Court dismissed defendant's silence and awarded plaintiff full debt plus interest and court costs in small claims.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the defendant's failure to submit written explanations and granted the plaintiff's claim for debt recovery. The plaintiff sued for unpaid work costs and interest, while the defendant remained silent throughout the written proceedings. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff, ordering payment of the principal debt, accrued interest, and court expenses.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 190., 195., 204.1, 250.25 panta: A defendant's failure to submit written explanations in small claims proceedings constitutes a waiver of defense rights, entitling the court to rule based solely on the plaintiff's evidence.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Civillieta Nr.C28383914
Arhīva Nr.C-1443-15/1
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 27.martā
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa tiesnese I.Pujate izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/
maza apmēra prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2014.gada 9.oktobrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Civillkuma 1401., 1402., 1412.,
1431., 1473., 1587., 1590., 1651., 1652., 1753., 1756., 1759., 1760., 1765. un 1811.pantu, cēla Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasību pret
sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu.
[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 11.martā prasītājs kā izpildītājs un atbildētājs kā pasūtītājs noslēdza līgumu Nr.AV-FT-04/2011
(turpmāk – līgums), ar kuru atbildētājs uzdeva un prasītājs apņēmās pēc atbildētāja pieprasījuma veikt līgumā paredzētos darbus. Pamatojoties uz
atbildētāja pieprasījumu, veica darbus laika posmā no 2011.gada 27.jūnija līdz 2011.gada 15.jūlijam par kopējo summu 1 735,92 euro.
Atbildētājs savas saistības pret prasītāju nav izpildījis un veicis tikai daļēju parāda samaksu 147,55 euro apmērā.
[1.3] Atbildētājs savas no līguma izrietošās saistības nav izpildījis, līdz ar to prasītājs par maksājumu kavējumu aprēķinājis likumiskos nokavējuma
procentus par laiku no 2011.gada 7.jūlija līdz 2014.gada 22.septembrim 497,40 euro apmērā.
[1.4] 2014.gada 6.maijā prasītājs ierakstītā vēstulē nosūtījis atbildētājam brīdinājumu par neizpildītajām saistībām, lūdzot labprātīgi veikt parāda
samaksu, pretējā gadījumā prasītājs sniegs tiesā prasību par parāda piedziņu.
[1.5] Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja prasītāja labā pamatparādu 1 588,37 euro un likumiskos nokavējuma procentus 497,40 euro par laiku no
2011.gada 7.jūlija līdz 2014.gada 22.septembrim un tiesāšanās izdevumus, kā arī atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt
likumiskos 8,15% gadā no nesamaksātās summas.
Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
[2] 2014.gada 10.oktobrī atbildētājam uz juridisko adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu
sniegšanai līdz 2014.gada 10.novembrim, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot
atbildētāja tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Atbildētājs līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav sniedzis paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu, kā arī
nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē. Atbildētājam nosūtītie prasības pieteikuma noraksti saņemti tiesā atpakaļ no sakaru
iestādes, beidzoties glabāšanas laikam.
[3] 2015.gada 25.februārī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2015.gada 27.martā un par iespēju saņemt
sprieduma norakstu, sākot ar minēto datumu, kā arī izskaidrotas pušu tiesības pieteikt tiesnesei noraidījumu.
Tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses, kā to noteic Civilprocesa likuma 56.panta sestā daļa. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, proti, ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā
pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai vienkāršā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas
dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Komerclikuma 12.panta ceturtajai daļai, ja
komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos
dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana veikta.
Ievērojot to, ka pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā tika paziņots 2015.gada 25.februārī ierakstītā pasta sūtījumā, nosūtot minēto
informāciju uz prasītājas un atbildētāja juridiskajām adresēm, tiesa uzskata, ka pusēm tiesas dokumenti un paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida
procesā ir nosūtīts Civilprocesa likuma 56.pantā un 56.1pantā noteiktajā kārtībā.
Noraidījums tiesnesei līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav pieteikts.
[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc
vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra prasībām” paredzētos izņēmumus.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, civillietas izskatīšana
noteikta rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota
un apmierināma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi
otra puse.
Atbildētājs nav izmantojis savas procesuālās tiesības, kas paredzētas Civilprocesa likuma 74., 250. 23 un 250.24 pantā – nav
sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to
secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes
atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
[6] Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Savukārt
Civillikuma 2212.pants nosaka, ka ar uzņēmuma līgumu viena puses uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu
pasūtījumu, izgatavot lietu vai izvest galā kādu pasākumu.
Prasītāja un atbildētāja 2011.gada 11.martā noslēgtais līgums Nr.AV-FT-04/2011 apstiprina, ka atbildētājs uzdevis, bet prasītājs apņēmās pēc
atbildētāja pieprasījuma novietot 5 m3, 8 m3 vai 10 m3 atkritumu konteineru atbildētāja norādītajā vietā un pēc atbildētāja pieprasījuma izvest konteineru
ar atkritumiem uz atkritumu izgāztuvi, savukārt atbildētājs apņēmies par vienu 5 m3 konteinera novietošanu un izvešanu veikt samaksu 64,03 euro (Ls 45)
un pievienotās vērtības nodokli, par vienu 8 m3 konteinera novietošanu un izvešanu veikt samaksu 71,14 euro (Ls 50) un pievienotās vērtības nodokli, un
par vienu 10 m3 konteinera novietošanu un izvešanu veikt samaksu 78,26 euro (Ls 55) un pievienotās vērtības nodokli.
Līgumā puses vienojušās, ka, izvedot būvgružus no objektiem, kuri atrodas ārpus Rīgas pilsētas administratīvajām robežām (izņemot Mārupes
pagastu, Piņķus, Salaspili, Ķekavu) un, izvedot būvgružus no objektiem Jūrmalā, kuri atrodas virzienā aiz Mellužiem virzienā no Lielupes, papildus tiek
aprēķināta maksa par nobrauktajiem kilometriem, kuri sastāda 0,71 euro (Ls 0,50), ieskaitot pievienotās vērtības nodokli par katru nobraukto kilometru.
Tiesa konstatē, ka, noslēdzot līgumu, puses vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, nolūkā savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma
1533.pantu šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par
līguma galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēts tas ir spēkā esošs un pusēm saistošs.
[7] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.
Līguma 2.1.punktā puses vienojušās, ka līguma summa par vienu 5 m3 konteinera novietošanu un izvešanu ir 64,03 euro (Ls 45), plus pievienotās
vērtības nodoklis, par vienu 8 m3 konteinera novietošanu un izvešanu ir 71,14 euro (Ls 50), plus pievienotās vērtības nodoklis un par vienu 10 m3
konteinera novietošanu un izvešanu ir 78,26 euro (Ls 55), plus pievienotās vērtības nodoklis. Ja mainās izcenojumi par atkritumu pieņemšanu izgāztuvē,
prasītājam kā izpildītājam ir tiesības vienpusēji mainīt šajā punktā noteikto cenu, rakstveidā paziņojot par atbildētājam kā pasūtītājam.
Tiesa, pārbaudot lietas materiāliem pievienotos 2011.gada 27.jūnija rēķinu Nr.194/2011 un 2011.gada 27.jūnija pieņemšanas – nodošanas aktus,
2011.gada 29.jūnija rēķinu Nr.203/2011 un 2011.gada 27.jūnija pieņemšanas – nodošanas aktus, 2011.gada 30.jūnija rēķinu Nr.205/2011, 2011.gada
1.jūlija rēķinu Nr.208/2011 un 2011.gada 1.jūlija pieņemšanas – nodošanas aktus, 2011.gada 4.jūlija rēķinu Nr.211/2011 un 2011.gada 4.jūlija
pieņemšanas – nodošanas aktus, 2011.gada 6.jūlija rēķinu Nr.212/2011 un 2011.gada 6.jūlija pieņemšanas – nodošanas aktu, 2011.gada 7.jūlija rēķinu
Nr.214/2011 un 2011.gada 7.jūlija pieņemšanas – nodošanas aktu, 2011.gada 8.jūlija rēķinu Nr.218/2011 un 2011.gada 8.jūlija pieņemšanas –
nodošanas aktus, 2011.gada 11.jūlija rēķinu Nr.219/2011 un 2011.gada 11.jūlija pieņemšanas – nodošanas aktus, 2011.gada 13.jūlija rēķinu
Nr.222/2011 un 2011.gada 13.jūlija pieņemšanas – nodošanas aktus un 2011.gada 15.jūlija rēķinu Nr.224/2011 un 2011.gada 15.jūlija pieņemšanas –
nodošanas aktu secina, ka prasītāja pilnvarotā persona ar parakstu apliecinājusi prasītāja veikto darbu izpildi, organizējot būvgružu izvešanu, savukārt
atbildētājs apliecinājis prasītāja sniegto pakalpojumu saņemšanu. Līdz ar to prasītāja un atbildētāja pārstāvja parakstītie pieņemšanas – nodošanas akti
uzskatāmi arī par prasītāja saistību izpildes apliecinājumu.
Turklāt lietas materiāliem pievienotie pieņemšanas – nodošanas akti apstiprina, ka atbildētājam, apliecinot konteineru novietošanu, atbilstoši līguma
2.3.punktam, radies samaksas pienākums par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem.
Atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja sniegto pakalpojumu saņemšanu. Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka prasītājs savas līgumā noteiktās saistības ir
izpildījis un atbildētājam atbilstoši līguma 2.3.punktam radies samaksas pienākums par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem. Atbildētājs savas no līguma
izrietošās saistības veikt samaksu par būvgružu izvešanu atbilstoši līguma 2.3.punktam apņēmies veikt divu nedēļu laikā pēc katra atkritumu konteinera
novietošanas.
Atbildētājam par 2011.gada 27.jūnija rēķinu Nr.194/2011 bija jāveic samaksa 173,59 euro (Ls 122), par 2011.gada 29.jūnija rēķinu
Nr.203/2011 bija jāveic samaksa 173,59 euro (Ls 122), par 2011.gada 30.jūnija rēķinu Nr.205/2011 bija jāveic samaksa 86,80 euro (Ls 61), par
2011.gada 1.jūlija rēķinu Nr.208/2011 bija jāveic samaksa 173,59 euro (Ls 122) un par 2011.gada 4.jūlija rēķinu Nr.211/2011 bija jāveic samaksa
173,59 euro (Ls 122). Tāpat atbildētājam par 2011.gada 6.jūlija rēķinu Nr.212/2011 bija jāveic samaksa 86,80 euro (Ls 61), par 2011.gada 7.jūlija
rēķinu Nr.214/2011 bija jāveic samaksa 86,80 euro (Ls 61), par 2011.gada 8.jūlija rēķinu Nr.218/2011 bija jāveic samaksa 173,59 euro (Ls 122),
par 2011.gada 11.jūlija rēķinu Nr.219/2011 bija jāveic samaksa 173,59 euro (Ls 122), par 2011.gada 13.jūlija rēķinu Nr.222/2011 bija jāveic
samaksa 347,18 euro (Ls 244) un 2011.gada 15.jūlija rēķinu Nr.224/2011 bija jāveic samaksa 86,80 euro (Ls 61), kopā 1735,92 euro (Ls 1220).
Atbildētājs veicis daļēju rēķina samaksu 147,55 euro apmērā, līdz ar to atbildētāja kopējā parāda summa ir 1588,37 euro. Tiesai nav iesniegti
pierādījumi, kas dotu pamatu atzīt, ka prasītāja veiktie aprēķini ir nepamatoti vai neatbilstoši līguma noteikumiem.
Tādejādi tiesa atzīst, ka prasība par parāda 1 588,37 euro piedziņu ir pamatota un apmierināma.
[8] Civillikuma 1828.pantā norādīts, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām
termiņu.
Lietas materiāliem pievienotie rēķini un pieņemšanas – nodošanas akti apstiprina, ka atbildētājs palaidis garām izpildījumam noteikto termiņu,
pieļaujot parādnieka nokavējumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu
atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši Civillikuma
1756.pantam pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies
vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtas tiesības.
Atbilstoši Civillikuma 1765.panta otrajai daļai (likuma redakcijā, kura bija spēkā līdz 2013.gada 25.jūnijam), likumisko procentu apmērs par
tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir septiņi
procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.
Atbilstoši Civillikuma 1765.panta otrajai daļai (likuma redakcijā, kura spēkā no 2013.gada 26.jūnija), likumisko procentu apmērs par tāda
naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti
virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.
Savukārt Civillikuma 1765.panta trešajā daļā noteikts, ka procentu pamatlikme ir galējā procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi
savās pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas veiktajās pēdējās galvenajās refinansēšanas operācijās. Attiecīgā pusgada pirmajā kalendāra
dienā spēkā esošo procentu pamatlikmi piemēro sešus turpmākos mēnešus.
Kā jau iepriekš konstatēts, atbildētājs pieļāvis parādnieka nokavējumu, tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam radies tiesisks pamats uz likuma pamata
aprēķināt nokavējuma procentus. Prasītājs aprēķinājis nokavējuma procentu par laiku no 2011.gada 7.jūlija līdz 2014.gada 22.septembrim 497,40 euro.
Tiesa atzīst, ka nokavējuma procenti aprēķināti atbilstoši Civillikuma regulējumam, līdz ar to prasība par likumisko nokavējumu procentu 497,40 euro
piedziņu par laiku no 2011.gada 7.jūlija līdz 2014.gada 22.septembrim ir pamatota un apmierināma.
[9] Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesnidzis tiesai paskaidrojumus par
prasību vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus, vai kas apstiprinātu pielīgto saistību izpildi un parāda
summas samaksu pilnā apmērā vai kādā daļā. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu prasījumu par pamatparāda un likumisko nokavējuma
procentu piedziņu. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav samaksāts, tādēļ prasība
par pamatparāda 1588,37 euro un likumisko nokavējumu procentu 497,40 euro par laiku no 2011.gada 7.jūlija līdz 2014.gada 22.septembrim piedziņu
ir apmierināma pilnībā, kopā 2085,77 euro.
[10] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta otrās un trešās daļas noteikumiem,
likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai
pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes gadā. Prasītājs lūdzis noteikt tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus
– 8,15% gadā no nesamaksātās summas. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta ceturto daļu procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam
nosakāmas tiesības par laiku no 2014.gada 23.septembra saņemt 8,15% gadā no nesamaksātās pamatparāda summas 1 588,37 euro.
[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus, līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 312,87 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – ar
prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, ko prasītājs samaksājis, sniedzot prasību
tiesā, kopā 317,57 euro.
Bez tam, ievērojot to, ka lietas iztiesāšanas gaitā radušos tiesas izdevumu faktiskais apmērs ir 5,61 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 42.
pantam, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,91 euro (5,61 euro – 4,70 euro = 0,91 euro).
[12] Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa
nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās
dienas, līdz ar to atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 190., 195., 204.1, 250.25 panta, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību
/Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, labā 2 403,34 euro (divi tūkstoši četri simti trīs euro un trīsdesmit četri centi), kas sastāv no:
- parāda 1 588,37 euro,
- likumiskajiem nokavējuma procentiem 497,40 euro par laiku no 2011.gada 7.jūlija līdz 2014.gada 22.septembrim,
- tiesas izdevumiem 317,57 euro.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles
dienai) saņemt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, likumiskos 8,15% no simta gadā no
neatmaksātās parāda pamatsummas 1 588,37 euro.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 0,91 euro (deviņdesmit viens cents).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:
Saņēmējs Tiesu administrācija
Reģistrācijas Nr. 90001672316
Konta Nr. LV51TREL2190458019000
Saņēmēja iestāde Valsts kase
BIC kods TRELL22
Maksājuma mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C28383914.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Izskaidrot sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto
ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas kancelejā Rīgā,
Daugavgrīvas ielā 58, 110.kabinetā, pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas
Kurzemes rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2015.gada 27.marts.
Tiesnese (personiskais paraksts) I.Pujate