Court partially allowed bank's claim by reducing excessive penalty to ensure contractual fairness.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court partially dismissed the bank's claim for a contractual penalty, ordering the defendant to pay the principal debt, interest, and a reduced penalty. The bank argued for the full penalty amount based on the contract, while the defendant contended it was excessive and violated the principle of equal treatment. The court found the original penalty disproportionate and reduced it to a fair amount, thereby upholding the debt but rejecting the full penalty claim.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 189. un 190. panti; The court may reduce a contractual penalty if it is found to be excessive, ensuring that the principle of equal treatment is not violated in favor of the creditor.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C28364113
Lietas arhīva Nr. C-3641-13/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2013.gada 19.decembrī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa
tiesnese B.Ābele,
izskatīja rakstveida procesā civillietu akciju sabiedrības „Norvik Banka” maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. B/.
Aprakstošā daļa
2013.gada 1.jūlijā akciju sabiedrība (turpmāk – AS) „Norvik Banka” cēla Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā maza apmēra prasību
par naudas piedziņu pret /pers. B/.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2005.gada 22.decembrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr.VK10002169 par VIVA
norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu (ievērojot 2007.gada 8.jūnija Papildnolīgumu Nr.1, 2007.gada 20.jūlija Papildnolīgumu Nr.2,
2007.gada 31.jūlija Papildnolīgumu Nr.3 un 2008.gada 11.aprīļa Papildnolīgumu Nr.4 pie tā), saskaņā ar kuru atbildētājam tika
piešķirts Atļautais kredīts Ls 900,00 apmērā ar ikmēneša procentu likmi 1,79%.
Saskaņā ar līguma noteikumu 1.12.punktu, kredīts ir aizdevums, kuru prasītājs piešķirt atbildētājam un kas tiek uzskaitīts kartes kontā.
Kredīts sastāv no Atļautā un Neatļautā kredīta summas. Līguma noteikumu 1.13.punktā noteikts, ka atļautais kredīts ir kredīts prasītāja
noteiktā limita ietvaros, savukārt līgumā noteikumu 1.14.noteikts, ka Neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz prasītāja noteikto
limitu.
Atbilstoši līguma noteikumu 1.9.un 1.10.punktam, atbildētājam katra norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) bija jānorēķinās
ar prasītāju, t.i., jāsamaksā ikmēneša maksājumi.
Saskaņā ar līguma noteikumu 5.3.punktu, ar ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas atbildētāja saistības pret prasītāju, t.sk., tiek
atgriezts izmantotais kredīts, tiek maksāti procenti par atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi, saskaņā ar Tarifiem
obligātie maksājumi.
Saskaņā ar līguma noteikumu 1.22.punktu Tarifi ir spēkā esošs prasītāja pakalpojumu cenrādis. Tarifos tiek norādīti procentu un
līgumsodu apmēri. Tarifi, to grozījumi un papildinājumi ir līguma neatņemama sastāvdaļa.
Saskaņā ar līguma noteikumu 5.10.punktu, par neatļautā kredīta izmantošanu atbildētājs maksā līgumsodu par pārtēriņu saskaņā ar
līguma tarifiem (0,16 % par pārtēriņu dienā no Neatļautā kredīta apjoma).
Saskaņā ar līguma noteikumu 5.11.punktu, ja atbildētājs līdz maksājuma datumam nav samaksājis Ikmēneša maksājumu,
atbildētājam jāmaksā līgumsods par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša summas, saskaņā ar līguma Tarifiem (0,25%
dienā). Saskaņā ar līguma noteikumiem, atbildētājam bija jāveic līdz katra mēneša 20.datumam, nodrošinot pilnīgu ikmēneša saistību
dzēšanu pret prasītāju.
Atbildētājs nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus atbilstoši līguma apmaksas noteikumiem. Pēdējais
maksājums saņemts 2009.gada 23.jūlijā Ls 50 apmērā.
Saskaņā ar līguma noteikumu 13.3.punktu, prasītājam ir tiesības izbeigt līgumu vienpusējā kārtībā bez iepriekšēja brīdinājuma, ja
atbildētājs nepilda savas saistības saskaņā ar līgumu un līguma noteikumiem. Līguma noteikumu 5.8.punktā noteikts, ka prasītājs ir
tiesīgs bez brīdinājuma samazināt Atļautā kredīta apmēru vai slēgt kredītu, ja atbildētājs neizpilda savas saistības saskaņā ar līguma
noteikumiem.
Sakarā ar līguma uzņemto saistību nepildīšanu prasītājs 2010.gada 18.jūnijā izbeidza līguma vienpusējā kārtībā un slēdza
atbildētājam kredītu atbilstoši līguma 5.8.punkta noteikumiem.
Ņemot vērā iepriekš norādīto, atbildētāja no līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistība sastāda Ls 1307,96, kas sastāv no:
atļautā kredīta Ls 900,00; neatļautā kredīta Ls 73,94; procentiem par atļautā kredīta izmantošanu Ls 127,81; līgumsoda par neatļautā
kredīta izmantošanu Ls 29,33; līgumsoda par ikmēneša maksājuma samaksas nokavējumu Ls 176,88.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753., 1756., 1757., 1759., 1765., 1943., 1946.pantu, prasītājs
lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja par labu prasītājam, no līguma izrietošo neatmaksāto atļauto kredītu izmantošanu Ls 900,00, neatļautā
kredīta parādu Ls 73,94, procentus par atļautā kredīta izmantošanu Ls 127,81, līgumsodu par neatļauto kredītu izmantošanu Ls 29,33
un līgumsodu par ikmēneša maksājuma samaksas nokavējumu Ls 176,88, kopā piedzenot Ls 1307,96 apmērā; piedzīt visus
tiesāšanās izdevumus un noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no
piespriestās, bet nepiedzītās pamatsummas, kā arī piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.
Prasītājs prasības pieteikumā izteicis lūgumu izskatīt lietu rakstveida procesā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem 2013.gada 8.jūlijā uz atbildētāja dzīvesvietu tika izsūtīts prasības pieteikums
ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma saņemšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus. Minētajā termiņā
atbildētāja paskaidrojumi tiesā nav saņemti.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās
dzīvesvietas adresi un dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Atbildētājs nav
atspēkojis prezumpciju par dokumentu saņemšanu septītajā dienā pēc to nosūtīšanas.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Atbildētājai /pers. B/ par civillietas ierosināšanu un lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir
paziņots likumā noteiktā kārtībā.
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Atbilstošs paziņojums Prasītājam un atbildētājam
nosūtīts 2013.gada 30.augustā, paziņojot, ka tiesas spriedums būs pieejams 2013.gada 19.decembrī.
Motīvu daļa
Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma
daļēji .
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi
otra puse.
Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 250.23un 250.24pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav
cēlusi iebildumus pret prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņai nav pamatotu
iebildumu pret prasību.
Pušu līgumiskās attiecības pierāda 2005.gada 22.decembrī noslēgtais Līgums Nr.VK10002169 par Viva norēķinu karšu izsniegšanu
un lietošanu (ievērojot 2007.gada 8.jūnija Papildnolīgumu Nr.1, 2007.gada 20.jūlija Papildnolīgumu Nr.2, 2007.gada 31.jūlija
Papildnolīgumu Nr.3 un 2008.gada 11.aprīļa Papildnolīgumu Nr.4 pie tā), kas noslēgts starp AS „Norvik banka” un /pers. B/. Saskaņā
ar minēto līgumu, atbildētāja saņēmusi atļauto kredītu Ls 900 apmērā .
Tiesa atzīst, ka līgums Nr.VK10002169 par Viva norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu noslēgti atbilstoši Civillikuma prasībām un ir
saistoši abām pusēm. Lietā nepastāv strīds parlīgumanosacījumiem un par to, ka no aizdēvēja puses līgums ir izpildīts, kā arī par to,
ka Prasītājam (AS „Norvik banka”) ir prasījuma tiesības pret Atbildētāju.
Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma
1533.pantu šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts
līgums uzliek par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod
vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1828.pantā norādīts, ka, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora
atgādinājumu. Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no
sevis, kad viņš palaidis garām termiņu. Turklāt, Civillikuma 1943.pants paredz, ka aizņēmējam jāatdod tādai pati summa vai tāds
pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis, bet šā likuma 1838.pants nosaka to, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tiesai nav pamata apšaubīt, ka Atbildētāja nav veikusi parāda apmaksu, kā arī nav nokārtojusi savas saistības pret Prasītāju līdz
lietas izskatīšanai tiesā pēc būtības, tādejādi ir pielaidusi parāda samaksas nokavējumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, to, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesā nav iesniegti dokumenti, kas
apliecinātu, ka Atbildētāja ir veikusi pilnu aizdevuma atmaksu.
Prasītājs prasības pieteikumā norādīja, ka 2010.gada 18.jūnijā izbeidza līgumu vienpusējā kārtībā un slēdza atbildētājai kredītu
atbilstoši līguma 5.8.punkta noteikumiem. Pēdējais maksājums par Ls 50,00 apmērā veikts 2009.gada 23.jūlijā. Ievērojot minēto,
tiesai nav pamata apšaubīt, ka Atbildētāja nav veikusi parāda apmaksu pēc Prasītāja nosūtītā paziņojuma, kā arī nav nokārtojusi
savas saistības pret Prasītāju līdz lietas izskatīšanai tiesā pēc būtības, tādejādi ir pielaidusi parāda samaksas nokavējumu.
Tiesa uzskata, ka Prasītājam ir tiesības prasīt visu tā atmaksu pirms termiņa, jo prasītājs ir izmantojis savas Līguma 13.3.sadaļā
pielīgtās tiesības un vienpusēji atkāpies no līguma, kā arī Atbildētāja ilgstoši nav pildījusi savas uzņemtās saistības pret Prasītāju,
kavējot kredīta atmaksu kopš 2009.gada.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar
Civillikuma 1764.pantu, visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,
kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties.
Atbilstoši esoša parāda aprēķinam un Līguma Nr. VK10002169 par Viva norēķinu karšu izsniegšanu un saskaņā ar bankas tarifiem
procentu likme – 1,99% gadā, kavēto procentu par kredītlimita izmantošanu apmērs pēc prasītāja aprēķina sastāda Ls 127,81.
Prasītāja norādījis, ka 2010.gada 18.jūnijā izbeidza līgumu vienpusējā kārtībā. Līgumam izbeidzoties pirms termiņa zūd arī līgumiskais
pamats pielīgto procentu un līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma nosacījumiem, jo nav nekāda tiesiska pamata to
piemērošanai pēc līguma izbeigšanās. Civillikuma izpratnē pielīgtie procenti ir noteikums, kas noteikts ar pušu pausto gribu un ir
nesaraujami saistīts ar spēkā esošu līgumu. Līgums ir izbeigts ar brīdi, kad tiesīgā puse paziņo par atkāpšanos. Ir iespējams strīds
tiesā par atkāpšanās pamatotību, taču, ja pamats atkāpties tiek konstatēts, tadlīgumsuzskatāms par izbeigtu nevis tiesas sprieduma
taisīšanas brīdī, bet atkāpšanās brīdī, kas attiecīgi ņemams vērā pie procentu un līgumsoda aprēķina.
No prasības aprēķina redzams, ka procenti Ls 127,81 apmērā aprēķināti par periodu līdz 2010.gada jūnijam, tādejādi procentu
aprēķināšanas termiņš ir pamatots un procenti ir aprēķināti par periodu līdz vienpusējai līguma laušanai
Ņemot vērā to, ka noslēgtais līgums un tā noteikumi atbildētājam ir saistoši, kredīta atmaksu atbildētāja nav veikusi, lai gan piešķirtos
naudas līdzekļus ir izmantojusi, tiesa atzīst, ka no Atbildētājas par labu Prasītajam piedzenama neatmaksātā aizdevuma
pamatsumma Ls 973,94 apmērā (sastāv no atļautā kredīta 900,00 un neatļautā kredīta Ls 73,94) un procenti Ls 127,81 apmērā, kas
izriet no līguma Nr.VK10002169 par Viva norēķinu karšu izsniegšanu un kuri aprēķināti uz 2010.gada jūniju.
Civillikuma 1720.panta 2.punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne
tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Atbilstoši lietā esošajam parāda aprēķinam un saskaņā ar līgumu Nr.VK10002169 par Viva norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu
un saskaņā ar līguma 5.10.punktu, par neatļautā kredīta izmantošanu atbildētājs maksā līgumsodu par pārtēriņu ar tarifiem (0,167 %
par pārtēriņu dienā no neatļautā kredīta apjoma). Līgumsodi par pārtēriņu tiek aprēķināti no dienas, kad prasītājs saņem informāciju
par darījuma, kura rezultātā pieļauts atļautā kredīta pārtēriņš, veikšanu līdz tā dzēšanas dienai.
VIVA līguma 5.11.punktā noteikts, ka, ja atbildētājs līdz maksājuma datumam nav samaksājis ikmēneša maksājumu, atbildētājam
jāmaksā līgumsods par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša summas, saskaņā ar tarifiem (0,25% dienā). Saskaņā ar
līguma noteikumiem maksājumi atbildētājam bija jāveic līdz katra mēneša 20.datumam, nodrošinot pilnīgu ikmēneša saistību dzēšanu
pret prasītāju.
No prasības aprēķina redzams, ka līgumsods aprēķināts par periodu līdz 2010.gada jūnijam, tādejādi šis līgumsoda aprēķināšanas
termiņš ir pamatots un līgumsods ir aprēķināts par periodu līdz vienpusējai līguma laušanai.
Šajā sakarā tiesa norāda, ka, lai gan līgumsods nav aprobežots, tomēr likumdevējs ar Civillikuma 1724.1pantu norādījis, ka
līgumsoda cietējs var lūgt samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas
vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Savukārt tiesas pienākums ir izvērtēt norādīto saistību
un prasījumu tiesisko pamatojumu kontekstā ar samērīguma un taisnīguma principu, ievērojot Civillikuma normu jēgu.
Senāta judikatūrā, kas izveidojusies ar Senāta 2004.gada 22.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-441, 2005.gada 26.janvāra
spriedumu lietā Nr.SKC-48, 2008.gada 14.maija spriedumu lietā Nr.SKC-212, 2010.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-113,
Senāts atzinis, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, izvērtējot konkrētos apstākļus, izlemjams pēc tiesas ieskata
saskaņā ar Civillikuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem.
Tomēr tā kā neproporcionālais līgumsoda lielums likumā atstāts atklāta juridiskā jēdziena formā, tas katrā konkrētā gadījumā
izvērtējams atbilstoši lietā nodibinātajiem faktiskajiem apstākļiem.
Līgumsods saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu ir pametums, ko kāds uzņēmies ciest sakarā ar savu saistību, ja viņš šo saistību
neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. No minētās likuma normas konstatējams, ka līgumsods, kas nav noteikts konkrētā summā, bet
procentos, var augt līdz bezgalībai. Kā atzinis Senāta Civillietu departaments 2008.gada 14.maija spriedumā lietā SKC -212, kur
vērtēta līgumsoda apmēra pamatotība, likumā nevar būt ietverta šāda līgumsoda būtība. Civillikums neaizliedz līgumsoda noteikšanu
procentuālā izteiksmē, bet ir jābūt saprātīgām robežām, kuru noteikšana kļūst par tiesas kompetenci, lietojot par mērauklu taisnīguma
un samērīguma principus.
Līdz ar to, sakarā ar likuma tieša norādījuma neesamību jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu izlemjams pēc tiesas
ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta piekto daļu. Samērojot pušu tiesiskās intereses nolūkā nodrošināt prognozējamas un
atbildīgas civiltiesiskās apgrozības attiecības, lai šīs lietas ietvaros līgumsods nodrošinātu Prasītāja zaudējumu atlīdzību, tiesa
uzskata, ka līgumsods nosakāms mazākā apmērā, nekā to lūdz prasītājs. Tiesa atzīst, ka līgumsods 10 % apmērā no kavētā
pamatparāda maksājumu kopsummas būtu vērtējams kā saprātīgs un taisnīgs.
Vienlaikus tiesa atzīst, ka tiesai nav tiesību un tas arī nebūtu taisnīgi pilnībā atbrīvot Atbildētāju no nokavējuma sekām (līgumsoda), tas
ir, atbildības par maksājumu termiņu kavējumu gadījumā, kad Prasītājs pamatoti pieprasīja saņemto pakalpojumu apmaksu, jo tādā
gadījumā Atbildētājs netiktu motivēts nokārtot savas līgumsaistības atbilstoši noslēgtā līguma noteikumiem, netiktu ievērotas Prasītāja
tiesības saņemt naudas summu par kavējuma laiku, kā arī tiktu pārkāpts pušu līdztiesības princips par labu Atbildētājam.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka ir pamats līgumsodu samazināt, un līgumsods piedzenams Ls 97,39 apmērā. Tādējādi tiesas
ieskatā tieši šādā apmērā prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir apmierināma, bet pārējā daļā prasība par līgumsoda piedziņu ir
noraidāma.
Līdz ar to kopēja parāda summa, kādā prasība ir apmierināma un piedzenama no Atbildētājas, sastāv no pamatparāda Ls 973,94,
procentiem par aizdevuma lietošanu par periodu līdz 2010.gada jūnijam Ls127,81 un līgumsoda Ls 97,34, kopā Ls 1199,14.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
saņemt 6 % gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas
apmierināto prasījumu apmēram.
Ņemot vērā to, ka prasība tiek apmierināta daļēji, no atbildētāja piedzenami tiesas izdevumi, kas aprēķināmi no apmierinātās
prasības daļas, t.i., no Ls 1199,14 apmēra un saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu valsts nodeva no šīs
summas ir Ls 179,87 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi piedzenami no atbildētāja Ls 3,30 apmērā, kopā Ls 183,17 apmērā.
Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu,
tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 97., 189.-195., 204.1, 250.25pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „Norvik banka”, vienotais reģistrācijas numurs 40003072918, parādu
Ls 1199,14 (viens tūkstotis viens simts deviņdesmit deviņi lati, 14 santīmi), kas sastāv no parāda pamatsummas 973,94 (deviņi simti
septiņdesmit trīs lati, 94 santīmi), procentiem par kredīta izmantošanu Ls 127,81 (viens simts divdesmit septiņi lati, 81 santīmi), un
līgumsoda Ls 97,39 (deviņdesmit septiņi lati, 39 santīmi), kā arī tiesas izdevumus Ls 183,17 (viens simts astoņdesmit trīs lati, 17
santīmi) apmērā, kopā Ls 1382,31 (viens tūkstotis trīs simti astoņdesmit divi lati, 31 santīmi), samaksa veicama AS „Norvik
banka” kontā Nr.LV03LATB0000VIVAKARTE, mērķī norādot – saistības pēc līguma Nr.VK10002169.
Pārējā daļā prasību par līgumsoda piedziņu – noraidīt.
Noteikt akciju sabiedrībai „Norvik banka”, vienotais reģistrācijas numurs 40003072918, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
saņemt no /pers. B/, /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no neatmaksātā pamatparāda.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2013.gada
19.decembra – Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Senāta Civillietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas
Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese B.Ābele