Court dismisses appeal against administrative fine for board member failing to file insolvency petition.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Regional Court of Vidzeme dismissed the appellant's appeal, upholding the first-instance court's decision to impose an administrative fine and disqualification. The appellant, a company board member, argued that tax authorities failed to properly assess insolvency signs and infringed on press freedom, though he admitted to being a journalist rather than a corporate officer. The court rejected these claims, emphasizing that board members must act as diligent owners and fulfill statutory duties to file insolvency petitions when debt indicators exist, regardless of personal employment status.
Regesto Legislator
Generato dall'IALatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.35 pants; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.22 pants: A company board member is liable for administrative penalties and disqualification if they fail to file an insolvency petition when statutory signs of insolvency exist, and this duty applies regardless of the member's personal employment status or claims of press freedom.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. 121004115
Lietas arhīva Nr. 105AA-0007-16/10
SPRIEDUMS
Valmierā 2016.gada 17.martā
Vidzemes apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesneši M.Ābele
G.Kukaine un E.Driba
rakstveida procesā izskatīja /pers. C/, personas kods /personas kods/, iesniegto apelācijas sūdzību par Limbažu rajona tiesas
2015.gada 5.augusta spriedumu.
Aprakstošā daļa
2014.gada 25.jūnijā Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Pirmās piedziņas daļas
Rīgas Latgales priekšpilsētas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Marija Ignatjeva saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 246.pantu sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. BS 001726.
Protokols sastādīts saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā - Latvijas APK) 246.pantu fiziskai
personai /pers. C/ par to, ka SIA /Nosaukums A/, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/ valdes loceklis /pers. C/ nav iesniedzis tiesā SIA
/Nosaukums A/ maksātnespējas procesa pieteikumu.
Veicot pārbaudi, konstatēts, ka 2014.gada 28.aprīlī uz SIA /Nosaukums A/, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, juridisko adresi
bija nosūtīts brīdinājums Nr.4.1.1.3/28041 par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas
tiesā sakarā ar Maksātnespējas likuma 60.panta trešo daļu. SIA /Nosaukums A/ 2014.gada 25.jūnijā nokavētie nodokļu maksājumi ir 59
593,90 EUR. Pēdējā nodokļu parādu iemaksa veikta 2013.gada 16.aprīlī 264,65 EUR apmērā. SIA /Nosaukums A/ valdes loceklim
/pers. C/ bija jānodrošina minētā uzņēmuma maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā, kas netika izdarīts. Maksātnespējas
likuma 60.panta trešā daļa nosaka, ka parādniekam ir pienākums sniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja
pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta 5., 6. vai 9.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. SIA
/Nosaukums A/ konstatēta Maksātnespējas likuma 57.panta 5.punktā minētā pazīme, tas ir, parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības,
kurām iestājies izpildes termiņš. 2014.gada 23.maijā saskaņā ar Latvijas APK 238. 1panta pirmās daļas 1.punktu pieņemts lēmums
uzsākt lietvedību administratīvā lietā par parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos,
par kura izdarīšanu atbildība paredzēta Latvijas APK 166. 35pantā. /pers. C/ uz 2014.gada 27.maija uzaicinājumu Nr.4.1.1.3/36461
atsaucās un ieradās uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu. Paskaidroja, ka nepiekrīt parādam, kas izveidojies no audita
rezultātā aprēķinātajām summām, nav naudas līdzekļu maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas rajona tiesā.
Protokolā norādīts, ka ir pārkāpta Maksātnespējas likuma 160.panta trešā daļa, un /pers. C/ ir izdarījis administratīvo
pārkāpumu, kurš paredzēts Latvijas APK 166.35pantā (lietas 29.-30.lapa).
2014.gada 15.jūlijā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Pirmās piedziņas daļas Rīgas Latgales priekšpilsētas nodaļas
vadītāja Irēna Udovenko izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu un pieņēmusi lēmumu Nr. 14G/BS 001726.
Lēmumā atzīts, ka /pers. C/ ir izdarījis Latvijas APK 166. 35pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Par Latvijas APK
166.35pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu /pers. C/ uzlikts naudas sods 450 EUR apmērā un atņemtas tiesības ieņemt
personālsabiedrības lietveža, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgā biedra, kapitālsabiedrības valdes locekļa, kapitālsabiedrības padomes
locekļa, prokūrista, parastā komercpilnvarnieka, pārstāvja filiālē, komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera, revidenta
amatus uz vienu gadu (lietas 14.-16.lapa).
/pers. C/ minēto lēmumu pārsūdzējis VID ģenerāldirektorei. Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores I.Pētersones
2015.gada 20.marta lēmumu Nr.22.11/L-13093 2014.gada 15.jūlija VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Pirmās piedziņas daļas
Rīgas Latgales priekšpilsētas nodaļas vadītājas Irēnas Udovenko lēmums Nr.14G/BS001726 ir atstāts negrozīts.
Par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores I.Pētersones 2015.gada 20.marta lēmumu /pers. C/ ir iesniedzis sūdzību Limbažu
rajona tiesā. Sūdzība pamatota ar to, ka neesot pamata SIA /Nosaukums A/ maksātnespējas procesa ierosināšanai, jo VID amatpersonas
2013.gada 22.jūlija lēmumu Nr.23.22/L-840 viņš neatzīst un uzskata par fiktīvu un safabricētu.
Ar Limbažu rajona tiesas 2015.gada 5.augusta spriedumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores I.Pētersones 2015.gada
20.marta lēmums Nr.22.11/L-13093 atstāts negrozīts, bet /pers. C/ sūdzība noraidīta.
Par pirmās instances tiesas spriedumu /pers. C/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdzis Vidzemes apgabaltiesu izskatīt lietu pēc
būtības. Sūdzības iesniedzējs paudis sašutumu par VID lēmuma atstāšanu negrozītu un norādījis, ka Limbažu rajona tiesa neesot
iedziļinājusies, kā šāds lēmums vispār radies.
Sūdzībā skaidrots, ka jau no lietas ierosināšanas pašiem pirmsākumiem (VID audita rezultāti 2013.gada vasarā) /pers. C/ neesot
piekritis VID darbinieces Atvares izdarītajiem secinājumiem, kā rezultātā tikuši anulēti SIA /Nosaukums A/ PVN maksājumi laika
posmā no 2011. līdz 2013.gada sākumam. Līdz šim laikam SIA /Nosaukums A/ visus nodokļus esot bijusi nomaksājusi noslēgto līgumu
un saņemto rēķinu ietvaros, arī PVN. Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka līdz audita rezultātiem, kuriem nepiekrītot, neesot saskatījis SIA
/Nosaukums A/ maksātnespējas pazīmes, tādēļ negatavojies pieprasīt SIA /Nosaukums A/ maksātnespēju ne toreiz, ne tagad. Audita
rezultāti esot nepatiesi un safabricēti. Šādus sūdzības iesniedzēja argumentus tiesā neesot varējusi atspēkot arī VID pārstāve Tatjana
Francuzova, kura demonstrējusi klaji formālu pieeju izskatāmajam jautājumam, nevis iedziļināšanos lietas būtībā. Sūdzības iesniedzējs
uzsvēris, ka būdams žurnālists, viņš nevarot pieļaut, ka lietā tiek sameklēts "virspusējs grēkāzis", nevis lieta tiek skatīta pēc būtības. Par
šādu vēršanos pret preses brīvību un demokrātiju lietas sakarā esot ieinteresējušies arī starptautiskie novērotāji. Tāpat sūdzības
iesniedzējs norādījis, ja VID uzskata, ka SIA /Nosaukums A/ ir maksātnespējīga, lai tas ierosina SIA /Nosaukums A/ maksātnespēju.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi administratīvās pārkāpuma lietas Nr.121004115 materiālus, izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus, pārsūdzētā
sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā norādītos motīvus, Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka Limbažu rajona tiesas 2015.gada
5.augusta spriedums ir atstājams negrozīts, bet /pers. C/ iesniegtā apelācijas sūdzība ir noraidāma.
Apelācijas instances tiesā iesniegtā apelācijas sūdzība saskaņā ar Latvijas APK 289. 21panta otrajā daļā noteikto tika izskatīta
rakstveida procesā, jo tiesa atzīst, ka apelācijas sūdzību ir iespējams izlemt pēc lietā esošajiem materiāliem. Tā kā apelācijas instances
tiesa atzīst, ka apelācijas sūdzību iespējams izlemt pēc lietā esošajiem materiāliem, tad, izskatot sūdzību par pirmās instances tiesas
spriedumu, apelācijas instances tiesa pārbauda pieņemtā sprieduma likumību un pamatotību.
Latvijas APK divdesmit trešās "a" nodaļas 289. 13panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes
lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka
pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Tā kā, saskaņā ar Latvijas APK 289. 22panta pirmo daļu, apelācijas instances tiesa taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma
lietā, atbilstoši šā kodeksa divdesmit trešās "a" nodaļas prasībām, tad iepriekš minētā likuma norma ir piemērojama arī apelācijas
instances tiesā.
Pirmās instances tiesas sēdē /pers. C/ sūdzību uzturējis, lūdzis atcelt VID 2015.gada 20.marta lēmumu, paskaidrojis, ka viņš
joprojām esot SIA /Nosaukums A/ valdes loceklis, bet SIA /Nosaukums A/ jau divus gadus nekādu saimniecisko darbību neveic, jo ir
uzlikts arests SIA bankas kontiem, un tātad šo pēdējo divu gadu laikā nevarot būt nekāds nodokļu parāda pieaugums. 2013.gadā SIA
/Nosaukums A/ veikts nodokļu audits, kura rezultātus viņš esot pārsūdzējis, taču līdz šim nekādu atbildi neesot saņēmis. Nepiekrīt, ka
audita veikšanas brīdī SIA /Nosaukums A/ būtu bijis nodokļu parāds. Pieļauj, ka uz šo brīdi varētu būt sakrājies nodokļu parāds, taču tas
neesot tik liels, lai būtu pamats maksātnespējas procesa ierosināšanai. Bez tam, viņam neesot pietiekamu līdzekļu, kas nepieciešami
maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai tiesā.
Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Tiesvedības daļas Trešās nodaļas
galvenā juriste Tatjana Francuzova pirmās instances tiesas sēdē sūdzību nav atzinusi, paskaidrojusi, ka SIA /Nosaukums A/ nodokļu
parāds konstatēts 2013.gadā veiktā audita rezultātā, un nav pierādījumu, ka /pers. C/ šos rezultātus būtu apstrīdējis, tāpat nav reaģējis uz
brīdinājumiem, mēģinājis vienoties ar kreditoru. Bez tam, nodokļu parāds veidojies ne tikai no audita rezultātiem, bet arī no pašas
komercsabiedrības iesniegtajām nodokļu deklarācijām un ziņojumiem par darba ņēmējiem. /pers. C/ neesot mēģinājies vienoties ar
VID par nodokļu parāda nomaksu, neesot konstatēta SIA /Nosaukums A/ piederoša manta, un bankas kontos naudas līdzekļu nav.
Izvērtējot lietas dalībnieku teikto, un lietā esošos dokumentus, arī apelācijas instances tiesa secina, ka /pers. C/ apelācijas sūdzība
ir pilnībā noraidāma.
Apelācijas instances tiesai nav pamata apstrīdēt pirmās instances tiesā VID pārstāves iesniegto Nodokļu audita izziņu, par to, ka
laikā no 2013.gada 8.maija līdz 2013.gada 22.jūlijam veiktā audita rezultātā ir konstatēts iekšzemes pievienotās vērtības nodokļa
parāds, kopā ar soda naudu 35168,36 lati.
Ne pirmās instances tiesā, ne arī apelācijas instances tiesā /pers. C/ nav iesniedzis kādus pierādījumus tam, ka viņš audita
rezultātus esot pārsūdzējis, iesniedzot to ieņēmumu dienestā. Lietā ir tikai apelācijas sūdzībā un pirmās instances tiesā izteiktie
apgalvojumi, ka viņš nepiekrīt iepriekš minētā audita atzinumiem, un tos pārsūdzējis, taču nav nekādu pierādījumu, kas minēto
apstiprinātu. Līdz ar to apelācijas instance tiesai nav nekāda pamata apšaubīt sabiedrībā ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/
2013.gadā veiktā audita rezultātus, konkrēti - to, ka ir izveidojies nodokļu parāds, kuru SIA /Nosaukums A/ nespēj samaksāt.
VID pārstāve tiesas sēdē iesniedza arī izziņu Nr.105609 par to, ka uz 2015.gada 26.jūliju SIA /Nosaukums A/ ir VID administrēto
nodokļu parāds 67489,15 euro apmērā.
Lietas materiālos atrodas VID brīdinājums, datēts ar 2014.gada 28.aprīli, adresēts SIA
/Nosaukums A/, par to, ka nepieciešams iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, taču /pers. C/ uz šo brīdinājumu līdz šim nav
reaģējis.
Lietas materiālos atrodas arī 2013.gada 20.septembrī VID amatpersonas sastādīts akts par SIA /Nosaukums A/ piederošas mantas
neesamību.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 60.panta trešo daļu, parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt tiesā juridiskās personas
maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv Maksātnespējas likuma 57.panta 5.punktā minētā maksātnespējas procesa pazīme
(konkrēti – ja parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš), un ja nav noslēgta vienošanās ar kreditoriem,
vai ja nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta.
Vidzemes apgabaltiesai nav nekāda pamata apšaubīt to, ka SIA /Nosaukums A/ ir izveidojies nodokļu parāds, kuru SIA nav spējīga
samaksāt, /pers. C/ nav izpildījis savus valdes locekļa pienākumus, konkrēti - nav iesniedzis tiesā SIA /Nosaukums A/ maksātnespējas
pieteikumu, no tā tiesa secina, ka /pers. C/ ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.35pantā paredzēto pārkāpumu, un
par to viņam pamatoti ir piemērots pantā paredzētais naudas sods, kā arī aizliegums valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus
komercsabiedrībās
Vidzemes apgabaltiesa atzīst par nepamatotu apelācijas sūdzībā minēto sūdzības iesniedzēja viedokli par to, ka viņš neesot
saskatījis SIA /Nosaukums A/ maksātnespējas pazīmes, tādēļ negatavojies pieprasīt SIA /Nosaukums A/ maksātnespēju ne toreiz, ne
tagad, ka VID pārstāve demonstrējusi klaji formālu pieeju izskatāmajam jautājumam, nevis iedziļināšanos lietas būtībā, ka, ja VID
uzskatot, ka SIA /Nosaukums A/ ir maksātnespējīga, lai tas ierosinot SIA /Nosaukums A/ maksātnespēju. Apelācijas sūdzības
iesniedzējs šai konkrētajā lietā nav uzskatāms tikai par žurnālistu, bet viņš ir SIA /Nosaukums A/ valdes loceklis, kuram, saskaņā ar
Komerclikuma 169.panta pirmo daļu, valdes locekļa pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, tas ir, ievērojot normatīvos
aktus un savlaicīgi veicot šajos aktos paredzētos pienākumus. Tieši pretēji, pirmās instances tiesas sēdē, kā arī apelācijas sūdzībā, /pers.
C/ ir paudis viedokli par to, ka ir tikai žurnālists, ka uz viņu neattiecas valdes locekļa likumā paredzētie pienākumi, ka likumā paredzētās
VID prasības esot vēršanās pret preses brīvību un demokrātiju.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.35pantā ir paredzēti sodi par parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma
neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos - valdes loceklim naudas sods no 280 līdz 700 euro, atņemot valdes loceklim tiesības
ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās, vai bez tā.
Līdz ar to apelācijas instances tiesai nav nekāda pamata apšaubīt to, ka SIA /Nosaukums A/ ir izveidojies nodokļu parāds, kuru SIA
nav spējīga samaksāt, /pers. C/ nav izpildījis savus valdes locekļa pienākumus, konkrēti - nav iesniedzis tiesā SIA /Nosaukums A/
maksātnespējas pieteikumu, no tā tiesa secina, ka /pers. C/ ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.35pantā
paredzēto pārkāpumu, un par to viņam pamatoti ir piemērots pantā paredzētais naudas sods, kā arī aizliegums valdes loceklim ieņemt
noteiktus amatus komercsabiedrībās.
Pierādījumi ir pareizi analizēti pirmās instances tiesas spriedumā un apelācijas instances tiesai, saskaņā ar Latvijas APK
289. panta trešo daļu, nav pamata atkārtot visus pirmās instances tiesas spriedumā minētos pierādījumus un atzinumus, dodot
izvērstāku to izklāstu.
Nosakot /pers. C/ sodu, pirmās instances tiesa vadījusies no Latvijas APK 32.pantā norādītajiem soda noteikšanas noteikumiem un
ņēmusi vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un
pastiprinošos apstākļus.
Vidzemes apgabaltiesa nekonstatē, ka Limbažu rajona tiesa, izskatot lietu, būtu pieļāvusi likumu pārkāpumus, kas būtu par
pamatu apstrīdētā sprieduma atcelšanai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.22pantu un 289.12panta otrās daļas 1.punktu, Vidzemes
apgabaltiesa
nosprieda
atstāt negrozītu Limbažu rajona tiesas 2015.gada 5.augusta spriedumu, bet /pers. C/ iesniegto apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesneši M.Ābele
G.Kukaine
E.Driba