Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C04360013 / C-0650-14 Generato dall'IA

Court allows gift contract rescission due to donor's financial loss from recipient's unpaid debts.

Numero d'incarto C04360013 / C-0650-14
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court granted the plaintiff's request to rescind a gift contract and restore ownership rights to the apartment. The defendant had failed to pay utility bills and property taxes, causing significant financial loss to the donor. The court ruled that these unpaid debts constituted a material loss to the donor, satisfying the legal grounds for rescission under the Civil Law.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Law 1587; Civil Law 1919: A gift contract may be rescinded if the donee's failure to fulfill obligations causes material loss to the donor.

Parole chiave

Generato dall'IA
gift contract rescission material loss to donor utility bill arrears property tax debt ownership rights restoration Civil Law 1587 Civil Law 1919 indigenza finanziaria

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Law 1587
Civil Law 1919
Civil Procedure Law 33
Civil Procedure Law 39
Civil Procedure Law 93
Civil Procedure Law 97
Civil Procedure Law 204.1
Civil Procedure Law 190
Civil Procedure Law 193
Law on the Order of Euro Introduction
Generato dall'IA
C73630320 / CA-0059-23
Court dismisses gift contract revocation claim due to lack of gross negligence evidence under Civil Law. Appeal court upholds first instance decision rejecting gross negligence. No evidence supports gross negligence or significant loss. Court rejects subjective view of gross negligence. Decision based on Civil Law Article 1919 requirements. Appeal court confirms first instance ruling. No gross negligence proven. Claim dismissed. Property rights remain with donor.
C68263519 / CA-1038-20
Court dismisses gift contract rescission claim where donor's failure to pay utilities does not constitute gross negligence under Civil Code. The court ruled that the gift contract did not imply a duty to pay utilities and the donor's absence was not gross negligence. The court found no evidence of gross negligence or breach of implied duties, dismissing the rescission claim. The court held that the gift contract did not imply a duty to pay utilities and the donor's absence was not gross negligence. The court dismissed the claim for rescission due to lack of gross negligence and no implied duty to pay utilities. The court found no evidence of gross negligence or breach of implied duties, dismissing the rescission claim. The court held that the gift contract did not imply a duty to pay utilities and the donor's absence was not gross negligence.
C04398913 / C-0299-15
Court dismisses claim to void a land sale and recognize ownership due to statute of limitations and registered title priority.
C73626419 / CA-0034-24
Appeal court dismisses gift contract revocation claim due to lack of standing and mootness. The plaintiff lacks standing and the dispute is moot.
C29350820 / C-0351-22
Court allows bank to pursue debt against gifted property via subrogation under Civil Procedure Law.

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C04360013

Lietas arhīva Nr. C-0650-14/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 8.decembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija

tiesnese Milda Zelmene

ar sekretāri Ditu Lūsīti

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/ un atbildētājas pārstāvei zvērinātai advokātei Itai Megnei

Brīvības bulvārī 34, Rīgā, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par

dāvinājuma līguma atcelšanu, īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamu īpašumu un nostiprināšanu

zemesgrāmatā.

Aprakstošā daļa

2013.gada 31.jūlijā prasītāja /Pers. B/ Rīgas apgabaltiesā cēlusi prasību pret atbildētāju /pers. C/ par

dāvinājuma līguma atcelšanu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2005.gada 2.novembrī starp /pers. B/ kā dāvinātāju un /pers. C/ kā

apdāvināto noslēgts dāvinājuma līgums, kuru apliecinājusi zvērināta notāre Santa Terjohina. Ar šo

dāvinājuma līgumu /pers. B/ viņai piederošo dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/ un pie tā piederošās

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma 504/30224 domājamās daļas, kas atrodas /adrese/, kadastra

Nr. /numurs A/, uzdāvinājusi /pers. C/.

Uz iepriekš minētā dāvinājuma līguma pamata /pers. C/ īpašuma tiesības uz iepriekš minēto

dzīvokļa īpašumu nostiprinātas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr./Numurs B/.

Dāvinājuma līguma 4.punktā noteikts, ka visus izdevumus par dzīvokļa apkuri, apgaismošanu u.c.,

kā arī uzkopt un remontēt dzīvokli uz sava rēķina sedz apdāvinātā, t.i. /pers. C/, bet dāvinātāja līgumā

minēto dzīvokļa īpašumu nodod apdāvinātās lietojumā un valdījumā ar visiem šai līguma punktā

minētajiem apgrūtinājumiem un ierobežojumiem, līdz ar visām tiesībām, pienākumiem un piederumiem šī

līguma parakstīšanas dienā, ar kuru norobežojami līgumslēdzēju starpā visi norēķini par šī dzīvokļa

īpašuma ienākumiem, izdevumiem un obligātajiem maksājumiem.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada jūnijā saņemts dzīvojamās mājas apsaimniekotāja SIA

„NĪA Nami” rēķins, no kura redzams, ka /pers. C/ ilgstoši nav apmaksājusi apsaimniekotāja rēķinus tādēļ

izveidojies maksājumu parāds LVL 715,87, kas kopā ar kārtējo mēneša maksājumu LVL 95,15, ir LVL

811,05, turklāt rēķinā norādīts, ka par maksājumu kavējumu ir aprēķināts arī līgumsods LVL 50,42.

2013.gada 22.maijā /pers. C/ mājas apsaimniekotājam no kopējā parāda ir samaksājusi tikai LVL 80,

turklāt daļu no šīs summas atbildētājai pēc viņas lūguma iedevusi prasītāja. Tāpat /Pers. C/ ilgstoši nav

veikusi maksājumus par dzīvoklī izlietoto gāzi, sakarā ar ko izveidojies parāds LVL 135,96, kaut arī

2010. un 2011.gadā par saņemto gāzi samaksājusi prasītāja. Arī par nekustamā īpašuma nodokli ir parāds

LVL 29,54, sakarā ar ko aprēķināta nokavējuma nauda LVL 3,42, bet kopā ar kārtējo maksājumu LVL

9,84 īpašuma nodokļa maksājums ir LVL 42,80. Tā kā atbildētāja ilgstoši nestrādā algotu darbu, prasītāja

ir spiesta viņas vietā veikt visus maksājumus, kaut arī prasītājas vienīgais iztikas avots ir pensija.

Prasītāja norāda, ka laikā, kad atbildētāja ienāca dzīvot viņai uzdāvinātajā dzīvoklī, tas bija

izremontēts un iekārtots ar jaunām mēbelēm, bet tagad viss ir nolietojies, taču atbildētāja nepilda

dāvinājuma līgumā paredzēto pienākumu veikt dzīvokļa remontu. Turklāt dzīvoklī valda nekārtība un

netīrība, jo atbildētāja dzīvokli nekopj un netīra, bet tieši otrādi pati šādu situāciju rada. Uz jautājumu,

kad viņa samaksās parādus par dzīvokli, /pers. C/ atbild, ka maksās tad, kad būs nauda.

Dzīvojamās mājas apsaimniekotājs SIA „NĪA Nami” prasītāju ir brīdinājis, ka vērsīsies tiesā ar

prasību par parāda piedziņu, bet tā kā atbildētāja, kas pēc dāvinājuma līguma noslēgšanas ir dzīvokļa

īpašniece, algotu darbu nestrādā, piedziņa tiks vērsta uz dzīvokļa īpašumu, kas ir prasītājas vienīgā dzīves

vieta. Tādēļ, lai nezaudētu šo dzīvokli, prasītāja savu iespēju robežās atbildētājas vietā cenšas apmaksāt

parādus, kas ir izveidojušies tādēļ, ka atbildētāja nepilda dāvinājuma līgumā paredzēto pienākumu veikt

visus maksājumus par dzīvokli.

Lai saglabātu sev dzīves vietu, /pers. B/ ar mājas apsaimniekotāju SIA „NĪA Nami” 2013.gada

11.jūlijā noslēgusi vienošanos par parāda LVL 811,05 samaksu līdz 2013.gada 25.novembrim, saņemot

par to apsolījumu necelt tiesā parāda piedziņas prasību un neaprēķināt nokavējuma procentus. Pildot šo

vienošanos prasītāja jau ir samaksājusi SIA „NĪA Nami” parāda daļu LVL 455,40 apmērā.

Prasītāja uzskata, ka atbildētāja ar savu rīcību ir viņu rupji apvainojusi un nodarījusi viņai svarīgu

mantisku zaudējumu, radot prasītājai draudus zaudēt viņas vienīgo dzīves vietu, kas dod pamatu prasīt

dāvinājuma līguma atcelšanu.

Atsaucoties uz Civillikuma 1919., 1928. un 1930.pantiem, /pers. B/ prasības pieteikumā lūgusi:

- atcelt 2005.gada 2.novembra dāvinājuma līgumu;

- nostiprināt prasītājai īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/ un pie tā piederošām

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma 504/30224 domājamām daļām, kas atrodas /adrese/,

kadastra Nr. /numurs A/.

Atbildētāja/pers. C/ iesniegusi rakstveida paskaidrojumus uz prasību, norādot, ka to neatzīst un

uzskata par nepamatotu.

Paskaidrojumos norādīts, ka atbildētāja ir prasītājas mazmeita un 2005.gada 2.novembra

dāvinājuma līgums tika noslēgts pēc prasītājas ierosinājuma. Dāvinājuma līgumā tika iekļauts nosacījums,

ka uzdāvinātajā dzīvoklī līdz mūža beigām varēs dzīvot gan prasītāja, gan viņas laulātais – atbildētājas

vecaistēvs /pers. G/, kurš 2008.gada 25.decembrī miris. Pēc vectēva nāves prasītāja uzaicināja atbildētāju

kopā ar viņas draugu /pers. H/ dzīvot pie sevis, tādēļ 2009.gada sākumā viņi pārcēlās uz prasībā minēto

dzīvokli. Neraugoties uz dāvinājuma līgumā norādīto, prasītājai ar atbildētāju bija vienošanās, ka faktiskā

dzīvokļa īpašniece līdz mūža beigām būs /pers. B/, bet atbildētāja viņai palīdzēs gan finansiāli, veicot

visus nepieciešamos maksājumus par dzīvokli, gan arī citādi rūpēsies par prasītāju.

Atbildētāja paskaidrojumos norāda, ka prasītājai ir ļoti valdonīgs raksturs un visos jautājumos viņa

rīkojas pēc saviem ieskatiem, nerēķinoties ar atbildētāju un viņas draugu, taču viņi cenšas būt iecietīgi un

saprotoši. Jau no 2005.gada atbildētāja ar savu draugu veic maksājumus par dzīvokli, bet no 2009.gada arī

maksājumus par elektrību, televīziju un citus maksājumus, bet prasītāja saskaņā ar pušu norunu maksā par

gāzi. 2013.gada sākumā atbildētāja zaudējusi darbu un tad sākušās problēmas ar maksājumiem. Lai iegūtu

naudas līdzekļus, puses vienojušās vienu dzīvokļa istabu izīrēt, taču tas nav noticis tādēļ, ka prasītāja

mainīja savu viedokli un istabas izīrēšanai nepiekrita. Turklāt algotu darbu atbildētāja nevar strādāt sakarā

ar nepieciešamību uzmanīt prasītāju, kura dzīvoklī rada nekārtību, atstāj neaizvērtus ūdens krānus un

ieslēgtu gāzi, kā arī smēķē gultā, tādejādi radot bīstamas situācijas un apdraudot gan sevi, gan kaimiņus.

Paskaidrojumos norādīts, ka pušu starpā bija panākta vienošanās parādu nama apsaimniekotājam

apmaksāt kopīgi, taču prasītāja mainīja savas domas un sāka no atbildētājas slēpt piesūtītos rēķinus, uz

atbildētājas jautājumiem atbildot, ka maksās visu pati un arī dzīvoklī grib dzīvot viena pati, ko atbildētāja

skaidro ar nodomu atņemt viņai prasībā minēto dzīvokli un uzdāvināt to atbildētājas brālim. /pers. C/

norāda, ka gan viņa, gan viņas draugs vienmēr cenšas palīdzēt prasītājai un pat izdabāt viņai, bet

maksājumu parādi ir izveidojušies objektīvu iemeslu dēļ, nevis tīši, kā to norāda prasītāja, ko var

apliecināt liecinieki /pers. H/ un /pers. I/.

Tiesas sēdē prasītājas /pers. B/ pārstāve uz mutiska pilnvarojuma pamata /pers. A/ prasību uzturēja

saskaņā ar prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem un lūdza prasību apmierināt. Pārstāve iesniedza

tiesai pārskatu, saskaņā ar kuru prasītājas veiktie maksājumi par strīdus dzīvokli pēc tā uzdāvināšanas

atbildētājai pavisam kopā ir EUR 4’296,58. Prasītājas pārstāve paskaidroja, ka, lai nepaliktu bez

pajumtes, prasītāja bija spiesta samaksāt šādu summu, taču tā kā prasītājai pensija ir neliela, ar šiem

piespiedu maksājumiem viņai nodarīts svarīgs mantisks zaudējums, kas atbilstoši Civillikuma

1919.pantam dod pamatu atsaukt dāvinājumu. Ja prasītāja atbildētājas vietā nemaksātu dzīvokļa parādus,

tad uz šo dzīvokli, kas ir prasītājas vienīgā dzīves vieta, tiktu vērsta piedziņa, jo atbildētājai nav

pastāvīgas darba vietas un ienākumu, līdz ar to prasītājai ir reāli draudi palikt bez pajumtes. Atbildētājas

parāda dēļ jau 2009.gadā zemesgrāmatā uz šo dzīvokli bija ierakstīta piedziņas atzīme un arī tad šo

parādu samaksāja prasītāja. Atbildētājas bezatbildības dēļ, jo viņa neveic maksājumus par dzīvokli, tātad

faktiski nepilda dāvinājuma līguma nosacījumus, prasītāja spiesta regulāri maksāt viņas vietā un ciest

zaudējumus, tādēļ prasītāja uzskata, ka ir tiesisks pamats atbilstoši Civillikuma 1919.pantam atsaukt

dāvinājumu. Prasītājas pārstāve paskaidroja, ka pēc 2013.gada 21.novembra tiesas sēdes, kurā puses tika

aicinātas uz izlīgumu un atbildētāja apņēmās prasītājai atmaksāt visu viņas par dzīvokli samaksāto

summu, /pers. C/ ir veikusi tikai vienu maksājumu 2013.gada decembrī ar pasta pārvedumu atsūtot

prasītājai LVL 150, taču pēc tam atbildētāja nav veikusi nekādas darbības, lai norēķinātos ar prasītāju un

tādejādi noslēgtu izlīgumu, līdz ar to ir pamats apmierināt prasību.

Atbildētājas/pers. C/ pārstāve zvērināta advokāte Ita Megne prasību neatzina, norādot, ka

pievienojas atbildētājas iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos minētajiem argumentiem un lūdza prasību

noraidīt. Pārstāve papildus paskaidroja, ka pašlaik atbildētāja ir iekārtojusies darbā un veic arī

maksājumus par dzīvokli, par ko lietā ir iesniegti pierādījumi. Atbildētāja prasītājai 2013.gada decembrī ir

samaksājusi LVL 150 kā atlīdzību par viņas veiktajiem maksājumiem, taču materiālo grūtību dēļ vairāk

atbildētāja prasītājai samaksāt nevarēja.

Motīvu daļa

Novērtējusi pušu pārstāvju paskaidrojumus un liecinieces /pers. I/ liecības kopā ar visiem lietas

materiāliem, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Lietā ir 2005.gada 2.novembrī zvērinātas notāres Santas Terjohinas ar reģistra Nr./reģistra numurs

A/ apliecinātais dāvinājuma līgums, ar kuru dāvinātāja /pers. B/ viņai piederošo dzīvokļa īpašumu

Nr./numurs/un pie tā piederošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma 504/30224 domājamās

daļas, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, uzdāvinājusi apdāvinātajai /pers. C/ (21.-22.lietas

lapa).

Minētā dāvinājuma līguma 4.punktā puses vienojušās, ka:

dāvinātāja /pers. B/ patur savā un sava vīra /pers. G/ lietošanā līdz viņu abu mūža galam

atdāvinātā dzīvokļa Nr./numurs/, /adrese/, visas tās telpas un palīgtelpas, ko viņi lietojuši līdz šim.

Visus izdevumus par dzīvokļa apkuri, apgaismošanu u.c., uzkopt un remontēt dzīvokli uz sava

rēķina, sedz apdāvinātā.

Līgumslēdzēji vienojas, ka apdāvinātā nedrīkst šo līguma objektu – dzīvokļa īpašumu

Nr./numurs/, /adrese/, dāvinātājas /pers. B/ un viņas vīra /pers. G/ dzīves laikā pārdot, dāvināt, ieķīlāt,

izīrēt, iznomāt, patapināt, mainīt, apgrūtināt ar lietu un/vai saistību tiesībām, pierakstīt trešās personas

vai citādi rīkoties bez /pers. B/ un viņas vīra /pers. G/ atsevišķas, rakstiskas, notariāli noformētas,

piekrišanas.

Dāvinātāja nodod šo dzīvokļa īpašumu apdāvinātās lietojumā un valdījumā ar šī līguma šinī punktā

minētajiem apgrūtinājumiem un aprobežojumiem, līdz ar visām tiesībām, pienākumiem un piederumiem

ar šī līguma parakstīšanas dienu, ar kuru norobežojami līgumslēdzēju starpā visi norēķini par šī īpašuma

ienākumiem, izdevumiem un obligātajiem maksājumiem.

Īpašuma tiesības pāries apdāvinātajai pēc līguma koroborēšanas Zemesgrāmatā.

No Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr./Numurs B/noraksta redzams, ka uz 2005.gada

2.novembra dāvinājuma līguma pamata /pers. C/ īpašuma tiesības uz līgumā minēto dzīvokļa īpašumu

2006.gada 4.janvārī nostiprinātas zemesgrāmatā (20.lietas lapa).

No minētā secināms, ka prasītāja /pers. B/ no savas puses ar atbildētāju /pers. C/ noslēgto

dāvinājuma līgumu ir izpildījusi, nododot līgumā norādīto dzīvokļa īpašumu atbildētājas īpašumā, ko

apliecina viņas īpašuma tiesību nostiprinājums zemesgrāmatā.

Iepriekš minētā zemesgrāmatu nodalījuma III daļas 1.iedaļā „Lietu tiesības, kas apgrūtina

nekustamo īpašumu”, ar Nr.1.1., pamatojoties uz 2005.gada 2.novembra dāvinājuma līgumu, nostiprināta

bezmaksas lietošanas tiesība /pers. B/ un /pers. G/ līdz mūža galam uz visām tām telpām un palīgtelpām,

kas lietotas līdz minētā dāvinājuma līguma noslēgšanai.

No lietā iesniegtās miršanas apliecības redzams, ka dāvinājuma līguma 4.punktā minētais prasītājas

vīrs /pers. G/ 2008.gada 25.decembrī miris (31.lietas lapa). Tanī pat laikā lietā nav strīda, ka atbilstoši

pušu starpā noslēgtā dāvinājuma līguma nosacījumiem un uz tā pamata izdarītajam ierakstam

zemesgrāmatā prasītājai /pers. B/ līdz viņas mūža beigām saglabājas bezmaksas lietošanas tiesība uz

telpām /pers. C/ uzdāvinātajā dzīvoklī.

Taču lietā iesniegtie pierādījumi liecina, ka atbildētāja /pers. C/ pienācīgi nepilda dāvinājuma

līguma 4.punktā paredzēto pienākumu segt visus ar dzīvokļa lietošanu saistītos izdevumus, kas atbilstoši

līguma nosacījumiem viņai jādara kopš tā noslēgšanas, t.i. 2005.gada 2.novembra.

Atbildētāja faktiski neapstrīd prasības pieteikumā norādīto, ka viņa ilgstoši nav apmaksājusi mājas

apsaimniekotājas SIA „NĪA Nami” izsniegtos rēķinus, sakarā ar ko ir izveidojies parāds un par

maksājumu kavējumiem jāmaksā arī līgumsods.

Minēto apliecina arī SIA „NĪA Nami” 2013.gada 11.jūnijā /pers. C/ par dzīvokli Nr./numurs/,

/adrese/ izrakstītais rēķins, kurā norādīts parāds par iepriekšējo periodu LVL 715, līgumsods LVL 37,26,

kas kopā ar kārtējo mēneša maksājumu LVL 95,18, veido apmaksājamo summu LVL 811,05 (23.lietas

lapa).

Lietā ir 2013.gada 11.jūlijā starp prasītāju /pers. B/ un SIA „NĪA Nami” noslēgtā vienošanās, ar

kuru prasītāja apņēmusies līdz 2013.gada 25.novembrim samaksāt parādu par dzīvokļa īpašuma

Nr./numurs/, /adrese/ apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem LVL 811,05

apmērā, veicot maksājumus ar šo vienošanos noteiktajos termiņos. Savukārt SIA „NĪA Nami”

apņēmusies līdz 2013.gada 30.novembrim neaprēķināt līgumsodu, ja parāds tiks samaksāts šajā

vienošanās paredzētajos termiņos un apjomā (18.lietas lapa).

SIA „NĪA Nami” 2014.gada 6.februāra izziņa apliecina, ka /pers. B/ laikā no 2013.gada jūlija līdz

decembrim par prasībā minētā dzīvokļa apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

ir samaksājusi pavisam LVL 866,64, tādejādi izpildot arī 2013.gada 11.jūlija vienošanos un dzēšot tajā

norādīto parāda summu. Minētajā izziņā norādīts arī, ka /pers. C/ šai laika posmā ir veikusi tikai divus

maksājumus 2013.gads 19.novembrī LVL 50 un 2014.gada 28.janvārī EUR 100,30, bet uz izziņas

izsniegšanas dienu maksājumu parāds par šo dzīvokli ir EUR 159 (86.lietas lapa).

Minētajā izziņā norādītos /pers. B/ maksājumus apliecina arī prasītājas iesniegtie maksājumu

dokumenti (90., 94., 97., 100., 103. un 105.lietas lapa).

Turklāt lietā ir iesniegti pierādījumi, no kuriem redzams, ka arī 2014.gada aprīlī /pers. B/ ir

apmaksājusi apsaimniekotāja rēķinu EUR 427,95 apmērā, kurā ietverts kārtējais ikmēneša maksājums

EUR 160,46, līgumsods EUR 5,52, kā arī parāds par iepriekšējo periodu EUR 232,70 (107. un 108.lietas

lapa).

Tiesa uzskata, ka iepriekš minētais dod pamatu secināt, ka atbildētāja /pers. C/

sistemātiski nepilda ar dāvinājuma līguma 4.punktu uzņemto pienākumu segt visus

izdevumus par viņai uzdāvināto dzīvokļa īpašumu, kas ir viņas kā dzīvokļa īpašnieces

pienākums arī atbilstoši likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada

31.decembrim) 12.panta, kā arī Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra)

10.panta nosacījumiem.

No Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr./Numurs B/ noraksta redzams,

ka jau 2009.gada oktobrī prasībā minētajam dzīvokļa īpašumam uz tiesas sprieduma

pamata zemesgrāmatā bija ierakstīta piedziņas atzīme, kura vēlāk dzēsta. Tā kā šajā laikā

dzīvoklis zemesgrāmatā bija reģistrēts uz atbildētājas /pers. C/ vārda, nav šaubu, ka šī

piedziņas atzīme tika ierakstīta sakarā ar viņas neizpildītām parāda saistībām. Kaut arī

prasītājas pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka šīs piedziņas atzīmes dzēšanu ir panākusi

/pers. B/, samaksājot parādu atbildētājas vietā, taču pierādījumi par to lietā nav iesniegti.

Tanī pat laikā lietā nav strīda, ka uz prasības celšanas brīdi /pers. C/ ilgstoši nebija

veikusi maksājumus par dzīvokli, sakarā ar ko bija izveidojies parāds LVL 811,05, kuru ir

samaksājusi prasītāja.

Tādejādi tiesa secina, ka, neraugoties uz atbilstoši dāvinājuma līguma 4.punktam

zemesgrāmatā nostiprināto dzīvokļa bezmaksas lietošanas tiesību līdz mūža beigām, lietā

ir pierādīts, ka /pers. B/ nama apsaimniekotājai SIA „NĪA Nami” nepilna gada laikā /pers.

C/ vietā ir samaksājusi EUR 1660,64 (LVL 866,64, kas atbilst EUR 1233,12, samaksu

apliecina SIA „NĪA Nami” 2014.gada 6.februāra izziņa un EUR 427,95 samaksu - bankas

apliecināts maksājumu uzdevums).

Kaut arī 2013.gada 21.novembra tiesas sēdē atbildētājas pārstāve piedāvāja noslēgt

izlīgumu, norādot, ka tā panākšanai atbildētāja apņemas prasītājai atlīdzināt visus viņas

par dzīvokli samaksātos izdevumus, maksājot katru mēnesi LVL 150, kas atbilst EUR

213,43, taču no pušu paskaidrojumiem un lietā iesniegtajiem pierādījumiem redzams, ka

/pers. C/ ir veikusi tikai vienu šādu maksājumu 2013.gada 9.decembrī. Taču pēc tam 11

mēnešu, t.i. gandrīz gada, laikā atbildētāja nav veikusi nevienu maksājumu, lai atlīdzinātu

prasītājas izdevumus, kas viņai radās atbildētājas vietā apmaksājot nama apsaimniekotāja

rēķinus. Turklāt no lietas materiāliem redzams, ka atbildētāja ne tikai neturpināja atlīdzināt

prasītājai viņas izdevumus par dzīvokli, bet turpināja neapmaksāt arī SIA „NĪA Nami”

rēķinus, tādēļ 2014.gada aprīlī atkal bija izveidojies parāds EUR 427,95, kuru ir

samaksājusi prasītāja. Tanī pat laikā no atbildētājas pārstāves tiesai iesniegtajiem

maksājumu dokumentiem izriet, ka tikai neilgi pirms tiesas sēdes 2014.gada oktobrī un

novembrī atbildētāja ir veikusi divus maksājumus nama apsaimniekotājam, daļēji dzēšot

rēķinos no jauna izveidojušos parādu, kā arī veikusi vienu maksājumu par elektroenerģijas

piegādi dzīvoklim.

Minētie apstākļi tiesas ieskatā liecina par to, ka pat pēc prasības celšanas tiesā par

dāvinājuma atsaukšanu, sakarā ar dāvinājuma līguma nosacījumu nepildīšanu, /pers. C/

turpina nepildīt saistības, ko ir uzņēmusies, noslēdzot dāvinājuma līgumu, t.i. sistemātiski

neveic visus ar dzīvokļa īpašumu saistītos maksājumus, lai nodrošinātu prasītājai /pers. B/

līdz mūža beigām šī dzīvokļa bezmaksas lietošanu.

Atbildētājas argumenti, ka viņai nebija ienākumu un tādēļ viņa visus ar dzīvokļa

lietošanu saistītos maksājumus nevarēja samaksāt, tiesas ieskatā ir nepamatoti, jo atbilstoši

Civillikuma 1587.pantam tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt

apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības

nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Tā kā dāvinājuma līgumu ne kopumā, ne arī kādā daļā atbildētāja nav apstrīdējusi,

tas ir atzīstams par abām pusēm saistošu un izpildāmu, turklāt lietā nav strīda, ka prasītāja

no savas puses šo līgumu ir izpildījusi.

Tiesa uzskata, ka lietā nav pierādījumu, kas dotu pamatu secināt, ka dāvinājuma

līgumā paredzētos maksājumus par dzīvokli /pers. C/ neveic objektīvu iemeslu dēļ, jo viņa

ir darba spējīgā vecumā un lietā nav pierādījumu, ka kādu objektīvu iemeslu dēļ viņa

nevarētu strādāt algotu darbu un gūt ienākumus, lai varētu izpildīt ar dāvinājuma līgumu

uzņemtos pienākumus. Turklāt no pušu paskaidrojumiem redzams, ka uzdāvinātajā

dzīvoklī kopā ar atbildētāju dzīvo arī viņas draugs /pers. H/, kuram kā liecina VSAA

izziņa ir pastāvīgi ienākumi, tādēļ dāvinājuma līgumā paredzēto maksājumu par dzīvokļa

lietošanu sistemātiska neveikšana tiesas ieskatā nav attaisnojama.

Ņemot vērā to, ka, izveidojoties maksājumu parādiem, nama apsaimniekotājam ir

tiesības celt tiesā parāda piedziņas prasību un vērst piedziņu uz parādniecei, kas šinī

gadījumā būtu dzīvokļa īpašniece /pers. C/, piederošo īpašumu, tiesa atzīst, ka šādā

situācijā bija reāls pamats prasītājas bažām, ka dzīvoklis, kuru dāvinot atbildētāja

prasītājai deva garantija to lietot līdz mūža beigām, tiks par parādiem atsavināts, kas

varētu izraisīt arī šī dzīvokļa lietošanas tiesību zaudēšanu. Tādejādi, lai novērstu šādas

situācijas rašanos, prasītāja bija spiesta atbildētājas vietā veikt maksājumus un lietā ir

pierādīts, ka nepilna gada laikā prasītāja atbildētājas vietā ir EUR 1660,64. Tanī pat laikā,

neraugoties uz celto prasību un 2013.gada 21.novembra tiesas sēdē pausto apņemšanos,

atbildētāja gada laikā ir atmaksājusi prasītājas izdevumus par dzīvokļa maksājumiem tikai

EUR 215,43 apmērā.

Lietā ir VSAA 2013.gada 14.junija izziņa, ka /pers. B/ vecuma pensija ir LVL

172,11 mēnesī, kas atbilst EUR 244,89, turklāt no lietā iesniegtajā izziņām redzams, ka

prasītājai nepieder ne nekustami īpašumu, ne transporta līdzekļi.

Prasību /pers. B/ pamatojusi ar Civillikuma 1919.pantu, kura pirmā daļa nosaka, ka dāvinājumu

var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ.

Savukārt Civillikuma 1919.panta otrā daļa nosaka, ka par apdāvinātā nepateicību jāatzīst

dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa

dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt.

No prasības pieteikuma satura un prasītājas pārstāves paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka

atbildētāja prasītājai ir nodarījusi svarīgu mantisku zaudējumu, jo, nepildot dāvinājuma līgumā uzņemto

pienākumu veikt visus maksājumus par dzīvokli, kura lietošanas tiesība prasītājai pielīgta līdz mūža

beigām, parādu dēļ šī prasītājas tiesība ir apdraudēta. Tā kā parādu piedziņas rezultātā dzīvokli varētu

atsavināt, prasītāja bija spiesta atbildētājas vietā samaksāt ievērojamas summas, bet ņemot vērā, ka

prasītājas vienīgie ienākumi ir pensija, kas nodrošina tikai iztikas minimumu, atbildētājas vainas dēļ

prasītājai ir nodarīts svarīgs mantisks zaudējums, kas atbilstoši Civillikuma 1919.panta otrās daļas

nosacījumiem dod pamatu prasīt dāvinājuma atsaukšanu.

Ievērojot spriedumā iepriekš izklāstītos lietas apstākļus, tiesa minētos prasītājas argumentus atzīst

par pamatotiem, jo tos apstiprina lietā iesniegtie pierādījumi. Līdz ar to tiesa atzīst, ka /pers. B/ prasība

par dāvinājuma atsaukšanu ir pamatota un apmierināma, tātad pušu starpā noslēgtais dāvinājuma līgums

ir atceļams.

Tiesa kā nepamatotu noraida atbildētājas argumentu, ka, neraugoties uz dāvinājuma līguma

nosacījumiem, starp pusēm pastāvējusi mutiska vienošanās, ka dzīvokļa faktiskā īpašniece paliks prasītāja

un viņa pati veiks maksājumus par dzīvokli, bet atbildētāja vajadzības gadījumā viņai palīdzēs.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā

pamato savus prasījumus vai iebildumus, tostarp prasītājam ir jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Tiesa uzskata, ka atbildētāja, atbilstoši minētajai likuma normai, savus iebildumus pret prasību

nav pierādījusi, jo lietā nav iesniegti nekādi pierādījumi par to, ka bez prasībā apstrīdētā dāvinājuma

līguma starp pusēm būtu pastāvējušas vēl kādas citas vienošanās, kuras prasītājai būtu saistošas. Arī pēc

atbildētājas lūguma tiesas sēdē uzklausītā lieciniece /pers. I/, kas ir strīdus dzīvokļa kaimiņiene, tiesai

liecināja tikai to, ka viņai ir labas attiecības ar atbildētāju, bet prasītāja liecinieces ieskatā ir smaga

rakstura cilvēks. Taču par dāvinājuma līguma nosacījumiem un par jebkādiem objektīviem apstākļiem,

kas liedz atbildētājai un kopā ar viņu prasītājas uzdāvinātajā dzīvoklī dzīvojošajam draugam apmaksāt ar

dzīvokļa lietošanu saistītos rēķinus, lieciniece neko liecināt nevarēja.

Tiesa kā nepamatotu noraida arī atbildētājas argumentu, ka prasītāja slēpusi no viņas

apsaimniekotāja izrakstītos rēķinus, kas atbildētājai liedza tos apmaksāt, jo atbildētājai kā dzīvokļa

īpašniecei nebija nekādu šķēršļu pieprasīt apsaimniekotājam izsniegt rēķinus viņai, taču lietā nav nekādu

pierādījumu, ka atbildētāja būtu to darījusi. Turklāt, ja nemaksāšanas iemesls bija rēķinu nesaņemšana,

tad nav nekāda attaisnojuma faktam, ka līdz lietas izskatīšanai pēc būtības atbildētāja nav atlīdzināt

prasītājai par dzīvokli samaksāto summu, kas dotu pamatu tiesai citādi vērtēt prasības pamatā esošo

argumentu par svarīga mantiska zaudējuma nodarīšanu dāvinātājai.

Atsaucot dāvinājumu, atjaunojas dāvinātājas īpašuma tiesības uz dāvinājuma līgumā minēto

dzīvokļa īpašumu, līdz ar to arī zemesgrāmatā dzēšams īpašuma tiesību nostiprinājums, kas izdarīts

pamatojoties uz atcelto dāvinājuma līgumu.

Apmierinot prasību, atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas nosacījumam no

atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi, t.i. samaksātā valsts nodeva LVL 50, ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi LVL 3,30 un samaksa par Valsts zemes dienesta kadastra izziņu LVL 5, t.i.

kopā LVL 58,30, kas atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likumam atbilst EUR 82,95.

Tā kā iesniedzot prasību prasītāja ar tiesas lēmumu daļēji ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas,

atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmās daļas nosacījumam no atbildētājas valsts labā piedzenama

valsts nodevas daļa, no kuras prasītāja tika atbrīvota, t.i. LVL 469,19, kas atbilst EUR 667,60.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. un 39.pantu nosacījumiem no atbildētājas valsts labā

piedzenami prasītājas nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 10,09.

Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam attiecībā uz piedziņām nosakāms desmit

dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz izklāstīto un vadoties pēc Civillikuma 1587. un 1919.panta, kā arī Civilprocesa

likuma 33., 39., 93., 97., 204.1, 190. un 193. panta, tiesa

n o s p r i e d a:

Prasību apmierināt.

Atcelt 2005.gada 2.novembrī starp /pers. B/ kā dāvinātāju un /pers. C/ kā apdāvināto noslēgto

dāvinājuma līgumu, kuru ar reģistrācijas Nr. 7372-7375 apliecinājusi zvērināta notāre Santa Terjohina.

Dzēst Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr./Numurs B/ uz minētā dāvinājuma līguma

pamata izdarīto īpašuma tiesību nostiprinājumu /pers. C/, personas kods /personas kods/, uz dzīvokļa

īpašumu Nr./numurs/ un pie dzīvokļa īpašuma piederošām 504/30224 domājamām daļām no

daudzdzīvokļu mājas, /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/.

Atzīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr. 44, un pie

dzīvokļa īpašuma piederošām 504/30224 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas, /adrese/, kadastra

Nr. /numurs A/, nostiprinot tās zemesgrāmatā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, labā

tiesas izdevumus EUR 82,95 (astoņdesmit divus euro un 95 eurocentus).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu EUR 668,56 (seši

simti sešdesmit astoņus euro un 56 eurocentus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 10,09

(desmit euro un 09 eurocentus).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei attiecībā uz piedziņām - desmit dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas, nosakot, ka sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā samaksu apliecinoši

dokumenti iesniedzami Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā divdesmit

dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 29.decembrī.

Tiesnese /personiskais paraksts/

M. Zelmene