Court allows gift contract rescission due to donor's financial loss from recipient's unpaid debts.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court granted the plaintiff's request to rescind a gift contract and restore ownership rights to the apartment. The defendant had failed to pay utility bills and property taxes, causing significant financial loss to the donor. The court ruled that these unpaid debts constituted a material loss to the donor, satisfying the legal grounds for rescission under the Civil Law.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Law 1587; Civil Law 1919: A gift contract may be rescinded if the donee's failure to fulfill obligations causes material loss to the donor.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C04360013
Lietas arhīva Nr. C-0650-14/19
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2014.gada 8.decembrī
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija
tiesnese Milda Zelmene
ar sekretāri Ditu Lūsīti
piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/ un atbildētājas pārstāvei zvērinātai advokātei Itai Megnei
Brīvības bulvārī 34, Rīgā, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par
dāvinājuma līguma atcelšanu, īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamu īpašumu un nostiprināšanu
zemesgrāmatā.
Aprakstošā daļa
2013.gada 31.jūlijā prasītāja /Pers. B/ Rīgas apgabaltiesā cēlusi prasību pret atbildētāju /pers. C/ par
dāvinājuma līguma atcelšanu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2005.gada 2.novembrī starp /pers. B/ kā dāvinātāju un /pers. C/ kā
apdāvināto noslēgts dāvinājuma līgums, kuru apliecinājusi zvērināta notāre Santa Terjohina. Ar šo
dāvinājuma līgumu /pers. B/ viņai piederošo dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/ un pie tā piederošās
daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma 504/30224 domājamās daļas, kas atrodas /adrese/, kadastra
Nr. /numurs A/, uzdāvinājusi /pers. C/.
Uz iepriekš minētā dāvinājuma līguma pamata /pers. C/ īpašuma tiesības uz iepriekš minēto
dzīvokļa īpašumu nostiprinātas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr./Numurs B/.
Dāvinājuma līguma 4.punktā noteikts, ka visus izdevumus par dzīvokļa apkuri, apgaismošanu u.c.,
kā arī uzkopt un remontēt dzīvokli uz sava rēķina sedz apdāvinātā, t.i. /pers. C/, bet dāvinātāja līgumā
minēto dzīvokļa īpašumu nodod apdāvinātās lietojumā un valdījumā ar visiem šai līguma punktā
minētajiem apgrūtinājumiem un ierobežojumiem, līdz ar visām tiesībām, pienākumiem un piederumiem šī
līguma parakstīšanas dienā, ar kuru norobežojami līgumslēdzēju starpā visi norēķini par šī dzīvokļa
īpašuma ienākumiem, izdevumiem un obligātajiem maksājumiem.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada jūnijā saņemts dzīvojamās mājas apsaimniekotāja SIA
„NĪA Nami” rēķins, no kura redzams, ka /pers. C/ ilgstoši nav apmaksājusi apsaimniekotāja rēķinus tādēļ
izveidojies maksājumu parāds LVL 715,87, kas kopā ar kārtējo mēneša maksājumu LVL 95,15, ir LVL
811,05, turklāt rēķinā norādīts, ka par maksājumu kavējumu ir aprēķināts arī līgumsods LVL 50,42.
2013.gada 22.maijā /pers. C/ mājas apsaimniekotājam no kopējā parāda ir samaksājusi tikai LVL 80,
turklāt daļu no šīs summas atbildētājai pēc viņas lūguma iedevusi prasītāja. Tāpat /Pers. C/ ilgstoši nav
veikusi maksājumus par dzīvoklī izlietoto gāzi, sakarā ar ko izveidojies parāds LVL 135,96, kaut arī
2010. un 2011.gadā par saņemto gāzi samaksājusi prasītāja. Arī par nekustamā īpašuma nodokli ir parāds
LVL 29,54, sakarā ar ko aprēķināta nokavējuma nauda LVL 3,42, bet kopā ar kārtējo maksājumu LVL
9,84 īpašuma nodokļa maksājums ir LVL 42,80. Tā kā atbildētāja ilgstoši nestrādā algotu darbu, prasītāja
ir spiesta viņas vietā veikt visus maksājumus, kaut arī prasītājas vienīgais iztikas avots ir pensija.
Prasītāja norāda, ka laikā, kad atbildētāja ienāca dzīvot viņai uzdāvinātajā dzīvoklī, tas bija
izremontēts un iekārtots ar jaunām mēbelēm, bet tagad viss ir nolietojies, taču atbildētāja nepilda
dāvinājuma līgumā paredzēto pienākumu veikt dzīvokļa remontu. Turklāt dzīvoklī valda nekārtība un
netīrība, jo atbildētāja dzīvokli nekopj un netīra, bet tieši otrādi pati šādu situāciju rada. Uz jautājumu,
kad viņa samaksās parādus par dzīvokli, /pers. C/ atbild, ka maksās tad, kad būs nauda.
Dzīvojamās mājas apsaimniekotājs SIA „NĪA Nami” prasītāju ir brīdinājis, ka vērsīsies tiesā ar
prasību par parāda piedziņu, bet tā kā atbildētāja, kas pēc dāvinājuma līguma noslēgšanas ir dzīvokļa
īpašniece, algotu darbu nestrādā, piedziņa tiks vērsta uz dzīvokļa īpašumu, kas ir prasītājas vienīgā dzīves
vieta. Tādēļ, lai nezaudētu šo dzīvokli, prasītāja savu iespēju robežās atbildētājas vietā cenšas apmaksāt
parādus, kas ir izveidojušies tādēļ, ka atbildētāja nepilda dāvinājuma līgumā paredzēto pienākumu veikt
visus maksājumus par dzīvokli.
Lai saglabātu sev dzīves vietu, /pers. B/ ar mājas apsaimniekotāju SIA „NĪA Nami” 2013.gada
11.jūlijā noslēgusi vienošanos par parāda LVL 811,05 samaksu līdz 2013.gada 25.novembrim, saņemot
par to apsolījumu necelt tiesā parāda piedziņas prasību un neaprēķināt nokavējuma procentus. Pildot šo
vienošanos prasītāja jau ir samaksājusi SIA „NĪA Nami” parāda daļu LVL 455,40 apmērā.
Prasītāja uzskata, ka atbildētāja ar savu rīcību ir viņu rupji apvainojusi un nodarījusi viņai svarīgu
mantisku zaudējumu, radot prasītājai draudus zaudēt viņas vienīgo dzīves vietu, kas dod pamatu prasīt
dāvinājuma līguma atcelšanu.
Atsaucoties uz Civillikuma 1919., 1928. un 1930.pantiem, /pers. B/ prasības pieteikumā lūgusi:
- atcelt 2005.gada 2.novembra dāvinājuma līgumu;
- nostiprināt prasītājai īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/ un pie tā piederošām
daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma 504/30224 domājamām daļām, kas atrodas /adrese/,
kadastra Nr. /numurs A/.
Atbildētāja/pers. C/ iesniegusi rakstveida paskaidrojumus uz prasību, norādot, ka to neatzīst un
uzskata par nepamatotu.
Paskaidrojumos norādīts, ka atbildētāja ir prasītājas mazmeita un 2005.gada 2.novembra
dāvinājuma līgums tika noslēgts pēc prasītājas ierosinājuma. Dāvinājuma līgumā tika iekļauts nosacījums,
ka uzdāvinātajā dzīvoklī līdz mūža beigām varēs dzīvot gan prasītāja, gan viņas laulātais – atbildētājas
vecaistēvs /pers. G/, kurš 2008.gada 25.decembrī miris. Pēc vectēva nāves prasītāja uzaicināja atbildētāju
kopā ar viņas draugu /pers. H/ dzīvot pie sevis, tādēļ 2009.gada sākumā viņi pārcēlās uz prasībā minēto
dzīvokli. Neraugoties uz dāvinājuma līgumā norādīto, prasītājai ar atbildētāju bija vienošanās, ka faktiskā
dzīvokļa īpašniece līdz mūža beigām būs /pers. B/, bet atbildētāja viņai palīdzēs gan finansiāli, veicot
visus nepieciešamos maksājumus par dzīvokli, gan arī citādi rūpēsies par prasītāju.
Atbildētāja paskaidrojumos norāda, ka prasītājai ir ļoti valdonīgs raksturs un visos jautājumos viņa
rīkojas pēc saviem ieskatiem, nerēķinoties ar atbildētāju un viņas draugu, taču viņi cenšas būt iecietīgi un
saprotoši. Jau no 2005.gada atbildētāja ar savu draugu veic maksājumus par dzīvokli, bet no 2009.gada arī
maksājumus par elektrību, televīziju un citus maksājumus, bet prasītāja saskaņā ar pušu norunu maksā par
gāzi. 2013.gada sākumā atbildētāja zaudējusi darbu un tad sākušās problēmas ar maksājumiem. Lai iegūtu
naudas līdzekļus, puses vienojušās vienu dzīvokļa istabu izīrēt, taču tas nav noticis tādēļ, ka prasītāja
mainīja savu viedokli un istabas izīrēšanai nepiekrita. Turklāt algotu darbu atbildētāja nevar strādāt sakarā
ar nepieciešamību uzmanīt prasītāju, kura dzīvoklī rada nekārtību, atstāj neaizvērtus ūdens krānus un
ieslēgtu gāzi, kā arī smēķē gultā, tādejādi radot bīstamas situācijas un apdraudot gan sevi, gan kaimiņus.
Paskaidrojumos norādīts, ka pušu starpā bija panākta vienošanās parādu nama apsaimniekotājam
apmaksāt kopīgi, taču prasītāja mainīja savas domas un sāka no atbildētājas slēpt piesūtītos rēķinus, uz
atbildētājas jautājumiem atbildot, ka maksās visu pati un arī dzīvoklī grib dzīvot viena pati, ko atbildētāja
skaidro ar nodomu atņemt viņai prasībā minēto dzīvokli un uzdāvināt to atbildētājas brālim. /pers. C/
norāda, ka gan viņa, gan viņas draugs vienmēr cenšas palīdzēt prasītājai un pat izdabāt viņai, bet
maksājumu parādi ir izveidojušies objektīvu iemeslu dēļ, nevis tīši, kā to norāda prasītāja, ko var
apliecināt liecinieki /pers. H/ un /pers. I/.
Tiesas sēdē prasītājas /pers. B/ pārstāve uz mutiska pilnvarojuma pamata /pers. A/ prasību uzturēja
saskaņā ar prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem un lūdza prasību apmierināt. Pārstāve iesniedza
tiesai pārskatu, saskaņā ar kuru prasītājas veiktie maksājumi par strīdus dzīvokli pēc tā uzdāvināšanas
atbildētājai pavisam kopā ir EUR 4’296,58. Prasītājas pārstāve paskaidroja, ka, lai nepaliktu bez
pajumtes, prasītāja bija spiesta samaksāt šādu summu, taču tā kā prasītājai pensija ir neliela, ar šiem
piespiedu maksājumiem viņai nodarīts svarīgs mantisks zaudējums, kas atbilstoši Civillikuma
1919.pantam dod pamatu atsaukt dāvinājumu. Ja prasītāja atbildētājas vietā nemaksātu dzīvokļa parādus,
tad uz šo dzīvokli, kas ir prasītājas vienīgā dzīves vieta, tiktu vērsta piedziņa, jo atbildētājai nav
pastāvīgas darba vietas un ienākumu, līdz ar to prasītājai ir reāli draudi palikt bez pajumtes. Atbildētājas
parāda dēļ jau 2009.gadā zemesgrāmatā uz šo dzīvokli bija ierakstīta piedziņas atzīme un arī tad šo
parādu samaksāja prasītāja. Atbildētājas bezatbildības dēļ, jo viņa neveic maksājumus par dzīvokli, tātad
faktiski nepilda dāvinājuma līguma nosacījumus, prasītāja spiesta regulāri maksāt viņas vietā un ciest
zaudējumus, tādēļ prasītāja uzskata, ka ir tiesisks pamats atbilstoši Civillikuma 1919.pantam atsaukt
dāvinājumu. Prasītājas pārstāve paskaidroja, ka pēc 2013.gada 21.novembra tiesas sēdes, kurā puses tika
aicinātas uz izlīgumu un atbildētāja apņēmās prasītājai atmaksāt visu viņas par dzīvokli samaksāto
summu, /pers. C/ ir veikusi tikai vienu maksājumu 2013.gada decembrī ar pasta pārvedumu atsūtot
prasītājai LVL 150, taču pēc tam atbildētāja nav veikusi nekādas darbības, lai norēķinātos ar prasītāju un
tādejādi noslēgtu izlīgumu, līdz ar to ir pamats apmierināt prasību.
Atbildētājas/pers. C/ pārstāve zvērināta advokāte Ita Megne prasību neatzina, norādot, ka
pievienojas atbildētājas iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos minētajiem argumentiem un lūdza prasību
noraidīt. Pārstāve papildus paskaidroja, ka pašlaik atbildētāja ir iekārtojusies darbā un veic arī
maksājumus par dzīvokli, par ko lietā ir iesniegti pierādījumi. Atbildētāja prasītājai 2013.gada decembrī ir
samaksājusi LVL 150 kā atlīdzību par viņas veiktajiem maksājumiem, taču materiālo grūtību dēļ vairāk
atbildētāja prasītājai samaksāt nevarēja.
Motīvu daļa
Novērtējusi pušu pārstāvju paskaidrojumus un liecinieces /pers. I/ liecības kopā ar visiem lietas
materiāliem, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.
Lietā ir 2005.gada 2.novembrī zvērinātas notāres Santas Terjohinas ar reģistra Nr./reģistra numurs
A/ apliecinātais dāvinājuma līgums, ar kuru dāvinātāja /pers. B/ viņai piederošo dzīvokļa īpašumu
Nr./numurs/un pie tā piederošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma 504/30224 domājamās
daļas, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, uzdāvinājusi apdāvinātajai /pers. C/ (21.-22.lietas
lapa).
Minētā dāvinājuma līguma 4.punktā puses vienojušās, ka:
dāvinātāja /pers. B/ patur savā un sava vīra /pers. G/ lietošanā līdz viņu abu mūža galam
atdāvinātā dzīvokļa Nr./numurs/, /adrese/, visas tās telpas un palīgtelpas, ko viņi lietojuši līdz šim.
Visus izdevumus par dzīvokļa apkuri, apgaismošanu u.c., uzkopt un remontēt dzīvokli uz sava
rēķina, sedz apdāvinātā.
Līgumslēdzēji vienojas, ka apdāvinātā nedrīkst šo līguma objektu – dzīvokļa īpašumu
Nr./numurs/, /adrese/, dāvinātājas /pers. B/ un viņas vīra /pers. G/ dzīves laikā pārdot, dāvināt, ieķīlāt,
izīrēt, iznomāt, patapināt, mainīt, apgrūtināt ar lietu un/vai saistību tiesībām, pierakstīt trešās personas
vai citādi rīkoties bez /pers. B/ un viņas vīra /pers. G/ atsevišķas, rakstiskas, notariāli noformētas,
piekrišanas.
Dāvinātāja nodod šo dzīvokļa īpašumu apdāvinātās lietojumā un valdījumā ar šī līguma šinī punktā
minētajiem apgrūtinājumiem un aprobežojumiem, līdz ar visām tiesībām, pienākumiem un piederumiem
ar šī līguma parakstīšanas dienu, ar kuru norobežojami līgumslēdzēju starpā visi norēķini par šī īpašuma
ienākumiem, izdevumiem un obligātajiem maksājumiem.
Īpašuma tiesības pāries apdāvinātajai pēc līguma koroborēšanas Zemesgrāmatā.
No Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr./Numurs B/noraksta redzams, ka uz 2005.gada
2.novembra dāvinājuma līguma pamata /pers. C/ īpašuma tiesības uz līgumā minēto dzīvokļa īpašumu
2006.gada 4.janvārī nostiprinātas zemesgrāmatā (20.lietas lapa).
No minētā secināms, ka prasītāja /pers. B/ no savas puses ar atbildētāju /pers. C/ noslēgto
dāvinājuma līgumu ir izpildījusi, nododot līgumā norādīto dzīvokļa īpašumu atbildētājas īpašumā, ko
apliecina viņas īpašuma tiesību nostiprinājums zemesgrāmatā.
Iepriekš minētā zemesgrāmatu nodalījuma III daļas 1.iedaļā „Lietu tiesības, kas apgrūtina
nekustamo īpašumu”, ar Nr.1.1., pamatojoties uz 2005.gada 2.novembra dāvinājuma līgumu, nostiprināta
bezmaksas lietošanas tiesība /pers. B/ un /pers. G/ līdz mūža galam uz visām tām telpām un palīgtelpām,
kas lietotas līdz minētā dāvinājuma līguma noslēgšanai.
No lietā iesniegtās miršanas apliecības redzams, ka dāvinājuma līguma 4.punktā minētais prasītājas
vīrs /pers. G/ 2008.gada 25.decembrī miris (31.lietas lapa). Tanī pat laikā lietā nav strīda, ka atbilstoši
pušu starpā noslēgtā dāvinājuma līguma nosacījumiem un uz tā pamata izdarītajam ierakstam
zemesgrāmatā prasītājai /pers. B/ līdz viņas mūža beigām saglabājas bezmaksas lietošanas tiesība uz
telpām /pers. C/ uzdāvinātajā dzīvoklī.
Taču lietā iesniegtie pierādījumi liecina, ka atbildētāja /pers. C/ pienācīgi nepilda dāvinājuma
līguma 4.punktā paredzēto pienākumu segt visus ar dzīvokļa lietošanu saistītos izdevumus, kas atbilstoši
līguma nosacījumiem viņai jādara kopš tā noslēgšanas, t.i. 2005.gada 2.novembra.
Atbildētāja faktiski neapstrīd prasības pieteikumā norādīto, ka viņa ilgstoši nav apmaksājusi mājas
apsaimniekotājas SIA „NĪA Nami” izsniegtos rēķinus, sakarā ar ko ir izveidojies parāds un par
maksājumu kavējumiem jāmaksā arī līgumsods.
Minēto apliecina arī SIA „NĪA Nami” 2013.gada 11.jūnijā /pers. C/ par dzīvokli Nr./numurs/,
/adrese/ izrakstītais rēķins, kurā norādīts parāds par iepriekšējo periodu LVL 715, līgumsods LVL 37,26,
kas kopā ar kārtējo mēneša maksājumu LVL 95,18, veido apmaksājamo summu LVL 811,05 (23.lietas
lapa).
Lietā ir 2013.gada 11.jūlijā starp prasītāju /pers. B/ un SIA „NĪA Nami” noslēgtā vienošanās, ar
kuru prasītāja apņēmusies līdz 2013.gada 25.novembrim samaksāt parādu par dzīvokļa īpašuma
Nr./numurs/, /adrese/ apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem LVL 811,05
apmērā, veicot maksājumus ar šo vienošanos noteiktajos termiņos. Savukārt SIA „NĪA Nami”
apņēmusies līdz 2013.gada 30.novembrim neaprēķināt līgumsodu, ja parāds tiks samaksāts šajā
vienošanās paredzētajos termiņos un apjomā (18.lietas lapa).
SIA „NĪA Nami” 2014.gada 6.februāra izziņa apliecina, ka /pers. B/ laikā no 2013.gada jūlija līdz
decembrim par prasībā minētā dzīvokļa apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem
ir samaksājusi pavisam LVL 866,64, tādejādi izpildot arī 2013.gada 11.jūlija vienošanos un dzēšot tajā
norādīto parāda summu. Minētajā izziņā norādīts arī, ka /pers. C/ šai laika posmā ir veikusi tikai divus
maksājumus 2013.gads 19.novembrī LVL 50 un 2014.gada 28.janvārī EUR 100,30, bet uz izziņas
izsniegšanas dienu maksājumu parāds par šo dzīvokli ir EUR 159 (86.lietas lapa).
Minētajā izziņā norādītos /pers. B/ maksājumus apliecina arī prasītājas iesniegtie maksājumu
dokumenti (90., 94., 97., 100., 103. un 105.lietas lapa).
Turklāt lietā ir iesniegti pierādījumi, no kuriem redzams, ka arī 2014.gada aprīlī /pers. B/ ir
apmaksājusi apsaimniekotāja rēķinu EUR 427,95 apmērā, kurā ietverts kārtējais ikmēneša maksājums
EUR 160,46, līgumsods EUR 5,52, kā arī parāds par iepriekšējo periodu EUR 232,70 (107. un 108.lietas
lapa).
Tiesa uzskata, ka iepriekš minētais dod pamatu secināt, ka atbildētāja /pers. C/
sistemātiski nepilda ar dāvinājuma līguma 4.punktu uzņemto pienākumu segt visus
izdevumus par viņai uzdāvināto dzīvokļa īpašumu, kas ir viņas kā dzīvokļa īpašnieces
pienākums arī atbilstoši likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada
31.decembrim) 12.panta, kā arī Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra)
10.panta nosacījumiem.
No Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr./Numurs B/ noraksta redzams,
ka jau 2009.gada oktobrī prasībā minētajam dzīvokļa īpašumam uz tiesas sprieduma
pamata zemesgrāmatā bija ierakstīta piedziņas atzīme, kura vēlāk dzēsta. Tā kā šajā laikā
dzīvoklis zemesgrāmatā bija reģistrēts uz atbildētājas /pers. C/ vārda, nav šaubu, ka šī
piedziņas atzīme tika ierakstīta sakarā ar viņas neizpildītām parāda saistībām. Kaut arī
prasītājas pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka šīs piedziņas atzīmes dzēšanu ir panākusi
/pers. B/, samaksājot parādu atbildētājas vietā, taču pierādījumi par to lietā nav iesniegti.
Tanī pat laikā lietā nav strīda, ka uz prasības celšanas brīdi /pers. C/ ilgstoši nebija
veikusi maksājumus par dzīvokli, sakarā ar ko bija izveidojies parāds LVL 811,05, kuru ir
samaksājusi prasītāja.
Tādejādi tiesa secina, ka, neraugoties uz atbilstoši dāvinājuma līguma 4.punktam
zemesgrāmatā nostiprināto dzīvokļa bezmaksas lietošanas tiesību līdz mūža beigām, lietā
ir pierādīts, ka /pers. B/ nama apsaimniekotājai SIA „NĪA Nami” nepilna gada laikā /pers.
C/ vietā ir samaksājusi EUR 1660,64 (LVL 866,64, kas atbilst EUR 1233,12, samaksu
apliecina SIA „NĪA Nami” 2014.gada 6.februāra izziņa un EUR 427,95 samaksu - bankas
apliecināts maksājumu uzdevums).
Kaut arī 2013.gada 21.novembra tiesas sēdē atbildētājas pārstāve piedāvāja noslēgt
izlīgumu, norādot, ka tā panākšanai atbildētāja apņemas prasītājai atlīdzināt visus viņas
par dzīvokli samaksātos izdevumus, maksājot katru mēnesi LVL 150, kas atbilst EUR
213,43, taču no pušu paskaidrojumiem un lietā iesniegtajiem pierādījumiem redzams, ka
/pers. C/ ir veikusi tikai vienu šādu maksājumu 2013.gada 9.decembrī. Taču pēc tam 11
mēnešu, t.i. gandrīz gada, laikā atbildētāja nav veikusi nevienu maksājumu, lai atlīdzinātu
prasītājas izdevumus, kas viņai radās atbildētājas vietā apmaksājot nama apsaimniekotāja
rēķinus. Turklāt no lietas materiāliem redzams, ka atbildētāja ne tikai neturpināja atlīdzināt
prasītājai viņas izdevumus par dzīvokli, bet turpināja neapmaksāt arī SIA „NĪA Nami”
rēķinus, tādēļ 2014.gada aprīlī atkal bija izveidojies parāds EUR 427,95, kuru ir
samaksājusi prasītāja. Tanī pat laikā no atbildētājas pārstāves tiesai iesniegtajiem
maksājumu dokumentiem izriet, ka tikai neilgi pirms tiesas sēdes 2014.gada oktobrī un
novembrī atbildētāja ir veikusi divus maksājumus nama apsaimniekotājam, daļēji dzēšot
rēķinos no jauna izveidojušos parādu, kā arī veikusi vienu maksājumu par elektroenerģijas
piegādi dzīvoklim.
Minētie apstākļi tiesas ieskatā liecina par to, ka pat pēc prasības celšanas tiesā par
dāvinājuma atsaukšanu, sakarā ar dāvinājuma līguma nosacījumu nepildīšanu, /pers. C/
turpina nepildīt saistības, ko ir uzņēmusies, noslēdzot dāvinājuma līgumu, t.i. sistemātiski
neveic visus ar dzīvokļa īpašumu saistītos maksājumus, lai nodrošinātu prasītājai /pers. B/
līdz mūža beigām šī dzīvokļa bezmaksas lietošanu.
Atbildētājas argumenti, ka viņai nebija ienākumu un tādēļ viņa visus ar dzīvokļa
lietošanu saistītos maksājumus nevarēja samaksāt, tiesas ieskatā ir nepamatoti, jo atbilstoši
Civillikuma 1587.pantam tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt
apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības
nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Tā kā dāvinājuma līgumu ne kopumā, ne arī kādā daļā atbildētāja nav apstrīdējusi,
tas ir atzīstams par abām pusēm saistošu un izpildāmu, turklāt lietā nav strīda, ka prasītāja
no savas puses šo līgumu ir izpildījusi.
Tiesa uzskata, ka lietā nav pierādījumu, kas dotu pamatu secināt, ka dāvinājuma
līgumā paredzētos maksājumus par dzīvokli /pers. C/ neveic objektīvu iemeslu dēļ, jo viņa
ir darba spējīgā vecumā un lietā nav pierādījumu, ka kādu objektīvu iemeslu dēļ viņa
nevarētu strādāt algotu darbu un gūt ienākumus, lai varētu izpildīt ar dāvinājuma līgumu
uzņemtos pienākumus. Turklāt no pušu paskaidrojumiem redzams, ka uzdāvinātajā
dzīvoklī kopā ar atbildētāju dzīvo arī viņas draugs /pers. H/, kuram kā liecina VSAA
izziņa ir pastāvīgi ienākumi, tādēļ dāvinājuma līgumā paredzēto maksājumu par dzīvokļa
lietošanu sistemātiska neveikšana tiesas ieskatā nav attaisnojama.
Ņemot vērā to, ka, izveidojoties maksājumu parādiem, nama apsaimniekotājam ir
tiesības celt tiesā parāda piedziņas prasību un vērst piedziņu uz parādniecei, kas šinī
gadījumā būtu dzīvokļa īpašniece /pers. C/, piederošo īpašumu, tiesa atzīst, ka šādā
situācijā bija reāls pamats prasītājas bažām, ka dzīvoklis, kuru dāvinot atbildētāja
prasītājai deva garantija to lietot līdz mūža beigām, tiks par parādiem atsavināts, kas
varētu izraisīt arī šī dzīvokļa lietošanas tiesību zaudēšanu. Tādejādi, lai novērstu šādas
situācijas rašanos, prasītāja bija spiesta atbildētājas vietā veikt maksājumus un lietā ir
pierādīts, ka nepilna gada laikā prasītāja atbildētājas vietā ir EUR 1660,64. Tanī pat laikā,
neraugoties uz celto prasību un 2013.gada 21.novembra tiesas sēdē pausto apņemšanos,
atbildētāja gada laikā ir atmaksājusi prasītājas izdevumus par dzīvokļa maksājumiem tikai
EUR 215,43 apmērā.
Lietā ir VSAA 2013.gada 14.junija izziņa, ka /pers. B/ vecuma pensija ir LVL
172,11 mēnesī, kas atbilst EUR 244,89, turklāt no lietā iesniegtajā izziņām redzams, ka
prasītājai nepieder ne nekustami īpašumu, ne transporta līdzekļi.
Prasību /pers. B/ pamatojusi ar Civillikuma 1919.pantu, kura pirmā daļa nosaka, ka dāvinājumu
var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ.
Savukārt Civillikuma 1919.panta otrā daļa nosaka, ka par apdāvinātā nepateicību jāatzīst
dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa
dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt.
No prasības pieteikuma satura un prasītājas pārstāves paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka
atbildētāja prasītājai ir nodarījusi svarīgu mantisku zaudējumu, jo, nepildot dāvinājuma līgumā uzņemto
pienākumu veikt visus maksājumus par dzīvokli, kura lietošanas tiesība prasītājai pielīgta līdz mūža
beigām, parādu dēļ šī prasītājas tiesība ir apdraudēta. Tā kā parādu piedziņas rezultātā dzīvokli varētu
atsavināt, prasītāja bija spiesta atbildētājas vietā samaksāt ievērojamas summas, bet ņemot vērā, ka
prasītājas vienīgie ienākumi ir pensija, kas nodrošina tikai iztikas minimumu, atbildētājas vainas dēļ
prasītājai ir nodarīts svarīgs mantisks zaudējums, kas atbilstoši Civillikuma 1919.panta otrās daļas
nosacījumiem dod pamatu prasīt dāvinājuma atsaukšanu.
Ievērojot spriedumā iepriekš izklāstītos lietas apstākļus, tiesa minētos prasītājas argumentus atzīst
par pamatotiem, jo tos apstiprina lietā iesniegtie pierādījumi. Līdz ar to tiesa atzīst, ka /pers. B/ prasība
par dāvinājuma atsaukšanu ir pamatota un apmierināma, tātad pušu starpā noslēgtais dāvinājuma līgums
ir atceļams.
Tiesa kā nepamatotu noraida atbildētājas argumentu, ka, neraugoties uz dāvinājuma līguma
nosacījumiem, starp pusēm pastāvējusi mutiska vienošanās, ka dzīvokļa faktiskā īpašniece paliks prasītāja
un viņa pati veiks maksājumus par dzīvokli, bet atbildētāja vajadzības gadījumā viņai palīdzēs.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā
pamato savus prasījumus vai iebildumus, tostarp prasītājam ir jāpierāda savu prasījumu pamatotība.
Tiesa uzskata, ka atbildētāja, atbilstoši minētajai likuma normai, savus iebildumus pret prasību
nav pierādījusi, jo lietā nav iesniegti nekādi pierādījumi par to, ka bez prasībā apstrīdētā dāvinājuma
līguma starp pusēm būtu pastāvējušas vēl kādas citas vienošanās, kuras prasītājai būtu saistošas. Arī pēc
atbildētājas lūguma tiesas sēdē uzklausītā lieciniece /pers. I/, kas ir strīdus dzīvokļa kaimiņiene, tiesai
liecināja tikai to, ka viņai ir labas attiecības ar atbildētāju, bet prasītāja liecinieces ieskatā ir smaga
rakstura cilvēks. Taču par dāvinājuma līguma nosacījumiem un par jebkādiem objektīviem apstākļiem,
kas liedz atbildētājai un kopā ar viņu prasītājas uzdāvinātajā dzīvoklī dzīvojošajam draugam apmaksāt ar
dzīvokļa lietošanu saistītos rēķinus, lieciniece neko liecināt nevarēja.
Tiesa kā nepamatotu noraida arī atbildētājas argumentu, ka prasītāja slēpusi no viņas
apsaimniekotāja izrakstītos rēķinus, kas atbildētājai liedza tos apmaksāt, jo atbildētājai kā dzīvokļa
īpašniecei nebija nekādu šķēršļu pieprasīt apsaimniekotājam izsniegt rēķinus viņai, taču lietā nav nekādu
pierādījumu, ka atbildētāja būtu to darījusi. Turklāt, ja nemaksāšanas iemesls bija rēķinu nesaņemšana,
tad nav nekāda attaisnojuma faktam, ka līdz lietas izskatīšanai pēc būtības atbildētāja nav atlīdzināt
prasītājai par dzīvokli samaksāto summu, kas dotu pamatu tiesai citādi vērtēt prasības pamatā esošo
argumentu par svarīga mantiska zaudējuma nodarīšanu dāvinātājai.
Atsaucot dāvinājumu, atjaunojas dāvinātājas īpašuma tiesības uz dāvinājuma līgumā minēto
dzīvokļa īpašumu, līdz ar to arī zemesgrāmatā dzēšams īpašuma tiesību nostiprinājums, kas izdarīts
pamatojoties uz atcelto dāvinājuma līgumu.
Apmierinot prasību, atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas nosacījumam no
atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi, t.i. samaksātā valsts nodeva LVL 50, ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi LVL 3,30 un samaksa par Valsts zemes dienesta kadastra izziņu LVL 5, t.i.
kopā LVL 58,30, kas atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likumam atbilst EUR 82,95.
Tā kā iesniedzot prasību prasītāja ar tiesas lēmumu daļēji ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas,
atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmās daļas nosacījumam no atbildētājas valsts labā piedzenama
valsts nodevas daļa, no kuras prasītāja tika atbrīvota, t.i. LVL 469,19, kas atbilst EUR 667,60.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. un 39.pantu nosacījumiem no atbildētājas valsts labā
piedzenami prasītājas nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 10,09.
Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam attiecībā uz piedziņām nosakāms desmit
dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz izklāstīto un vadoties pēc Civillikuma 1587. un 1919.panta, kā arī Civilprocesa
likuma 33., 39., 93., 97., 204.1, 190. un 193. panta, tiesa
n o s p r i e d a:
Prasību apmierināt.
Atcelt 2005.gada 2.novembrī starp /pers. B/ kā dāvinātāju un /pers. C/ kā apdāvināto noslēgto
dāvinājuma līgumu, kuru ar reģistrācijas Nr. 7372-7375 apliecinājusi zvērināta notāre Santa Terjohina.
Dzēst Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr./Numurs B/ uz minētā dāvinājuma līguma
pamata izdarīto īpašuma tiesību nostiprinājumu /pers. C/, personas kods /personas kods/, uz dzīvokļa
īpašumu Nr./numurs/ un pie dzīvokļa īpašuma piederošām 504/30224 domājamām daļām no
daudzdzīvokļu mājas, /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/.
Atzīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr. 44, un pie
dzīvokļa īpašuma piederošām 504/30224 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas, /adrese/, kadastra
Nr. /numurs A/, nostiprinot tās zemesgrāmatā.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, labā
tiesas izdevumus EUR 82,95 (astoņdesmit divus euro un 95 eurocentus).
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu EUR 668,56 (seši
simti sešdesmit astoņus euro un 56 eurocentus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 10,09
(desmit euro un 09 eurocentus).
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei attiecībā uz piedziņām - desmit dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas, nosakot, ka sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā samaksu apliecinoši
dokumenti iesniedzami Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā divdesmit
dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 29.decembrī.
Tiesnese /personiskais paraksts/
M. Zelmene