikatūrā atzīts (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 16.jūnija spriedumu lietā Nr. SKA-

23/2011), ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma kopīga pārvaldīšana ir īpašs īpašuma tiesību īstenošanas veids, kura ietvaros katrs dzīvokļa

īpašnieks nav pilnībā patstāvīgs subjekts, bet tiesības var īstenot tikai kopā ar citiem dzīvokļu īpašniekiem. Respektīvi, mājas pārvaldīšanas jautājumos

atsevišķs dzīvokļa īpašnieks nav patstāvīgs tiesību subjekts, bet iekļaujas tiesību subjektā - dzīvokļu īpašnieku kopumā.

Tā kā atbilstoši Civilprocesa likuma 73.panta otrajai daļai lietas dalībnieks var būt tikai persona, kura ir apveltīta ar civilprocesuālo tiesībspēju un

rīcībspēju, tad vēršoties tiesā ar prasību, kurā tiek apstrīdēts lēmums, kas pēc būtības ir dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, prasība ceļama pret visiem

ēkas dzīvokļu īpašniekiem, kas šo lēmumu pieņēma. Tas izriet arī no Dzīvokļa īpašuma likuma 15.panta otrās daļas (dzīvokļu īpašnieku kopības

sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.)

Dzīvokļu īpašnieki var būt juridiskas un fiziskas personas, tie ir apveltīti ar civilprocesuālo tiesībspēju un rīcībspēju un var būt par atbildētājiem

tiesā. Prasība vēršama pret visiem dzīvokļu īpašniekiem arī tāpēc, ka šāda lēmuma atzīšana par spēkā neesošu ietekmē dzīvokļa īpašnieku tiesības un

pienākumus.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 8.punktu tikai dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par atsevišķu vai visu

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam; 20.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus,

nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, — aptaujas veidā, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgais jautājums

izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē; panta piektā daļa paredz, ka kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumus,

nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, — aptaujas veidā, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.

Pēc būtības apstrīdētais lēmums ir dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, kas pieņemts aptaujas veidā, ko pieņēma dzīvojamās mājas /adrese/

dzīvokļu īpašnieki, kas atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 15.panta otrajai daļai ietilpst dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā.

Prasītāji apstrīd dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu (balsojuma protokolu), bet prasība celta pret apsaimniekotāju, kas nevar atbildēt par dzīvokļu

īpašnieku lēmumiem, jo nav tam pilnvarots.

Judikatūrā atzīts, ka, apstrīdot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, prasība ceļama pret tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas balsojuši par attiecīgā

lēmuma pieņemšanu (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 30.maija lēmumu lietā Nr. SKC-1208-14).

Šāds secinājums saskan ar juridiskajā doktrīnā izteiktajām atziņām par dzīvokļu īpašnieku atbildību (sk. R.Krauze. Dzīvokļa īpašums, tā

pārvaldīšana un tiesiskais regulējums. Latvijas Republikas Augstākās tiesas biļetens Nr.3/2011.gada decembris, 20., 23.lpp.).

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta pirmo daļu, pārvaldniekam uzdotā pārvaldīšanas uzdevuma apjomu, tā izpildes

noteikumus un kārtību nosaka pārvaldīšanas līgums. Veicot pārvaldīšanas uzdevumu, pārvaldnieka pienākums ir ievērot dzīvojamo māju

pārvaldīšanu regulējošo un citu normatīvo aktu prasības, kā arī šā likuma 4.pantā noteiktos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principus.

Ievērojot minēto, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums (balsojuma protokols) ir saistošs ne tikai īpašniekiem, t.sk., prasītājiem, bet arī mājas

apsaimniekotājai (atbildētājai), jo tā tikai izpilda dzīvokļu īpašnieku gribu, kas izteikta dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos.

Apelācijas sūdzībā apgalvotais, ka balsojumu organizators bija vēlākā apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēja SIA „RBSSKALS Serviss”, ir

prasītāju subjektīvs viedoklis, kas neapstiprinās ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem. No lietā iesniegtā balsošanas protokola tiešām redzams, ka to

sagatavojis un parakstījis atbildētājas valdes loceklis /pers. K/ /l.l.8/. Tomēr no dokumenta satura izriet, ka dokuments ir sastādīts, tehniski apkopojot

(saskaitot) dzīvokļu īpašnieku balsošanas rezultātus. Līdz ar to tiesai ir pamats atzīt, ka atbildētājas pārstāvis balsošanā nepiedalījās un tās rezultātu

ietekmēt nevarēja.

Apelācijas instances tiesas ieskatā, balsošanas organizēšana pati par sevi neietekmē lietas būtību un nepadara organizatoru par atbildētāju lietā, kā

to apgalvo apelācijas sūdzības autori, jo judikatūrā viennozīmīgi atzīts, ka prasība par dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu apstrīdēšanu ceļama pret

tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas balsojuši par attiecīgā lēmuma pieņemšanu, nevis pret balsošanas (aptaujas) organizatoriem.

SIA „RBSSKALS Serviss” bija tiesīga piedalīties balsojuma organizēšanā, jo Dzīvokļa īpašuma likuma 20.panta otrā daļa noteic, ka pārvaldnieks

ir viens no subjektiem, kurš veic organizatoriskos pasākumus dzīvokļu īpašnieku kopsapulces balsojumam aptaujas veidā, bet panta trešā daļa

pārvaldniekam piešķir tiesības sagatavot balsošanas protokolu un nosūtīt to visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Līdz ar to arī argumenti, ka balsošanas rezultāti (aptaujas veidlapas) bija jānodod dzīvokļa Nr.36 īpašniecei vai atbildētājas darbiniekiem, kā arī

par atbildētājas cita veida līdzdalību balsojuma organizēšanā, paši par sevi nav pamats atzīt SIA „RBSSKALS Serviss”, kuras nosaukums mainīts uz SIA

„CS KOMERCSERVISS”, par īsto atbildētāju lietā.

Lemjot par tiesas izdevumiem, Civillietu tiesas kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, ka pusei, kuras labā taisīts

spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Tā kā prasība pilnībā tiek noraidīta, prasītājiem tiesas izdevumi nav atlīdzināmi. Lietā nav iesniegti pierādījumi par tiesas izdevumu esamību

atbildētājai, līdz ar to tiesai nav pamata lemt par to piedziņu no prasītājiem atbildētājas labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no prasītājiem valsts labā piedzenami tiesas izdevumi par tiesas pavēstu

piegādāšanu un izsniegšanu, kas saskaņā ar pavēstu uzziņām lietā veido 22,03 euro (17,38 + 4,65) /1.sēj., l.l.2, 272-276/. Pie prasības celšanas prasītāji

šos tiesas izdevumus samaksāja 4,69 euro apmērā /1.sēj., l.l.22/ un šādā pat apmērā tos samaksāja pie apelācijas sūdzības iesniegšanas /1.sēj., l.l.61/,

līdz ar to piedziņa izdarāma 12,65 euro apmērā (22,03 – 4,69 – 4,69).

Pierādījumus par ar lietas vešanu saistīto tiesāšanās izdevumu esamību atbildētāja nav iesniegusi, tāpēc tiesai saskaņā ar Civilprocesa likuma

44.pantu nav pamats lemt par to piedziņu no prasītājiem.

Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa lietas apstākļus ir izvērtējusi vispusīgi un objektīvi un prasību

pamatoti noraidījusi. Tādējādi apelācijas sūdzībā norādītie apstākļi tiesas sēdē neguva apstiprinājumu un nav pamats prasību apmierināt.

Saskaņā ar iepriekš minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 432., 433., 434.panta, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

/pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ prasību pret SIA „RBSSKALS Serviss”, kuras nosaukums mainīts uz SIA „CS KOMERCSERVISS”, par

dzīvokļu īpašnieku kopības 2013.gada 31.janvāra lēmuma (balsojuma protokola) atzīšanu par spēkā neesošu noraidīt.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, un /pers. F/, personas kods /personas kods/,

valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,65 euro (divpadsmit euro 65 centi), kas iemaksājami kontā

Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas

mērķis: civillietu identificējoši dati.

Noteikt prasītājiem termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot Rīgas apgabaltiesā

samaksu apliecinošu dokumentu par valsts labā piedzīto tiesas izdevumu samaksu.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas

apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 21.martā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz.Zvaigznekalna-Žagare

Tiesnese L.Grauda

Tiesnese M.Zelmene