Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A42229505 / AA43-0446-07 Generato dall'IA

Court partially allows gender change registration appeal, orders corrections but denies moral damages.

Numero d'incarto A42229505 / AA43-0446-07
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative Regional Court partially upheld the applicant's appeal against the Civil Registry Office's refusal to update birth records following a gender transition. While the court found the first-instance judge erred in fact-finding regarding the applicant's medical evidence, it rejected the claim for moral damages, stating that the applicant had already achieved their goal by securing an order to amend the register. Consequently, the court ordered the registry office to make the necessary corrections within one month and awarded state court fees to the applicant.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administratīvā procesa likums (APL) 307. un 309. pants: The court must correct factual errors in the first instance judgment regarding evidence of gender change, but moral damages are not due if the applicant successfully achieved their objective through the court order to amend the register.

Parole chiave

Generato dall'IA
gender change registration birth record amendment administrative appeal moral damages denial state court fees medical evidence admissibility civil registry office

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administratīvā procesa likums (APL) 307. pants
Administratīvā procesa likums (APL) 309. pants
Administratīvā procesa likums (APL) 34. pants
Administratīvā procesa likums (APL) 126. pants
Administratīvā procesa likums (APL) 59. pants

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

IZRAKSTS

Lieta Nr. A42229505

Nr. AA43-0446-07/14

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 11.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Vīnkalna,

tiesneses V.Kakste un Z.Kupce,

piedaloties pieteicējai (dzēsts) un atbildētāja pusē pieaicināto iestāžu – Rīgas

domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas pārstāvei (dzēsts), Tieslietu

ministrijas pārstāvei (dzēsts) un Veselības ministrijas pārstāvēm (dzēsts) un

(dzēsts),

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz

(dzēsts) pieteikumu par Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas

atteikumu veikt izmaiņas (dzēsts) dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu,

pienākuma uzlikšanu Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļai izdarīt

labojumus (dzēsts) dzimšanas reģistrā un morālā kaitējuma atlīdzinājumu,

sakarā ar (dzēsts) apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada

6.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2004.gada 13.septembrī (dzēsts) vērsās Rīgas domes Rīgas pilsētas

Dzimtsarakstu nodaļā ar iesniegumu, lūdzot izdarīt labojumus (dzēsts)

dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu.

[2] Ar Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas 2005.gada

12.janvāra vēstuli Nr.1.6/925 (dzēsts) informēta, ka minētais iesniegums nosūtīts

izvērtēšanai Veselības ministrijai.

[3] Ar Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas 2005.gada

20.janvāra vēstuli Nr.1.6/119 (dzēsts) informēta, ka 2006.gada 19.janvārī

saņemta Veselības ministrijas vēstule Nr.v-01-18.01.14/75, kurā norādīts, lai

veiktu izmaiņas dzimšanas reģistrā sakarā ar personas dzimuma maiņu, personai

jāiesniedz ārstniecības iestādes vai ārsta izziņa, kurā būtu uzrādīta personas

dzimuma maiņa un dzimums. Tāpat (dzēsts) informēta, ka Rīgas domes Rīgas

pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa 2005.gada 20.janvārī pieprasījusi (dzēsts) izsniegt

Veselības ministrijas atbildes vēstulē norādīto izziņu.

[4] 2005.gada 4.martā (dzēsts) (turpmāk arī – pieteicēja) iesniedza

pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par Rīgas domes Rīgas pilsētas

Dzimtsarakstu nodaļas atteikumu veikt izmaiņas (dzēsts) dzimšanas reģistrā

sakarā ar dzimuma maiņu un pienākuma uzlikšanu izdarīt labojumus (dzēsts)

dzimšanas reģistrā. Pieteikums pamatots šādi.

[4.1] 2004.gada 23.augustā un 2004.gada 25.novembrī pieteicēja (dzēsts)

veikusi divas operācijas saistībā ar dzimuma maiņu. 2004.gada 3.decembrī,

vēršoties Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā ar iesniegumu par

dzimuma maiņu, pieteicēja pielikumā pievienojusi 2004.gada 10.septembra un

2004.gada 29.novembra izrakstus no ambulatorā slimnieka medicīniskās kartes.

Līdz ar to pieteicēja nepiekrīt Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas

nostājai un uzskata, ka ir iesniegusi ārstniecības iestādes vai ārsta izziņu, kurā

uzrādīta personas dzimuma maiņa un dzimums.

(dzēsts) ir informēta par gadījumu, kad Rīgas domes Rīgas pilsētas

Dzimtsarakstu nodaļa ir izdarījusi labojumus dzimšanas reģistrā, pamatojoties

uz iesniegtajiem tieši tādiem pašiem dokumentiem kā pieteicējas gadījumā –

izrakstiem no ambulatorā slimnieka medicīniskās kartes. Proti, (dzēsts)

(spriedumā netiek norādīts (dzēsts) vārds un uzvārds, jo lietā par šo personu

minētā informācija skar aizsargājamus personas datus) dzimšanas reģistrā

izdarīts labojums uz (dzēsts) Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas

rīcības rezultātā tiek pārkāpts Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL)

6.pantā paredzētais vienlīdzības princips, kas nosaka, ka, pastāvot vienādiem

faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus

lēmumus, un 10.pantā paredzētais tiesiskās paļāvības princips – privātpersona

var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras

pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai

nelabvēlīgas sekas. Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa

prettiesiski kavē labojumu izdarīšanu dzimšanas reģistrā, tādējādi (dzēsts) tiek

radītas nelabvēlīgas sekas, proti, pieteicēju nevar identificēt kā personu.

[4.2] Vienīgie normatīvie akti, kuros regulēta ierakstu izdarīšanas kārtība

dzimšanas reģistrā, ir likums „Par civilstāvokļa aktiem” (spēku zaudējis

2005.gada 15.aprīlī ar Civilstāvokļa aktu likuma spēkā stāšanos) un tieslietu

ministra apstiprinātā 1998.gada 2.septembra instrukcija „Par civilstāvokļa aktu

reģistrāciju Latvijas Republikā” (spēkā līdz 2005.gada 1.jūlijam). Minētās

instrukcijas 130.punktā paredzēts, ka izmaiņas personas civilstāvokļa akta

reģistra ierakstā, to papildinot vai labojot, veic uz dzimtsarakstu nodaļas

atzinuma, ieinteresētās personas pieteikuma, tiesas sprieduma vai administratīvā

akta pamata. 131.punktā noteikts, ka uz administratīvā akta pamata dzimšanas

reģistra ierakstu papildina, ja nepieciešams papildināt reģistra ierakstu ar jaunu,

dzimumam atbilstošu, vārda un uzvārda formu sakarā ar dzimuma mainīšanos.

[4.3] Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme) garantē

cilvēka pamattiesības un saskaņā ar 89.pantu valsts atzīst un aizsargā cilvēka

pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem

starptautiskajiem līgumiem. Satversmes 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir

vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas

diskriminācijas. Tā kā (dzēsts) nevar kā personu identificēt, tad tiek pārkāptas

pieteicējas tiesības, kas garantētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Cilvēka

tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 2.panta pirmajā daļā noteikts, ka

katram cilvēkam jābūt apveltītam ar visām tiesībām un visām brīvībām, kas

pasludinātas šajā deklarācijā, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma,

valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai citas izcelsmes,

mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa. Minētās deklarācijas 13.pants paredz,

ka katram cilvēkam ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties sev dzīvesvietu

jebkurā valstī un ka katram cilvēkam ir tiesības atstāt jebkuru, arī savu valsti, un

atgriezties savā valstī. Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas

ceturtā protokola 2.pants noteic, ka ikvienam cilvēkam, kurš likumīgi atrodas

kādas valsts teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un brīvi izvēlēties dzīvesvietu

šajā teritorijā un ka ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi atstāt jebkuru valsti,

ieskaitot savu valsti. Satversmes 98.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi

izbraukt no Latvijas un ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas

valsts aizsardzībā un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā, kā arī, ka Latvijas

pilsoni nevar izdot ārvalstīm.

Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 21.pants noteic, ka katram cilvēkam

ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē tieši vai ar brīvi izvēlētu pārstāvju

starpniecību. Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības piedalīties valsts pārvaldē savā

zemē. Tautas gribai ir jābūt valdības varas pamatam: šai gribai ir jābūt izteiktai

periodiskās un nefalsificētās vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un vienlīdzīgu

vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot, vai arī citās līdzvērtīgās formās, kas

nodrošina vēlētāju brīvas gribas izpaudumu. Satversmes 101.pants paredz, ka

ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts

un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, un ka pašvaldības ievēlē

pilntiesīgi Latvijas pilsoņi.

Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 23.pants noteic, ka katram cilvēkam

ir tiesības uz darbu, uz brīvu darba izvēli, uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba

apstākļiem un uz aizsardzību pret bezdarbu. Satversmes 106.pants paredz, ka

ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām

spējām un kvalifikācijai.

Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26.pants noteic, ka katram cilvēkam

ir tiesības uz izglītību. Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas

pirmā protokola 2.pants noteic, ka nevienam cilvēkam nedrīkst liegt tiesības uz

izglītību. Satversmes 112.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību.

Pieteicēja nevar brīvi pārvietoties, tas ir, izbraukt no valsts. Pieteicēja ir

(dzēsts) klīnikas, kura atrodas Beļģijā, (dzēsts), paciente un konsultējas pie

psihiatra daktera (dzēsts) un plastiskā ķirurga profesora (dzēsts). Tā kā pieteicēja

Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas darbību rezultātā šobrīd

nevar izbraukt no valsts, tad nevar saņemt nepieciešamās konsultācijas pie

minētajiem speciālistiem. Tāpat tiek aizskartas pieteicējas tiesības piedalīties

pašvaldību vēlēšanās un izpildīt pilsoņa pienākumus. Strīda laikā nav iespējams

uzsākt darba tiesiskās attiecības un iegūt augstāko izglītību, tā kā pieteicēju kā

personu nevar identificēt.

[4.4] Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas rīcība, nosūtot

pieteicējas iesniegumus izvērtēšanai Veselības ministrijai un pieprasot (dzēsts)

ārstniecības iestādes vai ārsta izziņu, kurā būtu uzrādīta personas dzimuma

maiņa un dzimums, pieteicēju pazemo. Pirms operācijas veikšanas pieteicēja ir

konsultējusies ar dažādiem speciālistiem un pieteicējai ir nepieciešama

ambulatorā novērošana. Turklāt šāda veida operācijas ir dziļi personiska lieta un

nav noslēpums, ka lielākajai sabiedrības daļai ir zināmi aizspriedumi pret tām,

tamdēļ pieteicēja nevēlas sniegt informāciju plašākai sabiedrībai. Pieteicējai ir

tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, taču piespiedu vēršanās tiesā rada

viņai psiholoģisku diskomfortu. Ievērojot minēto un pamatojoties uz Satversmes

92.pantu, APL 92.pantu, 94.panta pirmo daļu un 97.pantu, kā arī Civillikuma

1635.pantu, pieteicēja lūdz nodarītā morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 7000

apmērā, ko varētu izmantot papildu konsultācijās pie psihoterapeita, lai spētu

atgūt psiholoģisko līdzsvaru sakarā ar Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu

nodaļas darbību rezultātā radīto pieteicējas tiesību aizskārumu.

[5] Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa paskaidrojumos

Administratīvajai rajona tiesai norāda, ka pieteikumu neatzīst. Paskaidrojumos

izteikti šādi apsvērumi.

[5.1] Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa informāciju, kas

saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo

lēmumu, iegūst APL 59.pantā paredzētajā kārtībā. Atbilstoši minētā panta

trešajai daļai Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa pieteicējai

mutiski paskaidroja, kādam mērķim un no kādas iestādes ziņas tiks pieprasītas,

pret ko pieteicējai iesnieguma iesniegšanas brīdī iebildumu nebija.

Tā kā plastiskā operācija, kurā izdara dzimuma maiņu, ir medicīniskā

tehnoloģija un Latvijas Republikas likumdošanā nav konkrēti noteikts, tieši kādi

dokumenti apstiprina dzimuma maiņas izdarīšanu, Rīgas domes Rīgas pilsētas

Dzimtsarakstu nodaļa vadījās pēc Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu

departamenta 2002.gada 27.februāra vēstulē Nr.16.1.-6/22 norādītā, ka katru

dzimtsarakstu nodaļā iesniegto dzimuma maiņas dokumentu pirms izmaiņu

izdarīšanas dzimšanas reģistrā jānosūta caurlūkošanai Labklājības ministrijas

Veselības departamentam. Saskaņā ar likuma „Par civilstāvokļa aktiem” 4.panta

otro daļu Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments veic tiešo uzraudzību

pār likumdošanas aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā, kā arī veic

dzimtsarakstu nodaļu metodisko vadību un līdz ar to Tieslietu ministrijas

Dzimtsarakstu departamenta dotie norādījumi dzimtsarakstu nodaļai ir obligāti.

Veselības ministrija 2005.gada 17.janvāra vēstulē Nr.v-01-18.01-14/75

paskaidrojusi, ka, reģistrējot tikko piedzimušu bērnu, ir nepieciešams norādīt

dzimumu, kuru konstatē ārstniecības iestādē strādājoša persona, veicot attiecīgu

ierakstu medicīnas apliecībā par dzimšanu. Tādējādi Veselības ministrija

uzskata, lai veiktu izmaiņas dzimšanas reģistrā personas dzimuma maiņas

gadījumā, persona iesniedz ārstniecības iestādes vai ārsta izsniegtu izziņu, kurā

norādīta personas dzimuma maiņa, tas ir, personas dzimums.

[5.2] (dzēsts) ir identificējama pēc vārda un uzvārda, kas ierakstīti

pieteicējas personu apliecinošajā dokumentā – pasē, tādējādi Rīgas domes Rīgas

pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa nav ierobežojusi vai kā citādi pārkāpusi Vispārējā

cilvēktiesību deklarācijā, Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencijā un Satversmē garantētās indivīda tiesības un brīvības. Cilvēka tiesību

un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pants noteic ikvienam tiesības uz

savu privāto un ģimenes dzīvi. Personas dzimums un tā maiņa ir viena no

privātās dzīves būtiskām sastāvdaļām un līdz ar to ikvienai personai ir tiesības

savu dzimumu arī mainīt. Minētās tiesības pieteicēja realizē kā privāto tiesību

subjekts, tā kā privātajās tiesībās valda princips – atļauts ir viss, kas nav

aizliegts. Tomēr konkrētajā gadījumā pieteicējas prasījums par dzimuma

ieraksta labošanu dzimšanas reģistrā nav samērīgs ar minēto normu, jo dzimuma

maiņas operācija nav veikta pilnīgi, tas ir, pieteicējas dzimums nav izmainīts no

„sieviete” uz „vīrietis”, ko apliecina (dzēsts) 2005.gada 23.februāra ārstu

slēdziens. Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas rīcība, neizdarot

papildinājumus pieteicējas dzimšanas reģistrā, nav bijusi prettiesiska, jo likuma

„Par civilstāvokļa aktiem” 33.panta tiesību normas pieder publisko tiesību

normām, tā kā kalpo sabiedrības interesēm. Rīgas domes Rīgas pilsētas

Dzimtsarakstu nodaļa ievēroja publisko tiesību principu – atļauts tikai tas, kas

likumā noteikts. Līdz ar to nav pamata izdarīt izmaiņas pieteicējas dzimšanas

reģistrā, jo dzimums nav mainīts. Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu

nodaļa ievēroja APL 8.pantā minēto tiesību normu saprātīgas piemērošanas

principu, jo iestādes rīcība bija vērsta uz to, lai sasniegtu pieteicējai taisnīgāko

un lietderīgāko rezultātu. Turklāt Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu

nodaļa par savām darbībām regulāri informēja pieteicēju gan rakstiski, gan

telefoniski un ne reizi no pieteicējas puses netika saņemtas pretenzijas vai celti

iebildumi.

[5.3] APL 97.pants paredz, nosakot mantiskā zaudējuma vai personiskā

kaitējuma priekšnosacījumus un atlīdzinājuma apmēru, piemēro civiltiesību

principus, ja likumā nav noteikts citādi. Civiltiesībās pastāv četri zaudējuma

(kaitējuma) atlīdzināšanas priekšnosacījumi: 1) personas prettiesiska rīcība; 2)

personas vaina; 3) zaudējumu (kaitējuma) esamība un to konkrēts apmērs; 4)

cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem. Pieteicēja nav

pamatojusi, kāpēc atlīdzinājuma summa ir Ls 7000. Savukārt to, ka pieteicēja,

realizējot savas tiesības, ir griezusies tiesā, nevar uzskatīt par tiesību

aizskārumu. Ievērojot minēto, pieteicējas pieprasītais morālā kaitējuma

atlīdzinājums Ls 7000 apmērā nav pamatots.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 6.februāra spriedumu

(dzēsts) pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots šādi.

[6.1] Pieteikums iesniegts par iestādes – Rīgas domes Rīgas pilsētas

Dzimtsarakstu nodaļas faktisko rīcību, atsakot izdarīt grozījumus dzimšanas

reģistrā un pienākuma uzlikšanu izdarīt labojumus (dzēsts) dzimšanas reģistrā,

kā arī par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Saskaņā ar APL 89.pantu faktiskā

rīcība ir iestādes darbība publisko tiesību jomā jebkurā citā veidā, nevis izdodot

administratīvo aktu, ja privātpersonai uz šo darbību ir tiesības vai tai šīs

darbības rezultātā ir radies vai var rasties tiesību vai tiesisko interešu

aizskārums. Faktiskā rīcība ir arī iestādes bezdarbība, ja iestādei saskaņā ar

tiesību normām bija vai ir pienākums izpildīt kādu darbību, kā arī iestādes

sniegta izziņa.

[6.2] Tiesa lietā konstatējusi, ka pieteicēja 2004.gada 23.augustā un

2004.gada 25.novembrī veikusi divas operācijas, kas saistītas ar dzimuma

maiņu. 2004.gada 3.decembrī pieteicēja iesniegusi Rīgas domes Rīgas pilsētas

Dzimtsarakstu nodaļā lūgumu veikt izmaiņas dzimšanas reģistrā, pievienojot

izrakstu no slimnieka medicīniskās kartes. 2005.gada 20.janvārī pieteicēja

saņēmusi Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vēstuli Nr.1.6/119,

kurā Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa atsaucās uz Veselības

ministrijas vēstuli Nr.v-01-18.01.14/75, kurā paskaidrots, lai veiktu izmaiņas

personu dzimšanas reģistrā personas dzimuma maiņas gadījumā, personai

jāiesniedz ārstniecības iestādes vai ārsta izziņa, kurā norādīts personas dzimums

(dzimuma maiņa).

[6.3] Pieteicēja lūdz uzlikt pienākumu atbildētājam izdarīt labojumus

(dzēsts) dzimšanas reģistrā, labojot ierakstu „sieviete” uz „vīrietis.” Lai

konstatētu, ka iestādei ir pienākums veikt šādu labojumu, tiesai jākonstatē, ka

pieteicējai ir subjektīvas tiesības uz šādu prasījumu. Administratīvā procesa

tiesību teorijā ar subjektīvajām tiesībām saprot subjektam tiesību normā

piešķirtās tiesības prasīt savu interešu ievērošanu un šā mērķa sasniegšanai

tiesības pieprasīt no citiem noteiktas darbības izpildi, tās pieciešanu vai

atturēšanos no kādas darbības. Subjektīvo tiesību priekšnoteikums ir objektīvo

publisko tiesību esamība. Lai noteiktu, vai pastāv subjektīvās publiskās tiesības,

apstiprinoši jāatbild uz vienu no šiem jautājumiem: 1) vai personai ir no

objektīvajām tiesībām izrietošas tiesības no pārvaldes kaut ko prasīt; 2) vai

konkrētajā gadījumā personai ir tiesības prasīt, lai valsts pārvalde neiejauktos

viņas tiesībās.

Pieteicēja atsaukusies uz vienlīdzības principu, proti, citā gadījumā

personai ir labots ieraksts, kā arī uz Satversmē un starptautiskajos dokumentos

garantētajām cilvēktiesībām. Faktiski lietā pastāv strīds, vai konkrētajā situācijā

atbildētājam bija pienākums labot pieteicējas dzimšanas reģistru uz pieteicējas

iesniegto dokumentu pamata.

[6.4] Tiesa pilnībā piekritusi atbildētājam, ka personas dzimums un tā

maiņa ir viena no privātās dzīves sastāvdaļām, tāpēc ikvienai personai ir

tiesības mainīt savu dzimumu. Pieteicēja realizē šīs tiesības kā privāto tiesību

subjekts, tā kā privātajās tiesībās valda princips – atļauts viss, kas nav aizliegts.

Savukārt Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas rīcība, veicot

papildinājumus dzimšanas reģistros, pieder pie publisko tiesību normām un

publiskajās tiesībās valda princips – atļauts tikai tas, kas likumā noteikts.

Tādējādi iestāde drīkst rīkoties tikai saskaņā ar publisko tiesību normām savas

kompetences robežās.

Lietā nav strīda, ka pieteicējas dzimums šobrīd vēl nav izmainīts, jo

dzimuma maiņas operācija nav veikta līdz galam, ko apliecina (dzēsts)

2005.gada 23.februāra ārstu slēdziens un ko nenoliedz arī pati pieteicēja.

[6.5] Civilstāvokļa aktu ierakstu izdarīšanas kārtību, to labošanu,

papildināšanu regulē likums „Par civilstāvokļa aktiem”, kura 33.pants cita

starpā paredzēja, ka dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja izmainīts bērna

dzimums. Dzimšanas reģistrā papildinājumu izdara uz attiecīga pieteikuma vai

tiesas sprieduma, vai administratīvā akta pamata. Analoģisku kārtību paredz

Civilstāvokļa aktu likuma 32.pants.

Tieslietu ministra apstiprinātā 1998.gada 2.septembra instrukcija „Par

civilstāvokļu aktu reģistrāciju Latvijas Republikā”, kas bija izdota, pamatojoties

uz likuma „Par civilstāvokļa aktiem” 4.pantu, regulēja civilstāvokļa aktu

ierakstu izdarīšanu, arī paredzot, ka izmaiņas personas civilstāvokļa aktu

reģistra ierakstā, to papildinot vai labojot, veic uz dzimtsarakstu nodaļas

atzinuma, ieinteresētās personas pieteikuma, tiesas sprieduma vai administratīvā

akta pamata. Instrukcijas 130.punktā noteikts, ka uz dzimtsarakstu nodaļas

atzinuma pamata dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja bērns reģistrēts kā

atradenis, bet vēlāk kļuvuši zināmi tā vecāki; ja bērna dzimšana reģistrēta pēc

1993.gada 28.oktobra un pēc tam, bērnu kristot, tam dots otrs (cits) vārds, nekā

minēts dzimšanas reģistra ierakstā, tad minēto konfesionālo vārdu var ierakstīt

dzimtsarakstu nodaļā sastādītajā dzimšanas reģistra ierakstā kā bērna otru

vārdu; ja bērnu līdz 9 gadu vecuma sasniegšanai sauc citā vārdā, nekā ierakstīts

viņa dzimšanas reģistra ierakstā; ja nepilngadīgam bērnam pēc vecāku laulības

šķiršanas vai pēc mātes vai tēva jaunas laulības noslēgšanas maina uzvārdu uz

mātes vai tēva uzvārdu un uzvārda maiņai piekrīt abi vecāki; ja bērna dzimšana

reģistrēta Latvijas (PSR) Laulības un ģimenes kodeksa 58.pantā noteiktajā

kārtībā un tiek svītrots fiktīvais ieraksts par bērna tēvu. Uz ieinteresētās

personas pieteikuma pamata bez atzinuma sastādīšanas dzimšanas reģistra

ierakstu papildina: ja ārlaulībā dzimušam bērnam (arī pilngadīgam) tiek atzīta

paternitāte; ja ārlaulībā dzimuša bērna vecāki stājušies savstarpējā laulībā

(notikusi bērna leģitimācija).

Tādējādi ne likums, ne minētā instrukcija neparedzēja, ka dzimuma maiņu

var reģistrēt uz personas pieteikuma vai dzimtsarakstu nodaļas atzinuma pamata.

Instrukcijas 131.punkts noteic, ka uz administratīvā akta pamata dzimšanas

reģistra ierakstu papildina, ja nepieciešams papildināt reģistra ierakstu ar jaunu,

dzimumam atbilstošu, vārda un uzvārda formu sakarā ar dzimuma mainīšanos.

[6.6] No minētā tiesa secinājusi, ka atbildētājs pareizi uzskata, ka

personas dzimuma maiņa reģistrējama uz administratīvā akta (ārsta vai

Veselības ministrijas atzinuma) pamata. Tāds ir arī Veselības ministrijas

viedoklis.

Lietā nav strīda, ka šāds administratīvais akts nav izdots. No pieteicējas

teiktā izriet, ka ārsti ir atteikušies izdot šādu atzinumu, kamēr nav veikta trešā

operācija. Ārstu atzinums apliecina, ka veiktās operācijas uzskatāmas par daļēju

dzimummaiņas operācijas etapu. Veselības ministrija arī atteikusies izdot šādu

administratīvo aktu.

Tiesai nav pamata neticēt atbildētāja pārstāves apgalvojumam, ka līdzīgā

situācijā ((dzēsts) gadījumā), kad arī ticis mainīts dzimums, Veselības ministrija

ir izdevusi administratīvo aktu, uz kura pamata reģistrēta dzimuma maiņa.

Tādējādi tiesa noraida pieteicējas argumentu par vienlīdzības principa

pārkāpumu. Ja pieteicējas rīcībā ir ziņas, ka citai personai līdzīgā situācijā ir

tikusi izdota atļauja (administratīvais akts) reģistrēt dzimuma maiņu, tad

pieteicējai ir jāgriežas Veselības ministrijā ar lūgumu par administratīvā akta

izdošanu, bet šajā gadījumā nav pamata pārmest Rīgas domes Rīgas pilsētas

Dzimtsarakstu nodaļai vienlīdzības principa pārkāpšanu.

No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja nav vērsusies Veselības

ministrijā par administratīvā akta izdošanu, kā arī nav pārsūdzējusi ārstu rīcību

par atteikumu izsniegt atzinumu. Tādējādi tiesa secinājusi, ka iestāde – Rīgas

domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa ir ievērojusi tai likumā noteiktos

pienākumus. Tiesa piekritusi atbildētājam, ka Rīgas domes Rīgas pilsētas

Dzimtsarakstu nodaļa pati nevar konstatēt personas dzimumu un ka tā ierakstus

par personas dzimumu veic uz citu iestāžu izdoto administratīvo aktu pamata.

[6.7] Pieteicējas iesniegtie dokumenti, tai skaitā izraksts no ambulatorās

slimnieka kartes, neapliecina personas dzimumu, tāpēc uz tā pamata nevar veikt

labojumus dzimšanas reģistrā. Pieteicēja pati nenoliedz, ka viņai dzimuma

maiņa nav veikta līdz galam. Ne ārsts, ne Veselības ministrija nav izdevusi

administratīvo aktu par personas dzimumu. Tādējādi pieteicējai nav subjektīvās

tiesības prasīt, lai Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa izdarītu

labojumu pieteicējas dzimšanas reģistrā.

Ņemot vērā minēto, nav pamata atzīt atbildētāja faktisko rīcību par

prettiesisku un nav tiesiska pamata uzlikt pienākumu labot ierakstu pieteicējas

dzimšanas reģistrā, jo lietā nav dokumenta (administratīvā akta), uz kura pamata

tas darāms.

[6.8] Pieteicēja norādījusi, ka ir pārkāptas Vispārējā cilvēktiesību

deklarācijā, Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un

Satversmē viņai garantētās indivīda tiesības un brīvības, tai skaitā tiesības uz

privāto dzīvi, tiesības brīvi pārvietoties, tiesības uz izglītību un darbu, tiesības

piedalīties vēlēšanās un tamlīdzīgi. Tiesas sēdē tika norādīts uz pārkāpumiem, ar

kādiem pieteicējai nācies saskarties, iegūstot autovadītāja apliecību, šķērsojot

valsts robežu.

Tiesa pilnībā piekritusi pieteicējas viedoklim attiecībā par Satversmē un

starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētajām tiesībām un brīvībām,

tomēr tiesa nav saskatījusi, ka to pārkāpšanā būtu vainojams atbildētājs šajā lietā

– Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa. Par katru cilvēktiesību

pārkāpumu pieteicējai ir tiesības vērsties konkrētajā iestādē (Robežsardzē,

CSDD un tamlīdzīgi), kura pārkāpj garantētās tiesības, attiecīgi lūdzot rast

risinājumu viņas situācijā. Tiesa norādījusi, ka, neapšaubāmi, pieteicējai bija

jārēķinās un jāņem vērā, ka dzimuma maiņas izdarīšana ir ilgstošs process, kas

nav veicams vienā dienā, tomēr Satversmes 91.pants garantē cilvēka tiesības

īstenot bez jebkādas diskriminācijas, tai skaitā neatkarīgi no personas dzimuma,

līdz ar to nedrīkstētu būt atšķirīga izturēšanās pret personu tikai tādēļ, ka tā

maina dzimumu, kā arī tādēļ, ka dzimuma maiņa nav veikta līdz galam. Ja tomēr

kāda iestāde pārkāpj pieteicējas cilvēktiesības, tad jāvēršas ir pret konkrēto

iestādi. Tādēļ tiesa nekonstatēja, ka cilvēka tiesību pārkāpumus veikusi

atbildētāja pusē pieaicinātā iestāde – Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu

nodaļa, no kuras pieteicēja prasa konkrētu rīcību, tāpēc arī nav pamata piedzīt

morālo kaitējumu no atbildētāja.

No minētā tiesa secinājusi, ka neatbilst patiesībai pieteicējas norādītais, ka

Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa prettiesiski kavē labojumu

izdarīšanu dzimšanas reģistrā, tādējādi pārkāpjot pieteicējas cilvēktiesības, tāpēc

pieteicējas pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. Pieteicējas prasījums par

morālā kaitējuma piedziņu noraidāms tāpēc, ka tiesa nav atzinusi atbildētāja –

Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas faktisko rīcību par

prettiesisku.

[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 6.februāra spriedumu

(dzēsts) iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt spriedumu. Apelācijas

sūdzībā izteikti šādi apsvērumi.

[7.1] Pieteicēja nenoliedz, ka dzimuma maiņas operācija viņai tiešām nav

veikta līdz galam, bet šobrīd ir veiktas tikai divas no trim nepieciešamajām

operācijas (dzēsts). Tomēr Latvijas Republikas likumdošana nenosaka reģistrēt

kādu pārejas posmu un pieļaut tajā kādas atkāpes no vispārējās personu sadales

divos pretējos dzimumos. Svarīgi ir noteikt brīdi, kad personas dzimuma maiņa

reģistrējama. Labklājības ministrija savā skaidrojošā vārdnīcā par dzimumu

līdztiesību norāda, ka dzimums ietver ne tikai sievietes un vīriešus raksturojošās

bioloģiskās dzimumpazīmes, ko pamatā nosaka pēc dzimumorgānu atšķirībām,

bet arī sociālās dzimumpazīmes, kas jau ir specifisku kultūras ietekmē

veidojošos īpašību kopums, kas nosaka sieviešu un vīriešu sociālo uzvedību.

Vairākas tiesību normas nosaka atšķirīgu kārtību vai nosacījumus

personām atkarībā no to dzimuma, piemēram, Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 256.pantā noteiktā personas apskate, Darba likumā noteikti

atvieglojumi sievietēm, obligātais militārais dienests tikai vīriešiem u.c. No

minētā redzams, ka svarīgs ir dzimšanas reģistrā ieraksts par personas dzimumu,

pretējā gadījumā valsts šādu uzskaiti varētu arī neveikt. Gan no valstiskā

viedokļa, gan no privātpersonas interešu aizstāvības viedokļa ir būtiski noteikt

personas piederību noteiktam dzimumam. Tāpat svarīgs jautājums, kā konkrēto

personu uztver apkārtējie cilvēki – gan tuvinieki, gan nepazīstamie.

[7.2] Tiesa nav saskatījusi Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu

nodaļas vainu. Konkrētajā gadījumā līdzvainīgi ir visu iesaistīto institūciju

pārstāvji un pat sabiedrība, kura savas aizspriedumainās uztveres dēļ aizskar

pieteicējas cilvēktiesības, saskatot viņā pretējā dzimuma pārstāvi, nekā noteikts

pieteicējas personu apliecinošajos dokumentos, kuros izmaiņas netiek veiktas ne

tāpēc, ka tas neatbilstu reālajai situācijai, un ne tāpēc, ka jau šobrīd pēc

veiktajām operācijām personu būtu grūti identificēt kā vīrieti, bet gan tādēļ, ka

nav atrasta ārstniecības iestāde, kura ar savu parakstu un zīmogu apliecinātu, ka

persona no sievietes ir simtprocentīgi pārvērtusies par vīrieti. Šāda veida

operācijās veiktās izmaiņas ir neatgriezeniskas, proti, nevar atgriezt

simtprocentīgi vienam dzimumam piemītošās bioloģiskās dzimumpazīmes, tāpat

kā nevar panākt izmainītā dzimuma simtprocentīgu atbilstību. Pati personas

vēlme veikt dzimuma maiņu norāda uz nepilnīgu piederības sajūtu konkrētajam

dzimumam. Situācija līdzinās gadījumam, kad bērns piedzimst mājās un viņa

dzimšana netiek reģistrēta tikai tādēļ, ka nav iesniegts tieslietu ministra

apstiprinātajā instrukcijā paredzētais dokuments.

[7.3] Tieslietu ministra apstiprinātā 1998.gada 2.septembra instrukcija

„Par civilstāvokļu aktu reģistrāciju Latvijas Republikā” atbilstoši Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 73.panta pirmās daļas trešajam punktam uzskatāma

par iekšējo normatīvo aktu. Tādējādi gan tiesa, gan iestāde atstājušas bez

ievērības APL 11.pantā noteikto likuma atrunas principu. Likuma „Par

civilstāvokļa aktiem” 33.panta otrā daļa paredzēja trīs alternatīvus dokumentus,

uz kuriem pamatojoties izdarāmi ieraksti dzimšanas reģistrā par bērna dzimuma

maiņu, līdz ar to ne iestāde, ne tiesa nav tiesīga atzīt tikai vienu no tiem par

pareizo.

[7.4] Pamatojoties uz APL 178.pantu, konkrētajā gadījumā būtu

nepieciešams nozīmēt papildus ekspertīzi, kurai būtu uzdodams viens jautājums:

ja pieteicējas dzimumu vajadzētu noteikt pirmo reizi, kāds tas būtu.

[8] 2007.gada 6.februāra tiesas sēdē Administratīvā apgabaltiesa pieņēma

lēmumu lietā atbildētāja pusē pieaicināt Veselības ministriju un pieteikuma daļā

par morālā kaitējuma atlīdzinājumu – Tieslietu ministriju, uzaicinot minētās

iestādes sniegt rakstveida paskaidrojumus lietā.

[8.1] Tieslietu ministrija rakstveida paskaidrojumā apgabaltiesai (lietas

81.lapa) norādījusi, ka pieteikuma apmierināšanai nav pamata. Nav strīda par to,

ka pieteicējai dzimums vēl nav mainīts, jo nepieciešama vēl vismaz viena

operācija. Pieteicēja nepamatoti vēlas, lai viņas dzimšanas reģistrā ziņas par

dzimuma maiņu tiktu ierakstītas bez kompetentas iestādes izdota konstatējošā

administratīvā akta par dzimuma maiņu iesniegšanas. Tā kā lietā nav

konstatējama Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas prettiesiska rīcība, saskaņā ar

APL 94.panta pirmās daļas 3.punktu Latvijas Republikai nav atlīdzināšanas

pienākuma. Ja arī ir bijuši pieteicējas minētie tiesību pārkāpumi, piemēram,

ierobežota pārvietošanās brīvība, prettiesiski liegtas tiesības uz izglītību, darbu

u.t.t., ar prasījumu par nodarīto kaitējumu pieteicējai jāvēršas iestādē, kas šo

kaitējumu nodarījusi. Tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu rodas tikai tad, ja

starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša

cēloņsakarība. Ja pieteicējai, kā viņa to norāda, pazemojumu radīja lēmuma

pieņemšanai nepieciešamās informācijas iegūšana, kā arī nepieciešamība

vērsties tiesā, šie apstākļi nerada tiesības uz atlīdzinājumu, jo saskaņā ar APL

59.pantu iestādei ir pienākums iegūt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo

informāciju, arī vēršanās tiesā ir personas tiesības, nevis pienākums. Turklāt

pieteicēja nelūdza lietu izskatīt slēgtā tiesas sēdē. Apelācijas sūdzībā pieteicēja

pretēji APL 292.panta pirmās daļas 6.punktam nav norādījusi, kā izpaužas

pirmās instances tiesas sprieduma nepareizība daļā par atlīdzinājumu, proti, nav

izteikusi nevienu argumentu, kāpēc spriedums šajā daļā atzīstams par nepareizu.

[8.2] Veselības ministrija rakstveida paskaidrojumā apgabaltiesai (lietas

85.lapa) norādījusi, ka Veselības ministrijas 2004.gada 31.augustā sniegtais

viedoklis par J.I. dzimuma maiņu un 2004.gada 15.oktobrī sniegtais viedoklis

par pieteicējas dzimuma maiņu bija dažāds, jo gadījumi ir atšķirīgi. Tika vērtēta

klāt pievienotā medicīniskā dokumentācija. Turklāt Veselības ministrija izteica

tikai savu viedokli, kas nav saistošs nedz personai, nedz dzimtsarakstu nodaļai.

Šobrīd neviens normatīvais akts nepiešķir Veselības ministrijai tiesības (vai

neuzliek par pienākumu) konstatēt personas dzimumu, tas ir, izdot

administratīvo aktu. Arī ārsta atzinums par personas dzimuma maiņu saskaņā ar

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.panta trešo daļu nav atzīstams par

administratīvo aktu, jo šobrīd nevienā likumā nav iekļauts deleģējums ārstam

izdot šāda veida administratīvo aktu. Veselības ministrija arī nevar sniegt

viedokli par to, kura iestāde vai amatpersona atbilstoši tieslietu ministra

apstiprinātajai 1998.gada 2.septembra instrukcijas „Par civilstāvokļa aktu

reģistrāciju Latvijas Republikā” 131.punktam ir uzskatāma par kompetentu izdot

šādu administratīvo aktu.

[8] Tiesas sēdē pieteicēja apelācijas sūdzību un pieteikumu uzturēja uz

norādītajiem motīviem. Paskaidroja, ka arī bez iztrūkstošās vēl neveiktās

pēdējās dzimummaiņas operācijas viņa jūtas kā pilnvērtīgs vīrietis, kā vīrieti

viņu uztver arī sabiedrība.

Atbildētāja pusē pieaicināto iestāžu pārstāves apelācijas sūdzību un

pieteikumu neatzina uz rakstveida paskaidrojumos norādīto motīvu pamata.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa

dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka (dzēsts)

apelācijas sūdzība ir daļēji pamatota un pieteikums ir apmierināms daļā.

[10] Apgabaltiesa lietā konstatē šādus apstākļus.

[10.1] 2004.gada 10.septembrī ārsts (dzēsts) ar savu parakstu apliecinājis

izrakstu no slimnieka medicīniskās kartes, veidlapa Nr.027/u (lietas 10.lapa).

Minētajā izrakstā citastarp norādīts, ka (dzēsts) 2004.gada 23.augustā iestājusies

un 24.augustā izrakstījusies no stacionāra (dzēsts), kur (dzēsts) veikta (dzēsts)

operācija. Izrakstā norādīts, ka pacients uzskata sevi par pretējo dzimumu, valkā

vīriešu apģērbu, lieto speciālus hormonus, runā rupjā balsī, ka pacientam

nepieciešama ambulatora ķirurga uzraudzība, nepieciešamas vēl ginekologa un

psihiatra konsultācijas.

[10.2] 2004.gada 13.septembrī (dzēsts) vērsās Rīgas domes Rīgas pilsētas

Dzimtsarakstu nodaļā ar iesniegumu (lietas 19.lapa) par dzimuma maiņu, lai,

pamatojoties uz [10.1] iesniegto dokumentu, izdarītu papildinājumu viņas

dzimšanas reģistrā attiecībā uz dzimumu.

Sakarā ar minēto iesniegumu Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu

nodaļa 2004.gada 13.septembrī vērsās ar iesniegumu Nr.1.7/925 Veselības

ministrijā, lūdzot sniegt atzinumu par iespēju veikt izmaiņas (dzēsts) dzimšanas

reģistrā (lietas 20.lapa). Par minēto iesniegumu (dzēsts) tajā pat dienā informēta

ar vēstuli Nr.1.6/925 (lietas 21.lapa).

2004.gada 15.oktobrī Veselības ministrijas valsts sekretārs ar vēstuli

Nr.V-01-20fiz/1399 (lietas 22.lapa) Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu

nodaļu informējis, lai noteiktu, vai (dzēsts) ir mainījusi dzimumu, nepieciešams

ārsta atzinums, kas to apstiprina. Par minēto vēstuli Rīgas domes Rīgas pilsētas

Dzimtsarakstu nodaļa (dzēsts) informējusi ar 2004.gada 18.oktobra vēstuli

Nr.1.6/L-925 (lietas 23.lapa).

[10.3] 2004.gada 29.novembrī (dzēsts) virsmāsa (dzēsts) ar savu parakstu

apliecinājusi izrakstu no slimnieka medicīniskās kartes, veidlapa Nr.027/u

(lietas 10.lapa). Minētajā izrakstā citastarp norādīts, ka (dzēsts) 2004.gada

25.novembri iestājusies un 28.novembrī izrakstījusies no stacionāra, kur (dzēsts)

veikta (dzēsts) operācija, (dzēsts), operējis (dzēsts). Izrakstā arī norādīts, ka

pacientam jāturpina ambulatora novērošana pie ginekologa.

[10.4] 2004.gada 3.decembrī (dzēsts) Rīgas domes Rīgas pilsētas

Dzimtsarakstu nodaļā iesniedza [10.3] norādīto izrakstu no medicīniskās kartes.

Tajā pat dienā Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa vērsās Veselības

ministrijā ar vēstuli Nr.1.7/1742, papildus nosūtot [10.3] minēto izrakstu un

atkārtoti lūdzot sniegt atzinumu par iespēju veikt izmaiņas (dzēsts) dzimšanas

reģistrā (lietas 24.lapa).

Ar Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas 2005.gada

12.janvāra vēstuli Nr.1.6/925 (lietas 8.lapa) (dzēsts) paziņots, ka [10.3] minētais

iesniegums nosūtīts izvērtēšanai Veselības ministrijai.

2005.gada 19.janvārī Veselības ministrijas valsts sekretārs Rīgas pilsētas

Dzimtsarakstu nodaļai sniedza atbildi Nr.v-01-18.01.14/75 (lietas 25.lapa). Tajā

norādīts, lai veiktu izmaiņas dzimšanas reģistrā sakarā ar personas dzimuma

maiņu, personai jāiesniedz ārstniecības iestādes vai ārsta izziņa, kurā būtu

uzrādīta personas dzimuma maiņa un dzimums. Ārstniecības iestādes vai ārsta

izziņas, kas apliecina dzimšanas faktu, formu un aizpildīšanas kārtību nosaka

Labklājības ministrijas 1997.gada 4.decembra rīkojums Nr.393 „Par

medicīniskās uzskaites un dokumentācijas lietvedību”. Likuma „Par

civilstāvokļa aktiem” 33.pants noteic, ka dzimšanas reģistra ierakstu papildina,

ja izmainīts bērna dzimums. Tajā pat laikā likumā nav noteikts, kādi dokumenti

jāiesniedz, lai veiktu attiecīgu papildinājumu dzimšanas reģistrā. Likums „Par

civilstāvokļa aktiem” konkrēti nenosaka, kā jārīkojas, ja persona maina

dzimumu, savukārt APL 17.panta otrā daļa noteic, ja iestāde konstatē tiesību

sistēmā nepilnību, tā var šo nepilnību novērst, lietojot analoģijas metodi, tas ir,

sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko regulējumu un šīs analīzes

rezultātā konstatētos tiesību principus piemērojot konkrētajā gadījumā. Ņemot

vērā, ka, reģistrējot tikko piedzimušu bērnu, ir nepieciešams norādīt dzimumu,

kuru konstatē ārstniecības iestādē strādājoša persona, veicot attiecīgu ierakstu

medicīnas apliecībā par dzimšanu, Veselības ministrija uzskata, lai veiktu

izmaiņas (papildinājumu) dzimšanas reģistrā personas dzimuma maiņas

gadījumā, persona iesniedz ārstniecības iestādes vai ārsta izsniegtu izziņu, kurā

ir norādīts personas dzimums (dzimuma maiņa).

Ar Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas 2005.gada

20.janvāra vēstuli Nr.1.6/119 (lietas 9.lapa) (dzēsts) informēta par Veselības

ministrijas atbildi, kā arī par to, ka Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu

nodaļa 2005.gada 20.janvārī ar vēstuli Nr.1.7/120 (lietas 27.lapa) pieprasījusi

(dzēsts) izsniegt Veselības ministrijas atbildes vēstulē norādīto izziņu.

[10.5] 2005.gada 23.februārī (dzēsts) trīs ārsti snieguši Rīgas pilsētas

Dzimtsarakstu nodaļai atbildi (lietas 28.lapa). Tajā norādīts, ka operācijas

sieviešu primāro un sekundāro dzimumpazīmju likvidēšanai (dzēsts) veiktas,

pamatojoties uz psihiatru un psihoterapeitu slēdzienu. (dzēsts) 2004.gada

23.augustā veikta (dzēsts) operācija un 2004.gada 25.novembrī veikta (dzēsts),

ko uzskata par daļēju dzimummaiņas operācijas etapu.

[10.6] 2005.gada 28.februārī Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa (dzēsts)

sniedza atbildi Nr.1.6/L-925 (lietas 29.lapa). Tajā (dzēsts) informēta par (dzēsts)

[10.5] minēto atbildi. (dzēsts) paskaidrots, tā kā saskaņā ar minēto atbildi

ārstniecības iestāde nav apstiprinājusi, ka (dzēsts) dzimums izmainīts no

„sieviete” uz „vīrietis”, dzimšanas reģistrā nevar veikt Likuma par civilstāvokļa

aktiem 3.pantā paredzētās izmaiņas sakarā ar dzimuma maiņu. Lai veiktu

izmaiņas (dzēsts) dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu, viņai lūgts

iesniegt ārstniecības iestādes vai ārsta izsniegtu izziņu, kurā būtu norādīts

(dzēsts) dzimums.

[10.7] 2005.gada 4.martā (dzēsts) iesniedza pieteikumu Administratīvajā

rajona tiesā par Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas faktisko

rīcību un pienākuma uzlikšanu Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļai izdarīt

labojumus (dzēsts) dzimšanas reģistrā.

[11] Apgabaltiesas pievienojas pieteicējas, pirmās instances tiesas un

kompetentās iestādes atziņai, ka personas dzimums un tā maiņa ir viena no

privātās dzīves sastāvdaļām, tāpēc ikvienai personai ir tiesības mainīt savu

dzimumu. Persona realizē šīs tiesības kā privāto tiesību subjekts.

Tomēr apgabaltiesa norāda, ka personai, mainot dzimumu, ir tiesības

publisko tiesību jomā prasīt kompetentai iestādei, lai tiktu papildināts dzimšanas

reģistrs, proti, tajā tiktu izdarīts ieraksts par personas mainīto dzimumu. No tā

savukārt izriet personas tiesības uz vārdu un uzvārdu, kas ir atbilstošs personas

dzimumam.

[12] Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja vērsās kompetentajā iestādē –

Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā ar lūgumu veikt izmaiņas viņas dzimšanas

reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu.

Nav strīda par to, ka pieteicēja ir uzsākusi darbības, lai mainītu dzimumu,

proti, pēc viņas iniciatīvas veiktas divas medicīniskas operācijas, kas vērstas uz

dzimuma maiņu. Nav strīda arī par to, ka saskaņā ar [10.5] minēto ārstu

atzinumu pieteicējai veikta tikai daļēja dzimummaiņas operācija (dzēsts), proti,

pilnīgai medicīniskai dzimummaiņai nepieciešama vēl vismaz viena operācija.

Tajā pat laikā nav strīda par to, ka visas operācijas pilnīgai dzimuma maiņai nav

iespējams veikt vienlaicīgi, turklāt, kā to pamatoti norādīja pieteicēja, kādu

iemeslu dēļ, piemēram, veselības stāvokļa dēļ, visas operācijas pilnīgai dzimuma

maiņai personai var arī nebūt iespējams veikt. Tas ir, persona var justies kā

vīrietis arī bez pilnīgas dzimuma maiņas medicīniskas manipulācijas

pabeigšanas, kas ne vienmēr arī ir iespējama. Šajā lietā (dzēsts) apgalvo, ka arī

bez pēdējās operācijas jūtas kā vīrietis, kā vīrieti viņu pēc ārējā izskata uztver arī

sabiedrība, tāpēc vēlas, lai arī personu apliecinošajos dokumentos viņas

dzimums un vārds un uzvārds tiek norādīts kā vīrietim.

[13] Apgabaltiesa konstatē, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums

nenosaka noteiktu un nepārprotamu kārtību, kādā veicami papildinājumi

personas dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu.

[13.1] Civilstāvokļa aktu ierakstu izdarīšanas kārtību, to labošanu un

papildināšanu laikā, kad pieteicēja vērsās iestādē, regulēja likums „Par

civilstāvokļa aktiem”, kura 33.pants citastarp paredzēja, ka dzimšanas reģistra

ierakstu papildina, ja izmainīts bērna dzimums. Dzimšanas reģistrā

papildinājumu izdara uz attiecīga pieteikuma vai tiesas sprieduma, vai

administratīvā akta pamata. Analoģisku kārtību paredz šobrīd spēkā esošā

Civilstāvokļa aktu likuma 32.pants.

[13.2] Tieslietu ministra apstiprinātā 1998.gada 2.septembra instrukcija

„Par civilstāvokļu aktu reģistrāciju Latvijas Republikā”, kas izdota,

pamatojoties uz likuma „Par civilstāvokļa aktiem” 4.pantu, regulēja

civilstāvokļa aktu ierakstu izdarīšanu, paredzot, ka izmaiņas personas

civilstāvokļa aktu reģistra ierakstā, to papildinot vai labojot, veic uz

dzimtsarakstu nodaļas atzinuma, ieinteresētās personas pieteikuma, tiesas

sprieduma vai administratīvā akta pamata. Instrukcijas 130.punktā noteikts, ka

uz dzimtsarakstu nodaļas atzinuma pamata dzimšanas reģistra ierakstu

papildina, ja bērns reģistrēts kā atradenis, bet vēlāk kļuvuši zināmi tā vecāki; ja

bērna dzimšana reģistrēta pēc 1993.gada 28.oktobra un pēc tam, bērnu kristot,

tam dots otrs (cits) vārds, nekā minēts dzimšanas reģistra ierakstā, tad minēto

konfesionālo vārdu var ierakstīt dzimtsarakstu nodaļā sastādītajā dzimšanas

reģistra ierakstā kā bērna otru vārdu; ja bērnu līdz 9 gadu vecuma sasniegšanai

sauc citā vārdā, nekā ierakstīts viņa dzimšanas reģistra ierakstā; ja

nepilngadīgam bērnam pēc vecāku laulības šķiršanas vai pēc mātes vai tēva

jaunas laulības noslēgšanas maina uzvārdu uz mātes vai tēva uzvārdu un

uzvārda maiņai piekrīt abi vecāki; ja bērna dzimšana reģistrēta Latvijas (PSR)

Laulības un ģimenes kodeksa 58.pantā noteiktajā kārtībā un tiek svītrots

fiktīvais ieraksts par bērna tēvu. Uz ieinteresētās personas pieteikuma pamata

bez atzinuma sastādīšanas dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja ārlaulībā

dzimušam bērnam (arī pilngadīgam) tiek atzīta paternitāte; ja ārlaulībā dzimuša

bērna vecāki stājušies savstarpējās laulībā (notikusi bērna leģitimācija).

Savukārt minētās instrukcijas 131.punkts noteica, ka uz administratīvā

akta pamata dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja nepieciešams papildināt

reģistra ierakstu ar jaunu, dzimumam atbilstošu, vārda un uzvārda formu sakarā

ar dzimuma mainīšanos.

Apgabaltiesa konstatē, ka [10.6] atteikums pēc būtības pamatots ar

apstākli, ka pieteicējas dzimšanas reģistra ieraksta papildināšanai sakarā ar viņas

dzimuma maiņu nepieciešams administratīvais akts, kas konstatē personas

dzimumu.

[14] Līdz ar to pārbaudāms, vai tiesiskais regulējums paredz, kas ir tiesīgs

izdot administratīvo aktu, uz kura pamata veicami papildinājumi dzimšanas

reģistrā personas dzimuma maiņas gadījumā.

[14.1] No lietas faktiskajiem apstākļiem redzams, ka Rīgas pilsētas

Dzimtsarakstu nodaļa vērsusies Veselības ministrijā atzinuma saņemšanai, vai

konkrētajā gadījumā ir pamats izdarīt papildinājumus (dzēsts) dzimšanas

reģistrā, bet saņēmusi Veselības ministrijas atbildi, ka personai jāiesniedz

ārstniecības iestādes vai ārsta izziņa, kurā būtu uzrādīta personas dzimuma

maiņa un dzimums. Veselības ministrijas ieskatā tā kā likumā nav noteikts, kādi

dokumenti jāiesniedz, lai veiktu attiecīgu papildinājumu dzimšanas reģistrā,

jārīkojas saskaņā ar APL 17.panta otro daļu, kas noteic, ja iestāde konstatē

tiesību sistēmā nepilnību, tā var šo nepilnību novērst, lietojot analoģijas metodi.

Ņemot vērā, ka, reģistrējot tikko piedzimušu bērnu, ir nepieciešams norādīt

dzimumu, kuru konstatē ārstniecības iestādē strādājoša persona, veicot attiecīgu

ierakstu medicīnas apliecībā par dzimšanu, Veselības ministrija uzskata, lai

veiktu izmaiņas (papildinājumu) dzimšanas reģistrā personas dzimuma maiņas

gadījumā, personai jāiesniedz ārstniecības iestādes vai ārsta izsniegtu izziņa,

kurā ir norādīts personas dzimums (dzimuma maiņa).

[14.2] Tādējādi Veselības ministrija uzskata, ka tās kompetencē nav izdot

administratīvo aktu, kas noteic (konstatē) personas dzimumu. Apgabaltiesa šādu

secinājumu atzīst par pamatotu, jo, kā to pamatoti norādījusi Veselības ministrija

rakstveida paskaidrojumā tiesai, neviena tiesību norma nepiešķir Veselības

ministrijai tiesības konstatēt personas dzimumu, tas ir, izdot konkrēta satura

administratīvo aktu.

[14.3] Izpildot Veselības ministrijas norādījumu, Rīgas pilsētas

Dzimtsarakstu nodaļa vērsās ārstniecības iestādē, no kuras saņēma atbildi [10.5],

ka pieteicējai veikts daļējs dzimummaiņas operācijas etaps. Tādējādi

ārstniecības iestādes atbildē nav norādes, ka pieteicējas dzimums ir vīrietis, kas

Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas ieskatā ir pamats atteikumam papildināt

pieteicējas dzimšanas reģistra ziņas par dzimumu.

[14.4] Attiecībā uz ārstniecības iestādes atzinumu minētajā jautājumā

apgabaltiesas ieskatā Veselības ministrijas nostāja nav konsekventa. Proti,

Veselības ministrijas 2005.gada 19.janvāra vēstulē Nr.v-01-18.01.14/75

norādīts, ka personai jāiesniedz ārstniecības iestādes vai ārsta izziņa, kurā būtu

uzrādīta personas dzimuma maiņa un dzimums.

Savukārt rakstveida paskaidrojumos tiesai Veselības ministrija norāda, ka

arī ārsta atzinums par personas dzimuma maiņu saskaņā ar Valsts pārvaldes

iekārtas likuma 41.panta trešo daļu nav atzīstams par administratīvo aktu, jo

šobrīd nevienā likumā nav iekļauts deleģējums ārstam izdot šāda veida

administratīvo aktu, turklāt Veselības ministrija arī nevar sniegt viedokli par to,

kura iestāde vai amatpersona atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātās 1998.gada

2.septembra instrukcijas „Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju Latvijas Republikā”

131.punktam ir uzskatāma par kompetentu izdot šādu administratīvo aktu.

[14.5] Apgabaltiesa piekrīt Veselības ministrijas rakstveida

paskaidrojumos tiesai [14.4] norādītajam viedoklim. Proti, neviena spēkā esošā

tiesību norma ne atteikuma pieņemšanas brīdī, ne šobrīd nav noteikusi

kompetento iestādi, kura būtu tiesīga izdot konstatējošo administratīvo aktu par

personas dzimumu dzimuma maiņas gadījumā. Tas nozīmē, ka spēkā esošais

tiesiskais regulējums vispār nenoteic kritērijus, pēc kādiem šāds konstatējošais

akts izdodams. Savukārt, ja nav šāda administratīvā akta izdevēja, nav pamata

prasīt personai šādu administratīvo aktu iesniegt, ja tā vēlas papildināt

dzimšanas reģistru sakarā ar dzimuma maiņu.

[15] Ņemot vērā [14] secināto, atzīstams, ka papildinājumi personas

dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu veicami, pamatojoties uz

dzimtsarakstu nodaļas atzinumu sakarā ar personas iesniegumu.

Savukārt, lai dzimtsarakstu nodaļa šādu atzinumu varētu pieņemt,

apgabaltiesas ieskatā tai ir tiesības un saskaņā ar APL 59.pantu arī pienākums

iegūt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, konkrētajā gadījumā –

pieprasot Veselības ministrijas un ārstniecības iestādes viedokli (atzinumu).

Tomēr pretēji Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas viedoklim apgabaltiesa

uzskata, ka minētie atzinumi konkrēta lēmuma pieņemšanai nav obligāti saistoši,

proti, tie nevar būt par pamatu atteikumam izdarīt papildinājumus personas

dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu. Iestādei apgabaltiesas ieskatā

katrā šādā gadījumā rūpīgi jāizvērtē lietas faktiskie apstākļi, iesniegtie

dokumenti un iestāžu atzinumi.

[16] Konkrētajā gadījumā apgabaltiesas ieskatā Rīgas pilsētas

Dzimtsarakstu nodaļa nepamatoti atteica izdarīt papildinājumus (dzēsts)

dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu šādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, saskaņā ar APL 15.panta divpadsmito daļu iestāde nedrīkst

atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts

ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu, kā arī nedrīkst atteikties piemērot

tiesību normu, pamatojoties uz to, ka šī tiesību norma neparedz piemērošanas

mehānismu, ka tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk

regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu.

Otrkārt, lietā nepastāv strīds, tātad nav šaubu par to, ka pieteicējas

iesniegtajos [10.1] un [10.3] dokumentos sniegtas patiesas ziņas.

Treškārt, lietā nepastāv strīds par to, ka pieteicējai nav veiktas visas

nepieciešamās operācijas pilnīgai dzimuma maiņai. Tomēr šajā sakarā

apgabaltiesa piekrīt pieteicējas apelācijas sūdzībā izteiktajam viedoklim, ka

dzimums ietver ne tikai sievietes un vīriešus raksturojošās bioloģiskās

dzimumpazīmes, ko pamatā nosaka pēc dzimumorgānu atšķirībām, bet arī

sociālās dzimumpazīmes, kas jau ir specifisku kultūras ietekmē veidojošos

īpašību kopums, kas nosaka sieviešu un vīriešu sociālo uzvedību. Konkrētajā

gadījumā no lietas faktiskajiem apstākļiem neapšaubāmi izriet tas, ka pieteicēja

ir ne tikai izdarījusi subjektīvo izvēli mainīt sev piemītošās sievieti raksturojošās

bioloģiskās dzimumpazīmes, bet arī vēlas, lai tiktu atzīta viņas vīrieti

raksturojoša sociālā uzvedība. Tas ir, nerodas šaubas par to, ka pieteicēja pilnībā

(abos aspektos) vēlas mainīt dzimumu, kā arī veic attiecīgas darbības, lai to

realizētu. Apgabaltiesas ieskatā tas, ka pilnīgai dzimuma maiņai nepieciešamās

operācijas nav iespējams veikt īsā laika posmā, turklāt atsevišķos gadījumos

pilnībā vispār nav iespējams veikt, nevar ierobežot personas tiesības piederēt tai

sociālajai grupai, kurai tā jūtas piederīga, ja persona veic no savas gribas

atkarīgās, turklāt – neatgriezeniskas darbības šā mērķa sasniegšanai.

Apgabaltiesa konkrētajā gadījumā atbilstoši APL 12.pantam nesaskata, ka

konkrētais atteikums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu

personu tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai

tikumību. Tas ir, apgabaltiesa uzskata, ka ar konkrēto atteikumu ir nepamatoti

ierobežotas (dzēsts) tiesības reģistrēt dzimuma maiņu jeb noteikt savu identitāti,

savukārt apgabaltiesa nesaskata, ka ar minēto atteikumu vispār tiek aizskartas

jebkādas citas personas, valsts vai sabiedrības intereses.

Ceturtkārt, apgabaltiesas ieskatā kompetentā iestāde konkrētajā gadījumā

atstājusi bez ievērības iespēju piemērot vienlīdzības principu. Pieteicēja

pamatoti atsaukusies uz līdzīgu gadījumu, kad citai personai salīdzināmos

apstākļos veiktas izmaiņas dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu. Proti,

apgabaltiesa konstatē, ka 2004.gada 16.augustā pilngadīga persona (dzēsts)

vērsās Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā ar lūgumu veikt papildinājumus

dzimšanas reģistrā un izsniegt dzimšanas apliecību vīriešu kārtas pārstāvim.

Iesniegti divi izraksti no slimnieka medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u), kas

apliecina, ka (dzēsts) veiktas divas operācijas: (dzēsts) un (dzēsts). Rīgas

pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa vērsās Veselības ministrijā ar lūgumu sniegt

atzinumu par iespējamām izmaiņām minētās personas dzimšanas reģistrā.

Veselības ministrija 2004.gada 31.augusta atbildes vēstulē Nr.V-01-18.01/1152

norādījusi, tā kā neviens spēkā esošais normatīvais akts neaizliedz personai, ja

viņa to vēlas, veikt dzimuma maiņu, tad ir uzskatāms, ka (dzēsts) ir pienācīgā

kārtā izmantojusi savas tiesības, līdz ar to ir veicamas izmaiņas viņas dzimšanas

reģistrā. 2004.gada 8.septembrī Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa,

pamatojoties uz iesniegtajiem diviem izrakstiem no slimnieka medicīniskās

kartes un Veselības ministrijas vēstuli Nr.V-01-18.01/1152 par izmaiņu

veikšanu (dzēsts) dzimšanas reģistrā pēc dzimuma maiņas, dzimšanas reģistra

4.ailē „bērna dzimums” ierakstu mainīja uz „vīrietis”. Mainīts arī personas vārds

un uzvārds.

Piektkārt, apgabaltiesas ieskatā kompetentā iestāde konkrētajā gadījumā

nepamatoti atkāpusies arī no savas pieņemtās prakses. Proti, Tieslietu ministrijas

Dzimtsarakstu departamenta 2002.gada 27.februāra vēstulē Rīgas pilsētas

dzimtsarakstu nodaļas pārzinei Nr.16.1-6/22 (lietas 30.lapa) sniegts skaidrojums

par to, kāds dokuments iesniedzams dzimtsarakstu nodaļā dzimuma maiņas

gadījumos. Norādīts, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas 1997.gada

4.decembra rīkojumu Nr.393 „Par medicīniskās un uzskaites dokumentācijas

lietvedību” par šādu dokumentu atzīstama medicīniskā veidlapa „Izraksts no

ambulatorā, stacionārā slimnieka medicīniskās kartes” (veidlapa Nr.027/u).

Tādējādi jau no 2002.gada izraksts no ambulatorā, stacionārā slimnieka

medicīniskās kartes” (veidlapa Nr.027/u) pats par sevi tiek atzīts par vienu no

dokumentiem, uz kura pamata papildināms ieraksts personas dzimšanas reģistrā

sakarā ar dzimuma maiņu.

[17] Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa uzskata, ka Rīgas domes Rīgas

pilsētas Dzimtsarakstu nodaļai uzliekams pienākums saskaņā ar Civilstāvokļa

aktu likuma 32.pantu papildināt (dzēsts) dzimšanas reģistrā ziņas sakarā ar

(dzēsts) dzimuma maiņu.

[18] Pieteikumā izteikts prasījums atlīdzināt pieteicējai nodarīto morālo

kaitējumu Ls 7000 apmērā. Kā pamatojums morālā kaitējuma esamībai norādīts

tas, ka Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas rīcība, nosūtot

pieteicējas iesniegumus izvērtēšanai Veselības ministrijai un pieprasot (dzēsts)

ārstniecības iestādes vai ārsta izziņa, kurā būtu uzrādīta personas dzimuma

maiņa un dzimums, pieteicēju pazemo. Pirms operācijas veikšanas pieteicēja ir

konsultējusies ar dažādiem speciālistiem un pieteicējai ir nepieciešama

ambulatorā novērošana. Turklāt šāda veida operācijas ir dziļi personiska lieta un

nav noslēpums, ka lielākajai sabiedrības daļai ir zināmi aizspriedumi pret tām,

tamdēļ pieteicēja nevēlas sniegt informāciju plašākai sabiedrībai. Pieteicējai ir

tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, taču piespiedu vēršanās tiesā rada

viņai psiholoģisku diskomfortu.

Apgabaltiesa uzskata, ka pieteikums daļā par morālā kaitējuma

atlīdzinājumu ir noraidāms šādu iemeslu dēļ.

[18.1] Izlemjot jautājumu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, lai noteiktu

tiesības uz atlīdzinājumu, jākonstatē tieša cēloņsakarība starp iestādes

prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto kaitējumu, tas ir, jākonstatē objektīva

saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām kaitējumu

radošām sekām. Proti, jākonstatē, ka minētā rīcība rada un nosaka šo seku

iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs

sekas. Savukārt morālā kaitējuma atlīdzināšanas gadījumā, morālais kaitējums

nosakāms atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu

nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības

tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un līdzatbildību, kā

arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus (sk. Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta sprieduma lietā Nr.SKA-8/2006 17.3.punktu).

[18.2] Apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas [6.8]

konstatētajam. Proti, pieteicēja norādījusi, ka ir pārkāptas Vispārējā

cilvēktiesību deklarācijā, Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencijā un Satversmē viņai garantētās indivīda tiesības un brīvības, tai skaitā

tiesības uz privāto dzīvi, tiesības brīvi pārvietoties, tiesības uz izglītību un darbu,

tiesības piedalīties vēlēšanās un tamlīdzīgi. Tiesas sēdēs pieteicēja arī norādīja

uz pārkāpumiem, ar kādiem pieteicējai nācies saskarties, iegūstot autovadītāja

apliecību, šķērsojot valsts robežu, veicot maksājumus izglītības iestādē.

Apgabaltiesas ieskatā pirmās instances tiesa pareizi atzinusi, ka nav

konstatējams tiešs cēloniskais sakars starp konkrēto pieteikuma priekšmetu

(Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas rīcību) un (dzēsts)

norādītajiem apstākļiem. Ja attiecībā pret pieteicēju ir notikuši cilvēktiesību

pārkāpumi, viņai ir tiesības vērsties ar pieteikumu pret konkrētajām iestādēm,

kas tos pieļāvušas. Tas ir, pieteicējas minētie gadījumi, ja tie tiktu pierādīti,

attiecas uz personas diskrimināciju pēc tās dzimuma, taču konkrētajā pieteikuma

priekšmetā apgabaltiesa nesaskata, ka, atsakot veikt papildinājumus pieteicējas

dzimšanas reģistrā, (dzēsts) būtu diskriminēta pēc dzimuma.

Apgabaltiesa nekonstatē, ka Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu

nodaļas rīcības rezultātā pieteicēja nevar izbraukt no valsts, jo izbraukt no valsts

un atgriezties tajā pieteicēja var, pamatojoties uz personu apliecinošajiem

dokumentiem, neraugoties uz to, kāds tajos norādīts personas dzimums.

Attiecībā uz pieteicējas argumentiem par Rīgas domes Rīgas pilsētas

Dzimtsarakstu nodaļas rīcību, vēršoties Veselības ministrijā un ārstniecības

iestādē atzinuma saņemšanai, apgabaltiesa jau iepriekš atzina, ka šāda rīcība bija

tiesiska saskaņā ar APL 59.pantu un tā nav uzskatāma par informācijas

sniegšanu plašākai sabiedrībai. Savukārt vēršanās tiesā apgabaltiesas ieskatā nav

uzskatāma par tiesību aizskārumu uz privātās dzīves neaizskaramību.

Nenoliedzot, ka vēršanās tiesā personai var radīt psiholoģisku diskomfortu,

apgabaltiesa tomēr uzskata, ka pēc būtības labvēlīga sprieduma gadījumā

persona ar vēršanos tiesā sasniedz savu mērķi, ar kuru sākotnēji ir vērsusies

iestādē. Konkrētajā gadījumā, uzliekot pienākumu iestādei papildināt (dzēsts)

dzimšanas reģistrā ziņas par dzimumu, pieteicēja ir panākusi to mērķi, ar kuru

vērsās gan iestādē, gan tiesā.

[19] APL 126.panta pirmajā daļā noteikts, ja pieteikums pilnībā vai daļēji

apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto

valsts nodevu. Pieteicēja par pieteikuma iesniegšanu tiesā samaksājusi valsts

nodevu desmit latu apmērā un par apelācijas sūdzības iesniegšanu – piecu latu

apmērā. Atbildētājs tiesā atbilstoši APL 34.panta pirmajai daļai ir Latvijas

Republika, tā kā Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa konkrētajā

gadījumā ir rīkojusies valsts uzdotās funkcijas realizēšanas ietvaros. Tādējādi

atbildētājam ir pienākums pieteicējai atlīdzināt viņas samaksāto valsts nodevu

Ls 15 apmērā.

[20] Pirmās instances tiesa nepareizi novērtējusi lietas faktiskos un

tiesiskos apstākļus, tāpēc pieteikuma daļā taisījusi nepareizu spriedumu.

Savukārt spriedums daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu ir tiesisks un

pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Atzīt par pamatotu un apmierināt (dzēsts) pieteikumu daļā.

Uzlikt pienākumu Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļai

mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdarīt papildinājumus (dzēsts)

dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu.

Noraidīt pieteikumu daļā par morālā kaitējuma Ls 7000 apmērā

atlīdzinājumu.

Uzlikt pienākumu Latvijas Republikai atlīdzināt (dzēsts) viņas samaksāto

valsts nodevu Ls 15 apmērā.

Spriedumu trīsdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var

pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) L.Vīnkalna

Tiesneses (paraksts) V.Kakste

(paraksts) Z.Kupce

IZRAKSTS PAREIZS

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese L.Vīnkalna