Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420541512 / AA43-1698-16 Generato dall'IA

Appeal court partially dismissed neighbor's claim for demolition order, ordering building permit instead.

Numero d'incarto A420541512 / AA43-1698-16
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The appeal court partially dismissed the applicant's request for an administrative act ordering the demolition of unauthorized structures. While the lower court had ordered the building authority to issue a demolition order, the appellate court found that the authority was not obligated to immediately restore the previous state but could first grant a permit to comply with regulations. Consequently, the court ordered the building authority to issue a permit allowing the third party to fulfill statutory requirements within a set timeframe.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administratīvā procesa likuma 307. un 309. panti; Būvniecības likuma 30. panta 2., 4., 5. un 6. daļas: Tiesai nav tiesības uzlikt būvvaldei pienākumu pieņemt lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja normatīvie akti neaizliedz būves atrašanos konkrētā vietā un būvatļauja nav nepieciešama, bet būvvaldei ir jāpieņem lēmums par atļauju veikt būvniecību pēc prasību izpildes.

Parole chiave

Generato dall'IA
unauthorized construction building permit demolition order administrative appeal neighbor dispute statutory compliance building authority idoneità all'edificazione

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administratīvā procesa likuma 307. un 309. panti
Administratīvā procesa likuma 329. panta 1. daļa
Būvniecības likuma 30. panta 2., 4., 5. un 6. daļas
Būvniecības likuma 3. pants

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Augstākās tiesas 2016.gada 31.marta spriedums lietā Nr.SKA-155/2016
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. A420541512

Lietas arhīva Nr. AA43-1698-16/9

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 23.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente S.Liniņa,

tiesneses I.Kaļiņina un U.Mihailova

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ pieteikumu par pienākuma

uzlikšanu Līgatnes novada domei izdot administratīvo aktu par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu, sakarā ar trešās

personas /pers. C/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 9.augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers. B/iesniedzis administratīvajā tiesā pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Līgatnes novada domei

(turpmāk – Dome) izdot administratīvo aktu par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu /adrese/ (turpmāk – nekustamais

īpašums).

Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[1.1] Atsaucoties uz Būvniecības likuma 3.pantu, pieteicējs norāda, ka saskaņā ar Līgatnes pilsētas teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumiem saimniecības ēkas nedrīkst ierīkot tuvāk nekā 3 metrus no zemesgabala sānu

robežas vai aizmugures robežas. Šo minimālo attālumu var samazināt vai būvēt uz robežas tikai ar noteikumu, ka saņemta

kaimiņa zemesgabala īpašnieka rakstiska piekrišana, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas.

Pieteicējs nav devis nekādu piekrišanu būvēt saimniecības ēku pie sava īpašuma /adrese/ robežas. Tādējādi, uzbūvējot

saimniecības ēku /adrese/, pie zemes gabala /adrese/ robežas tuvāk, nekā tas atļauts normatīvajos aktos, ir aizskartas viņa

subjektīvās tiesības.

[1.2] Pieteicēja ieskatā, ir jāvērtē nekustamajā īpašumā patvaļīgi uzbūvētās saimniecības ēkas atbilstība Latvijas

būvnormatīvam LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība”, un konkrēti tas, vai starp patvaļīgi uzbūvēto būvi un zemes gabala

/adrese/ robežu ir ievērots minētajā būvnormatīvā noteiktais minimālais ugunsdrošības attālums. Tā neievērošana radītu

papildus ugunsdrošības riskus viņa īpašumam /adrese/.

[2] Lietā kā trešā persona Domes pusē pieaicināta nekustamā īpašuma īpašniece /pers. C/.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 9.augusta spriedumu pieteicēja pieteikums apmierināts un Domei uzlikts

par pienākumu viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru

uzliktu par pienākumu novērst patvaļīgās būvniecības radītās sekas (nojaukt malkas nojumi) nekustamajā īpašumā.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Tiesa atsaucās uz Būvniecības likuma 30.panta otro, ceturto, piekto un sesto daļu, no kurām secināms, ka

pašvaldībai ir pienākums pieņemt lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu divos gadījumos. Pirmais, ja konstatēta

būvniecība bez akceptēta būvprojekta, otrais, ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam

un šos būvniecības pārkāpumus nav iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Savukārt šos būvniecības pārkāpumus pašvaldība konstatē, ņemot vērā būvinspektora sniegto atzinumu.

[3.2] 2013.gada 31.maijā Līgatnes novada būvvaldes būvinspektors sastādījis atzinumu Nr.15-13 par būves pārbaudi

/adrese/, (turpmāk – atzinums). Atzinumā ir secināms, ka strīdus objekts ir ar plēvi nosegta malkas grēda, kuras abas puses

nostiprinātas ar kārtīm, tomēr no atzinumam pievienotajiem fotouzņēmumiem tiesa to nekonstatēja. Gluži pretēji, no

fotouzņēmumiem nepārprotami ir konstatējams, ka malka tiek glabāta speciāli šim nolūkam uzbūvētajā nojumē, kas

konstruktīvi balstīta uz apaļkoka stabiem, kas nojumes sānos tiek balstīti gan ar horizontāliem, gan slīpiem apaļkokiem, ar

jumta konstrukciju, kas apvilkta ar plēvi, un no koka dēļiem izbūvēto aizmugurējo sienu.

Tātad trešās personas malkas nojume ir būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija

– malkas glabāšana. Tātad šī nojume ir atzīstama par būvi Būvniecības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē, līdz ar to uz to ir

attiecināmas būvniecības nozari reglamentējošās tiesību normas.

[3.3] Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie

būvnoteikumi) 16.punkts noteic, ka mazēka ir vienstāvu ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2.

Kaut arī izskatāmās lietas materiālos nav konstatējami trešās personas malkas nojumes izmēri, tomēr no lietā esošajiem

fotouzņēmumiem ir secināms, ka tās apbūves laukums nav lielāks par 25 m2, līdz ar to minētā nojume ir atzīstama par

mazēku.

[3.4] Būvniecības likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas

jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā. Minētā likuma 16.panta pirmā daļa noteic, ka

būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos

būvnoteikumos.

Savukārt Vispārīgo būvnoteikumu 62.punktā paredzēti tie gadījumi, kad būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešami,

cita starp arī mazēkai lauku apvidū, ja tās apjoms un būvvieta saskaņota būvvaldē (62.2.apakšpunkts).

Konkrētajā gadījumā trešās personas malkas nojume atrodas Līgatnes pilsētā, nevis lauku apvidū, tātad nav

konstatējams tiesību normās noteiktais izņēmums, kad būvdarbi veicami bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas.

Tādējādi tiesa konstatēja, ka trešās personas malkas nojumes būvniecība veikta bez akceptēta būvprojekta, līdz ar to

Domes pienākums ir pieņemt Būvniecības likuma 30.panta sestajā daļā paredzēto lēmumu par būvniecības radīto seku

novēršanu, nojaucot malkas nojumi.

[3.5] Trešās personas uz robežas uzbūvētā malkas nojume neatbilst Līgatnes novada apbūves noteikumiem (Līgatnes

novada teritorijas plānojuma II sējums „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, kas apstiprināti ar Līgatnes novada

domes 2012.gada 6.septembra lēmumu (sēdes protokols Nr.11 5.§) „Par Līgatnes novada teritorijas plānojuma 2012.–

2023.gadam galīgās redakcijas apstiprināšanu”; turpmāk – Līgatnes novada apbūves noteikumi), jo saskaņā ar šo

noteikumu 2.60. un 5.14.3.apakšpunktā noteikto trešās personas malkas nojume ir saimniecības ēka šo noteikumu izpratnē,

tādējādi izvietot to nedrīkst tuvāk par 3 metriem no zemes vienības robežas ar blakus zemes īpašumu. Šo attālumu var

samazināt vai būvēt uz robežas, kaimiņiem vienojoties un saņemot rakstisku piekrišanu uz būvprojekta ģenerālplāna lapas

vai detālplānojuma galvenās kartes. Konkrētajā gadījumā trešās personas malkas nojume uzbūvēta uz robežas, nesaņemot

rakstisku piekrišanu no pieteicēja.

[3.6] Tiesa atzina, ka izskatāmajā lietā pastāv priekšnoteikumi pieteicējam labvēlīga administratīva akta izdošanai. Līdz

ar to pieteicēja pieteikums ir apmierināms, bet Domei uzliekams pienākums saskaņā ar Būvniecības likuma 30.panta sesto

daļu pieņemt lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu – trešās personas malkas nojumes nojaukšanu.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 9.augusta spriedumu trešā persona iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot

pieteikumu noraidīt.

Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[4.1] Pirmās instances tiesas tiesnesim bija jāatsaka pieņemt pieteikumu sakarā ar to, ka Dome savu lēmumu strīdus

jautājumā jau bija izskatījusi pēc būtības vēl 2010.gadā. Pieteicējs nav pārsūdzējis Domes Administratīvās komisijas

2010.gada 11.augusta lēmumu par lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā, kas uzsākta, pamatojoties uz

pieteicēja 2010.gada 3.jūnija iesniegumu. Pirmās instances tiesai, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 278.panta

pirmās daļas noteikumiem, bija pienākums atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, jo pieteicējs nebija ievērojis likumā noteikto

lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību.

[4.2] Vienīgais pierādījums, kuru tiesa ir izvērtējusi, ir būvvaldes atzinums un tam pievienotās fotogrāfijas. Pirmās

instances tiesa nav izvērtējusi nevienu citu pierādījumu. Līdz ar to ir konstatējams Administratīvā procesa likuma 251.panta

piektās daļas 1.punkta pārkāpums.

[4.3] Pirmās instances tiesa ir rīkojusies pretēji Administratīvā procesa likuma 249.panta noteikumiem, kas nosaka

ievērot prasības robežas. Pieteicējs pieteikumā nebija lūdzis tiesu apstrīdēt atzinumu un nebija lūdzis atzīt atzinumā

aprakstīto malkas novietni atzīt par mazēku Vispārīgo būvnoteikumu 16.punkta izpratnē.

[4.4] Trešā persona atsaucās uz Administratīvā procesa likuma 13.pantu, norādot, ka tiesa nav izvērtējusi, kāds

sabiedriskais labums ir atzīstams par nozīmīgu, uzliekot par pienākumu nojaukt malkas grēdu (krāvumu).

[4.5] Tiesa spriedumu nav taisījusi par visu malkas grēdu, bet tikai par to daļu, kas ir nosegta ar dēļiem un plēvi, taču

malka ir arī sakrauta krājumā pie nojumes gar kaimiņa zemesgabala robežu. Tiesa spriedumā nav norādījusi, ka nojaucama ir

arī šī malkas grēdas daļa.

[4.6] Līgatnes novada pašvaldībai nav tiesību norādīt, kurā vietā vasaras sezonā atvestā malka ir glabājama.

[4.7] No sprieduma nav saprotams, vai malkas krāvums ar plēves jumtu ir atzīstams par mazēku, malkas nojumi vai

saimniecības ēku.

[4.8] Pieteicējam, kopš viņš 2002.gadā iegādājās nekustamo īpašumu /adrese/,nav bijušas pretenzijas pret malkas

grēdas atrašanās vietu trešās personas nekustamajā īpašumā. Tādējādi ir konstatējams Civillikuma 1434.pantā paredzētais

apstiprinājums (piekrišana) tās novietojumam.

[4.9] Tiesa nav konstatējusi, ka malkas krāvums ir malkas šķūnis, līdz ar to nav atzīstams, ka tā būtu ēka vai būve

Līgatnes novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izpratnē.

Malkas krāvums, malkas nojume, vienalga kā to nosauc strīdā iesaistītās puses vai tiesa, ir ar sezonas raksturu.

Sezonas būvēm saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 62.3.punktu būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama.

Tādējādi trešajai personai nebija pienākuma vērsties būvvaldē ar lūgumu izsniegt būvatļauju atvestās, ziemas sezonai

paredzētās, skaldītās malkas krāvuma apsegšanai. Secīgi Dome nav tiesīga pieņemt lēmumu nojaukt malkas nojumi, kā to

paredz Būvniecības likuma 30.panta sestā daļa.

[5] Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu apelācijas kārtībā, ar 2015.gada 7.janvāra spriedumu pieteikumu

apmierināja un uzlika par pienākumu Domei viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās izdot administratīvo aktu, ar

kuru uzliktu par pienākumu nekustamā īpašuma īpašniecei /pers. C/ novērst patvaļīgās būvniecības radītās sekas (nojaukt

malkas nojumi) nekustamajā īpašumā.

[6] Izskatījusi lietu sakarā ar trešās personas kasācijas sūdzību, Augstākā tiesa ar 2016.gada 3.marta spriedumu atcēla

Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 7.janvāra spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai

apgabaltiesai.

Augstākā tiesa norādīja, ka, izskatot lietu no jauna, tiesai jāapsver Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu

Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) 7.6.apakšpunkta piemērošana un jālemj vai nu par patvaļīgas

būvniecības seku novēršanu (ja tiesa nonāk pie secinājuma, ka trešajai personai bija jāiesniedz būvniecības ieceres

dokumenti), vai par pienākuma uzlikšanu pašvaldībai lemt par apbūves noteikumu pārkāpuma novēršanu (ja tiesa nonāk pie

secinājuma, ka būvniecības ieceres dokumenti nebija jāiesniedz, bet nav ievērotas prasības par būves izvietojuma attālumu

no pieteicēja zemesgabala robežas un nav saņemta pieteicēja piekrišana).

[7] Pieteicējs paskaidrojumā Administratīvajai apgabaltiesai norāda, ka strīdus malkas nojume neatbilst Ēku

būvnoteikumu 7.6.apakšpunktam. Galvenā sezonas ēku īpatnība ir tā, ka to izmantošana ir paredzēta tikai vienu sezonu, pēc

kuras beigām vienas sezonas ēkas ir jānojauc, neatkarīgi no ēkas konstrukcijas elementiem. Tā kā konkrētā koka ēka dotajā

vietā atrodas jau vairākus gadus, tad to klasificēt kā vienas sezonas vieglas konstrukcijas ēku nevar. Šajā gadījumā tā ir

patvaļīga būvniecība atbilstoši Būvniecības likuma 18.panta otrajai daļai. Tāds ir arī Ekonomikas ministrijas viedoklis, kas

izteikts pieteicējam 2016.gada 30.marta e-pasta atbildē.

[8] Dome paskaidrojumā Administratīvajai apgabaltiesai norāda, ka saskaņā ar būvvaldes 2016.gada 4.aprīļa atzinumu

Nr.BIS/BV-19.9-2016-1116(03-16) strīdus būve neatbilst Ēku būvnoteikumu 7.6.apakšpunktam.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota

un pieteikums ir apmierināms daļēji.

[10] Attiecībā uz apelācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem par to, ka pieteicējam zudušas tiesības prasīt novērst

patvaļīgas būvniecības sekas, atbilde rodama Augstākās tiesas spriedumā šajā lietā.

[11] Pieteicēja prasījums ir uzlikt pienākumu Līgatnes novada domei izdot administratīvo aktu par patvaļīgas

būvniecības seku novēršanu.

Būvniecības tiesiskums tiek vērtēts brīdī, kad būvniecības veicējs iesniedz projekta dokumentāciju iestādei, vai kad

iestāde pārbauda faktiski uzbūvētas būves atbilstību pārbaudes brīdī spēkā esošajām tiesību normām (sal. Augstākās

tiesas 2013.gada 15.marta sprieduma lietā Nr.SKA-125/2013 10.punkts, sk. arī Augstākās tiesas 2011.gada 29.jūnija

lēmuma lietā Nr.SKA- 526/2011 7.punktu ). Līdz ar to, izlemjot, vai ir pamats būves nojaukšanai, nozīme ir tam, vai būve

attiecīgajā vietā un veidā ir pieļaujama atbilstoši tā brīža regulējumam, kurš ir spēkā brīdī, kad cita persona prasa

būvniecību atzīt par patvaļīgu (sk. Augstākās tiesas 2016.gada 3.marta sprieduma Nr.SKA-127/2016 6.punktu).

Tādējādi pieteicēja pieteikuma pamatotība ir izvērtējama, piemērojot uz lietas izskatīšanas brīdi spēkā esošās tiesību

normas.

[12] No lietas materiāliem izriet, ka 2010.gada 3.jūnijā pieteicējs vērsās ar iesniegumu Domē, norādot, ka trešās

personas nekustamajā īpašumā patvaļīgi tiek būvēta koka piebūve pie esošās saimniecības ēkas, uz robežas ar pieteicēja

nekustamo īpašumu, un lūdzot veikt darbības patvaļīgās būvniecības seku novēršanai (lietas 9.lapa).

Trešajai personai 2010.gada 30.jūnijā tika sastādīts sadministratīvā pārkāpuma protokols par Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 152.panta otrajā daļā minēto pārkāpumu – patvaļīgu būvniecību bez būvprojekta un saskaņošanas.

Minētajā protokolā Līgatnes novada būvvaldes (turpmāk – būvvalde) būvinspektors konstatējis, ka nekustamajā īpašumā

izbūvēta malkas novietne (lietas 28.lapa). Protokolam pievienoti divi fotoattēli, kuros redzama malkas nojume, kas balstīta

uz apaļkoku stabu konstrukciju ar šīfera jumtu un koka dēļu sienām (lietas 29.lapa).

2012.gada 22.maijā būvvaldes būvinspektors sastādījis atzinumu Nr.15-12S par būves pārbaudi, kurā konstatēts, ka

nekustamā īpašuma ZA daļā, līdzās robežai ar pieteicēja zemes vienību, atrodas malkas grēdas, abās pusēs nostiprinātas ar

kārtīm un nosegtas ar šīfera loksnēm. Segto malkas grēdu būvinspektors uzskatījis par atklātu āra (ārpustelpu) uzglabāšanu

(lietas 31.-32.lapa). Minētajam atzinumam pievienoti divi fotoattēli, kuros redzama ar polietilēna plēvi apklāta malkas grēda,

aiz kuras nedaudz redzama malkas nojume ar šīfera jumtu (lietas 33.lapa).

2013.gada 31.maijā būvvaldes būvinspektors sastādījis atzinumu Nr.15-13 par būves pārbaudi, kurā konstatēts, ka

nekustamā īpašuma ZA daļā, līdzās robežai ar pieteicēja zemes vienību, atrodas malkas grēdas, abās pusēs nostiprinātas ar

kārtīm un nosegtas ar polietilēna plēvi. Segto malkas grēdu būvinspektors uzskatījis par atklātu āra (ārpustelpu) uzglabāšanu

(lietas 49.-50.lapa). Minētajam atzinumam pievienoti divi fotoattēli, kuros redzama 2010.gadā fiksētā malkas nojume, taču

šīfera vietā kā jumta klājums izmantota polietilēna plēve. Blakus nojumei divās rindās sakrauta neapsegta malkas grēda

(lietas 51.lapa).

Pēc Administratīvās apgabaltiesas pieprasījuma būvvaldes būvinspektors 2016.gada 4.aprīlī veica strīdus malkas

nojumes pārbaudi un sastādīja atzinumu Nr.BIS/BV-19.9-2016-1116(03-16), kurā konstatēts, ka saimniecības ēkas Z pusē

atrodas malkas nojume, kura veidota kā statņu konstrukcija ar apšūtu A fasādi uz dēļu platformas. Pie būves vizuālās

pārbaudes pamati nav konstatēti. Jumta pārsegumam izmantotas vecas šīfera loksnes, kuras stiprinātas uz apaļkokiem, kuri

izmantoti par jumta nesošo konstrukciju (lietas 149.-152.lapa). Minētajam atzinumam pievienoti fotoattēli ar atzinumā

aprakstīto malkas nojumi (lietas 143.-148.lapa).

[13] Izvērtējot minētajos atzinumos konstatēto kopsakarā ar fotoattēliem, pieteicēja pieteikumu un pārējiem lietas

materiāliem, secināms, ka strīdus objekts šajā lietā nav malkas grēdas, kuras būvinspektors konstatējis 2012. un 2013.gadā,

bet gan nojume, kuras atrašanos konkrētajā vietā būvvalde fiksējusi 2010.gadā un pārbaudījusi arī 2016.gadā. Nojume

būvēta kā koka statņu konstrukcija ar dēļu sienām uz dēļu platformas un šīfera jumtu, tā tiek izmantota malkas glabāšanai.

2010.gadā Būvniecības likuma 1.panta 3.punkts noteica, ka būve ir būvniecības procesā radies ar zemi saistīts

veidojums, kam ir noteikta funkcija.

No 2014.gada 1.oktobra ir stājies spēkā jaunais Būvniecības likums. Būvniecības likuma 1.panta 3.punkts paredz, ka

būve ir ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un ir saistīta ar pamatni (zemi vai gultni).

Tādējādi jaunajā Būvniecības likumā būves definīcija ir daudz plašāka, kas konkretizējama katrā konkrētā gadījumā.

Izskatāmajā gadījumā, balstoties uz būvinspektoru atzinumiem un fotoattēliem, apgabaltiesai nav šaubu, ka konkrētā

malkas nojume kā ķermeniska lieta, kas saistīta ar zemi, ir atzīstama par būvi gan šobrīd spēkā esošā, gan iepriekšējā

Būvniecības likuma izpratnē.

Trešā persona strīdus objektu nepamatoti dēvē par malkas krāvumu jeb krautni. Par malkas krāvumu konkrētajā

gadījumā var uzskatīt malku, ko trešā persona novieto zem nojumes vai blakus tai, bet par būvi ir atzīstama tieši nojume.

Savukārt tas faktiskais apstāklis, ka jumta šīfera segums vienu brīdi bija nomainīts ar plēvi, apgabaltiesas ieskatā nekādi

neietekmē secinājumu, ka konkrētā malkas nojume ir būve.

[14] Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1260 „Noteikumi par būvju klasifikāciju” Pielikuma

1.punkts noteic, ka ēkas ir atsevišķi lietojamas apjumtas būves, kurās var iekļūt cilvēki un kuras ir noderīgas vai paredzētas

cilvēku un dzīvnieku patvērumam vai priekšmetu turēšanai. Ja ēkām nav sienu, jābūt jumta projekcijas vai citādi iezīmētai

robežai, kas nosaka patstāvīgi izmantojamas ēkas teritoriju.

Tādējādi saskaņā ar būvju klasifikāciju nojume malkas glabāšanai pieskaitāma pie ēkām.

[15] Laikā, kad nojume tapusi vietā, kur tā atrodas šobrīd, Būvniecības likuma 13.panta pirmā daļa noteica, ka

pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.

Minētā likuma 16.panta pirmā daļa noteica, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu,

izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Savukārt Vispārīgo būvnoteikumu 62.punktā paredzēti tie gadījumi, kad būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešami.

Minēto noteikumu 62.3.apakšpunkts paredz, ka būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama sezonas būvēm - nekapitālām,

galvenokārt lauksaimniecībā izman​tojamām būvēm, kuru kalpošanas laiks ir viena sezona.

Atbilstoši būvvaldes 2016.gada 4.aprīļa atzinumam Nr.BIS/BV-19.9-2016-1116(03-16) būves vizuālajā pārbaudē

pamati nav konstatēti. Kā izriet no trešās personas paskaidrojumiem būvvaldei (lietas 149.lapa), dēļu grīdas platforma ir

pārvietojama. No pieteicēja iesniegtā fotoattēla (lietas 135.lapas reverss) arī nevar izdarīt secinājumu, ka būve balstīta uz

zemē ieraktiem betona pamatiem. Tātad strīdus būve nav kapitāla.

Tomēr, apgabaltiesas ieskatā, konkrēto malkas nojumi nevar atzīt par sezonas būvi, jo, lai gan tā ir nekapitāla, tā

trešajai personai kalpo nepārtraukti, jo, kā paskaidrojusi trešā persona pirmās instances tiesas sēdē, malku viņa kurina visu

vasaru un visu ziemu. Tātad malka ir nepieciešama ne tikai apkures sezonā. Līdz ar to arī nojumei, kur glabāt šo malku, nav

sezonāla rakstura.

Tā kā uz nojumi neattiecas Vispārīgo būvnoteikumu 62.punktā paredzēti gadījumi, tad atzīstams, ka pirms nojumes

būvniecības trešajai personai bija jāizstrādā būvprojekts un jāsaņem būvatļauja.

Lietā nav strīda, ka trešā persona nojumes būvniecību veikusi bez būvprojekta un būvatļaujas. Attiecīgi saskaņā ar

tobrīd spēkā esošā Būvniecības likuma 1.panta 21.punktu šāda būvniecība ir uzskatāma par patvaļīgu.

[16] Pārbaudot nojumes būvniecības prasības saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu, Administratīvā

apgabaltiesa konstatē un secina turpmāk minēto.

Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.500),

kas stājušies spēkā no 2014.gada 1.oktobra, nosaka būvju iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes

un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Saskaņā ar noteikumu Nr.500 4.punktu būves iedala trīs

grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi. Pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.500 1.pielikumu par pirmās grupas ēku atzīstama mazēka (vienstāva ēka, t. sk. nojume un

palīgēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2). Lietā nav strīda, ka nojumes apbūve laukums nepārsniedz 25 m2,

līdz ar to nojume pieskaitāma pirmās grupas ēkām.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.500 70.punktu pirmās grupas būvju būvniecību ierosina, iesniedzot būvvaldē paskaidrojuma

rakstu vai apliecinājuma karti. Būvvaldē iesniedzamo dokumentu saturu un apjomu nosaka speciālie būvnoteikumi. Minēto

noteikumu 71.punkts paredz, ka lēmums par būvniecības ieceres akceptēšanu ir spēkā divus gadus, un šajā termiņā ir

jārealizē iecere, ja speciālajos būvnoteikumos nav noteikts citādi.

Tātad mazēkas būvdarbu veikšanai normatīvie akti vairs neparedz būvatļauju, to būvniecība ierosināma, iesniedzot

būvniecības ieceres iesniegumu - paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti, bet būvdarbi veicami pēc lēmuma par

būvniecības ieceres akcepta pieņemšanas.

[17] Ēku būvniecību reglamentē ne tikai noteikumi Nr.500, bet arī speciālie būvnoteikumi – Ēku būvnoteikumi.

Ēku būvnoteikumu 6.punktā ir uzskaitīti būvniecības ieceres iesniegumu veidi – atkarībā no plānotās būvniecības

ieceres. Savukārt minēto noteikumu 7.punkts noteic gadījumus, kad būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami.

Atbilstoši 7.6.apakšpunktam būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami vienas sezonas vieglas konstrukcijas ēkām

bez pamatiem (piemēram, siltumnīcām).

Kā redzams, arī jaunais regulējums pieļauj sezonas ēku būvniecību bez būvniecības ieceres dokumentiem.

Kā jau apgabaltiesa iepriekš atzina, lai gan strīdus malkas nojume ir vieglas konstrukcijas ēka bez pamatiem, tās

ekspluatācijai nepiemīt sezonāls raksturs. Līdz ar to strīdus būve neatbilst būvei, kurai saskaņā ar Ēku būvnoteikumu

7.6.apakšpunktu nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija.

Līdz ar to atzīstams, ka strīdus nojumei ir nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti.

[18] Saskaņā ar Ēku būvnoteikumu 22.punktu, ierosinot pirmās grupas ēkas jaunu būvniecību vai novietošanu,

būvvaldē iesniedz paskaidrojuma rakstu kopā ar pārējiem šajā punktā paredzētajiem dokumentiem.

Minēto noteikumu 22.3.1.apakšpunkts paredz iesniegt saskaņojumu ar to zemes gabala īpašnieku, kura zemes gabals

robežojas ar zemes gabalu, kurā plānota būvniecība, ja būvniecības ieceres atrašanās vieta pārsniedz normatīvajos aktos

noteiktos attālumus un tas ir atļauts, saņemot attiecīgo saskaņojumu.

Līgatnes novada apbūves noteikumu 2.60.apakšpunkts noteic, ka saimniecības ēka ir pie dzīvojamām mājām izvietota

ēka, būve vai tās daļa, kas plānota vai tiek izmantota kādai saimnieciskai vajadzībai (šķūnis, klēts, kūts, pirts, garāža,

automašīnas nojume, siltumnīca, dārza inventāra novietne, pagrabs u.c.). Tātad malkas nojume ir saimniecības ēka minētās

normas izpratnē.

Noteikumu 5.14.3.apakšpunkts noteic, ka saimniecības ēku nevar izvietot tuvāk par trim metriem no zemes vienības

robežas ar blakus zemes īpašumu. Šo attālumu var samazināt vai būvēt uz robežas, kaimiņiem vienojoties un saņemot

rakstisku piekrišanu uz būvprojekta ģenerālplāna lapas vai detālplānojuma galvenās kartes.

Kā atzinusi Augstākā tiesa šajā lietā, lai arī apbūves noteikumi noteic, ka kaimiņa rakstveida piekrišana atspoguļojama

būvprojekta ģenerālplānā vai uz detālplānojuma galvenās kartes, to nevar interpretēt tādējādi, ka šāda piekrišana

nepieciešama vienīgi tad, ja pirms būvniecības ir jāizstrādā detālplānojums vai būvprojekts (sk. Augstākās tiesas

2016.gada 3.marta spriedumu lietā Nr.SKA-127/2016 11.punktu).

Tādējādi, ievērojot, ka nojume atrodas uz robežas ar pieteicēja zemes gabalu (tuvāk par trim metriem), trešajai personai

bija jāsaņem pieteicēja kā kaimiņu zemesgabala īpašnieka piekrišana būvniecībai uz zemes gabalu robežas.

[19] Saskaņā ar Būvniecības likuma 17.panta ceturto daļu būvdarbus, kuru veikšanai nepieciešams paskaidrojuma

raksts, drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde tajā izdarījusi atzīmi par nosacījumu izpildi un speciālajos noteikumos

paredzētajos gadījumos būvvaldē reģistrēti būvdarbu uzsākšanai nepieciešamie dokumenti.

Lietā nav strīda, ka trešā persona veikusi nojumes būvniecību bez saskaņošanas ar pieteicēju, bez šādai būvniecības

iecerei nepieciešamajiem dokumentiem un bez būvvaldes akcepta.

[20] Būvniecības likuma 18.panta otrā daļa noteic, ka būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvatļaujas vai pirms

tam, kad būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi,

gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst

būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība.

Administratīvās apgabaltiesas ieskatā jēdziena „patvaļīga būvniecība” jēga jaunajā Būvniecības likumā būtībā nav

mainījusies. Līdz ar to trešās personas nojumes būvniecība atzīstama par patvaļīgu arī jaunā Būvniecības likuma izpratnē.

[21] Saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta ceturtās daļas 1.punktu, veicot būvdarbu kontroli, būvinspektori

atbilstoši to iestāžu kompetencei, kurās viņi nodarbināti, pārbauda būvdarbu uzsākšanas atbilstību normatīvo aktu

prasībām.

Būvniecības likuma 18.panta piektā daļa noteic, ja būvinspektors saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu konstatē

patvaļīgu būvniecību, viņš aptur būvdarbus un uzraksta attiecīgu atzinumu, bet iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai

būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi;

2) par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes.

Kā atzinusi Augstākā tiesa, 18.panta piektās daļas 1.punktā paredzētās tiesiskās sekas – iepriekšējā stāvokļa

atjaunošana – attiecināmas vienīgi uz normā tieši paredzētajiem gadījumiem. Proti, ja konkrētā būve attiecīgajā teritorijā nav

pieļaujama saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai ja būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par projektēšanas

nosacījumu izpildi. Tas nozīmē, ja konkrētā veida būvei saskaņā ar tiesisko regulējumu nav nepieciešama būvatļauja (bet ir

nepieciešams iesniegt būvvaldē apliecinājuma karti vai paskaidrojuma rakstu), nav pamata apsvērt šīs normas piemērošanu.

Uz tādiem gadījumiem attiecināma vienīgi minētā panta piektās daļas 2.punkta norma, kas uzliek būvvaldei pienākumu lemt

par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildes (sk. Augstākās tiesas 2016.gada

31.marta sprieduma lietā Nr.SKA-155/2016 12.punktu).

Tā kā normatīvie akti, izpildot tajos noteiktos nosacījumus, neaizliedz strīdus būves atrašanos konkrētajā vietā un

būvatļauja nav nepieciešama, tad būvvaldei nav obligāts pienākums pieņemt lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu -

patvaļīgās nojumes nojaukšanu.

Trešās personas gadījumā būvvaldei ir jāpieņem lēmums par atļauju veikt būvniecību pēc prasību izpildes, dodot

iespēju personai noteiktā termiņā izpildīt normatīvo aktu prasības. Tādējādi trešajai personai tiks dota iespēja saņemt

kaimiņa saskaņojumu un iesniegt nepieciešamos dokumentus vai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pārvietot nojumi (ja

tāda darbība ir iespējama) uz citu vietu, ievērojot Līgatnes apbūves noteikumus.

Tikai tad, ja persona nepilda lēmumu atļaut veikt būvniecību pēc prasību izpildes būvvaldes noteiktajā termiņā, tad

būvvalde var lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.

[22] Tādējādi pieteicēja prasījums nav apmierināms pilnībā, jo tiesai nav pamata uzlikt pienākumu būvvaldei pieņemt

lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu - patvaļīgās nojumes nojaukšanu. Tomēr, ievērojot, ka būvalde nepamatoti

nekonstatēja nojumes patvaļīgu būvniecību un tāpēc Dome nepieņēma nekādu lēmumu, konkrēto situāciju nevar atstāt bez

risinājuma, tāpēc pieteicēja prasītā administratīvā akta vietā būvvaldei uzdodams pienākums pieņemt lēmumu par atļauju

veikt būvniecību pēc prasību izpildes, dodot iespēju trešajai personai noteiktā termiņā izpildīt normatīvo aktu prasības.

[23] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa

piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Ievērojot minēto, no Līgatnes novada pašvaldības par labu pieteicējam ir piespriežama viņa samaksātā valsts nodeva

par pieteikumu 28,46 euro.

[24] Tā kā apelācijas instances tiesa piemēroja tiesību normas, kuras nebija spēkā pirmās instances tiesas sprieduma

sagatavošanas laikā, lietas izskatīšanas rezultāts atšķiras.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

daļēji apmierināt /pers. B/ pieteikumu.

Uzdot Līgatnes novada būvvaldei viena mēneša laikā no šī sprieduma spēkā stāšanās pieņemt lēmumu par atļauju veikt

būvniecību pēc prasību izpildes, dodot iespēju /pers. C/ noteiktā termiņā izpildīt normatīvo aktu prasības.

Noraidīt /pers. B/pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Līgatnes novada domei izdot administratīvo aktu par patvaļīgas

būvniecības seku novēršanu.

Piespriest no Līgatnes novada pašvaldības par labu /pers. B/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta –

/adrese/) viņa samaksāto valsts nodevu 28,46 euro.

Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) S.Liniņa

Tiesneses (paraksts) I.Kaļiņina

(paraksts) U.Mihailova