Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C07045516 / C-0455-16 Generato dall'IA

Court orders Latvenergo to collect unpaid electricity bill, late fees, and interest from a non-paying residential consumer.

Numero d'incarto C07045516 / C-0455-16
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court fully dismissed the defendant's defense and ordered the payment of the outstanding electricity bill, late fees, and interest. The plaintiff, Latvenergo, successfully argued that the defendant failed to pay the bill according to the contract and regulatory rules after the service was interrupted. Consequently, the court ruled in favor of the utility company, mandating the payment of the principal debt, accrued penalties, and future interest rates.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Law; Civil Procedure Law: The Civil Law and Civil Procedure Law provisions mandate that a consumer who fails to pay electricity bills according to the contract and regulations is liable for the principal debt, late fees, and interest until the judgment is executed.

Parole chiave

Generato dall'IA
electricity supply contract unpaid electricity bill late payment fees interest on debt consumer liability richiesta di informazioni notificazione elettronica informazione erronea

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Law
Civil Procedure Law
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C07045516

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2016.gada 3.augustā

Aizkraukles rajona tiesa:

tiesnese J.Bebriša izskatīja rakstveida procesā civillietu AS „Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Akciju sabiedrība „Latvenergo” (turpmāk - prasītāja) 2016.gada 3.martā cēlusi Aizkraukles rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/

(turpmāk ? atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka, pamatojoties uz 2011.gada 15.septembrī ar atbildētāju /pers. A/ noslēgto līgumu Nr.1013950230 dzīvojamai

mājai /adrese/, tika piegādātā elektroenerģija.

Noslēdzot līgumu, atbildētājs apņēmās ievērot līguma 2.2.2.punktā noteikto maksāšanas par izlietoto elektroenerģiju kārtību – veikt norēķinus pēc

izlīdzinātā maksājuma. Identiska izlietotās elektroenerģijas apmaksas kārtība noteikta ar tobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra

noteikumu Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 21.2.punktu. Saskaņā ar minēto noteikumu 27.punktu saistītā lietotāja

pienākums bija norādītajā termiņā veikt samaksu saskaņā ar publiskā tirgotāja izrakstīto rēķinu. Dzīvojamai mājai /adrese/ elektroenerģija tika piegādāta,

taču atbildētājs neievēroja noteikto maksājumu kārtību. 2013.gada maijā izrakstītā rēķina apmaksa netika pilnīgi veikta, radot izlietotas, uzskaitītas, bet

neapmaksātas elektroenerģijas apjomu. Laika posmā līdz 2013.gada 27.jūnijam, kad dzīvojamai mājai /adrese/, tika pārtraukta elektroenerģijas piegāde,

tika uzkrāts izlietotas un neapmaksātas elektroenerģijas apjoms 221,48 EUR (155,66 Ls) apmērā.

Prasītāja atsaucas uz līguma 5.3.puntu un norāda, ka rakstisks paziņojums par līguma izbeigšanu no atbildētāja netika saņemts. Saskaņā ar līguma

5.6.punktu, ja lietotājs, atbrīvojot objektu, nav par to informējis piegādātāju, lietotājs ir atbildīgs par izlietotās elektroenerģijas apmaksu līdz jauna līguma

noslēgšanai ar citu lietotāju. Līgums par elektroenerģijas piegādi dzīvojamai mājai /adrese/ ar citu personu tika noslēgts 2013.gada 1.oktobrī.

2015.gada 14.decembrī atbildētājam tika nosūtīts brīdinājums par parāda samaksu un tika dots termiņš līdz 2016.gada 14.janvārim parāda 221,48

EUR apmaksai. Uz nosūtīto brīdinājumu atbildētājs nereaģēja, parāds netiek apstrīdēts, parāds nav samaksāts.

Prasītāja norāda, ka nokavējuma procenti aprēķināti saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumu Nr.914 „Elektroenerģijas

tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 32.punktu, kur noteikts, ka par katru maksājuma kavējuma dienu saistītais lietotājs maksā nokavējuma procentus

0,15% apmērā no laikus nesamaksātās summas, ja līgumā nav atrunāts citādi. Nokavējuma procenti, ievērojot samērīgumu, tiek prasīti desmit procentu

apmērā no pamatparāda summas par laika posmu no rēķinu apmaksas termiņa līdz 2013.gada 20.septembrim. Likumiskie seši procenti gadā no

neapmaksātās parāda summas aprēķināti par laika posmu no nokavējuma procentu aprēķina gala datuma – 2013.gada 20.septembra līdz prasības

pieteikuma sagatavošanas brīdim 32,13 EUR apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 221,48 EUR, nokavējuma procentus 22,14 EUR, likumiskos procentus 32,13 EUR un tiesas

izdevumus, kā arī noteikt prasītājas tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no galvenā parāda par laiku no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās

dienas līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar Ministru kabineta 2011.gada 29..novembra noteikumu Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 21.2.,

27., 32.punktu, Elektroenerģijas tirgus likuma Pārejas noteikumu 41.punktu, Civillikuma 1587., 1759., 1763., 1765., 1811., 2021., 2107., 2109.,

2033.pantu, Civilprocesa likuma 26.pantu, 30.3 nodaļu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja nevēlas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī norādīts, ka mediācija pirms vēršanās tiesā netika izmantota

un prasītāja nevēlas to izmantot arī turpmāk.

Rakstveida paskaidrojumu par celto prasību atbildētājs tiesā nav iesniedzis. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojuma

neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 2 panta pirmo daļu prasītājai un atbildētājam 2016.gada 8.martā ir

izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu

tiesnesim (lietas 27.lapa).

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka – ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida

procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas

datumu.

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesnese s J.Bebrišas 2016.gada 11.aprīļa lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā 2016.gada

3.augustā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu 2016.gada 11.aprīlī pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā. Puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (lietas 29.

lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, ja atbildētajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses un viņš nav norādījis savu adresi, pēc

kuras veicama saziņa ar tiesu, tiesas dokumentus saskaņā ar Civilprocesa likuma 54.1 panta pirmo daļu nosūta uz lietas dalībnieka norādīto adresi. Tā kā

atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas, tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 54.1 panta pirmajai daļai tiesas dokumentus, tai skaitā, paziņojumu par lietas

izskatīšanu rakstveida procesā, sūtīja uz prasītāja norādīto atbildētāja dzīvesvietas adresi. Tiesas sūtītie dokumenti uz prasītājas norādīto atbildētāja adresi

neizsniegti atgriezti atpakaļ. Civilprocesa likuma 59.panta pirmā daļa noteic, ka (..) atbildētāju, kuram dokumentus nevarēja izsniegt adresē, kuru bija

norādījis lietas dalībnieks saskaņā ar šā likuma 54.1 panta pirmo daļu, aicina uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. 2016.gada

25.aprīlī oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” tika publicēts paziņojums (lietas 35.lapa), informējot atbildētāju par viņa tiesībām, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 74.pantu, tajā skaitā, tiesībām pieteikt noraidījumu tiesnesim, un norādot, ka civillieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2016.gada

3.augustā, informējot atbildētāju par sprieduma pieejamības dienu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka AS „Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu ir

pamatota un apmierināma pilnībā.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Atbilstoši

Civillikuma 1511.pantam līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu

vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt

saistību tiesību (1401.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

2011.gada 15.septembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts līgums Nr.1013950230 par elektroenerģijas piegādi, lietošanu un samaksu

dzīvojamai mājai /adrese/. Minētais līgums tika izpildīts un atbildētājam norādītajā adresē tika piegādāta elektroenerģija (lietas 15.lapa).

Tiesa uzskata, ka starp pusēm noslēgtais līgums par elektroenerģijas piegādi noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo ir notikusi vienošanās par

līguma galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēts tas ir spēkā esošs un pusēm saistošs.

Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumu Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (spēkā līdz 2014.gada

31.martam) 27.punktā noteikts, ka saistītā lietotāja pienākums ir norādītajā termiņā veikt samaksu saskaņā ar publiskā tirgotāja vai nelielas sadales

sistēmas operatora izrakstīto rēķinu. Saistītā mājsaimniecības lietotāja pienākums ir nākamā kalendāra mēneša laikā veikt samaksu atbilstoši izraudzītajam

norēķinu veidam par katrā norēķinu periodā apmaksājamo piegādātās elektroenerģijas apjomu.

Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu ar piegādes līgumu piegādātājs apņemas piegādāt pasūtītājam noteiktu lietu par zināmu cenu. Civillikuma

2109.pants noteic – kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem. Savukārt

Civillikuma 2033.pants paredz pircēja pienākumu samaksāt pirkuma maksu.

Lietā nav strīda par faktu, ka prasītāja uzņemtās saistības ir izpildījusi pilnā apmērā, taču kā norādīts prasības pieteikumā, tad atbildētājs savu

pienākumu veikt samaksu noteiktajā termiņā, saskaņā ar izrakstītajiem rēķiniem, nav pildījis.

2015.gada 14.decembrī ierakstītā pasta sūtījumā atbildētājam nosūtīts brīdinājums par parāda samaksu, lūdzot veikt parāda apmaksu līdz

2016.gada 14.janvārim, vienlaicīgi brīdinot, ka pretējā gadījumā prasītāja vērsīsies tiesā ar prasību par parāda piedziņu (lietas 17.-21.lapa).

No lietas materiālos esošās 2016.gada 28.janvāra uzziņas par veiktajiem maksājumiem, kontrolapgaitām un izlietotās elektroenerģijas parādu

redzams, ka atbildētājs nav veicis samaksu 221,49 EUR apmērā (lietas 16.lapa).

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs savas procesuālās tiesības iesniegt paskaidrojumus un apstrīdēt prasītājas prasījumu nav izmantojis. Atbildētājs nav cēlis iebildumus pret

prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Tiesai nav

pamata apšaubīt, ka prasītāja maksu par izlietoto elektroenerģiju aprēķinājusi atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un, ka atbildētājs savas

maksājumu saistības nav izpildījis.

Civillikuma 1838.panta pirmā daļa noteic, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo, un tā kā atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus,

ka maksājumu saistības pret prasītāju būtu izpildījis, tiesa secina, ka prasītājas prasījums par maksas par patērētās elektroenerģijas piedziņu no

atbildētāja ir pamatots un no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams pamatparāds 221,49 EUR apmērā.

Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētāja nokavējuma procentus par rēķina Nr.201164177445, 201170821345, 201181261499

apmaksas termiņa kavējumu par laika periodu no 2013.gada 4.jūnija līdz 2013.gada 20.septembrim 22,14 EUR apmērā.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1753.pants

nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (Civillikuma 844.pants) lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas

norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, un šādus procentus sauc par

nokavējuma procentiem.

Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumu Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (spēkā līdz 2014.gada

31.martam) 32.punktā noteikts, ka par katru maksājuma kavējuma dienu saistītais lietotājs maksā nokavējuma procentus 0,15 % apmērā no laikus

nesamaksātās summas, ja līgumā nav atrunāts citādi.

Prasītāja lūgusi piedzīt nokavējuma procentus 10 procentu apmērā no pamatparāda apmēra par laika periodu no 2013.gada 4.jūnija līdz

2013.gada 20.septembrim, kas ir 22,15 EUR apmērā.

Tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti lūgusi piedzīt nokavējuma procentus, jo konkrētajā gadījumā procentu apmērs un maksāšanas kārtība ir noteikta

Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumu Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (spēkā līdz 2014.gada

31.martam) 32.punktā, un no atbildētāja piedzenami nokavējuma procenti par rēķinu apmaksas termiņa kavējumu par laika periodu no 2013.gada

4.jūnija līdz 2013.gada 20.septembrim 22,14 EUR apmērā.

Pēc rēķina samaksas termiņa izbeigšanās prasītāja pamatoti aprēķinājusi un lūgusi piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 32,13 EUR apmērā

par laika periodu no 2013.gada 21.septembra līdz 2016.gada 21.februārim, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu ir seši procenti gadā.

Tiesa secina, ka prasītājai atbilstoši Civillikuma 1759. un 1652.panta noteikumiem ir tiesības prasīt likumiskos sešus procentus gadā, jo ir pielaists

nokavējums. Neapmaksājot rēķinu par izlietoto elektroenerģiju, atbildētājs ir pielaidis nokavējumu, un par nokavējuma laiku atbildētājam ir pienākums

maksāt nokavējuma procentus. Tiesa atzīst, ka prasība par likumisko nokavējuma procentu piedziņu 32,13 EUR apmērā ir pamatota un apmierināma.

Prasītāja lūdz noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no galvenā parāda. Šādas

tiesības noteiktas Civillikuma 1765.pantā. Savukārt Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā

rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī tā apmēru. Tādejādi tiesa atzīst,

ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus sešus procentus gadā no nesamaksātā galvenā parāda –

221,48 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Prasītāja, ceļot prasību, samaksājusi valsts nodevu 71,14 EUR (lietas 8.lapa). Turklāt prasītāja samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus - izdevumus, kas saistīti tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu, kā arī ar publikācijas ievietošanu oficiālajā izdevumā „Latvijas

Vēstnesis” 22,06 EUR (lietas 9., 36., 37. lapa). Minētie tiesas izdevumi piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 1.punktu, 41.panta pirmo daļu, 189.,

190., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „Latvenergo”, vienotais reģistrācijas Nr.40003032949, parādu

par patērēto elektroenerģiju 221,48 EUR (divi simti divdesmit vienu euro un 48 centus), nokavējuma procentus par laika periodu no 2013.gada 4.jūnija

līdz 2013.gada 20.septembrim 22,14 EUR (divdesmit divus euro un 14 centus), likumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 21.septembra

līdz 2016.gada 21.februārim 32,13 EUR (trīsdesmit divus euro un 13 centus), valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit vienu euro un 14 centus) un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 22,06 EUR (divdesmit divus euro un 06 centus).

Parāda samaksa veicama AS „Latvenergo” norēķinu kontā – AS SEB banka, konta numurs LV93UNLA0050007013441.

Noteikt AS „Latvenergo” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja /pers. A/ likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātā

pamatparāda 221,48 EUR (divi simti divdesmit viena euro un 48 centiem).

Noteikt atbildētājam /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2016.gada

3.augusta, iesniedzot apelācijas sūdzību Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese J.Bebriša