Court partially allows gender change registration appeal, orders corrections but denies moral damages.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative Regional Court partially upheld the applicant's appeal against the Civil Registry Office's refusal to update birth records following a gender transition. While the court found the first-instance judge erred in fact-finding regarding the applicant's medical evidence, it rejected the claim for moral damages, stating that the applicant had already achieved their goal by securing an order to amend the register. Consequently, the court ordered the registry office to make the necessary corrections within one month and awarded state court fees to the applicant.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministratīvā procesa likums (APL) 307. un 309. pants: The court must correct factual errors in the first instance judgment regarding evidence of gender change, but moral damages are not due if the applicant successfully achieved their objective through the court order to amend the register.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IATesto completo
IZRAKSTS
Lieta Nr. A42229505
Nr. AA43-0446-07/14
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2007.gada 11.aprīlī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Vīnkalna,
tiesneses V.Kakste un Z.Kupce,
piedaloties pieteicējai (dzēsts) un atbildētāja pusē pieaicināto iestāžu – Rīgas
domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas pārstāvei (dzēsts), Tieslietu
ministrijas pārstāvei (dzēsts) un Veselības ministrijas pārstāvēm (dzēsts) un
(dzēsts),
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz
(dzēsts) pieteikumu par Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas
atteikumu veikt izmaiņas (dzēsts) dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu,
pienākuma uzlikšanu Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļai izdarīt
labojumus (dzēsts) dzimšanas reģistrā un morālā kaitējuma atlīdzinājumu,
sakarā ar (dzēsts) apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada
6.februāra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2004.gada 13.septembrī (dzēsts) vērsās Rīgas domes Rīgas pilsētas
Dzimtsarakstu nodaļā ar iesniegumu, lūdzot izdarīt labojumus (dzēsts)
dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu.
[2] Ar Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas 2005.gada
12.janvāra vēstuli Nr.1.6/925 (dzēsts) informēta, ka minētais iesniegums nosūtīts
izvērtēšanai Veselības ministrijai.
[3] Ar Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas 2005.gada
20.janvāra vēstuli Nr.1.6/119 (dzēsts) informēta, ka 2006.gada 19.janvārī
saņemta Veselības ministrijas vēstule Nr.v-01-18.01.14/75, kurā norādīts, lai
veiktu izmaiņas dzimšanas reģistrā sakarā ar personas dzimuma maiņu, personai
jāiesniedz ārstniecības iestādes vai ārsta izziņa, kurā būtu uzrādīta personas
dzimuma maiņa un dzimums. Tāpat (dzēsts) informēta, ka Rīgas domes Rīgas
pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa 2005.gada 20.janvārī pieprasījusi (dzēsts) izsniegt
Veselības ministrijas atbildes vēstulē norādīto izziņu.
[4] 2005.gada 4.martā (dzēsts) (turpmāk arī – pieteicēja) iesniedza
pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par Rīgas domes Rīgas pilsētas
Dzimtsarakstu nodaļas atteikumu veikt izmaiņas (dzēsts) dzimšanas reģistrā
sakarā ar dzimuma maiņu un pienākuma uzlikšanu izdarīt labojumus (dzēsts)
dzimšanas reģistrā. Pieteikums pamatots šādi.
[4.1] 2004.gada 23.augustā un 2004.gada 25.novembrī pieteicēja (dzēsts)
veikusi divas operācijas saistībā ar dzimuma maiņu. 2004.gada 3.decembrī,
vēršoties Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā ar iesniegumu par
dzimuma maiņu, pieteicēja pielikumā pievienojusi 2004.gada 10.septembra un
2004.gada 29.novembra izrakstus no ambulatorā slimnieka medicīniskās kartes.
Līdz ar to pieteicēja nepiekrīt Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas
nostājai un uzskata, ka ir iesniegusi ārstniecības iestādes vai ārsta izziņu, kurā
uzrādīta personas dzimuma maiņa un dzimums.
(dzēsts) ir informēta par gadījumu, kad Rīgas domes Rīgas pilsētas
Dzimtsarakstu nodaļa ir izdarījusi labojumus dzimšanas reģistrā, pamatojoties
uz iesniegtajiem tieši tādiem pašiem dokumentiem kā pieteicējas gadījumā –
izrakstiem no ambulatorā slimnieka medicīniskās kartes. Proti, (dzēsts)
(spriedumā netiek norādīts (dzēsts) vārds un uzvārds, jo lietā par šo personu
minētā informācija skar aizsargājamus personas datus) dzimšanas reģistrā
izdarīts labojums uz (dzēsts) Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas
rīcības rezultātā tiek pārkāpts Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL)
6.pantā paredzētais vienlīdzības princips, kas nosaka, ka, pastāvot vienādiem
faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus
lēmumus, un 10.pantā paredzētais tiesiskās paļāvības princips – privātpersona
var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras
pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai
nelabvēlīgas sekas. Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa
prettiesiski kavē labojumu izdarīšanu dzimšanas reģistrā, tādējādi (dzēsts) tiek
radītas nelabvēlīgas sekas, proti, pieteicēju nevar identificēt kā personu.
[4.2] Vienīgie normatīvie akti, kuros regulēta ierakstu izdarīšanas kārtība
dzimšanas reģistrā, ir likums „Par civilstāvokļa aktiem” (spēku zaudējis
2005.gada 15.aprīlī ar Civilstāvokļa aktu likuma spēkā stāšanos) un tieslietu
ministra apstiprinātā 1998.gada 2.septembra instrukcija „Par civilstāvokļa aktu
reģistrāciju Latvijas Republikā” (spēkā līdz 2005.gada 1.jūlijam). Minētās
instrukcijas 130.punktā paredzēts, ka izmaiņas personas civilstāvokļa akta
reģistra ierakstā, to papildinot vai labojot, veic uz dzimtsarakstu nodaļas
atzinuma, ieinteresētās personas pieteikuma, tiesas sprieduma vai administratīvā
akta pamata. 131.punktā noteikts, ka uz administratīvā akta pamata dzimšanas
reģistra ierakstu papildina, ja nepieciešams papildināt reģistra ierakstu ar jaunu,
dzimumam atbilstošu, vārda un uzvārda formu sakarā ar dzimuma mainīšanos.
[4.3] Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme) garantē
cilvēka pamattiesības un saskaņā ar 89.pantu valsts atzīst un aizsargā cilvēka
pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem
starptautiskajiem līgumiem. Satversmes 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir
vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas
diskriminācijas. Tā kā (dzēsts) nevar kā personu identificēt, tad tiek pārkāptas
pieteicējas tiesības, kas garantētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Cilvēka
tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.
Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 2.panta pirmajā daļā noteikts, ka
katram cilvēkam jābūt apveltītam ar visām tiesībām un visām brīvībām, kas
pasludinātas šajā deklarācijā, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma,
valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai citas izcelsmes,
mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa. Minētās deklarācijas 13.pants paredz,
ka katram cilvēkam ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties sev dzīvesvietu
jebkurā valstī un ka katram cilvēkam ir tiesības atstāt jebkuru, arī savu valsti, un
atgriezties savā valstī. Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas
ceturtā protokola 2.pants noteic, ka ikvienam cilvēkam, kurš likumīgi atrodas
kādas valsts teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un brīvi izvēlēties dzīvesvietu
šajā teritorijā un ka ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi atstāt jebkuru valsti,
ieskaitot savu valsti. Satversmes 98.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi
izbraukt no Latvijas un ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas
valsts aizsardzībā un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā, kā arī, ka Latvijas
pilsoni nevar izdot ārvalstīm.
Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 21.pants noteic, ka katram cilvēkam
ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē tieši vai ar brīvi izvēlētu pārstāvju
starpniecību. Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības piedalīties valsts pārvaldē savā
zemē. Tautas gribai ir jābūt valdības varas pamatam: šai gribai ir jābūt izteiktai
periodiskās un nefalsificētās vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un vienlīdzīgu
vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot, vai arī citās līdzvērtīgās formās, kas
nodrošina vēlētāju brīvas gribas izpaudumu. Satversmes 101.pants paredz, ka
ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts
un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, un ka pašvaldības ievēlē
pilntiesīgi Latvijas pilsoņi.
Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 23.pants noteic, ka katram cilvēkam
ir tiesības uz darbu, uz brīvu darba izvēli, uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba
apstākļiem un uz aizsardzību pret bezdarbu. Satversmes 106.pants paredz, ka
ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām
spējām un kvalifikācijai.
Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26.pants noteic, ka katram cilvēkam
ir tiesības uz izglītību. Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas
pirmā protokola 2.pants noteic, ka nevienam cilvēkam nedrīkst liegt tiesības uz
izglītību. Satversmes 112.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību.
Pieteicēja nevar brīvi pārvietoties, tas ir, izbraukt no valsts. Pieteicēja ir
(dzēsts) klīnikas, kura atrodas Beļģijā, (dzēsts), paciente un konsultējas pie
psihiatra daktera (dzēsts) un plastiskā ķirurga profesora (dzēsts). Tā kā pieteicēja
Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas darbību rezultātā šobrīd
nevar izbraukt no valsts, tad nevar saņemt nepieciešamās konsultācijas pie
minētajiem speciālistiem. Tāpat tiek aizskartas pieteicējas tiesības piedalīties
pašvaldību vēlēšanās un izpildīt pilsoņa pienākumus. Strīda laikā nav iespējams
uzsākt darba tiesiskās attiecības un iegūt augstāko izglītību, tā kā pieteicēju kā
personu nevar identificēt.
[4.4] Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas rīcība, nosūtot
pieteicējas iesniegumus izvērtēšanai Veselības ministrijai un pieprasot (dzēsts)
ārstniecības iestādes vai ārsta izziņu, kurā būtu uzrādīta personas dzimuma
maiņa un dzimums, pieteicēju pazemo. Pirms operācijas veikšanas pieteicēja ir
konsultējusies ar dažādiem speciālistiem un pieteicējai ir nepieciešama
ambulatorā novērošana. Turklāt šāda veida operācijas ir dziļi personiska lieta un
nav noslēpums, ka lielākajai sabiedrības daļai ir zināmi aizspriedumi pret tām,
tamdēļ pieteicēja nevēlas sniegt informāciju plašākai sabiedrībai. Pieteicējai ir
tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, taču piespiedu vēršanās tiesā rada
viņai psiholoģisku diskomfortu. Ievērojot minēto un pamatojoties uz Satversmes
92.pantu, APL 92.pantu, 94.panta pirmo daļu un 97.pantu, kā arī Civillikuma
1635.pantu, pieteicēja lūdz nodarītā morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 7000
apmērā, ko varētu izmantot papildu konsultācijās pie psihoterapeita, lai spētu
atgūt psiholoģisko līdzsvaru sakarā ar Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu
nodaļas darbību rezultātā radīto pieteicējas tiesību aizskārumu.
[5] Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa paskaidrojumos
Administratīvajai rajona tiesai norāda, ka pieteikumu neatzīst. Paskaidrojumos
izteikti šādi apsvērumi.
[5.1] Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa informāciju, kas
saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo
lēmumu, iegūst APL 59.pantā paredzētajā kārtībā. Atbilstoši minētā panta
trešajai daļai Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa pieteicējai
mutiski paskaidroja, kādam mērķim un no kādas iestādes ziņas tiks pieprasītas,
pret ko pieteicējai iesnieguma iesniegšanas brīdī iebildumu nebija.
Tā kā plastiskā operācija, kurā izdara dzimuma maiņu, ir medicīniskā
tehnoloģija un Latvijas Republikas likumdošanā nav konkrēti noteikts, tieši kādi
dokumenti apstiprina dzimuma maiņas izdarīšanu, Rīgas domes Rīgas pilsētas
Dzimtsarakstu nodaļa vadījās pēc Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu
departamenta 2002.gada 27.februāra vēstulē Nr.16.1.-6/22 norādītā, ka katru
dzimtsarakstu nodaļā iesniegto dzimuma maiņas dokumentu pirms izmaiņu
izdarīšanas dzimšanas reģistrā jānosūta caurlūkošanai Labklājības ministrijas
Veselības departamentam. Saskaņā ar likuma „Par civilstāvokļa aktiem” 4.panta
otro daļu Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments veic tiešo uzraudzību
pār likumdošanas aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā, kā arī veic
dzimtsarakstu nodaļu metodisko vadību un līdz ar to Tieslietu ministrijas
Dzimtsarakstu departamenta dotie norādījumi dzimtsarakstu nodaļai ir obligāti.
Veselības ministrija 2005.gada 17.janvāra vēstulē Nr.v-01-18.01-14/75
paskaidrojusi, ka, reģistrējot tikko piedzimušu bērnu, ir nepieciešams norādīt
dzimumu, kuru konstatē ārstniecības iestādē strādājoša persona, veicot attiecīgu
ierakstu medicīnas apliecībā par dzimšanu. Tādējādi Veselības ministrija
uzskata, lai veiktu izmaiņas dzimšanas reģistrā personas dzimuma maiņas
gadījumā, persona iesniedz ārstniecības iestādes vai ārsta izsniegtu izziņu, kurā
norādīta personas dzimuma maiņa, tas ir, personas dzimums.
[5.2] (dzēsts) ir identificējama pēc vārda un uzvārda, kas ierakstīti
pieteicējas personu apliecinošajā dokumentā – pasē, tādējādi Rīgas domes Rīgas
pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa nav ierobežojusi vai kā citādi pārkāpusi Vispārējā
cilvēktiesību deklarācijā, Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības
konvencijā un Satversmē garantētās indivīda tiesības un brīvības. Cilvēka tiesību
un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pants noteic ikvienam tiesības uz
savu privāto un ģimenes dzīvi. Personas dzimums un tā maiņa ir viena no
privātās dzīves būtiskām sastāvdaļām un līdz ar to ikvienai personai ir tiesības
savu dzimumu arī mainīt. Minētās tiesības pieteicēja realizē kā privāto tiesību
subjekts, tā kā privātajās tiesībās valda princips – atļauts ir viss, kas nav
aizliegts. Tomēr konkrētajā gadījumā pieteicējas prasījums par dzimuma
ieraksta labošanu dzimšanas reģistrā nav samērīgs ar minēto normu, jo dzimuma
maiņas operācija nav veikta pilnīgi, tas ir, pieteicējas dzimums nav izmainīts no
„sieviete” uz „vīrietis”, ko apliecina (dzēsts) 2005.gada 23.februāra ārstu
slēdziens. Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas rīcība, neizdarot
papildinājumus pieteicējas dzimšanas reģistrā, nav bijusi prettiesiska, jo likuma
„Par civilstāvokļa aktiem” 33.panta tiesību normas pieder publisko tiesību
normām, tā kā kalpo sabiedrības interesēm. Rīgas domes Rīgas pilsētas
Dzimtsarakstu nodaļa ievēroja publisko tiesību principu – atļauts tikai tas, kas
likumā noteikts. Līdz ar to nav pamata izdarīt izmaiņas pieteicējas dzimšanas
reģistrā, jo dzimums nav mainīts. Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu
nodaļa ievēroja APL 8.pantā minēto tiesību normu saprātīgas piemērošanas
principu, jo iestādes rīcība bija vērsta uz to, lai sasniegtu pieteicējai taisnīgāko
un lietderīgāko rezultātu. Turklāt Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu
nodaļa par savām darbībām regulāri informēja pieteicēju gan rakstiski, gan
telefoniski un ne reizi no pieteicējas puses netika saņemtas pretenzijas vai celti
iebildumi.
[5.3] APL 97.pants paredz, nosakot mantiskā zaudējuma vai personiskā
kaitējuma priekšnosacījumus un atlīdzinājuma apmēru, piemēro civiltiesību
principus, ja likumā nav noteikts citādi. Civiltiesībās pastāv četri zaudējuma
(kaitējuma) atlīdzināšanas priekšnosacījumi: 1) personas prettiesiska rīcība; 2)
personas vaina; 3) zaudējumu (kaitējuma) esamība un to konkrēts apmērs; 4)
cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem. Pieteicēja nav
pamatojusi, kāpēc atlīdzinājuma summa ir Ls 7000. Savukārt to, ka pieteicēja,
realizējot savas tiesības, ir griezusies tiesā, nevar uzskatīt par tiesību
aizskārumu. Ievērojot minēto, pieteicējas pieprasītais morālā kaitējuma
atlīdzinājums Ls 7000 apmērā nav pamatots.
[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 6.februāra spriedumu
(dzēsts) pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots šādi.
[6.1] Pieteikums iesniegts par iestādes – Rīgas domes Rīgas pilsētas
Dzimtsarakstu nodaļas faktisko rīcību, atsakot izdarīt grozījumus dzimšanas
reģistrā un pienākuma uzlikšanu izdarīt labojumus (dzēsts) dzimšanas reģistrā,
kā arī par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Saskaņā ar APL 89.pantu faktiskā
rīcība ir iestādes darbība publisko tiesību jomā jebkurā citā veidā, nevis izdodot
administratīvo aktu, ja privātpersonai uz šo darbību ir tiesības vai tai šīs
darbības rezultātā ir radies vai var rasties tiesību vai tiesisko interešu
aizskārums. Faktiskā rīcība ir arī iestādes bezdarbība, ja iestādei saskaņā ar
tiesību normām bija vai ir pienākums izpildīt kādu darbību, kā arī iestādes
sniegta izziņa.
[6.2] Tiesa lietā konstatējusi, ka pieteicēja 2004.gada 23.augustā un
2004.gada 25.novembrī veikusi divas operācijas, kas saistītas ar dzimuma
maiņu. 2004.gada 3.decembrī pieteicēja iesniegusi Rīgas domes Rīgas pilsētas
Dzimtsarakstu nodaļā lūgumu veikt izmaiņas dzimšanas reģistrā, pievienojot
izrakstu no slimnieka medicīniskās kartes. 2005.gada 20.janvārī pieteicēja
saņēmusi Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vēstuli Nr.1.6/119,
kurā Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa atsaucās uz Veselības
ministrijas vēstuli Nr.v-01-18.01.14/75, kurā paskaidrots, lai veiktu izmaiņas
personu dzimšanas reģistrā personas dzimuma maiņas gadījumā, personai
jāiesniedz ārstniecības iestādes vai ārsta izziņa, kurā norādīts personas dzimums
(dzimuma maiņa).
[6.3] Pieteicēja lūdz uzlikt pienākumu atbildētājam izdarīt labojumus
(dzēsts) dzimšanas reģistrā, labojot ierakstu „sieviete” uz „vīrietis.” Lai
konstatētu, ka iestādei ir pienākums veikt šādu labojumu, tiesai jākonstatē, ka
pieteicējai ir subjektīvas tiesības uz šādu prasījumu. Administratīvā procesa
tiesību teorijā ar subjektīvajām tiesībām saprot subjektam tiesību normā
piešķirtās tiesības prasīt savu interešu ievērošanu un šā mērķa sasniegšanai
tiesības pieprasīt no citiem noteiktas darbības izpildi, tās pieciešanu vai
atturēšanos no kādas darbības. Subjektīvo tiesību priekšnoteikums ir objektīvo
publisko tiesību esamība. Lai noteiktu, vai pastāv subjektīvās publiskās tiesības,
apstiprinoši jāatbild uz vienu no šiem jautājumiem: 1) vai personai ir no
objektīvajām tiesībām izrietošas tiesības no pārvaldes kaut ko prasīt; 2) vai
konkrētajā gadījumā personai ir tiesības prasīt, lai valsts pārvalde neiejauktos
viņas tiesībās.
Pieteicēja atsaukusies uz vienlīdzības principu, proti, citā gadījumā
personai ir labots ieraksts, kā arī uz Satversmē un starptautiskajos dokumentos
garantētajām cilvēktiesībām. Faktiski lietā pastāv strīds, vai konkrētajā situācijā
atbildētājam bija pienākums labot pieteicējas dzimšanas reģistru uz pieteicējas
iesniegto dokumentu pamata.
[6.4] Tiesa pilnībā piekritusi atbildētājam, ka personas dzimums un tā
maiņa ir viena no privātās dzīves sastāvdaļām, tāpēc ikvienai personai ir
tiesības mainīt savu dzimumu. Pieteicēja realizē šīs tiesības kā privāto tiesību
subjekts, tā kā privātajās tiesībās valda princips – atļauts viss, kas nav aizliegts.
Savukārt Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas rīcība, veicot
papildinājumus dzimšanas reģistros, pieder pie publisko tiesību normām un
publiskajās tiesībās valda princips – atļauts tikai tas, kas likumā noteikts.
Tādējādi iestāde drīkst rīkoties tikai saskaņā ar publisko tiesību normām savas
kompetences robežās.
Lietā nav strīda, ka pieteicējas dzimums šobrīd vēl nav izmainīts, jo
dzimuma maiņas operācija nav veikta līdz galam, ko apliecina (dzēsts)
2005.gada 23.februāra ārstu slēdziens un ko nenoliedz arī pati pieteicēja.
[6.5] Civilstāvokļa aktu ierakstu izdarīšanas kārtību, to labošanu,
papildināšanu regulē likums „Par civilstāvokļa aktiem”, kura 33.pants cita
starpā paredzēja, ka dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja izmainīts bērna
dzimums. Dzimšanas reģistrā papildinājumu izdara uz attiecīga pieteikuma vai
tiesas sprieduma, vai administratīvā akta pamata. Analoģisku kārtību paredz
Civilstāvokļa aktu likuma 32.pants.
Tieslietu ministra apstiprinātā 1998.gada 2.septembra instrukcija „Par
civilstāvokļu aktu reģistrāciju Latvijas Republikā”, kas bija izdota, pamatojoties
uz likuma „Par civilstāvokļa aktiem” 4.pantu, regulēja civilstāvokļa aktu
ierakstu izdarīšanu, arī paredzot, ka izmaiņas personas civilstāvokļa aktu
reģistra ierakstā, to papildinot vai labojot, veic uz dzimtsarakstu nodaļas
atzinuma, ieinteresētās personas pieteikuma, tiesas sprieduma vai administratīvā
akta pamata. Instrukcijas 130.punktā noteikts, ka uz dzimtsarakstu nodaļas
atzinuma pamata dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja bērns reģistrēts kā
atradenis, bet vēlāk kļuvuši zināmi tā vecāki; ja bērna dzimšana reģistrēta pēc
1993.gada 28.oktobra un pēc tam, bērnu kristot, tam dots otrs (cits) vārds, nekā
minēts dzimšanas reģistra ierakstā, tad minēto konfesionālo vārdu var ierakstīt
dzimtsarakstu nodaļā sastādītajā dzimšanas reģistra ierakstā kā bērna otru
vārdu; ja bērnu līdz 9 gadu vecuma sasniegšanai sauc citā vārdā, nekā ierakstīts
viņa dzimšanas reģistra ierakstā; ja nepilngadīgam bērnam pēc vecāku laulības
šķiršanas vai pēc mātes vai tēva jaunas laulības noslēgšanas maina uzvārdu uz
mātes vai tēva uzvārdu un uzvārda maiņai piekrīt abi vecāki; ja bērna dzimšana
reģistrēta Latvijas (PSR) Laulības un ģimenes kodeksa 58.pantā noteiktajā
kārtībā un tiek svītrots fiktīvais ieraksts par bērna tēvu. Uz ieinteresētās
personas pieteikuma pamata bez atzinuma sastādīšanas dzimšanas reģistra
ierakstu papildina: ja ārlaulībā dzimušam bērnam (arī pilngadīgam) tiek atzīta
paternitāte; ja ārlaulībā dzimuša bērna vecāki stājušies savstarpējā laulībā
(notikusi bērna leģitimācija).
Tādējādi ne likums, ne minētā instrukcija neparedzēja, ka dzimuma maiņu
var reģistrēt uz personas pieteikuma vai dzimtsarakstu nodaļas atzinuma pamata.
Instrukcijas 131.punkts noteic, ka uz administratīvā akta pamata dzimšanas
reģistra ierakstu papildina, ja nepieciešams papildināt reģistra ierakstu ar jaunu,
dzimumam atbilstošu, vārda un uzvārda formu sakarā ar dzimuma mainīšanos.
[6.6] No minētā tiesa secinājusi, ka atbildētājs pareizi uzskata, ka
personas dzimuma maiņa reģistrējama uz administratīvā akta (ārsta vai
Veselības ministrijas atzinuma) pamata. Tāds ir arī Veselības ministrijas
viedoklis.
Lietā nav strīda, ka šāds administratīvais akts nav izdots. No pieteicējas
teiktā izriet, ka ārsti ir atteikušies izdot šādu atzinumu, kamēr nav veikta trešā
operācija. Ārstu atzinums apliecina, ka veiktās operācijas uzskatāmas par daļēju
dzimummaiņas operācijas etapu. Veselības ministrija arī atteikusies izdot šādu
administratīvo aktu.
Tiesai nav pamata neticēt atbildētāja pārstāves apgalvojumam, ka līdzīgā
situācijā ((dzēsts) gadījumā), kad arī ticis mainīts dzimums, Veselības ministrija
ir izdevusi administratīvo aktu, uz kura pamata reģistrēta dzimuma maiņa.
Tādējādi tiesa noraida pieteicējas argumentu par vienlīdzības principa
pārkāpumu. Ja pieteicējas rīcībā ir ziņas, ka citai personai līdzīgā situācijā ir
tikusi izdota atļauja (administratīvais akts) reģistrēt dzimuma maiņu, tad
pieteicējai ir jāgriežas Veselības ministrijā ar lūgumu par administratīvā akta
izdošanu, bet šajā gadījumā nav pamata pārmest Rīgas domes Rīgas pilsētas
Dzimtsarakstu nodaļai vienlīdzības principa pārkāpšanu.
No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja nav vērsusies Veselības
ministrijā par administratīvā akta izdošanu, kā arī nav pārsūdzējusi ārstu rīcību
par atteikumu izsniegt atzinumu. Tādējādi tiesa secinājusi, ka iestāde – Rīgas
domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa ir ievērojusi tai likumā noteiktos
pienākumus. Tiesa piekritusi atbildētājam, ka Rīgas domes Rīgas pilsētas
Dzimtsarakstu nodaļa pati nevar konstatēt personas dzimumu un ka tā ierakstus
par personas dzimumu veic uz citu iestāžu izdoto administratīvo aktu pamata.
[6.7] Pieteicējas iesniegtie dokumenti, tai skaitā izraksts no ambulatorās
slimnieka kartes, neapliecina personas dzimumu, tāpēc uz tā pamata nevar veikt
labojumus dzimšanas reģistrā. Pieteicēja pati nenoliedz, ka viņai dzimuma
maiņa nav veikta līdz galam. Ne ārsts, ne Veselības ministrija nav izdevusi
administratīvo aktu par personas dzimumu. Tādējādi pieteicējai nav subjektīvās
tiesības prasīt, lai Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa izdarītu
labojumu pieteicējas dzimšanas reģistrā.
Ņemot vērā minēto, nav pamata atzīt atbildētāja faktisko rīcību par
prettiesisku un nav tiesiska pamata uzlikt pienākumu labot ierakstu pieteicējas
dzimšanas reģistrā, jo lietā nav dokumenta (administratīvā akta), uz kura pamata
tas darāms.
[6.8] Pieteicēja norādījusi, ka ir pārkāptas Vispārējā cilvēktiesību
deklarācijā, Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un
Satversmē viņai garantētās indivīda tiesības un brīvības, tai skaitā tiesības uz
privāto dzīvi, tiesības brīvi pārvietoties, tiesības uz izglītību un darbu, tiesības
piedalīties vēlēšanās un tamlīdzīgi. Tiesas sēdē tika norādīts uz pārkāpumiem, ar
kādiem pieteicējai nācies saskarties, iegūstot autovadītāja apliecību, šķērsojot
valsts robežu.
Tiesa pilnībā piekritusi pieteicējas viedoklim attiecībā par Satversmē un
starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētajām tiesībām un brīvībām,
tomēr tiesa nav saskatījusi, ka to pārkāpšanā būtu vainojams atbildētājs šajā lietā
– Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa. Par katru cilvēktiesību
pārkāpumu pieteicējai ir tiesības vērsties konkrētajā iestādē (Robežsardzē,
CSDD un tamlīdzīgi), kura pārkāpj garantētās tiesības, attiecīgi lūdzot rast
risinājumu viņas situācijā. Tiesa norādījusi, ka, neapšaubāmi, pieteicējai bija
jārēķinās un jāņem vērā, ka dzimuma maiņas izdarīšana ir ilgstošs process, kas
nav veicams vienā dienā, tomēr Satversmes 91.pants garantē cilvēka tiesības
īstenot bez jebkādas diskriminācijas, tai skaitā neatkarīgi no personas dzimuma,
līdz ar to nedrīkstētu būt atšķirīga izturēšanās pret personu tikai tādēļ, ka tā
maina dzimumu, kā arī tādēļ, ka dzimuma maiņa nav veikta līdz galam. Ja tomēr
kāda iestāde pārkāpj pieteicējas cilvēktiesības, tad jāvēršas ir pret konkrēto
iestādi. Tādēļ tiesa nekonstatēja, ka cilvēka tiesību pārkāpumus veikusi
atbildētāja pusē pieaicinātā iestāde – Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu
nodaļa, no kuras pieteicēja prasa konkrētu rīcību, tāpēc arī nav pamata piedzīt
morālo kaitējumu no atbildētāja.
No minētā tiesa secinājusi, ka neatbilst patiesībai pieteicējas norādītais, ka
Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa prettiesiski kavē labojumu
izdarīšanu dzimšanas reģistrā, tādējādi pārkāpjot pieteicējas cilvēktiesības, tāpēc
pieteicējas pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. Pieteicējas prasījums par
morālā kaitējuma piedziņu noraidāms tāpēc, ka tiesa nav atzinusi atbildētāja –
Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas faktisko rīcību par
prettiesisku.
[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 6.februāra spriedumu
(dzēsts) iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt spriedumu. Apelācijas
sūdzībā izteikti šādi apsvērumi.
[7.1] Pieteicēja nenoliedz, ka dzimuma maiņas operācija viņai tiešām nav
veikta līdz galam, bet šobrīd ir veiktas tikai divas no trim nepieciešamajām
operācijas (dzēsts). Tomēr Latvijas Republikas likumdošana nenosaka reģistrēt
kādu pārejas posmu un pieļaut tajā kādas atkāpes no vispārējās personu sadales
divos pretējos dzimumos. Svarīgi ir noteikt brīdi, kad personas dzimuma maiņa
reģistrējama. Labklājības ministrija savā skaidrojošā vārdnīcā par dzimumu
līdztiesību norāda, ka dzimums ietver ne tikai sievietes un vīriešus raksturojošās
bioloģiskās dzimumpazīmes, ko pamatā nosaka pēc dzimumorgānu atšķirībām,
bet arī sociālās dzimumpazīmes, kas jau ir specifisku kultūras ietekmē
veidojošos īpašību kopums, kas nosaka sieviešu un vīriešu sociālo uzvedību.
Vairākas tiesību normas nosaka atšķirīgu kārtību vai nosacījumus
personām atkarībā no to dzimuma, piemēram, Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 256.pantā noteiktā personas apskate, Darba likumā noteikti
atvieglojumi sievietēm, obligātais militārais dienests tikai vīriešiem u.c. No
minētā redzams, ka svarīgs ir dzimšanas reģistrā ieraksts par personas dzimumu,
pretējā gadījumā valsts šādu uzskaiti varētu arī neveikt. Gan no valstiskā
viedokļa, gan no privātpersonas interešu aizstāvības viedokļa ir būtiski noteikt
personas piederību noteiktam dzimumam. Tāpat svarīgs jautājums, kā konkrēto
personu uztver apkārtējie cilvēki – gan tuvinieki, gan nepazīstamie.
[7.2] Tiesa nav saskatījusi Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu
nodaļas vainu. Konkrētajā gadījumā līdzvainīgi ir visu iesaistīto institūciju
pārstāvji un pat sabiedrība, kura savas aizspriedumainās uztveres dēļ aizskar
pieteicējas cilvēktiesības, saskatot viņā pretējā dzimuma pārstāvi, nekā noteikts
pieteicējas personu apliecinošajos dokumentos, kuros izmaiņas netiek veiktas ne
tāpēc, ka tas neatbilstu reālajai situācijai, un ne tāpēc, ka jau šobrīd pēc
veiktajām operācijām personu būtu grūti identificēt kā vīrieti, bet gan tādēļ, ka
nav atrasta ārstniecības iestāde, kura ar savu parakstu un zīmogu apliecinātu, ka
persona no sievietes ir simtprocentīgi pārvērtusies par vīrieti. Šāda veida
operācijās veiktās izmaiņas ir neatgriezeniskas, proti, nevar atgriezt
simtprocentīgi vienam dzimumam piemītošās bioloģiskās dzimumpazīmes, tāpat
kā nevar panākt izmainītā dzimuma simtprocentīgu atbilstību. Pati personas
vēlme veikt dzimuma maiņu norāda uz nepilnīgu piederības sajūtu konkrētajam
dzimumam. Situācija līdzinās gadījumam, kad bērns piedzimst mājās un viņa
dzimšana netiek reģistrēta tikai tādēļ, ka nav iesniegts tieslietu ministra
apstiprinātajā instrukcijā paredzētais dokuments.
[7.3] Tieslietu ministra apstiprinātā 1998.gada 2.septembra instrukcija
„Par civilstāvokļu aktu reģistrāciju Latvijas Republikā” atbilstoši Valsts
pārvaldes iekārtas likuma 73.panta pirmās daļas trešajam punktam uzskatāma
par iekšējo normatīvo aktu. Tādējādi gan tiesa, gan iestāde atstājušas bez
ievērības APL 11.pantā noteikto likuma atrunas principu. Likuma „Par
civilstāvokļa aktiem” 33.panta otrā daļa paredzēja trīs alternatīvus dokumentus,
uz kuriem pamatojoties izdarāmi ieraksti dzimšanas reģistrā par bērna dzimuma
maiņu, līdz ar to ne iestāde, ne tiesa nav tiesīga atzīt tikai vienu no tiem par
pareizo.
[7.4] Pamatojoties uz APL 178.pantu, konkrētajā gadījumā būtu
nepieciešams nozīmēt papildus ekspertīzi, kurai būtu uzdodams viens jautājums:
ja pieteicējas dzimumu vajadzētu noteikt pirmo reizi, kāds tas būtu.
[8] 2007.gada 6.februāra tiesas sēdē Administratīvā apgabaltiesa pieņēma
lēmumu lietā atbildētāja pusē pieaicināt Veselības ministriju un pieteikuma daļā
par morālā kaitējuma atlīdzinājumu – Tieslietu ministriju, uzaicinot minētās
iestādes sniegt rakstveida paskaidrojumus lietā.
[8.1] Tieslietu ministrija rakstveida paskaidrojumā apgabaltiesai (lietas
81.lapa) norādījusi, ka pieteikuma apmierināšanai nav pamata. Nav strīda par to,
ka pieteicējai dzimums vēl nav mainīts, jo nepieciešama vēl vismaz viena
operācija. Pieteicēja nepamatoti vēlas, lai viņas dzimšanas reģistrā ziņas par
dzimuma maiņu tiktu ierakstītas bez kompetentas iestādes izdota konstatējošā
administratīvā akta par dzimuma maiņu iesniegšanas. Tā kā lietā nav
konstatējama Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas prettiesiska rīcība, saskaņā ar
APL 94.panta pirmās daļas 3.punktu Latvijas Republikai nav atlīdzināšanas
pienākuma. Ja arī ir bijuši pieteicējas minētie tiesību pārkāpumi, piemēram,
ierobežota pārvietošanās brīvība, prettiesiski liegtas tiesības uz izglītību, darbu
u.t.t., ar prasījumu par nodarīto kaitējumu pieteicējai jāvēršas iestādē, kas šo
kaitējumu nodarījusi. Tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu rodas tikai tad, ja
starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša
cēloņsakarība. Ja pieteicējai, kā viņa to norāda, pazemojumu radīja lēmuma
pieņemšanai nepieciešamās informācijas iegūšana, kā arī nepieciešamība
vērsties tiesā, šie apstākļi nerada tiesības uz atlīdzinājumu, jo saskaņā ar APL
59.pantu iestādei ir pienākums iegūt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo
informāciju, arī vēršanās tiesā ir personas tiesības, nevis pienākums. Turklāt
pieteicēja nelūdza lietu izskatīt slēgtā tiesas sēdē. Apelācijas sūdzībā pieteicēja
pretēji APL 292.panta pirmās daļas 6.punktam nav norādījusi, kā izpaužas
pirmās instances tiesas sprieduma nepareizība daļā par atlīdzinājumu, proti, nav
izteikusi nevienu argumentu, kāpēc spriedums šajā daļā atzīstams par nepareizu.
[8.2] Veselības ministrija rakstveida paskaidrojumā apgabaltiesai (lietas
85.lapa) norādījusi, ka Veselības ministrijas 2004.gada 31.augustā sniegtais
viedoklis par J.I. dzimuma maiņu un 2004.gada 15.oktobrī sniegtais viedoklis
par pieteicējas dzimuma maiņu bija dažāds, jo gadījumi ir atšķirīgi. Tika vērtēta
klāt pievienotā medicīniskā dokumentācija. Turklāt Veselības ministrija izteica
tikai savu viedokli, kas nav saistošs nedz personai, nedz dzimtsarakstu nodaļai.
Šobrīd neviens normatīvais akts nepiešķir Veselības ministrijai tiesības (vai
neuzliek par pienākumu) konstatēt personas dzimumu, tas ir, izdot
administratīvo aktu. Arī ārsta atzinums par personas dzimuma maiņu saskaņā ar
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.panta trešo daļu nav atzīstams par
administratīvo aktu, jo šobrīd nevienā likumā nav iekļauts deleģējums ārstam
izdot šāda veida administratīvo aktu. Veselības ministrija arī nevar sniegt
viedokli par to, kura iestāde vai amatpersona atbilstoši tieslietu ministra
apstiprinātajai 1998.gada 2.septembra instrukcijas „Par civilstāvokļa aktu
reģistrāciju Latvijas Republikā” 131.punktam ir uzskatāma par kompetentu izdot
šādu administratīvo aktu.
[8] Tiesas sēdē pieteicēja apelācijas sūdzību un pieteikumu uzturēja uz
norādītajiem motīviem. Paskaidroja, ka arī bez iztrūkstošās vēl neveiktās
pēdējās dzimummaiņas operācijas viņa jūtas kā pilnvērtīgs vīrietis, kā vīrieti
viņu uztver arī sabiedrība.
Atbildētāja pusē pieaicināto iestāžu pārstāves apelācijas sūdzību un
pieteikumu neatzina uz rakstveida paskaidrojumos norādīto motīvu pamata.
Motīvu daļa
[9] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa
dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka (dzēsts)
apelācijas sūdzība ir daļēji pamatota un pieteikums ir apmierināms daļā.
[10] Apgabaltiesa lietā konstatē šādus apstākļus.
[10.1] 2004.gada 10.septembrī ārsts (dzēsts) ar savu parakstu apliecinājis
izrakstu no slimnieka medicīniskās kartes, veidlapa Nr.027/u (lietas 10.lapa).
Minētajā izrakstā citastarp norādīts, ka (dzēsts) 2004.gada 23.augustā iestājusies
un 24.augustā izrakstījusies no stacionāra (dzēsts), kur (dzēsts) veikta (dzēsts)
operācija. Izrakstā norādīts, ka pacients uzskata sevi par pretējo dzimumu, valkā
vīriešu apģērbu, lieto speciālus hormonus, runā rupjā balsī, ka pacientam
nepieciešama ambulatora ķirurga uzraudzība, nepieciešamas vēl ginekologa un
psihiatra konsultācijas.
[10.2] 2004.gada 13.septembrī (dzēsts) vērsās Rīgas domes Rīgas pilsētas
Dzimtsarakstu nodaļā ar iesniegumu (lietas 19.lapa) par dzimuma maiņu, lai,
pamatojoties uz [10.1] iesniegto dokumentu, izdarītu papildinājumu viņas
dzimšanas reģistrā attiecībā uz dzimumu.
Sakarā ar minēto iesniegumu Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu
nodaļa 2004.gada 13.septembrī vērsās ar iesniegumu Nr.1.7/925 Veselības
ministrijā, lūdzot sniegt atzinumu par iespēju veikt izmaiņas (dzēsts) dzimšanas
reģistrā (lietas 20.lapa). Par minēto iesniegumu (dzēsts) tajā pat dienā informēta
ar vēstuli Nr.1.6/925 (lietas 21.lapa).
2004.gada 15.oktobrī Veselības ministrijas valsts sekretārs ar vēstuli
Nr.V-01-20fiz/1399 (lietas 22.lapa) Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu
nodaļu informējis, lai noteiktu, vai (dzēsts) ir mainījusi dzimumu, nepieciešams
ārsta atzinums, kas to apstiprina. Par minēto vēstuli Rīgas domes Rīgas pilsētas
Dzimtsarakstu nodaļa (dzēsts) informējusi ar 2004.gada 18.oktobra vēstuli
Nr.1.6/L-925 (lietas 23.lapa).
[10.3] 2004.gada 29.novembrī (dzēsts) virsmāsa (dzēsts) ar savu parakstu
apliecinājusi izrakstu no slimnieka medicīniskās kartes, veidlapa Nr.027/u
(lietas 10.lapa). Minētajā izrakstā citastarp norādīts, ka (dzēsts) 2004.gada
25.novembri iestājusies un 28.novembrī izrakstījusies no stacionāra, kur (dzēsts)
veikta (dzēsts) operācija, (dzēsts), operējis (dzēsts). Izrakstā arī norādīts, ka
pacientam jāturpina ambulatora novērošana pie ginekologa.
[10.4] 2004.gada 3.decembrī (dzēsts) Rīgas domes Rīgas pilsētas
Dzimtsarakstu nodaļā iesniedza [10.3] norādīto izrakstu no medicīniskās kartes.
Tajā pat dienā Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa vērsās Veselības
ministrijā ar vēstuli Nr.1.7/1742, papildus nosūtot [10.3] minēto izrakstu un
atkārtoti lūdzot sniegt atzinumu par iespēju veikt izmaiņas (dzēsts) dzimšanas
reģistrā (lietas 24.lapa).
Ar Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas 2005.gada
12.janvāra vēstuli Nr.1.6/925 (lietas 8.lapa) (dzēsts) paziņots, ka [10.3] minētais
iesniegums nosūtīts izvērtēšanai Veselības ministrijai.
2005.gada 19.janvārī Veselības ministrijas valsts sekretārs Rīgas pilsētas
Dzimtsarakstu nodaļai sniedza atbildi Nr.v-01-18.01.14/75 (lietas 25.lapa). Tajā
norādīts, lai veiktu izmaiņas dzimšanas reģistrā sakarā ar personas dzimuma
maiņu, personai jāiesniedz ārstniecības iestādes vai ārsta izziņa, kurā būtu
uzrādīta personas dzimuma maiņa un dzimums. Ārstniecības iestādes vai ārsta
izziņas, kas apliecina dzimšanas faktu, formu un aizpildīšanas kārtību nosaka
Labklājības ministrijas 1997.gada 4.decembra rīkojums Nr.393 „Par
medicīniskās uzskaites un dokumentācijas lietvedību”. Likuma „Par
civilstāvokļa aktiem” 33.pants noteic, ka dzimšanas reģistra ierakstu papildina,
ja izmainīts bērna dzimums. Tajā pat laikā likumā nav noteikts, kādi dokumenti
jāiesniedz, lai veiktu attiecīgu papildinājumu dzimšanas reģistrā. Likums „Par
civilstāvokļa aktiem” konkrēti nenosaka, kā jārīkojas, ja persona maina
dzimumu, savukārt APL 17.panta otrā daļa noteic, ja iestāde konstatē tiesību
sistēmā nepilnību, tā var šo nepilnību novērst, lietojot analoģijas metodi, tas ir,
sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko regulējumu un šīs analīzes
rezultātā konstatētos tiesību principus piemērojot konkrētajā gadījumā. Ņemot
vērā, ka, reģistrējot tikko piedzimušu bērnu, ir nepieciešams norādīt dzimumu,
kuru konstatē ārstniecības iestādē strādājoša persona, veicot attiecīgu ierakstu
medicīnas apliecībā par dzimšanu, Veselības ministrija uzskata, lai veiktu
izmaiņas (papildinājumu) dzimšanas reģistrā personas dzimuma maiņas
gadījumā, persona iesniedz ārstniecības iestādes vai ārsta izsniegtu izziņu, kurā
ir norādīts personas dzimums (dzimuma maiņa).
Ar Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas 2005.gada
20.janvāra vēstuli Nr.1.6/119 (lietas 9.lapa) (dzēsts) informēta par Veselības
ministrijas atbildi, kā arī par to, ka Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu
nodaļa 2005.gada 20.janvārī ar vēstuli Nr.1.7/120 (lietas 27.lapa) pieprasījusi
(dzēsts) izsniegt Veselības ministrijas atbildes vēstulē norādīto izziņu.
[10.5] 2005.gada 23.februārī (dzēsts) trīs ārsti snieguši Rīgas pilsētas
Dzimtsarakstu nodaļai atbildi (lietas 28.lapa). Tajā norādīts, ka operācijas
sieviešu primāro un sekundāro dzimumpazīmju likvidēšanai (dzēsts) veiktas,
pamatojoties uz psihiatru un psihoterapeitu slēdzienu. (dzēsts) 2004.gada
23.augustā veikta (dzēsts) operācija un 2004.gada 25.novembrī veikta (dzēsts),
ko uzskata par daļēju dzimummaiņas operācijas etapu.
[10.6] 2005.gada 28.februārī Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa (dzēsts)
sniedza atbildi Nr.1.6/L-925 (lietas 29.lapa). Tajā (dzēsts) informēta par (dzēsts)
[10.5] minēto atbildi. (dzēsts) paskaidrots, tā kā saskaņā ar minēto atbildi
ārstniecības iestāde nav apstiprinājusi, ka (dzēsts) dzimums izmainīts no
„sieviete” uz „vīrietis”, dzimšanas reģistrā nevar veikt Likuma par civilstāvokļa
aktiem 3.pantā paredzētās izmaiņas sakarā ar dzimuma maiņu. Lai veiktu
izmaiņas (dzēsts) dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu, viņai lūgts
iesniegt ārstniecības iestādes vai ārsta izsniegtu izziņu, kurā būtu norādīts
(dzēsts) dzimums.
[10.7] 2005.gada 4.martā (dzēsts) iesniedza pieteikumu Administratīvajā
rajona tiesā par Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas faktisko
rīcību un pienākuma uzlikšanu Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļai izdarīt
labojumus (dzēsts) dzimšanas reģistrā.
[11] Apgabaltiesas pievienojas pieteicējas, pirmās instances tiesas un
kompetentās iestādes atziņai, ka personas dzimums un tā maiņa ir viena no
privātās dzīves sastāvdaļām, tāpēc ikvienai personai ir tiesības mainīt savu
dzimumu. Persona realizē šīs tiesības kā privāto tiesību subjekts.
Tomēr apgabaltiesa norāda, ka personai, mainot dzimumu, ir tiesības
publisko tiesību jomā prasīt kompetentai iestādei, lai tiktu papildināts dzimšanas
reģistrs, proti, tajā tiktu izdarīts ieraksts par personas mainīto dzimumu. No tā
savukārt izriet personas tiesības uz vārdu un uzvārdu, kas ir atbilstošs personas
dzimumam.
[12] Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja vērsās kompetentajā iestādē –
Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā ar lūgumu veikt izmaiņas viņas dzimšanas
reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu.
Nav strīda par to, ka pieteicēja ir uzsākusi darbības, lai mainītu dzimumu,
proti, pēc viņas iniciatīvas veiktas divas medicīniskas operācijas, kas vērstas uz
dzimuma maiņu. Nav strīda arī par to, ka saskaņā ar [10.5] minēto ārstu
atzinumu pieteicējai veikta tikai daļēja dzimummaiņas operācija (dzēsts), proti,
pilnīgai medicīniskai dzimummaiņai nepieciešama vēl vismaz viena operācija.
Tajā pat laikā nav strīda par to, ka visas operācijas pilnīgai dzimuma maiņai nav
iespējams veikt vienlaicīgi, turklāt, kā to pamatoti norādīja pieteicēja, kādu
iemeslu dēļ, piemēram, veselības stāvokļa dēļ, visas operācijas pilnīgai dzimuma
maiņai personai var arī nebūt iespējams veikt. Tas ir, persona var justies kā
vīrietis arī bez pilnīgas dzimuma maiņas medicīniskas manipulācijas
pabeigšanas, kas ne vienmēr arī ir iespējama. Šajā lietā (dzēsts) apgalvo, ka arī
bez pēdējās operācijas jūtas kā vīrietis, kā vīrieti viņu pēc ārējā izskata uztver arī
sabiedrība, tāpēc vēlas, lai arī personu apliecinošajos dokumentos viņas
dzimums un vārds un uzvārds tiek norādīts kā vīrietim.
[13] Apgabaltiesa konstatē, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums
nenosaka noteiktu un nepārprotamu kārtību, kādā veicami papildinājumi
personas dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu.
[13.1] Civilstāvokļa aktu ierakstu izdarīšanas kārtību, to labošanu un
papildināšanu laikā, kad pieteicēja vērsās iestādē, regulēja likums „Par
civilstāvokļa aktiem”, kura 33.pants citastarp paredzēja, ka dzimšanas reģistra
ierakstu papildina, ja izmainīts bērna dzimums. Dzimšanas reģistrā
papildinājumu izdara uz attiecīga pieteikuma vai tiesas sprieduma, vai
administratīvā akta pamata. Analoģisku kārtību paredz šobrīd spēkā esošā
Civilstāvokļa aktu likuma 32.pants.
[13.2] Tieslietu ministra apstiprinātā 1998.gada 2.septembra instrukcija
„Par civilstāvokļu aktu reģistrāciju Latvijas Republikā”, kas izdota,
pamatojoties uz likuma „Par civilstāvokļa aktiem” 4.pantu, regulēja
civilstāvokļa aktu ierakstu izdarīšanu, paredzot, ka izmaiņas personas
civilstāvokļa aktu reģistra ierakstā, to papildinot vai labojot, veic uz
dzimtsarakstu nodaļas atzinuma, ieinteresētās personas pieteikuma, tiesas
sprieduma vai administratīvā akta pamata. Instrukcijas 130.punktā noteikts, ka
uz dzimtsarakstu nodaļas atzinuma pamata dzimšanas reģistra ierakstu
papildina, ja bērns reģistrēts kā atradenis, bet vēlāk kļuvuši zināmi tā vecāki; ja
bērna dzimšana reģistrēta pēc 1993.gada 28.oktobra un pēc tam, bērnu kristot,
tam dots otrs (cits) vārds, nekā minēts dzimšanas reģistra ierakstā, tad minēto
konfesionālo vārdu var ierakstīt dzimtsarakstu nodaļā sastādītajā dzimšanas
reģistra ierakstā kā bērna otru vārdu; ja bērnu līdz 9 gadu vecuma sasniegšanai
sauc citā vārdā, nekā ierakstīts viņa dzimšanas reģistra ierakstā; ja
nepilngadīgam bērnam pēc vecāku laulības šķiršanas vai pēc mātes vai tēva
jaunas laulības noslēgšanas maina uzvārdu uz mātes vai tēva uzvārdu un
uzvārda maiņai piekrīt abi vecāki; ja bērna dzimšana reģistrēta Latvijas (PSR)
Laulības un ģimenes kodeksa 58.pantā noteiktajā kārtībā un tiek svītrots
fiktīvais ieraksts par bērna tēvu. Uz ieinteresētās personas pieteikuma pamata
bez atzinuma sastādīšanas dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja ārlaulībā
dzimušam bērnam (arī pilngadīgam) tiek atzīta paternitāte; ja ārlaulībā dzimuša
bērna vecāki stājušies savstarpējās laulībā (notikusi bērna leģitimācija).
Savukārt minētās instrukcijas 131.punkts noteica, ka uz administratīvā
akta pamata dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja nepieciešams papildināt
reģistra ierakstu ar jaunu, dzimumam atbilstošu, vārda un uzvārda formu sakarā
ar dzimuma mainīšanos.
Apgabaltiesa konstatē, ka [10.6] atteikums pēc būtības pamatots ar
apstākli, ka pieteicējas dzimšanas reģistra ieraksta papildināšanai sakarā ar viņas
dzimuma maiņu nepieciešams administratīvais akts, kas konstatē personas
dzimumu.
[14] Līdz ar to pārbaudāms, vai tiesiskais regulējums paredz, kas ir tiesīgs
izdot administratīvo aktu, uz kura pamata veicami papildinājumi dzimšanas
reģistrā personas dzimuma maiņas gadījumā.
[14.1] No lietas faktiskajiem apstākļiem redzams, ka Rīgas pilsētas
Dzimtsarakstu nodaļa vērsusies Veselības ministrijā atzinuma saņemšanai, vai
konkrētajā gadījumā ir pamats izdarīt papildinājumus (dzēsts) dzimšanas
reģistrā, bet saņēmusi Veselības ministrijas atbildi, ka personai jāiesniedz
ārstniecības iestādes vai ārsta izziņa, kurā būtu uzrādīta personas dzimuma
maiņa un dzimums. Veselības ministrijas ieskatā tā kā likumā nav noteikts, kādi
dokumenti jāiesniedz, lai veiktu attiecīgu papildinājumu dzimšanas reģistrā,
jārīkojas saskaņā ar APL 17.panta otro daļu, kas noteic, ja iestāde konstatē
tiesību sistēmā nepilnību, tā var šo nepilnību novērst, lietojot analoģijas metodi.
Ņemot vērā, ka, reģistrējot tikko piedzimušu bērnu, ir nepieciešams norādīt
dzimumu, kuru konstatē ārstniecības iestādē strādājoša persona, veicot attiecīgu
ierakstu medicīnas apliecībā par dzimšanu, Veselības ministrija uzskata, lai
veiktu izmaiņas (papildinājumu) dzimšanas reģistrā personas dzimuma maiņas
gadījumā, personai jāiesniedz ārstniecības iestādes vai ārsta izsniegtu izziņa,
kurā ir norādīts personas dzimums (dzimuma maiņa).
[14.2] Tādējādi Veselības ministrija uzskata, ka tās kompetencē nav izdot
administratīvo aktu, kas noteic (konstatē) personas dzimumu. Apgabaltiesa šādu
secinājumu atzīst par pamatotu, jo, kā to pamatoti norādījusi Veselības ministrija
rakstveida paskaidrojumā tiesai, neviena tiesību norma nepiešķir Veselības
ministrijai tiesības konstatēt personas dzimumu, tas ir, izdot konkrēta satura
administratīvo aktu.
[14.3] Izpildot Veselības ministrijas norādījumu, Rīgas pilsētas
Dzimtsarakstu nodaļa vērsās ārstniecības iestādē, no kuras saņēma atbildi [10.5],
ka pieteicējai veikts daļējs dzimummaiņas operācijas etaps. Tādējādi
ārstniecības iestādes atbildē nav norādes, ka pieteicējas dzimums ir vīrietis, kas
Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas ieskatā ir pamats atteikumam papildināt
pieteicējas dzimšanas reģistra ziņas par dzimumu.
[14.4] Attiecībā uz ārstniecības iestādes atzinumu minētajā jautājumā
apgabaltiesas ieskatā Veselības ministrijas nostāja nav konsekventa. Proti,
Veselības ministrijas 2005.gada 19.janvāra vēstulē Nr.v-01-18.01.14/75
norādīts, ka personai jāiesniedz ārstniecības iestādes vai ārsta izziņa, kurā būtu
uzrādīta personas dzimuma maiņa un dzimums.
Savukārt rakstveida paskaidrojumos tiesai Veselības ministrija norāda, ka
arī ārsta atzinums par personas dzimuma maiņu saskaņā ar Valsts pārvaldes
iekārtas likuma 41.panta trešo daļu nav atzīstams par administratīvo aktu, jo
šobrīd nevienā likumā nav iekļauts deleģējums ārstam izdot šāda veida
administratīvo aktu, turklāt Veselības ministrija arī nevar sniegt viedokli par to,
kura iestāde vai amatpersona atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātās 1998.gada
2.septembra instrukcijas „Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju Latvijas Republikā”
131.punktam ir uzskatāma par kompetentu izdot šādu administratīvo aktu.
[14.5] Apgabaltiesa piekrīt Veselības ministrijas rakstveida
paskaidrojumos tiesai [14.4] norādītajam viedoklim. Proti, neviena spēkā esošā
tiesību norma ne atteikuma pieņemšanas brīdī, ne šobrīd nav noteikusi
kompetento iestādi, kura būtu tiesīga izdot konstatējošo administratīvo aktu par
personas dzimumu dzimuma maiņas gadījumā. Tas nozīmē, ka spēkā esošais
tiesiskais regulējums vispār nenoteic kritērijus, pēc kādiem šāds konstatējošais
akts izdodams. Savukārt, ja nav šāda administratīvā akta izdevēja, nav pamata
prasīt personai šādu administratīvo aktu iesniegt, ja tā vēlas papildināt
dzimšanas reģistru sakarā ar dzimuma maiņu.
[15] Ņemot vērā [14] secināto, atzīstams, ka papildinājumi personas
dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu veicami, pamatojoties uz
dzimtsarakstu nodaļas atzinumu sakarā ar personas iesniegumu.
Savukārt, lai dzimtsarakstu nodaļa šādu atzinumu varētu pieņemt,
apgabaltiesas ieskatā tai ir tiesības un saskaņā ar APL 59.pantu arī pienākums
iegūt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, konkrētajā gadījumā –
pieprasot Veselības ministrijas un ārstniecības iestādes viedokli (atzinumu).
Tomēr pretēji Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas viedoklim apgabaltiesa
uzskata, ka minētie atzinumi konkrēta lēmuma pieņemšanai nav obligāti saistoši,
proti, tie nevar būt par pamatu atteikumam izdarīt papildinājumus personas
dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu. Iestādei apgabaltiesas ieskatā
katrā šādā gadījumā rūpīgi jāizvērtē lietas faktiskie apstākļi, iesniegtie
dokumenti un iestāžu atzinumi.
[16] Konkrētajā gadījumā apgabaltiesas ieskatā Rīgas pilsētas
Dzimtsarakstu nodaļa nepamatoti atteica izdarīt papildinājumus (dzēsts)
dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu šādu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, saskaņā ar APL 15.panta divpadsmito daļu iestāde nedrīkst
atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts
ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu, kā arī nedrīkst atteikties piemērot
tiesību normu, pamatojoties uz to, ka šī tiesību norma neparedz piemērošanas
mehānismu, ka tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk
regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu.
Otrkārt, lietā nepastāv strīds, tātad nav šaubu par to, ka pieteicējas
iesniegtajos [10.1] un [10.3] dokumentos sniegtas patiesas ziņas.
Treškārt, lietā nepastāv strīds par to, ka pieteicējai nav veiktas visas
nepieciešamās operācijas pilnīgai dzimuma maiņai. Tomēr šajā sakarā
apgabaltiesa piekrīt pieteicējas apelācijas sūdzībā izteiktajam viedoklim, ka
dzimums ietver ne tikai sievietes un vīriešus raksturojošās bioloģiskās
dzimumpazīmes, ko pamatā nosaka pēc dzimumorgānu atšķirībām, bet arī
sociālās dzimumpazīmes, kas jau ir specifisku kultūras ietekmē veidojošos
īpašību kopums, kas nosaka sieviešu un vīriešu sociālo uzvedību. Konkrētajā
gadījumā no lietas faktiskajiem apstākļiem neapšaubāmi izriet tas, ka pieteicēja
ir ne tikai izdarījusi subjektīvo izvēli mainīt sev piemītošās sievieti raksturojošās
bioloģiskās dzimumpazīmes, bet arī vēlas, lai tiktu atzīta viņas vīrieti
raksturojoša sociālā uzvedība. Tas ir, nerodas šaubas par to, ka pieteicēja pilnībā
(abos aspektos) vēlas mainīt dzimumu, kā arī veic attiecīgas darbības, lai to
realizētu. Apgabaltiesas ieskatā tas, ka pilnīgai dzimuma maiņai nepieciešamās
operācijas nav iespējams veikt īsā laika posmā, turklāt atsevišķos gadījumos
pilnībā vispār nav iespējams veikt, nevar ierobežot personas tiesības piederēt tai
sociālajai grupai, kurai tā jūtas piederīga, ja persona veic no savas gribas
atkarīgās, turklāt – neatgriezeniskas darbības šā mērķa sasniegšanai.
Apgabaltiesa konkrētajā gadījumā atbilstoši APL 12.pantam nesaskata, ka
konkrētais atteikums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu
personu tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai
tikumību. Tas ir, apgabaltiesa uzskata, ka ar konkrēto atteikumu ir nepamatoti
ierobežotas (dzēsts) tiesības reģistrēt dzimuma maiņu jeb noteikt savu identitāti,
savukārt apgabaltiesa nesaskata, ka ar minēto atteikumu vispār tiek aizskartas
jebkādas citas personas, valsts vai sabiedrības intereses.
Ceturtkārt, apgabaltiesas ieskatā kompetentā iestāde konkrētajā gadījumā
atstājusi bez ievērības iespēju piemērot vienlīdzības principu. Pieteicēja
pamatoti atsaukusies uz līdzīgu gadījumu, kad citai personai salīdzināmos
apstākļos veiktas izmaiņas dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu. Proti,
apgabaltiesa konstatē, ka 2004.gada 16.augustā pilngadīga persona (dzēsts)
vērsās Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā ar lūgumu veikt papildinājumus
dzimšanas reģistrā un izsniegt dzimšanas apliecību vīriešu kārtas pārstāvim.
Iesniegti divi izraksti no slimnieka medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u), kas
apliecina, ka (dzēsts) veiktas divas operācijas: (dzēsts) un (dzēsts). Rīgas
pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa vērsās Veselības ministrijā ar lūgumu sniegt
atzinumu par iespējamām izmaiņām minētās personas dzimšanas reģistrā.
Veselības ministrija 2004.gada 31.augusta atbildes vēstulē Nr.V-01-18.01/1152
norādījusi, tā kā neviens spēkā esošais normatīvais akts neaizliedz personai, ja
viņa to vēlas, veikt dzimuma maiņu, tad ir uzskatāms, ka (dzēsts) ir pienācīgā
kārtā izmantojusi savas tiesības, līdz ar to ir veicamas izmaiņas viņas dzimšanas
reģistrā. 2004.gada 8.septembrī Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa,
pamatojoties uz iesniegtajiem diviem izrakstiem no slimnieka medicīniskās
kartes un Veselības ministrijas vēstuli Nr.V-01-18.01/1152 par izmaiņu
veikšanu (dzēsts) dzimšanas reģistrā pēc dzimuma maiņas, dzimšanas reģistra
4.ailē „bērna dzimums” ierakstu mainīja uz „vīrietis”. Mainīts arī personas vārds
un uzvārds.
Piektkārt, apgabaltiesas ieskatā kompetentā iestāde konkrētajā gadījumā
nepamatoti atkāpusies arī no savas pieņemtās prakses. Proti, Tieslietu ministrijas
Dzimtsarakstu departamenta 2002.gada 27.februāra vēstulē Rīgas pilsētas
dzimtsarakstu nodaļas pārzinei Nr.16.1-6/22 (lietas 30.lapa) sniegts skaidrojums
par to, kāds dokuments iesniedzams dzimtsarakstu nodaļā dzimuma maiņas
gadījumos. Norādīts, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas 1997.gada
4.decembra rīkojumu Nr.393 „Par medicīniskās un uzskaites dokumentācijas
lietvedību” par šādu dokumentu atzīstama medicīniskā veidlapa „Izraksts no
ambulatorā, stacionārā slimnieka medicīniskās kartes” (veidlapa Nr.027/u).
Tādējādi jau no 2002.gada izraksts no ambulatorā, stacionārā slimnieka
medicīniskās kartes” (veidlapa Nr.027/u) pats par sevi tiek atzīts par vienu no
dokumentiem, uz kura pamata papildināms ieraksts personas dzimšanas reģistrā
sakarā ar dzimuma maiņu.
[17] Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa uzskata, ka Rīgas domes Rīgas
pilsētas Dzimtsarakstu nodaļai uzliekams pienākums saskaņā ar Civilstāvokļa
aktu likuma 32.pantu papildināt (dzēsts) dzimšanas reģistrā ziņas sakarā ar
(dzēsts) dzimuma maiņu.
[18] Pieteikumā izteikts prasījums atlīdzināt pieteicējai nodarīto morālo
kaitējumu Ls 7000 apmērā. Kā pamatojums morālā kaitējuma esamībai norādīts
tas, ka Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas rīcība, nosūtot
pieteicējas iesniegumus izvērtēšanai Veselības ministrijai un pieprasot (dzēsts)
ārstniecības iestādes vai ārsta izziņa, kurā būtu uzrādīta personas dzimuma
maiņa un dzimums, pieteicēju pazemo. Pirms operācijas veikšanas pieteicēja ir
konsultējusies ar dažādiem speciālistiem un pieteicējai ir nepieciešama
ambulatorā novērošana. Turklāt šāda veida operācijas ir dziļi personiska lieta un
nav noslēpums, ka lielākajai sabiedrības daļai ir zināmi aizspriedumi pret tām,
tamdēļ pieteicēja nevēlas sniegt informāciju plašākai sabiedrībai. Pieteicējai ir
tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, taču piespiedu vēršanās tiesā rada
viņai psiholoģisku diskomfortu.
Apgabaltiesa uzskata, ka pieteikums daļā par morālā kaitējuma
atlīdzinājumu ir noraidāms šādu iemeslu dēļ.
[18.1] Izlemjot jautājumu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, lai noteiktu
tiesības uz atlīdzinājumu, jākonstatē tieša cēloņsakarība starp iestādes
prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto kaitējumu, tas ir, jākonstatē objektīva
saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām kaitējumu
radošām sekām. Proti, jākonstatē, ka minētā rīcība rada un nosaka šo seku
iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs
sekas. Savukārt morālā kaitējuma atlīdzināšanas gadījumā, morālais kaitējums
nosakāms atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu
nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības
tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un līdzatbildību, kā
arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus (sk. Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departamenta sprieduma lietā Nr.SKA-8/2006 17.3.punktu).
[18.2] Apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas [6.8]
konstatētajam. Proti, pieteicēja norādījusi, ka ir pārkāptas Vispārējā
cilvēktiesību deklarācijā, Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības
konvencijā un Satversmē viņai garantētās indivīda tiesības un brīvības, tai skaitā
tiesības uz privāto dzīvi, tiesības brīvi pārvietoties, tiesības uz izglītību un darbu,
tiesības piedalīties vēlēšanās un tamlīdzīgi. Tiesas sēdēs pieteicēja arī norādīja
uz pārkāpumiem, ar kādiem pieteicējai nācies saskarties, iegūstot autovadītāja
apliecību, šķērsojot valsts robežu, veicot maksājumus izglītības iestādē.
Apgabaltiesas ieskatā pirmās instances tiesa pareizi atzinusi, ka nav
konstatējams tiešs cēloniskais sakars starp konkrēto pieteikuma priekšmetu
(Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas rīcību) un (dzēsts)
norādītajiem apstākļiem. Ja attiecībā pret pieteicēju ir notikuši cilvēktiesību
pārkāpumi, viņai ir tiesības vērsties ar pieteikumu pret konkrētajām iestādēm,
kas tos pieļāvušas. Tas ir, pieteicējas minētie gadījumi, ja tie tiktu pierādīti,
attiecas uz personas diskrimināciju pēc tās dzimuma, taču konkrētajā pieteikuma
priekšmetā apgabaltiesa nesaskata, ka, atsakot veikt papildinājumus pieteicējas
dzimšanas reģistrā, (dzēsts) būtu diskriminēta pēc dzimuma.
Apgabaltiesa nekonstatē, ka Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu
nodaļas rīcības rezultātā pieteicēja nevar izbraukt no valsts, jo izbraukt no valsts
un atgriezties tajā pieteicēja var, pamatojoties uz personu apliecinošajiem
dokumentiem, neraugoties uz to, kāds tajos norādīts personas dzimums.
Attiecībā uz pieteicējas argumentiem par Rīgas domes Rīgas pilsētas
Dzimtsarakstu nodaļas rīcību, vēršoties Veselības ministrijā un ārstniecības
iestādē atzinuma saņemšanai, apgabaltiesa jau iepriekš atzina, ka šāda rīcība bija
tiesiska saskaņā ar APL 59.pantu un tā nav uzskatāma par informācijas
sniegšanu plašākai sabiedrībai. Savukārt vēršanās tiesā apgabaltiesas ieskatā nav
uzskatāma par tiesību aizskārumu uz privātās dzīves neaizskaramību.
Nenoliedzot, ka vēršanās tiesā personai var radīt psiholoģisku diskomfortu,
apgabaltiesa tomēr uzskata, ka pēc būtības labvēlīga sprieduma gadījumā
persona ar vēršanos tiesā sasniedz savu mērķi, ar kuru sākotnēji ir vērsusies
iestādē. Konkrētajā gadījumā, uzliekot pienākumu iestādei papildināt (dzēsts)
dzimšanas reģistrā ziņas par dzimumu, pieteicēja ir panākusi to mērķi, ar kuru
vērsās gan iestādē, gan tiesā.
[19] APL 126.panta pirmajā daļā noteikts, ja pieteikums pilnībā vai daļēji
apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto
valsts nodevu. Pieteicēja par pieteikuma iesniegšanu tiesā samaksājusi valsts
nodevu desmit latu apmērā un par apelācijas sūdzības iesniegšanu – piecu latu
apmērā. Atbildētājs tiesā atbilstoši APL 34.panta pirmajai daļai ir Latvijas
Republika, tā kā Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa konkrētajā
gadījumā ir rīkojusies valsts uzdotās funkcijas realizēšanas ietvaros. Tādējādi
atbildētājam ir pienākums pieteicējai atlīdzināt viņas samaksāto valsts nodevu
Ls 15 apmērā.
[20] Pirmās instances tiesa nepareizi novērtējusi lietas faktiskos un
tiesiskos apstākļus, tāpēc pieteikuma daļā taisījusi nepareizu spriedumu.
Savukārt spriedums daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu ir tiesisks un
pamatots.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu,
Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda:
Atzīt par pamatotu un apmierināt (dzēsts) pieteikumu daļā.
Uzlikt pienākumu Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļai
mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdarīt papildinājumus (dzēsts)
dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu.
Noraidīt pieteikumu daļā par morālā kaitējuma Ls 7000 apmērā
atlīdzinājumu.
Uzlikt pienākumu Latvijas Republikai atlīdzināt (dzēsts) viņas samaksāto
valsts nodevu Ls 15 apmērā.
Spriedumu trīsdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var
pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot
kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) L.Vīnkalna
Tiesneses (paraksts) V.Kakste
(paraksts) Z.Kupce
IZRAKSTS PAREIZS
Administratīvās apgabaltiesas tiesnese L.Vīnkalna