Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A42861809 / AA43-1353-12 Generato dall'IA

Administrative court dismissed appeal against environmental penalty for oil spill due to company's failure to appear at scene.

Numero d'incarto A42861809 / AA43-1353-12
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative Regional Court dismissed the company's appeal against a fine imposed for an oil spill at a port. The company argued that video evidence was fabricated and that it was not summoned to the scene, yet officials confirmed the company ignored multiple requests to provide explanations. The court upheld the penalty because the company's failure to appear at the incident site and its refusal to explain the contamination were deemed sufficient grounds for liability.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

LAPK 58.pants; 886.pants 4. daļa; Tiesai ir pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative penalty environmental violation oil spill liability failure to appear burden of proof administrative appeal port contamination contratto di stazione di servizio

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 886.panta ceturtā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12.panta otrās daļas 1.punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.22.panta otra daļa

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 12.septembra spriedums lietā Nr.SKA - 280
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

NORAKSTS

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A42861809 143/AA43 - 1353 - 12/13

SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2012.gada 5.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Kanenberga, tiesneses Z.Kupce un U.Mihailova,

piedaloties pie administratīvās atbildības saucamās personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” pārstāvim zvērinātam advokātam Laurim Lejam un Valsts vides dienesta pārstāvim F.K.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58.pantā un 886.panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu, sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 27.maija spriedumu. Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 1.aprīlī plkst.11.45 Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Rīgas jūras kontroles sektora vadītājs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu AE Nr.007063 (turpmāk arī – Protokols) par to, ka 2009.gada 9.janvārī plkst.13.00 Rīgas brīvostas teritorijā, piestātnē /numurs/ tika konstatēta naftas produktu noplūde uz piestātnes seguma un ostas akvatorijā 100 m2 platībā. No sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” piederošās naftas produktu saturošo ūdeņu pieņemšanas stacijas līdz piestātnei pietauvotajai SIA „/Nosaukums/” baržai „/Nosaukums/” novietots lokans cauruļvads. Gar cauruļvadu uz piestātnes novērojama apavu pēdu ķēde ar naftas produktu pazīmēm. Naftas produktu noplūdes pēdas novērojamas arī uz baržas „/Nosaukums/” klāja. Minētie naftas produkti noplūduši uz piestātnes seguma, nokļuvuši lietus kanalizācijas sistēmā un ar kūstošā sniega ūdeņiem ostas akvatorijā. Pārbaudes laikā piestātnē /numurs/ naftas produktu pārkraušanas darbi, kā arī noplūdes pretpasākumi veikti netika. Protokolā norādīts, ka SIA „/Nosaukums/” ir pārkāpusi likuma „Par piesārņojumu‖ 4.panta pirmās daļas 1.un 2.punkta, Vides aizsardzības likuma 25.panta pirmās daļas un ceturtās daļas 1., 2. un 7.punkta un 27.panta pirmās un otrās daļas, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 52.panta pirmās daļas un Rīgas domes 2006.gada 7.marta saistošo noteikumu Nr.42 „Rīgas Brīvostas noteikumi‖ 126., 127., 142. un 143.punkta prasības, par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 58.pantā, 84.panta pirmajā daļā, 84.1panta pirmajā daļā, 88.6 panta ceturtajā un sestajā daļā. Ar Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Rīgas jūras sektora vadītāja 2009.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.12B/007063 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) par minēto pārkāpumu piemērots naudas sods Ls 1500 apmērā.

[2] Ar VVD ģenerāldirektora 2009.gada 8.jūnija lēmumu Nr.G01/34P (turpmāk – Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts spēkā, vienlaikus grozot soda mēru un sodot SIA „/Nosaukums/” ar naudas sodu Ls 750 apmērā saskaņā ar LAPK 58.pantu un 88.6 panta ceturto daļu. Lēmumā secināts, ka SIA „/Nosaukums/” rīcībā nav konstatējams LAPK 84.panta pirmajā daļā un 84.1panta pirmajā daļā noteikto pārkāpumu sastāvs.

[3] 2009.gada 8.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemta SIA „/Nosaukums/” pieteikums (sūdzība) par Lēmuma atcelšanu. Sūdzība pamatota ar turpmāk minētajiem argumentiem. [3.1] 2009.gada 9.janvārī VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Rīgas jūras kontroles sektora inspektori, apsekojot SIA „/Nosaukums/” teritoriju, nav nevienu pieaicinājuši no SIA „/Nosaukums/” darbiniekiem. Tādējādi inspektori lieguši SIA „/Nosaukums/” izmantot likumīgās tiesības piedalīties pārbaudē un sniegt paskaidrojumus uz vietas. [3.2] Ostas akvatorijā atrodošos naftas produktu izcelsme nav saistāma ar piestātnē /numurs/ redzamajiem naftas produktiem, jo ostas akvatorijā atrodamajiem naftas produktiem ir vēsturiska izcelsme, kas saistāma ar piestātņu /numurs/ un /numurs 2/ grunts piesārņojumu agrākos laikos.

Minēto apliecina vairāki fakti – VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde savos lietvedības materiālos vairākkārt uz to ir norādījusi; naftas produktu piesārņojuma izplatīšanās raksturs; iepriekš vairākkārtīgi atklātie piesārņojuma plankumi ar līdzīgām pazīmēm; SIA „/Nosaukums/” līdzšinējais sistemātiskais darbs gan pēc Rīgas ostas Kuģu satiksmes dienesta, gan arī pēc VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes aicinājuma pie vēsturiskā piestātņu /numurs/ un /numurs 2/ grunts piesārņojuma seku novēršanas. [3.3] Uz piestātnes /numurs/ seguma izplūdušie naftas produkti ir mazutu saturoši produkti (tumšie naftas produkti), bet uz ūdens virsmas esošā krāsainā plēve, tātad dīzeļdegvielas plēve, norāda, ka ūdenī ieplūduši ir gaišie naftas produkti. [3.4] SIA „/Nosaukums/” nemaz nestrādā ar dīzeļdegvielu saturošiem naftas produktiem, tādējādi nemaz nevarēja izraisīt ūdenī esošo piesārņojumu. [3.5] Lai viennozīmīgi un nekļūdīgi varētu apgalvot, ka Lēmumā aprakstītās piesārņojošās darbībās par vainīgu varētu uzskatīt tieši SIA „/Nosaukums/”, bija nepieciešams iegūt šo faktus apstiprinošus pierādījumus, tajā skaitā vismaz pacensties konstatēt savstarpējo saistību starp piestātnē /numurs/ konstatētajiem piesārņojumiem un SIA „/Nosaukums/” darbību vai bezdarbību šo piesārņojumu radīšanā, kā arī abās dislokācijas vietās konstatēto piesārņojošo naftas produktu izcelsmes identitāti (pazīmes, sastāvu), lai noteiktu, vai abās vietās ir viens un tas pats produkts, vai tie ir atšķirīgi.

Minēto pierādījumu Lēmumā nav, un tāpēc vien tā izdošanas pamatojums, kā arī tiesiskums ir apšaubāms. [3.6] Piestātne /numurs/ pieder SIA „/Nosaukums 2/”. 2009.gada 28.janvārī SIA „/Nosaukums 2/” pārstāvja sniegtie paskaidrojumi neatbilst patiesībai, jo savu saimniecisko darbību /numurs/ piestātnē veic arī SIA „/Nosaukums 2/”. Tādējādi nav pierādīts apstāklis, ka Daugavā radušais piesārņojums ir veidojies tieši SIA „/Nosaukums/” saimnieciskās darbības rezultātā, jo tieši tāpat naftas produktu piesārņojums varētu būt noplūdis SIA „/Nosaukums 2/” saimnieciskās darbības rezultātā.

[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemti VVD (turpmāk arī – iestāde) rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka sūdzību neatzīst un lūdz to noraidīt.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 27.maija spriedumu nolemts noraidīt SIA „/Nosaukums/” sūdzību par Lēmuma atcelšanu. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [5.1] Tiesa lietā konstatēja turpmāk norādītos faktiskos apstākļus. [5.1.1] 2009.gada 9.janvārī tika sastādīts VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Vides piesārņojuma apskates akts Nr.94/090109 - 1 (lietas 36.lapa), kurā konstatēts, ka piestātnē noplūdušais produkts ar kušanas ūdeņiem pa drenāžas caurumu varēja nokļūt Sarkandaugavas caurtekā.

Vizuāli novērtējot naftas produktu uz ūdens virsmas, konstatēts plankums 8m2 platībā brūnā krāsā ar atsevišķiem melniem piesārņojuma plankumiem. [5.1.2] 2009.gada 9.janvārī plkst.13.25 VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde sastādīja aktu Nr.04/2872008, konstatējot, ka 2009.gada 9.janvārī Rīgas brīvostas akvatorijas plāna apskates gaitā plkst.13.10 piestātnē /numurs/, kuras operators ir SIA „/Nosaukums 2/”, blakus sūkņu stacijai ir naftas produktu noplūde. Naftas produktu noplūdes likvidācijas pasākumi netika veikti, netika paziņots Ostas kapteiņa dienestam.

Sarkandaugavas caurtekā uz ūdens virsmas gar piestātni /numurs/ teritorijā novērojami atsevišķi naftas produktu plankumi (lietas 35.lapa). 2009.gada 9.janvāra apsekojums SIA „/Nosaukums/” teritorijā ir fiksēts videomateriālā (lietas 59.lapa). [5.1.3] 2009.gada 28.janvāra paskaidrojumā (lietas 45., 48.lapa) SIA „/Nosaukums 2/” tehniskais direktors norādījis, ka noplūde notikusi no atstrādāto naftas produktu pieņemšanas teritorijas, kuru apkalpo un kur produktus pieņem SIA „/Nosaukums/”, kas atrodas uz piestātnes /numurs/. [5.1.4] SIA „/Nosaukums 2/” tehniskā direktora paskaidrojumā (46.

– 47.lapa, 49.lapa) norādīts, ka minētajā piestātnē, vietā, kur notika naftas produktu noplūde, 2009.gada 9.janvārī saimniecisko darbību veica SIA „/Nosaukums/”, kura pieņem naftas produktus tālākai to utilizācijai. Notekūdeņus, kuri sakrājas uz piestātnes, savāc SIA „/Nosaukums/” pēc SIA „/Nosaukums 2/” pieprasījuma. Aizbīdnis, kurš nepieļauj notekūdeņu ieplūšanu akvatorijā, vienmēr atrodas aizvērtā veidā. Tā kā SIA „/Nosaukums/” teritorijā notika noplūde, šīs firmas darbinieki bija atvēruši aizbīdni, kā rezultātā notika naftas produktu iekļūšana akvatorijā.

Līdz 2009.gada 1.aprīlim tiks iesniegts SIA „/Nosaukums/” līgums par darba nosacījumiem un saimnieciskās darbības veikšanu piestātnē /numurs/, kur rūpīgi tiks aprakstīti nosacījumi par vides aizsardzību un saglabāšanu. Šī noplūde nav SIA „/Nosaukums 2/” darbības rezultāts, kā apliecināšanai iesniegti pēdējie dokumenti par iekraušanu no termināla /numurs/. Pēdējā operācija ar tumšajiem naftas produktiem (konstatēta tieši tumšo naftas produktu noplūde) bija 2008.gada 20.decembrī (2008.gada 20.decembris Tanker Bill of lading Nr.1) (Gasoil (Heating Oil)).

Pēdējā operācija ar gaišo naftas produktu iekraušanu bija 2009.gada 6.janvārī (2009.gada 6.janvāris Tanker Bili of lading Nr.1) tankerī „/Nosaukums 2/”. [5.1.5] 2009.gada 27.februāra paskaidrojumā (lietas 41.lapa) SIA „/Nosaukums/” pārstāvis I.B. norādījis, ka videomateriālā nofilmētais piesārņojums nav radies SIA „/Nosaukums/” darbības rezultātā, un nav bijuši ziņojumi par piesārņojumu /numurs/ piestātnes segumā. [5.1.6] 2009.gada 1.aprīļa paskaidrojumā (lietas 42.lapa, arī 164.lapa) SIA „/Nosaukums/” pārstāvis I.B. norādījis, ka SIA „/Nosaukums/” veic ar naftas produktiem piesārņoto ūdeņu savākšanu Rīgas brīvostas akvatorijā ar automašīnām (auto cisternas) un peldlīdzekļiem – velkonis „/Nosaukums 3/”, baržas „/Nosaukums/”, „/Nosaukums 4/”, kā arī ar avāriju likvidēšanas peldlīdzekļiem „/Nosaukums 5/”, „/Nosaukums 6/” un „/Nosaukums 7/”.

Šie peldlīdzekļi tiek ekspluatēti saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu. 2008.gadā, pagarinot B kategoriju, Lielrīgas reģionālajā Vides pārvaldē tika iesniegts saraksts ar peldlīdzekļiem. SIA „/Nosaukums/” apņemas viena mēneša laikā veikt korekcijas B kategorijas atļaujās. [5.2] Lai arī Lēmumā nav atrunāts, ka SIA „/Nosaukums/” rīcībā nav LAPK

88. panta sestās daļas sastāva, tiesa atzina, ka Lēmuma uzbūve un saturs, proti, tiešā tekstā gan motīvu daļā, gan rezolutīvajā daļā norādīts, ka SIA „/Nosaukums/” rīcībā saskatāms ir tikai LAPK 58.panta un 88.6panta ceturtās daļas sastāvs, tiesa atzina, ka SIA „/Nosaukums/” ar Lēmumu ir saukta pie administratīvās atbildības tikai par LAPK 58.panta un 88.6panta ceturtajā daļā minētā pārkāpuma izdarīšanu. Tā kā SIA „/Nosaukums/” pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka uztur sūdzību tikai tajā daļā, kurā ir konstatēts LAPK 58.panta un 88.6panta ceturtās daļas sastāvs, tiesa nevērtēja, vai iestāde pamatoti atzina, ka SIA „/Nosaukums/” rīcībā nav LAPK 84.panta pirmās daļas, 84.1panta pirmās daļas un 88.6panta sestās daļas sastāva. [5.3] Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai‖ (turpmāk – Noteikumi Nr.294) 4.pielikuma 17.3.punktu ziņas par atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un apglabāšanu tiek sniegtas atbilstoši šī pielikuma 17.2. un 17.3.tabulai.

Saskaņā ar 17.2.tabulu norāda pārvadāšanas veidu, proti, autotransports, dzelzceļš, jūras transports. Kā redzams no SIA „/Nosaukums/” izsniegtās B kategorijas atļaujas piesārņojošai darbībai (lietas 71. – 95.lapa), SIA „/Nosaukums/” atļaujas 17.2.tabulā ir norādījusi, ka atkritumus pārvadā ar autotransportu. Savukārt no lietas materiāliem izriet, ka SIA „/Nosaukums/” atkritumu savākšanā, un tātad arī pārvadāšanā, izmanto baržu „/Nosaukums/”, kas nav norādīta atļaujā. Līdz ar to tiesa atzina, ka SIA „/Nosaukums/” ir pārkāpusi B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas noteikumus.

LAPK 88.6panta ceturtā daļa (pārkāpuma izdarīšanas brīdī) noteica, ka par piesārņojošas darbības B kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz piecsimt latiem. Ņemot vērā lietā esošos pierādījumus – Protokolu, B kategorijas atļauju – tiesa atzina, ka lietā ir pierādīts, ka SIA „/Nosaukums/” pārkāpa piesārņojošas darbības B kategorijas atļaujas noteikumus, tādējādi izdarīja administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 88.6panta ceturtajā daļā. [5.4] Atkritumu apsaimniekošanas likuma 5.panta otrā daļa noteic, ka atkritumu apsaimniekošana nedrīkst negatīvi ietekmēt vidi, tai skaitā:

1) radīt apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, kā arī florai un faunai;

2) radīt traucējošus trokšņus vai smakas;

3) nelabvēlīgi ietekmēt ainavas un īpaši aizsargājamās teritorijas;

4) piesārņot un piegružot vidi. Atbildība par šo prasību neievērošanu ir paredzēta LAPK 58.pantā, kas noteic, ka par gaisa, zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar notekūdeņiem, ķīmiskām vielām, tai skaitā bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.

Kā redzams no lietas materiāliem – Protokola, 2009.gada 9.janvāra apsekošanas aktiem un videomateriāla, 2009.gada 9.janvārī no SIA „/Nosaukums/” piederošās naftas produktu saturošo ūdeņu pieņemšanas stacijas, pie kuras novērota tumšas krāsas naftas produktu izplūde, līdz piestātnei pietauvotajai SIA „/Nosaukums/” lietošanā esošajai baržai „/Nosaukums/” novietots lokans cauruļvads. Gar cauruļvadu uz piestātnes novērojama apavu pēdu ķēde ar naftas produktu pazīmēm. Naftas produktu noplūdes pēdas novērojamas arī uz baržas „/Nosaukums/” klāja.

Minētie naftas produkti noplūduši uz piestātnes seguma, nokļuvuši lietus kanalizācijas sistēmā un ar kūstošā sniega ūdeņiem nonāk ostas akvatorijā. Tiesa noraidīja kā nepamatotu SIA „/Nosaukums/” iebildumu, ka SIA „/Nosaukums/” nav atbildīga par piesārņojumu, jo nav apsaimniekotāja. Kā redzams no videomateriāla, tad naftas produktu plankumi ir redzami teritorijā, kas atrodas pie celtnes, uz kuras lieliem burtiem ir norādīts „/Nosaukums/”. Arī tiesas sēdes laikā, noskatoties videoierakstu, SIA „/Nosaukums/” pārstāvis neiebilda, ka šajā teritorijā darbojas SIA „/Nosaukums/”.

Arī piestātnes /numurs/ apsaimniekotājs SIA „/Nosaukums 2/” tehniskais direktors savā paskaidrojumā norādīja, ka vietā, kurā 2009.gada 9.janvārī tika konstatēta naftas noplūde, saimniecisko darbību veic SIA „/Nosaukums/” (lietas 49.lapa), bet pēdējā operācija ar gaišajiem naftas produktiem piestātnē /numurs/ bijusi 2009.gada 6.janvārī, ar tumšajiem naftas produktiem – 2008.gada 20.decembrī. Tas saskan ar ostas datu reģistru saskaņā ar kuru 2009.gada 9.janvārī piestātne /numurs/ nav izmantota pārkraušanas darbu veikšanai (lietas 54. - 55.lapa), kā arī tankkuģu kravas pavadzīmēm, saskaņā ar kurām naftas produktu noplūde nav bijusi (lietas 62. - 63.lapa).

Tiesas ieskatā tas, ka konkrētā gadījumā netika veikta akvatorijā ieplūstošā ūdens laboratoriska pārbaude, lai pārliecinātos, vai videomateriālā redzamais, akvatorijā ieplūstošais ūdens satur naftas produktus un vai akvatorijā esošais naftas piesārņojums ir tāds pats, kas akvatorijā ietekošajā ūdenī, nav pamats atzīt, ka piesārņojums nav radies SIA „/Nosaukums/” darbības rezultātā. Videomateriālā ir skaidri redzams, ka piestātnes teritorijā uz cietzemes ir vairāki naftas plankumi un tieši pie piestātnes /numurs/, kurā naftas produktu savākšanu veic SIA „/Nosaukums/”, un pie baržas „/Nosaukums/” uz ūdens virsmas ir naftas plankumi.

Turklāt Protokolā ir konstatēts, ka naftas produktu plankumi ir konstatēti arī uz baržas „/Nosaukums/” klāja. Tādējādi tiesa atzina, ka lietā ir pierādīts, ka naftas produktu noplūde, kas radusies SIA „/Nosaukums/” apsaimniekotajā teritorijā, ir SIA „/Nosaukums/” saimnieciskās darbības tiešs rezultāts. Tiesa kritiski vērtēja SIA „/Nosaukums/” apgalvojumu, ka naftas produkti akvatorijā ir iepriekšējo gadu piesārņojuma rezultāts, atsaucoties uz vides pētījumu (lietas pielikuma 80.lapa). Tiesas ieskatā šādam apgalvojumam varētu piekrist tādā gadījumā, ja naftas produktu plankumi nebūtu konstatēti ne uz cietzemes, ne arī uz baržas, kas tiek izmantota naftas produktu savākšanā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka SIA „/Nosaukums/” rīcībā ir konstatējams LAPK 58.pantā paredzētā pārkāpuma sastāvs. [5.5] Tiesa konstatēja, ka iestāde Sākotnējā lēmumā ir norādījusi uz abiem pārkāpumiem – LAPK 58.panta un 88.6panta ceturto daļu, taču nav uzlikusi sodu par katru pārkāpumu atsevišķi, bet gan noteikusi uzreiz galīgo sodu Ls 750. Tādējādi iestāde ir pārkāpusi LAPK 35.panta prasības. LAPK 58.panta sankcija juridiskai personai ir naudas sods no divsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet LAPK 88.6panta ceturtās daļas sankcija ir naudas sods no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Ņemot vērā sankcijas lielumu, tiesa atzina, ka LAPK 88.6panta ceturtās daļas sankcija iekļaujas 58.panta sankcijas ietvaros atbilstoši LAPK 35.pantam un, lai arī iestāde to Lēmumā nav tieši norādījusi, tiesa atzina, ka šis apstāklis ir vērtēts, un tas nevar būt par pamatu Lēmuma atcelšanai. Apstākļus, kas mīkstina atbildību, un apstākļus, kas pastiprina atbildību, iestāde nav konstatējusi. Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA „/Nosaukums/” ir izdarījusi divus pārkāpumus vides aizsardzības jomā, tiesa atzina naudas sodu Ls 750 apmērā par samērīgu un pārkāpumam atbilstošu.

Turklāt tiesa ņēma vērā arī to, ka SIA „/Nosaukums/” nav centusies novērst piesārņojumu un ar savu rīcību apdraud sabiedrības tiesības uz tīru vidi. Tiesas ieskatā mazāks sods veicinātu tiesisko nihilismu.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 27.maija spriedumu SIA „/Nosaukums/” iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot sūdzību apmierināt. Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk minētajiem argumentiem. [6.1] Lietā nepastāv strīds, ka no kuģa „/Nosaukums/”, kas piederēja Rīgas brīvostas pārvaldei, piestātnē /numurs/ tika pieņemti ar naftas produktiem piesārņoti ūdeņi. Atkritumu (naftas produktus saturošo ūdeņu) pieņemšanas veids ir norādīts B kategorijas piesārņojošai darbībai atļaujas 7.punktā zem virsraksta „Ar naftas produktiem piesārņoto ūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības apraksts‖, kur noteikts, ka naftas produktus saturošo ūdeņu pieņemšana no kuģiem notiek piestātnē /numurs/ un /numurs 3/ caur ierīkotām pieņemšanas vietām.

Ar naftas produktiem piesārņotie ūdeņi no autotransporta tiek uzkrāti 60 m3 tvertnē, no kuras ar sūkņu palīdzību pārsūknē uz rezervuāru ar tilpumu 3000 m3. Šajā punktā netika norādīti ne konkrēti kuģi, no kuriem notiks naftas produktu pieņemšana, ne arī konkrēti autotransporta līdzekļi. Minētajā punktā ir detalizēti aprakstīts, ka vairākos posmos notiek ar naftas produktiem piesārņoto ūdeņu attīrīšana. Attīrīšanas rezultātā tiek iegūti notekūdeņi, kas tiek attīrīti līdz noteiktām normām un novadīti Sarkandaugavā.

Atdalītie naftas produkti tiek utilizēti attīrīšanas iekārtu kompleksā vai nodoti citiem pārstrādes uzņēmumiem. Minētās atļaujas 17.2.tabulā norādīti atdalītie pārstrādātie naftas produkti, kas tiek nodoti citiem pārstrādes uzņēmumiem (uzņēmumiem, kas saņēmuši attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas atļauju). To, citstarp, apliecina tas, ka 17.2.tabulas kolonnā „Atkritumu nosaukums‖ starp uzskaitītajiem nav minēti naftas produktus saturoši ūdeņi. Tādējādi secināms, ka tiesa nepamatoti ir balstījusies uz minētās atļaujas 17.2.tabulu un nepamatoti attiecinājusi 17.2.tabulas 5.kolonnā minētās prasības, kas attiecināmas uz 2.kolonnā minēto atkritumu pārvadāšanu, uz naftas produktus saturošu ūdeņu pieņemšanu.

Līdz ar to nepamatoti ir piemērota LAPK 88.6 panta ceturtā daļa. [6.2] Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes 2009.gada 9.janvāra aktā Nr.94/2872008 un Vides piesārņojuma aktā Nr.94/090109 – 1 ir konstatēts, ka apskate ir veikta SIA „/Nosaukums 2/” teritorijā, savukārt videomateriālā esošās SIA „/Nosaukums/” celtnes atrodas ārpus teritorijas, kurā veikta apskate. SIA „/Nosaukums/” teritorija ir norobežota no SIA „/Nosaukums 2/” teritorijas ar betona žogu un vārtiem, ko apliecina lietas materiāliem pievienotie plāni.

Strīdus teritorijā saimniecisko darbību veic SIA „/Nosaukums 2/”, kas 2009.gada 6.janvārī veica gaišo naftas produktu iekraušanu tankerī „/Nosaukums 2/”. SIA „/Nosaukums 2/” tehniskā direktora A.L. rakstveida paskaidrojumiem, uz kuriem balstīts tiesas secinājums, ka strīdus teritorijā darbojas tikai SIA „/Nosaukums/”, nav juridiska spēka, jo nav konstatējams paskaidrojumu sniegšanas datums. [6.3] Kā norādīts Ietekmes uz vidi novērtējumā SIA „/Nosaukums 2/” esošā naftas produktu termināļa rekonstrukcijai minētā uzņēmuma teritorija vairāk kā 100 gadus ir bijusi intensīva naftas produktu pārkraušanas zona un tās darbības rezultātā izveidojies plašs piesārņojuma areāls.

Pašlaik grunts un gruntsūdens piesārņojuma areāls ir izplatījies arī SIA „/Nosaukums 3/” un SIA „/Nosaukums/” teritorijā. Naftas produktu brīvās frakcijas migrācija hidrogrāfiskā tīklā ir novērojama vietā, kur peldošais slānis piekļaujas krasta līnija. Pēc esošās izpētes materiāliem peldošais slānis SIA „/Nosaukums 2/” ieplūst no tagadējās SIA „/Nosaukums/” teritorijas un tālāk nonāk Sarkandaugavā. Novērojumi parāda, ka līmenim pazeminoties attekā, gar piestātnes sienu izveidojas naftas produktu plēve.

Naftas produktu brīvās frakcijas atslogošanās notiek tad, kad peldošā slāņa pamatne ieguļ zemāk par piestātnes sienas plāksnēm, naftas produktu noplūde hidrogrāfiskā tīklā var būt ievērojama, vismaz 1 m3 ikreiz, kad veidojas augstāk minētie apstākļi. Analizējot hidroloģisko režīmu, secināms, ka šādas līmeņu svārstības rodas 3 – 4 reizes gadā. SIA „/Nosaukums 2/” piesārņotā teritorija iekļauta vēsturiski piesārņoto vietu datu bāzē. Pie ūdens līmeņu pazemināšanās Sarkandaugavā, kad gradients starp pazemes un virszemes ūdeni ir vislielākais, notiek intensīvāka piesārņotā pazemes ūdens izplūde upē un novēro naftas produktu plēvi uz Sarkandaugavas.

Gruntsūdeņu piesārņojums ir lokalizējies piestātnes /numurs/ tuvumā. Ņemot vērā sprieduma [5.4] punkta piektajā rindkopā norādīto, nav skaidrs, kāda saistība ar piesārņojumu ūdenī ir naftas produktu plankumiem uz baržas, ja jau iestādes savos paskaidrojumos norādījusi, ka netika konstatēts, ka piesārņojums ūdenī būtu nonācis no baržas. Ņemot vērā, ka reizēs, kad peldošā slāņa pamatne ieguļ zemāk par piestātnes sienas plāksnēm, rodas vēsturiskā piesārņojuma naftas produktu noplūde vismaz 1 m3 katrā noplūdes reizē, tad secinājums par 25 cm3 naftas produktu noplūdi būtu izdarāms tikai noņemot paraugus piesārņojumam ūdenī un naftas produktus saturošajiem ūdeņiem, ko no kuģa „/Nosaukums/” pieņēma SIA „/Nosaukums/”. [6.4] SIA „/Nosaukums/” tika liegta iespēja pašai pasūtīt ķīmisko analīzi notekūdeņiem, jo tikai 2009.gada 11.februārī SIA „/Nosaukums/” pārstāvis tika iepazīstināts ar lietas materiāliem. [6.5] Neatbilst patiesībai iestādes pārstāvja apgalvojums, ka laboratorija nenosaka tik mazas koncentrācijas piesārņojumu, ņemot vērā Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumu Nr.956 „Valsts aģentūras „Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra‖ nolikums‖ 1., 3. un 4.5.punktu. [6.6] Pamatojoties Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 19.februāra spriedumā lietā Nr.SKA – 7/2007 [9.1] un [9.2] punktā atzīto, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kas tiek sastādīts, pabeidzot administratīvā pārkāpuma lietas materiālu pārbaudi, un protokols ir ne tikai pierādīšanas līdzeklis, bet pilda arī apsūdzības funkciju, Protokolā bija jāietver dati par akvatorijā konstatēto naftas produktu daudzumu un svaru, jo minētie dati attiecas uz SIA „/Nosaukums/” izdarīto pārkāpumu. [6.7] Attiecībā uz Sarkandaugavā konstatēto piesārņojuma koncentrāciju 2009.gada 9.janvāra VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Vides piesārņojuma aktā Nr.94/090109 – 1 norādītais neatbilst iestādes pārstāvja tiesas sēdē minētajam un video redzamajam, ka koncentrācija ir neliela, proti, piesārņojuma plankums ir sudrabaini pelēkā krāsā, parādās pirmās varavīksnes krāsas.

No kā secināms, ka, vai nu nav pienācīgi veikta vizuālā naftas produktu daudzuma noteikšana uz ūdens virsmas vai arī naftas produktu daudzuma un svara aprēķins ir noteikts kļūdaini. [6.8] Iestādes pārstāvja tiesas sēdē izteiktais apgalvojums par SIA „/Nosaukums/” darbinieku manipulācijām ar notekūdeņu vārstu neatbilst patiesībai un lietas materiālos nav pierādījumi, kas to apstiprinātu.

[7] Tiesas sēdē pie administratīvās atbildības saucamās personas pilnvarotais pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja, lūdza sūdzību apmierināt, pamatojoties uz sūdzībā un apelācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem. Papildus norādīja, ka pārkāpuma vietā uzņemtais videoieraksts lietā nav, kā pierādījums izmantojams, jo tas ir montēts, izveidots no 3 montāžas fragmentiem un apstrādāts ar videofaila apstrādes montāžas programmu. Attiecībā uz atbildētāja pārstāvja norādīto, ka SIA „/Nosaukums/” darbinieki ir aizbēguši uzreiz pēc VVD pārstāvju ierašanās, lietas materiālos atrodas VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes 2009.gada 3.jūnija ziņojums, kurā norādīts, ka uz baržas „/Nosaukums/” klāja atradās SIA „/Nosaukums/” darbinieki, kuri izrādīja vienaldzīgu attieksmi.

Pretēji atbildētāja pārstāvja sākotnēji apgalvojam velkonis „/Nosaukums 3/” atbilstoši liecinieku liecinātajam un videoieraksta 1:42 – 1:44 minūtē redzamajam atradās piestātnē. Iestādes pārstāvis apelācijas sūdzību neatzina un lūdza sūdzību noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā un iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem. Tiesas sēdē kā liecinieki nopratināti V.M., A.J., S.Ļ., V.N. un V.K. Liecinieks V.M., citstarp, liecināja, ka 2009.gada sākumā strādājis SIA „/Nosaukums/” par kapteini, neatceras, ka 2009.gada 9.janvārī kaut kas būtu noticis vai kāds viņus būtu izsaucis kādas problēmas dēļ.

Liecinieks sēdes dienā ieskatījies melnrakstu žurnālos, kuros viņi pieraksta, kādi kuģi tiek nodoti un kādus paši nodod. Attiecīgajā gadījumā liecinieks atrada vienīgo ierakstu, ka 2009.gada 9.janvārī pie piestātnes /numurs/ stāvējis velkonis „/Nosaukums 3/” ar baržu „/Nosaukums/” un nodevis 80 m3 naftas satekūdeņu. Minēto viņš apskatījies, kad tika iepazīstināts ar jautājumiem par lietas iztiesāšanu. Pirms tam viņš neko nezināja. Liecinieks varēja nosaukt personas, kuras strādāja uz baržas „/Nosaukums/” un velkoņa „/Nosaukums 3/”, ņemot vērā tikai parakstus par kravas pieņemšanu un nodošanu melnraksta žurnālā, jo velkonis „/Nosaukums 3/” un barža „/Nosaukums/” tika pārdoti un sardzes žurnāls atdots jaunajiem īpašniekiem, savukārt jaunie īpašnieki žurnālu ir izmetuši.

Personas, kas strādāja, bija kapteinis V.K. un donkermanis A.J. Attiecībā uz jautājumu, vai komanda drīkst atstāt kuģi, ja notiek naftas produktu saturošu ūdeņu pārsūknēšana sūkņu stacijā, liecinieks liecināja - kad kuģis pienāk piestātnē un padod šļūteni naftas saturošu ūdeņu atsūknēšanai, donkermanis atrodas uz klāja pie sūkņu telpas un novēro, kā strādā sūknis, kā arī seko tā pieslēgšanai. Uz krasta atrodas operators, komanda atrodas uz kuģa. Komanda nedrīkst atstāt kuģi. Kapteinis atrodas kabīnē un veic kopējo novērošanu.

Uz jautājumu kādas darbības jāveic komandai gadījumos, kad notikusi naftas produktu noplūde no baržas, liecinieks liecināja, ka atbilstoši instrukcijai pirmais, kas jāizdara kapteinim vai ekipāžas loceklim, jāpiezvana 112. Pēc tam tiek paziņots SIA „/Nosaukums/” dispečeram un satiksmes dienestam. Jāziņo ir jebkurā situācijā, ne tikai, kad ir notikusi avārija. Ja noplūde notikusi piestātnes teritorijā, tad par to paziņo sardzes operators. Liecinieks A.J., citstarp, liecināja, ka strādā SIA „/Nosaukums/” par donkermani 12 gadus.

Par naftas produktu noplūdi 2009.gada 9.janvārī uz piestātnes /numurs/ neko nezina. Nevarēja atcerēties, vai 2009.gada 9.janvārī bija uz baržas „/Nosaukums/” klāja vai uz velkoņa „/Nosaukums 3/” klāja. Uz jautājumu, vai liecinieks kā donkermanis drīkst atstāt kuģi, kad notiek naftas saturošu produktu pārsūknēšana, atbildēja, ka strādājot komanda visu laiku atrodas uz klāja, bet jebkurā brīdī var dot rīkojumu atstāt piestātni un komandai jābūt tam gatavai. Ja tiek konstatēta noplūde, lieciniekam uzreiz tā jālikvidē un jāpaziņo tas priekšniekam.

Ja 2009.gada janvārī būtu noticis, kas nopietns, liecinieks atcerētos, viņš atceras visas avārijas un notikumus. Uz jautājumu, vai naftas produkti piestātnes akvatorija teritorijā bieži noplūst, paskaidroja, ka noplūde ir arī tagad, noplūde notiek pastāvīgi tikko kā līst lietus, nezina, no kurienes tā notiek, noplūde notiek no grunts, kura ir piesātināta ar naftas produktiem. Uz piestātnes augšā ir plātnes, apakšā grunts. Liecinieks, skatoties videoierakstu, kurā redzama sūkņu stacija, liecināja, ka neatbild par šo zonu, viņš atbild par baržu.

Uz jautājumu, kā pārbauda, vai uz baržas ir naftas produktu pēdas, liecināja, ja uz baržas būtu kādas naftas produktu pēdas, tas būtu uzreiz redzams. Attiecībā uz videoierakstā redzēto paskaidroja, ka no piestātnes tek tīrs ūdens, to var apgalvot tāpēc, ka daudz reižu ir redzējis, kā tek naftas produkti un ūdens, un var atšķirt tos pat pēc skaņas. Dzeltenie pleķi ir piesārņojums, iespējams, tie ir naftas produkti, bet tas ledus varēja atpeldēt no jebkuras vietas. Videoierakstā redzamā tumšā peļķe uz piestātnes ir kūstošs sniegs, ūdens.

No videoieraksta redzams, ka kāda persona ņem netīru lupatu un skalo to ūdenī, no tā, protams, ka būs piesārņojums, 1 m3 noplūdes dod 1000 m3 piesārņojuma. Liecinieks S.Ļ., citstarp, liecināja, ka ir strādājis SIA „/Nosaukums/” par operatoru, pēc baržas pietauvošanās, pieņem netīros ūdeņus. Kaut gan pirms trim gadiem strādājis SIA „/Nosaukums/”, tas bijis darbs maiņās, un nevar tagad pateikt, vai 2009.gada 9.janvārī viņam bijusi maiņa. Ja būtu notikusi noplūde, būtu jāzvana dispečeram vai jālūdz pēc palīdzības.

Strādājot 2009.gada janvāra mēnesi maiņās, liecinieks nav redzējis nekādu noplūdi. Liecinieks V.N. liecināja, ka ir aicināts liecināt par kaut kādu noplūdi, par to viņam paziņojis tehniskais direktors I.B. SIA „/Nosaukums/” strādā kopš 2003.gada par operatoru. Uz jautājumu, vai atceras 2009.gada 9.janvāri, kad tika konstatēta naftas noplūde uz piestātnes /numurs/ un ūdens akvatorijā, paskaidroja, ka noplūdes kā tādas nebija, jo uzņēmumam nav naftas, un par minēto datumu neko neatceras. Laikā, kad strādājis SIA „/Nosaukums/”, nav bijis naftas produktu noplūdes gadījums uz piestātnes vai ostas akvatorijā.

Uz jautājumu, kas ir videoierakstā redzamais brūnais pleķis uz piestātnes, liecinieks, apskatot videoierakstu, norādīja, ka tā ir peļķe, ūdens. Tur ir netīra lupata, kuru atnesis inspektors, bet ūdens ir tīrs, to var pateikt, jo ūdens ir gaišs, bet lupata ir netīra. Kaut gan uz piestātnes ir redzami pleķi, pamatā piestātne ir tīra, nav noplūdes no šļūtenes. Uz jautājumu, kāpēc vietā, kur atrodas šļūtene, izskatās tumšs, atbildēja, ka tur operatori parasti novāc. Tur ir bijis piesārņojuma piliens, tad uzsnidzis sniegs, operators to nav pamanījis.

Piesārņojumu novāc uzreiz, bet piesārņojums ir sasalis, jo operators nav bijis uz vietas. Liecinieks liecināja, ka uz piestātnes ir piesārņojuma pilieni, kas jānovāc. Uz jautājumu, ja, ierodoties darbā, konstatē, ka iepriekšējais operators ir atstājis nenovāktus naftas produktus, kas jādara, paskaidroja, ka jāpaziņo dispečeram, pēc tam piesārņojumu paši savāc. Liecinieks V.K., citstarp, liecināja, ka SIA „/Nosaukums/” strādā par kapteini, strādājis arī tieši 2009.gada 9.janvārī uz kuģa „/Nosaukums 3/”. 2009.gada 9.janvārī pēc tam, kad saņēmis kravu uz „/numurs 4/‖ no kuģa „/Nosaukums 8/”, viņa komanda pieprasīja satiksmes dienestam atļauju piebraukt pie piestātnes /numurs/, pietauvojās un sākuši naftas produktu saturošo ūdeņu atsūknēšanu.

Pēc tam paziņojis satiksmes dienestam, ka ir pabeiguši darbu, komandai atļāva doties uz viņu piestātni /numurs 2/. Liecinieks atradās uz kuģa „/Nosaukums 3/”, uz piestātnes strādājis operators. Komanda strādā tikai kuģī. Liecinieks nevarēja droši pateikt, kurš operators strādājis 2009.gada 9.janvārī, jo atbild tikai par savu komandu. Uz jautājumu, kas notiek, ja gadās naftas produktu noplūde pārsūknēšanas laikā, liecināja, ka uz kuģa ir komanda, kura seko pārsūknēšanai no kravu telpām uz krastu. Kamēr liecinieks strādājis, sešu gadu laikā nekad nav notikusi noplūde uz kuģa.

Ja tas notiek, tiek paziņots satiksmes dienestam un SIA „/Nosaukums/” dispečeram, tas ir jāpaziņo saskaņā ar instrukciju. Liecinieks noraidīja apgalvojumu, ka, ja notiktu naftas produktu noplūde uz piestātnes, no kuģa „/Nosaukums 3/” to redzētu, jo viņš seko operācijām kuģī. Liecinieks speciāli nevēro, kas notiek piestātnē, jo tur ir sava komanda. Liecinieks noraidīja apgalvojumu, ka 2009.gada 9.janvārī uz baržas bija piesārņojums, vispār nekad nav bijušas nekādas noplūdes, tas ir aizliegts, uz kuģa arī nebija piesārņojuma, bija tikai ogļu putekļi pēc ogļu pārkraušanas.

Motīvu daļa

[8] Izvērtējusi lietas materiālus un noklausījusies pie administratīvās atbildības saucamās personas pilnvarotā pārstāvja un iestādes pārstāvja paskaidrojumus, liecinieku liecības, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka SIA „/Nosaukums/” apelācijas sūdzība ir nepamatota un Lēmums atstājams negrozīts.

[9] LAPK 289.13panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Savukārt LAPK 299.22panta pirmā daļa noteic, ka apelācijas instances tiesa taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši šā kodeksa divdesmit trešās ―a‖ nodaļas (ietver LAPK 289.13pantu) prasībām. Ievērojot minēto tiesisko regulējumu, secināms, ka apelācijas instances tiesa, izskatot sūdzību par zemākās instances tiesas nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ja atzīst pārsūdzētā nolēmuma administratīvā pārkāpuma lietā motivāciju par pareizu un pilnībā pietiekamu, var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas nolēmuma motivācijai, izvērstāku argumentāciju nenorādot. Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudot Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivāciju, atzīst, ka tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tādēļ apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai.

[10] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to savstarpējā kopsakarā, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem – 2009.gada 9.janvāra VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Vides piesārņojuma apskates aktu Nr.94/090109 – 1, 2009.gada 9.janvāra VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes aktu Nr.04/2872008, videoierakstu, SIA „/Nosaukums 2/” tehniskā direktora 2009.gada 28.janvāra paskaidrojumiem (lietas 45.-49.lapa), SIA „/Nosaukums/” pārstāvja I.B. 2009.gada 23.februāra un 2009.gada 27.februāra paskaidrojumiem un Protokolu pierādīts, ka 2009.gada 9.janvārī SIA „/Nosaukums/” darbību rezultātā notikusi naftas produktu noplūde uz /numurs/ piestātnes seguma un ostas akvatorijā. Tādējādi SIA „/Nosaukums/” ir pārkāpusi likuma „Par piesārņojumu‖ 4.panta pirmās daļas 1.punkta, kas noteic, ka operators, veicot piesārņojošu darbību, ievēro tās specifiku un izpilda šādas prasības: veic pasākumus, lai novērstu piesārņojuma rašanos vai samazinātu tā emisiju, par ko atbildība paredzēta LAPK 58.pantā. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka lietā esošie pierādījumi, it sevišķi videoieraksts, pierāda, ka ir notikusi naftas produktu noplūde, un kritiski ir vērtējams SIA „/Nosaukums/” arguments, ka naftas produkti akvatorijā ir iepriekšējo gadu piesārņojuma rezultāts. No videoieraksta ir skaidri redzams, ka no SIA „/Nosaukums/” baržas „/Nosaukums/” līdz naftas produktu saturošo ūdeņu pieņemšanas stacijai novietots lokans cauruļvads, pie naftas produktu saturošo ūdeņu pieņemšanas stacijas uz piestātnes seguma ir izplūduši naftas produkti, turklāt naftas produktu noplūdes pēdas novērojamas arī uz baržas „/Nosaukums/” klāja. Pretēji SIA „/Nosaukums/” pārstāvja uzskatam videoieraksts ir izmantojams kā pierādījums lietā, jo no SIA „/Nosaukums/” iesniegtās 2012.gada 19.oktobra eksperta izziņas izriet tikai tas, ka video ir izveidots no 3 fragmentiem, turklāt eksperta izziņā norādīts, ka pazīmes, kas liecinātu par attēla vai skaņas celiņa falsifikāciju katrā atsevišķā fragmentā, nav konstatētas (lietas 263.-270.lapa).

[11] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka SIA „/Nosaukums/” ir izdarījusi arī administratīvo pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta LAPK 88.6 panta ceturtajā daļā. No lietas materiāliem izriet, ka SIA „/Nosaukums/” VVD Lielrīgas Reģionālā vides pārvalde 2008.gada 16.decembrī ir izsniegusi atļauju B kategorijas piesārņojošajai darbībai B kategorijas atļauju Nr./atļaujas numurs/. Viens no normatīvajiem aktiem, pamatojoties uz kuru izsniegta atļauja, ir Noteikumi Nr.294. Saskaņā ar Noteikumu Nr.294 (reakcijā, kas bija spēkā iepriekšminētās atļaujas izsniegšanas brīdī) 9.punktu operators sagatavo un iesniedz iesniegumu A kategorijas vai B kategorijas piesārņojošai darbībai atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam rakstiski un elektroniski.

Iesnieguma tabulas numurē atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam. Un saskaņā ar Noteikumu Nr.294 39.punktu atļaujā izmanto tādas pašas tabulas, kādas saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu izmantotas A kategorijas un B kategorijas piesārņojošas darbības iesniegumā. Minēto noteikumu 4.pielikumā norādīts iesniegums atļaujas saņemšanai A kategorijas vai B kategorijas piesārņojošai darbībai, kura 17.punkta - atkritumu apsaimniekošana – 17.3.apakšpunktā noteikts, ka ziņas par atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un apglabāšanu tiek sniegtas atbilstoši šī pielikuma 17.2. un 17.3.tabulai.

Savukārt 17.2.tabulas - atkritumu savākšana un pārvadāšana – sestajā ailē - pārvadāšanas veids – atbilstoši 5.piezīmei, kas norādīta zem minētās tabulas, ir jānorāda, vai tas ir autotransports, dzelzceļš, jūras transports. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa secina, ka iesniegumā atļaujas saņemšanai B kategorijas piesārņojošai darbībai operators – SIA „/Nosaukums/” ir norādījusi, ka atkritumus pārvadā ar autotransportu, kā tas ir norādīts SIA „/Nosaukums/” izsniegtās B atļaujas 17.2.punktā.

Savukārt no lietas materiāliem un liecinieku liecībām izriet, ka SIA „/Nosaukums/” atkritumu savākšanā, un tātad arī pārvadāšanā, izmantoja baržu „/Nosaukums/”, kas ir jūras transports. Tātad SIA „/Nosaukums/” izsniegtās B atļaujas 17.2.punktā nav norādīts atbilstošs atkritumu pārvadāšanas veids - jūras transports. Līdz ar to apgabaltiesa uzskata, ka ir pārkāpusi SIA „/Nosaukums/” B atļaujas noteikumus. Administratīvā apgabaltiesa ir iepazinusies ar VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2012.gada 16.jūnija un 2012.gada 16.oktobra vēstulēm (lietas 242. un 294.lapas).

VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2012.gada 16.oktobra vēstule, kurā sniegts iestādes viedoklis par atkritumu pārvadāšanas atļaujām, neattiecas uz SIA „/Nosaukums/” izsniegto B kategorijas atļauju Nr./atļaujas numurs/, jo minētā atļauja ir izsniegta saskaņā ar Noteikumiem Nr.294. Savukārt iestāde ir sniegusi savu viedokli par Ministru kabineta 2008.gada 29.jūlija noteikumu Nr.613 „Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtība‖ piemērošanu. Savukārt VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2012.gada 16.oktobra vēstulē ir norādīts, ka Noteikumu Nr.294 17.2.tabulas pirmspēdējā ailē tiek sniegta informācija par komersantu, kas veic atkritumu pārvadājumus.

Konkrētajā gadījumā B kategorijas atļaujā minētajā ailē ir norādīta SIA „/Nosaukums/”.

[12] Attiecībā uz apelācijas sūdzībā minēto, Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka B kategorijas piesārņojošai darbībai atļaujas 7.punktā zem virsraksta „Ar naftas produktiem piesārņoto ūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības apraksts‖ aprakstīts atkritumu (naftas produktus saturošo ūdeņu) pieņemšanas veids, nevis aprakstīts kā notiek atkritumu pārvadāšanas process. Minētais neizslēdz to, ka atkritumi tika pārvadāti. Turklāt, kā izriet arī no publiski pieejamās informācijas interneta resursos, SIA „/Nosaukums/” ir izsniegta atkritumu pārvadāšanas atļauja (sk. piem. /interneta vietne/).

[13] Administratīvā apgabaltiesa ir izvērtējusi liecinieku liecības un nepiešķir tām izšķirošu nozīmi, jo liecinieki (izņemot liecinieku V.K.) pamatā neatcerējās, kādi notikumi ir risinājušies darbvietā SIA „/Nosaukums/” tieši 2009. gada 9.janvārī, līdz ar to par tiem nevarēja precīzi liecināt, tādēļ tie izteica savu vērtējumu par videomateriālā redzēto (izņemot liecinieku V.K.). Liecinieku liecības (izņemot liecinieka V.N. liecību, savukārt V.K. videomateriāls netika uzrādīts) attiecībā uz videomateriālā redzamo piesārņojumu uz piestātnes un ostas akvatorijā ir izvairīgas un acīmredzami nepatiesas, jo videomateriālā uz piestātnes un ostas akvatorijā ir skaidri redzams piesārņojums, ko nenoliedz arī SIA „/Nosaukums/” ražošanas direktors J.B. 2009.gada 23.februāra un 27.februāra paskaidrojumā (paskaidrojumā J.B. nepiekrīt, ka piesārņojums radies SIA „/Nosaukums/” darbības rezultātā, bet nenoliedz, ka videomateriālā ir redzams piesārņojums, kā arī savā paskaidrojumā nerunā par vēsturisko piesārņojumu).

[14] Administratīvā apgabaltiesa attiecībā uz [3.1] punktā norādīto argumentu, konstatē, ka SIA „/Nosaukums/” 2009.gada 9.janvārī nav pieaicināta uz notikuma vietas apskati, lai piedalītos pārbaudē un sniegtu paskaidrojumus uz vietas. Tomēr apgabaltiesa no lietas materiāliem konstatē, ka SIA „/Nosaukums/” atbildīgās amatpersonas ir izvairījušās no paskaidrojumu sniegšanas saistībā par konstatēto piesārņojumu uz /numurs/ piestātnes un ostas akvatorijā, jo vairākkārtīgi no SIA „/Nosaukums/” atbildīgo amatpersonu puses tika ignorētas VVD jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes aicinājumi (2009.gada 30.janvāra vēstule Nr.1-35-71 un 5.februāra vēstule Nr.1-35/82) sniegt paskaidrojumus. Līdz ar to apgabaltiesai nav pamata neticēt iestādes pārstāvja liecinātajam apgabaltiesas tiesas sēdē, ka ir zvanīts SIA „/Nosaukums/” administrācijas pārstāvjiem no notikuma vietas, bet ir sekojušas atrunas.

[15] Atbilstoši Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūrai, kas veidojusies, ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, tiesai ir pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 12.septembra sprieduma lietā Nr.SKA - 280 8.punktu). Ņemot vērā minēto, Administratīvā apgabaltiesa nevērtēs citus SIA „/Nosaukums/” argumentus, jo tie nav atzīstami par nozīmīgiem no tiesību viedokļa, kā arī tie neietekmē tiesas izdarītos secinājumus.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu un 289.22panta otro daļu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

Valsts vides dienesta ģenerāldirektora 2009.gada 8.jūnija lēmumu Nr.G01/34P (administratīvā pārkāpuma protokols AE Nr.007063) par sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58.pantā un 88.6panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu atstāt negrozītu, bet sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” pieteikumu (sūdzību) noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) S.Kanenberga Tiesneses (paraksts) Z.Kupce (paraksts) U.Mihailova NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese S.Kanenberga Rīga, 2012.gada 5.novembrī