Legislator Giurisprudenza & Legislazione
11130030418 / K71-0310-19 ECLI:LV:VRT:2019:0306.11130030418.1.S Generato dall'IA

Court convicts defendant of theft and burglary, sentencing to one year imprisonment with partial credit for prior detention.

Numero d'incarto 11130030418 / K71-0310-19
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court convicted the defendant of theft and burglary, sentencing him to one year of imprisonment with partial credit for prior detention. The defendant admitted guilt to three specific charges involving the theft of a mobile phone, a bicycle, and a power drill, while the prosecution argued for specific sentencing terms. The court accepted the admissions, combined the sentences, and ordered restitution to the victims alongside the custodial penalty.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Krimināllikuma 175. panta 3. daļa; 180. panta 1. daļa; 50. panta 1. un 3. daļa; 51. panta 1. daļa: The court may convict a defendant based on their admission of guilt and combine multiple theft charges into a single sentence, applying partial credit for time already served in detention.

Parole chiave

Generato dall'IA
theft conviction burglary charges sentencing combination detention credit restitution order admission of guilt criminal liability provvedimenti d'integrazione professionale

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Krimināllikuma 175. panta 3. daļa
Krimināllikuma 180. panta 1. daļa
Krimināllikuma 50. panta 1. un 3. daļa
Krimināllikuma 51. panta 1. daļa
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. 11130030418

K71-0310-19/15

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā 2019. gada 6. martā

Vidzemes rajona tiesa:

tiesnesis A. Melbergs

ar tiesas sēdes sekretāri S. Bērziņu,

piedaloties prokuroram A. Bērziņam

un aizstāvei B. Lietiņai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiek apsūdzēts Krimināllikuma 180. panta

pirmajā daļā un 175. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, un

ko nstatēja:

Apsūdzētais/pers. B/ izdarīja piesavināšanos nelielā apmērā.

Proti, apsūdzētais /pers. B/ 2018. gada 27. aprīlī, dienas laikā, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, atrodoties mājās pie

/pers. D/, /adrese/, palūdza /pers. D/ mobilo telefonu, lai piezvanītu, ko /pers. D/ arī izdarīja, t.i., iedeva apsūdzētajam /pers.

G/piederošo mobilo telefonu “NOKIA 216 DS” EUR 47,76 vērtībā, pēc kā apsūdzētais /pers. B/, izmantodams to, ka /pers. D/ atradās

stiprā alkohola reibumā, mantkārīgu tieksmju vadīts, telefonu piesavinājās un no notikuma vietas aizgāja. Tādējādi apsūdzētais /pers. B/

piesavinājās svešu mantu un nodarīja /pers. G/ materiālos zaudējumus EUR 47,76.

Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Apsūdzētais/pers. B/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

Proti, apsūdzētais /pers. B/ laika posmā no 2018. gada 15. jūnija ap plkst. 12.00 līdz 18. jūnijam plkst. 13.00, atrodoties mājas

kāpņu telpā, /adrese/ k-3, pirmajā kāpņu telpā no pilsētas centra puses, zādzības izdarīšanas nolūkā piegāja pie /pers. H/ piederošā

velosipēda “MANHATTAN ROCK MACHINE” EUR 245 vērtībā, uz kura bija piestiprināta drošības trose-saslēdzējs EUR 10 vērtībā un

piestiprināti dubļu sargi EUR 20 vērtībā, kas atradās zem kāpņu telpas un nebija piesprādzēts, mantkārīgu tieksmju vadīts, slepeni

velosipēdu kopā ar iepriekš minētajām mantām nozaga, t.i., izstūma to no kāpņu telpas, pēc kā no notikuma vietas aizbrauca. Tādējādi

apsūdzētais /pers. B/ nozaga svešu kustamu mantu un nodarīja /pers. H/ materiālos zaudējumus EUR 275.

Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Apsūdzētais/pers. B/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot dzīvoklī.

Proti, apsūdzētais /pers. B/ 2018. gada 26. oktobrī plkst. 18.00 zādzības izdarīšanas nolūkā ieradās /adrese/, pie /pers. J/

piederošā dzīvokļa, ar rokām atspieda aizslēgtās dzīvokļa durvis, iekļuva dzīvoklī un, mantkārīgu tieksmju vadīts, slepeni nozaga skrūvju

pistoli “Makita” ar trim akumulatoriem un lādētāju EUR 120 kopējā vērtībā, pēc kā no notikuma vietas aizgāja. Tādējādi apsūdzētais

/pers. B/ nozaga svešu kustamu mantu un nodarīja /pers. J/ materiālos zaudējumus EUR 120.

Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Apsūdzētais/pers. B/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot dzīvoklī.

Proti, apsūdzētais /pers. B/ 2018. gada 27. oktobrī plkst. 10.00 zādzības izdarīšanas nolūkā ieradās /adrese/, pie /pers. J/

piederošā dzīvokļa, pa neaizslēgtajām dzīvokļa durvīm, kuras iepriekšējā dienā bija atlauzis, iekļuva telpā un, mantkārīgu tieksmju vadīts,

slepeni nozaga leņķa slīpmašīnu “Skill” EUR 50 vērtībā un trīs leņķa slīpmašīnas metāla diskus EUR 8 kopējā vērtībā, pēc kā no

notikuma vietas aizgāja. Tādējādi apsūdzētais /pers. B/ nozaga svešu kustamu mantu un nodarīja /pers. J/ materiālos zaudējumus EUR

58. Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Apsūdzētais/pers. B/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot dzīvoklī.

Proti, apsūdzētais /pers. B/ 2018. gada 27. oktobrī plkst. 17.00 zādzības izdarīšanas nolūkā ieradās /adrese/, pie /pers. J/

piederošā dzīvokļa, pa neaizslēgtajām dzīvokļa durvīm, kuras iepriekšējā dienā bija atlauzis, iekļuva telpā un, mantkārīgu tieksmju vadīts,

slepeni nozaga elektrisko ķēdes zāģi EUR 80 vērtībā un kabeli 30 metrus EUR 20 vērtībā, pēc kā no notikuma vietas aizgāja. Tādējādi

apsūdzētais /pers. B/ nozaga svešu kustamu mantu un nodarīja /pers. J/ materiālos zaudējumus EUR 100.

Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Cietusī/pers. G/ ir iesniegusi kriminālprocesā kompensācijas pieteikumu par kompensācijas EUR 47,76 piedziņu.

Cietusī/pers. H/ ir iesniegusi kriminālprocesā kompensācijas pieteikumu par kompensācijas EUR 10 piedziņu.

Cietušais/pers. J/ ir iesniedzis kriminālprocesā kompensācijas pieteikumu par kompensācijas EUR 160 piedziņu.

Tiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētais /pers. B/ (turpmāk sprieduma tekstā – apsūdzētais) savu vainu (vainīgumu)

Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā un 175. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšana atzina.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmo daļu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanas laikā attiecībā par

apsūdzētajam izvirzīto apsūdzību netika izdarīta.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītie nodarījumi par cietušajām /pers. G/ un /pers. H/ piederošās mantas nolaupīšanu ir pareizi

kvalificēti saskaņā ar Krimināllikuma 180. panta pirmo daļu, jo apsūdzētais izdarīja svešas mantas prettiesisku iegūšanu

(piesavināšanos) un svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā. Šajā gadījumā nolaupītās mantas vērtība

nodarījumu izdarīšanas brīdī nepārsniedza vienu tajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu. Saskaņā ar likuma “Par

Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 22. panta noteikumiem atbildība par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts

nelielā apmērā, iestājas, ja vainīgajam bijis nodoms iegūt noziedzīgā nodarījuma priekšmetu, kura vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī

nepārsniedz vienu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu. Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra

noteikumu Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normāla darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa

likmes aprēķināšanu” 2. punktam minimālā mēnešalga Latvijas Republikā 2018. gadā bija noteikta EUR 430.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītie nodarījumi par cietušajam /pers. J/ piederošās mantas nolaupīšanu ir pareizi kvalificēti

saskaņā ar Krimināllikuma 175. panta trešo daļu, jo apsūdzētais izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību),

iekļūstot dzīvoklī.

Tiesa secina, ka apsūdzētā vaina (vainīgums) Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā un 175. panta trešajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pierādīta. Apsūdzētais par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir sodāms.

Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro daļu ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu

raksturu un radīto kaitējumu un apsūdzētā personību, bet soda mēru – saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta trešo daļu – atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus apsūdzētā rīcībā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu likumdevējs ir klasificējis Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu kā mazāk smagu noziegumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta ceturto daļu likumdevējs ir klasificējis Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu kā smagu noziegumu.

Apsūdzētais ir izdarījis piecus tīšus noziedzīgus nodarījumus pret īpašumu.

Ar visiem apsūdzētā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tika aizskartas cietušo mantiskās intereses. Turklāt ar apsūdzētā

izdarītajiem, Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tika aizskartas attiecīgā mājokļa

neaizskaramības intereses.

Ar apsūdzētā izdarīto, Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts 2018. gada

27. aprīlī, cietušajai /pers. G/ tika nodarīti materiālie zaudējumi EUR 47,76, kas nav atlīdzināti.

Ar apsūdzētā izdarīto, Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts 2018. gada

15. jūnijā, cietušajai /pers. H/ tika nodarīti materiālie zaudējumi EUR 275, kas ir daļēji atlīdzināti, jo cietusī /pers. H/ ir atguvusi daļu

no nozagtās mantas.

Ar apsūdzētā izdarītajiem, Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem cietušajam

/pers. J/ attiecīgi tika nodarīti materiālie zaudējumi EUR 120, EUR 58 un EUR 100.

Tiesa ņem vērā to, ka ar apsūdzētā izdarītajiem, Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem

nodarījumiem cietušajam /pers. J/ radītais mantiskais kaitējums ir daļēji atlīdzināts, jo cietušais /pers. J/ ir atguvis lielāko daļu no

apsūdzētā nozagtajām mantām.

Pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, ir noskaidrots sekojošais. Apsūdzētais pirms šo noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanas bija vairākas reizes sodīts kriminālā kārtā par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Apsūdzētais pēdējo reizi bija sodīts ar

Valmieras rajona tiesas 2017. gada 23. augusta spriedumu par Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu ar piespiedu darbu uz 100 stundām. Spriedums ir stājies spēkā 2018. gada 6. februārī. Ar Vidzemes rajona tiesas 2018. gada

20. marta lēmumu apsūdzētajam ir noteikts galīgais sods pēc Valmieras rajona tiesas 2017. gada 20. oktobra lēmuma, ar kuru

apsūdzētajam ir noteikts galīgais sods pēc spriedumu kopības, un Valmieras rajona tiesas 2017. gada 23. augusta sprieduma, proti,

brīvības atņemšana uz vienu gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu un piespiedu darbs uz 100 stundām. Lēmums ir stājies spēkā

2018. gada 4. aprīlī. Apsūdzētais piespiedu darbu ir izcietis 2018. gada 18. jūlijā (lietas 139.-142. un 191. lapas). Apsūdzētais ir

vairākas reizes sodīts administratīvi par dažādu administratīvo pārkāpumu izdarīšanu. Apsūdzētais nav samaksājis lielāko daļu no viņam

administratīvo pārkāpumu lietu ietvaros uzliktajiem naudas sodiem (lietas 137.-138. lapas). Apsūdzētajam pašlaik ir divdesmit trīs gadi.

Apsūdzētais pašlaik atrodas apcietinājumā citā kriminālprocesā. Apsūdzētais līdz apcietināšanai pēc viņa tiesai norādītajām ziņām ir

strādājis bez darba tiesisko attiecību noformēšanas.

Saskaņā ar tiesas no Valsts probācijas dienesta pieprasītā izvērtēšanas ziņojuma kopsavilkumu apsūdzētais nav ilglaicīgi

strādājis nevienā darba vietā. Apsūdzētajam trūkst profesionālo iemaņu. Apsūdzētajam nav pastāvīgu ienākumu avotu. Apsūdzētais

noziedzīgos nodarījumus ir izdarījis, lai iegūtu finanšu līdzekļus pamatvajadzību nodrošināšanai. Līdz ar to apsūdzētā ienākumi un

finanšu vadība tiek vērtēti kā riska faktors, kas var veicināt apsūdzētajam kriminogēnu uzvedību. Apsūdzētā dzīvesveidu raksturo arī brīvā

laika pavadīšana, kas ir vērsta uz antisociālām nodarbēm. Par to liecina apsūdzētā iepriekš izdarītie noziedzīgie nodarījumi un pašlaik

inkriminētie noziedzīgie nodarījumi, kā arī apstāklis, ka apsūdzētā paziņu lokā ir cilvēki, kuriem ir nosliece uz antisociālu dzīvesveidu.

Apsūdzētajam trūkst pozitīvas atbalsta personas. Tādējādi brīvā laika faktors un paziņu loks var būtiski veicināt apsūdzētajam kriminālu

uzvedību. Apsūdzētajam ir izveidojušās antisociālas vērtības un uzskati, kas ir pretstatā sabiedrībā pastāvošajām vērtībām un noteiktajām

normām. Apsūdzētajam ir problemātiska alkoholisko dzērienu lietošana. Minētais faktors var veicināt jaunu noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanu. Ņemot vērā apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, apsūdzētā attieksmi pret cietušajiem, izlīguma procesu un

izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, Valsts probācijas dienests uzskata, ka apsūdzētajam, atrodoties brīvībā, šobrīd ir augsts risks

atkārtoti izdarīt noziedzīgus nodarījumus (lietas 183.-189. lapas).

Atbildību mīkstinošais apstāklis apsūdzētā rīcībā attiecībā uz Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzētajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas 1. punktu – tas, ka noziedzīgā nodarījuma izdarītājs

pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto.

Atbildību mīkstinoši apstākļi, kas minēti Krimināllikuma 47. panta pirmajā daļā, apsūdzētā rīcībā attiecībā uz Krimināllikuma

180. panta pirmajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem netika konstatēti.

Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu kā atbildību mīkstinošo apstākli apsūdzētā rīcībā attiecībā uz

Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem atzīst apsūdzētā tiesas sēdē pausto vaļsirdīgo

atzīšanos un izdarītā nožēlošanu.

Atbildību pastiprinošais apstāklis apsūdzētā rīcībā attiecībā uz visiem apsūdzētā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem

saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu – tas, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas sankcija kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu

brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Krimināllikuma 175. panta trešās daļas sankcija kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu

brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Tiesa, ņemot vērā to, ka ar apsūdzētā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem cietušajām personām tika nodarīts dažāds

mantiskā kaitējuma apmērs, lai apsūdzētajam piespriestais sods būtu taisnīgs, secina, ka apsūdzētajam piemērojamā soda veids un

apmērs ir diferencējams arī atkarībā no ar noziedzīgajiem nodarījumiem nodarītā mantiskā kaitējuma apmēra.

Tiesa, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apstākļus, atzīst, ka apsūdzētais par Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts 2018. gada 27. aprīlī, ir sodāms ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem. Apsūdzētais

par Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts 2018. gada 15. jūnijā, ir sodāms ar brīvības

atņemšanu uz sešiem mēnešiem. Apsūdzētais par Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts

2018. gada 26. oktobrī, ir sodāms ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem, nepiemērojot papildsodu – mantas konfiskāciju.

Apsūdzētais par Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts 2018. gada 27. oktobrī

plkst. 10.00, ir sodāms ar brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem, nepiemērojot papildsodu – mantas konfiskāciju. Apsūdzētais par

Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts 2018. gada 27. oktobrī plkst. 17.00, ir sodāms ar

brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem, nepiemērojot papildsodu – mantas konfiskāciju.

Tiesa, ņemot vērā apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, ka apsūdzētais ir izdarījis piecus tīšus noziedzīgus

nodarījumus pret īpašumu, ziņas par apsūdzētā personību, ka apsūdzētais pirms šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas bija sodīts

kriminālā kārtā par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, pie kam, apsūdzētais daļu no noziedzīgajiem nodarījumiem ir izdarījis tiesas

noteiktajā pārbaudes laikā, kā arī Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumā ietverto atzinumu, secina, ka šajā gadījumā soda

mērķis nav sasniedzams, nosakot apsūdzētajam par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem kādu citu no attiecīgo pantu daļu

sankcijās paredzētajiem vieglāka soda veidiem, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, – naudas sodu vai piespiedu darbu.

Tiesa uzskata, ka iepriekš minētais soda veids un apmērs ir samērīgs, kā arī ir pietiekams, lai panāktu krimināltiesisko attiecību

taisnīgu noregulējumu un sasniegtu soda mērķi.

Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētais ir izdarījis piecus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, no kuriem trīs ir smagi noziegumi,

atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmās un trešās daļas noteikumiem apsūdzētajam ir nosakāms galīgais sods pēc

noziedzīgo nodarījumu kopības.

Tiesa, ņemot vērā apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, ar tiem radīto kaitējumu, apsūdzētā personību

raksturojošās ziņas, atbildību mīkstinošo apstākli un atbildību pastiprinošo apstākli apsūdzētā rīcībā, kā arī ievērojot par katru no

noziedzīgajiem nodarījumiem noteiktā soda veidu un apmēru, secina, ka, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu

kopības, ir piemērojami Krimināllikuma 50. panta trešās daļas vislabvēlīgākie noteikumi par piespriesto sodu daļēju saskaitīšanu.

Apsūdzētajam galīgais sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības ir nosakāms – brīvības atņemšana uz vienu gadu.

Tiesa, ņemot vērā apsūdzētā vecumu un to, ka apsūdzētā rīcībā tika konstatēts atbildību mīkstinošais apstāklis, secina, ka,

nosakot apsūdzētajam galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, soda mērķa sasniegšanas nolūkā nav nepieciešams piemērot

Krimināllikuma 50. panta trešās daļas bargākos noteikumus par piespriesto sodu pilnīgu saskaitīšanu.

Tiesa uzskata, ka minētais galīgā soda pēc noziedzīgo nodarījumu kopības apmērs ir samērīgs, kā arī ir pietiekams, lai panāktu

krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un sasniegtu soda mērķi.

Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētais daļu no konkrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir izdarījis pēc Vidzemes rajona tiesas

2018. gada 20. marta lēmuma spēkā stāšanās, un apsūdzētais nav izcietis visu sodu pēc minētā lēmuma (neizciestais sods – brīvības

atņemšana deviņi mēneši 19 dienas), atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmās daļas noteikumiem šajā spriedumā

apsūdzētajam noteiktajam sodam ir pievienojams neizciestais sods pēc Vidzemes rajona tiesas 2018. gada 20. marta lēmuma.

Tiesa, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu pēc nolēmumu kopības, ņem vērā noziedzīgo nodarījumu, par kuriem taisīti/pieņemti

abi nolēmumi, raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, šajā krimināllietā konstatēto atbildību mīkstinošo

apstākli un atbildību pastiprinošo apstākli apsūdzētā rīcībā, ar šo spriedumu noteiktā soda veidu un apmēru, kā arī neizciestā soda veidu

un apmēru pēc iepriekšējā nolēmuma.

Tāpat tiesa, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu pēc nolēmumu kopības, ņem vērā arī likuma prasības par galīgā soda pēc

spriedumu kopības apmēru.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta 1.1 daļu, nosakot sodu pēc vairākiem spriedumiem, sodam pievieno ne mazāk kā vienu

trešdaļu no neizciestā soda, ja: .. 2) ir konstatēts noziedzīgu nodarījumu recidīvs; 3) jaunais noziedzīgais nodarījums ir izdarīts tiesas

noteiktajā pārbaudes laikā.

Krimināllikuma 51. panta otrā daļa noteic, ka galīgajam sodam pēc vairākiem spriedumiem ir jābūt lielākam par sodu, kāds

noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.

Tiesa, ņemot vērā visu iepriekš minēto, secina, ka šajā gadījumā ir piemērojami Krimināllikuma 51. panta pirmās daļas

vislabvēlīgākie noteikumi par neizciestā soda pēc iepriekšējā sprieduma daļēju pievienošanu jaunajā spriedumā noteiktajam sodam.

Apsūdzētajam galīgais sods pēc spriedumu kopības ir nosakāms – brīvības atņemšana uz vienu gadu sešiem mēnešiem.

Tiesa, ņemot vērā apsūdzētā vecumu, kā arī ievērojot to, ka šajā krimināllietā apsūdzētā rīcībā tika konstatēts atbildību

mīkstinošais apstāklis, secina, ka, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu pēc spriedumu kopības, soda mērķa sasniegšanas nolūkā nav

nepieciešams piemērot Krimināllikuma 51. panta pirmās daļas bargākos noteikumus par neizciestā soda pēc iepriekšējā sprieduma

pilnīgu pievienošanu jaunajā spriedumā noteiktajam sodam.

Tiesa atzīst, ka iepriekš minētais galīgā soda pēc spriedumu kopības apmērs atbilst Krimināllikuma 51. panta noteikumiem par

galīgā soda noteikšanu pēc spriedumu kopības.

Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētajam tiek noteikts brīvības atņemšanas sods, t.sk. arī par smagu noziegumu izdarīšanu, lai

nodrošinātu sprieduma izpildi daļā par piespriesto sodu, atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 272. panta ceturtās daļas

noteikumiem apsūdzētajam kriminālprocesā piemērotie drošības līdzekļi – uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā un

aizliegums izbraukt no valsts ir grozāmi uz drošības līdzekli – apcietinājumu.

Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētais kriminālprocesā (apvienotajā) ir ticis aizturēts, atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma

52. panta ceturtās daļas noteikumiem apsūdzētajam brīvības atņemšanas soda laikā ir ieskaitāms kriminālprocesā (apvienotajā)

aizturējumā pavadītais laiks.

Tiesa atzīst, ka cietušās /pers. G/ kompensācijas pieteikums par kompensācijas EUR 47,76 piedziņu ir apmierināms.

Tiesas izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka apsūdzētais piesavinājās cietušajai /pers. G/ piederošo mantu EUR 47,76 vērtībā.

Tādējādi cietušajai /pers. G/ ar apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu tika nodarīts mantisks kaitējums (zaudējumi) EUR 47,76.

Tiesa atzīst, ka cietušās /pers. H/ kompensācijas pieteikums par kompensācijas EUR 10 piedziņu ir apmierināms.

Tiesas izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka apsūdzētais nozaga cietušajai /pers. H/ piederošo velosipēdu. Krimināllietas

materiāli apstiprina, ka cietusī /pers. H/ pirmstiesas procesa laikā ir atguvusi nozagto velosipēdu un velosipēdam piestiprinātos dubļu

sargus, bet nav atguvusi nozagto drošības trosi-saslēdzēju. Tādējādi cietušajai /pers. H/ nav atlīdzināti EUR 10 no ar apsūdzētā izdarīto

noziedzīgo nodarījumu nodarītā mantiskā kaitējuma (zaudējumiem).

Tiesa atzīst, ka cietušā /pers. J/ kompensācijas pieteikums par kompensācijas EUR 160 piedziņu ir apmierināms daļēji, proti,

daļā par kompensācijas EUR 110 piedziņu, bet daļā par kompensācijas EUR 50 piedziņu minētais kompensācijas pieteikums ir

noraidāms.

Saskaņā ar cietušā /pers. J/ norādīto cietušais /pers. J/ lūdz piedzīt kompensāciju EUR 60 par nodarītajiem materiālajiem

zaudējumiem un kompensāciju EUR 100 par radīto morālo kaitējumu.

Tiesas izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka apsūdzētais, atlaužot dzīvokļa durvis, trīs reizes iekļuva cietušā /pers. J/ dzīvoklī,

kur nozaga cietušajam /pers. J/ vairākas mantas. Krimināllietas materiāli apstiprina, ka cietušais /pers. J/ pirmstiesas procesa laikā ir

atguvis lielāko daļu no viņam nozagtajām mantām, bet nav atguvis leņķa slīpmašīnas metāla diskus un kabeli, kā arī skrūvju pistoles

piederumu, proti, mantas EUR 30 vērtībā. Tādējādi cietušajam /pers. J/ nav atlīdzināti EUR 30 no ar apsūdzētā izdarītajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem nodarītā mantiskā kaitējuma (zaudējumiem).

Saskaņā ar cietušā /pers. J/ liecībā norādīto cietušajam /pers. J/ saistībā ar dzīvokļa durvju atlaušanu un durvīm radīto bojājumu

novēršanu ir radušies izdevumi EUR 30, ko tiesa vērtē kā cietušā /pers. J/ tagadējās mantas samazinājumu (zaudējumus), kas ir radies

apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rezultātā.

Tiesa pievienojas judikatūrā izteiktajam viedoklim, ka ar katru noziedzīgu nodarījumu cietušajai personai tiek radīts morālais

kaitējums, bet, vai cietušajai personai ir tiesības uz materiālo atlīdzinājumu, kompensējot morālo kaitējumu, ir jāvērtē tiesai (Augstākās

tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2008. gada 28. aprīļa lēmums lietā Nr. SKK-181/08). Tādējādi, lemjot jautājumu par

pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju, vispirms ir izvērtējams, vai cietušajam ir nodarīts tāds kaitējums, par kuru pienākas saņemt

materiālo atlīdzību, un, ja tiesa uzskata, ka šāda atlīdzība cietušajam pienākas, tad tiesai ir jānosaka minētās atlīdzības apmērs.

Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētais ir izdarījis trīs tīšus noziedzīgus nodarījumus, kas ir saistīti ar cietušā /pers. J/ mantisko

interešu aizskārumu, kā arī cietušā /pers. J/ mājokļa neaizskaramības interešu aizskārumu, secina, ka cietušajam /pers. J/ ar apsūdzētā

izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir nodarīts tāds kaitējums, par kuru pienākas saņemt materiālo atlīdzību.

Saskaņā ar cietušā /pers. J/ kriminālprocesā sniegtajām ziņām cietušais /pers. J/ saistībā ar pret viņu izdarītajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem ir piedzīvojis stresu un citas nepatīkamas emocijas, kam tiesai nav pamata neticēt.

Tiesa, izvērtējot apsūdzētā pret cietušo /pers. J/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, ka apsūdzētais pret cietušo /pers. J/ ir

izdarījis trīs tīšus mantiska rakstura noziedzīgus nodarījumus, kā arī ievērojot cietušā /pers. J/ kriminālprocesā norādītās ziņas par

viņam ar noziedzīgajiem nodarījumiem radītajiem negatīvajiem emocionālajiem pārdzīvojumiem, uzskata, ka no apsūdzētā par labu

cietušajam ir nosakāma kompensācija par morālo kaitējumu EUR 50. Tiesa secina, ka minētais kompensācijas apmērs ir atbilstošs

apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu smagumam, to izdarīšanas apstākļiem, cietušajam /pers. J/ nodarītajām garīgajām ciešanām un

cietušajam /pers. J/ radītā morālā aizskāruma dziļumam. Tiesa, nosakot šādu kompensācijas par morālo kaitējumu apmēru, ņem vērā arī

apsūdzētā attieksmi pret izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, proti, ka apsūdzētais ir paudis nožēlu par izdarīto, kā arī tiesas sēdē

ir atvainojies cietušajam /pers. J/. Tiesas ieskatā, minētais kompensācijas apmērs ir pietiekams, lai cietušais /pers. J/ saņemtu pienācīgu

naudas izteiksmē noteiktu samaksu kā gandarījumu par viņam ar apsūdzētā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nodarīto morālo

aizskārumu.

Tiesa, nosakot kompensācijas, kas samaksājama cietušajam /pers. J/ kā gandarījums par morālo aizskārumu, apmēru, secina, ka

tiesai ir jāievēro arī samērīguma princips. Turklāt ir jāņem vērā, ka morālā kaitējuma kompensācija ir tikai viens no kompensācijas

veidiem, un tā nevar atjaunot to stāvokli, kāds ir bijis līdz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai. Tiesa atzīst, ka zināmu morālu gandarījumu

kriminālprocesā cietušajam /pers. J/ ir jāsniedz arī sodam, ko tiesa piespriež apsūdzētajam par izdarītajiem noziedzīgajiem

nodarījumiem, un kas, tiesas ieskatā, ir arī pietiekami bargs. Tādēļ tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā nav pamata noteikt par labu

cietušajam /pers. J/ lielāku kompensāciju par morālo kaitējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1635. panta pirmo daļu katrs tiesību aizskārums, t.i., katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā

nodarīts kaitējums (arī morāls kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var

vainot.

Civillikuma 1635. panta otrā daļa noteic, ka ar morālo kaitējumu saprot fiziskas un garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautu

darbību rezultātā nodarīto cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru

nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Civillikuma 1779. pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir

nodarījis.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22. pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu ir radīts kaitējums, ņemot vērā tās

morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālas iespējas morālās un materiālās kompensācijas

pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 352. panta pirmā daļa noteic, ka tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un

ņemot vērā:

1) radīto mantisko zaudējumu apmēru;

2) noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas apstākļus;

3) nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un darbspēju zudumu;

4) morālā aizskāruma dziļumu;

5) psihiskās traumas.

Tiesa, ņemot vērā to, ka aizstāve apsūdzētā aizstāvības nodrošināšanai tiesas sēdē ir pieaicināta pēc tiesas uzaicinājuma,

apsūdzētais ir vēlējies aizstāvja piedalīšanos tiesas sēdē, un tiesa nekonstatēja apstākļus, kas būtu par pamatu apsūdzētā atbrīvošanai no

samaksas par aizstāves sniegto juridisko palīdzību, atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 4. punkta un

368. panta pirmās daļas noteikumiem no apsūdzētā par labu valstij ir piedzenami procesuālie izdevumi par aizstāves sniegto juridisko

palīdzību.

Tiesa atzīst, ka kriminālprocesā esošie lietiskie pierādījumi – cietušajiem /pers. H/ un /pers. J/ nozagtās mantas, kas

pirmstiesas procesa laikā ir jau izsniegtas minētajām personām, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 1. punkta

noteikumiem ir atdodami cietušajiem /pers. H/ un /pers. J/.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 513., 514. pantu, 520. panta pirmo daļu, 523., 527., 528. un

529. pantu,

no sprieda:

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, kas izdarīts 2018. gada

27. aprīlī, un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem (2) mēnešiem.

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, kas izdarīts 2018. gada

15. jūnijā, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz sešiem (6) mēnešiem.

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, kas izdarīts 2018. gada

26. oktobrī, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz sešiem (6) mēnešiem, nepiemērojot papildsodu – mantas konfiskāciju.

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, kas izdarīts 2018. gada

27. oktobrī plkst. 10.00, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz četriem (4) mēnešiem, nepiemērojot papildsodu – mantas konfiskāciju.

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, kas izdarīts 2018. gada

27. oktobrī plkst. 17.00, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz sešiem (6) mēnešiem, nepiemērojot papildsodu – mantas konfiskāciju.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un trešo daļu noteikt /pers. B/ galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības,

piespriestos sodus daļēji saskaitot, proti, brīvības atņemšanu uz vienu (1) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu šajā spriedumā /pers. B/ noteiktajam sodam daļēji pievienot neizciesto sodu

pēc Vidzemes rajona tiesas 2018. gada 20. marta lēmuma un galīgo sodu noteikt – brīvības atņemšanu uz vienu (1) gadu sešiem (6)

mēnešiem.

Grozīt /pers. B/kriminālprocesā piemērotos drošības līdzekļus – uzturēšanos noteiktā vietā, nodošanu policijas uzraudzībā un

aizliegumu izbraukt no valsts uz drošības līdzekli – apcietinājumu.

Brīvības atņemšanas soda sākumu /pers. B/ skaitīt no 2019. gada 6. marta.

Brīvības atņemšanas soda laikā /pers. B/ ieskaitīt kriminālprocesā (apvienotajā) aizturējumā pavadīto laiku no 2018. gada

25. augusta līdz 2018. gada 29. augustam un no 2018. gada 29. oktobra līdz 2018. gada 31. oktobrim.

Piedzīt no /pers. B/ par labu /pers. G/ kompensāciju EUR 47,76 (četrdesmit septiņus euro 76 centus).

Piedzīt no /pers. B/ par labu /pers. H/ kompensāciju EUR 10 (desmit euro).

Piedzīt no /pers. B/ par labu /pers. J/ kompensāciju EUR 110 (simt desmit euro).

Noraidīt /pers. J/kompensācijas pieteikumu daļā par kompensācijas EUR 50 piedziņu.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kompensāciju piedziņu – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Uzlikt /pers. B/par pienākumu iesniegt tiesai dokumentus, kas apliecina kaitējuma kompensāciju atlīdzināšanu.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij procesuālos izdevumus par aizstāves sniegto juridisko palīdzību EUR 120 (simt divdesmit

euro), nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei šajā daļā – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Lietiskos pierādījumus – velosipēdu, dubļu sargus un stiprinājuma skrūves atdot /pers. H/.

Lietiskos pierādījumus – skrūvju pistoli ar akumulatoriem un lādētāju, slīpmašīnu un elektrisko ķēdes zāģi atdot /pers. J/.

Spriedumu var pārsūdzēt (noprotestēt) tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa

pārkāpumiem 10 dienu laikā pēc sprieduma kopijas pieejamības dienas apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību

(protestu) Vidzemes rajona tiesā.

Sprieduma kopijas pieejamības diena – 2019. gada 7. marts.

Tiesnesis A. Melbergs