Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420686210 / A42-02821-11 Generato dall'IA

Court partially dismissed military discharge appeal, allowing procedural violation claim but rejecting request for better medical grounds.

Numero d'incarto A420686210 / A42-02821-11
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative District Court of Liepāja partially dismissed the serviceman's request to amend his discharge order. While the court rejected the claim for a more favorable medical discharge, it acknowledged a procedural violation regarding the timing of the discharge order relative to the contract expiration. Consequently, the court ordered the refund of the state fee paid by the applicant.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administratīvā procesa likuma 126.pants; 246.-251.pants, 2562.pants, 289.-291.pants: A procedural violation in administrative acts does not automatically invalidate the act if it does not affect the outcome, but may warrant procedural redress or fee refunds.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative procedure procedural violation military discharge service contract fee refund medical examination partial dismissal affezione nell'assicurazione militare

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administratīvā procesa likuma 126.pants
Administratīvā procesa likuma 246.-251.pants
Administratīvā procesa likuma 2562.pants
Administratīvā procesa likuma 289.-291.pants
Militārā dienesta likuma 42.pants
Militārā dienesta likuma 44.pants
Karavīru atvaļināšanas no profesionālā dienesta noteikumu 11.6.pants
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

NORAKSTS Lieta Nr.A420686210 A42-06862-10/36

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Liepājā, 2010.gada 31.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Kudrēviča, piedaloties pieteicējam E.R., zvērinātam advokātam Edgars Štālam, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Aizsardzības ministrijas pārstāvei V.U.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc E.R. pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiek grozīts atvaļināšanas pamatojums, un procesuālā pārkāpumu konstatēšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pamatojoties uz Militārā dienesta likuma 42.panta pirmās daļas 2.punktu un 44.panta pirmās daļas 4.punktu ar Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandiera p.i jūras kapteiņa 2009.gada 30.oktobra pavēli Nr.54-vd „Par personālsastāvu” (turpmāk – Pavēle) pavēlēts :

1. Štāba bocmani E.R. /darbavieta/ /amats/ atbrīvot no ieņemamā amata un atvaļināt no profesionālā dienesta, beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam;

2. Štāba bocmani E.R. rezerves uzskaitei norīkot uz Rezerves personāla uzskaites centru (/adrese/);

3. Ar pavēli iepazīstināt JS Flotiles un JNSD komandierus, kā arī štāba bocmani E.R. (lietas 14.lapa).

1.lappuse no 17 Ar Aizsardzības ministrijas 2010.gada 17.maija lēmumu Nr.MV-N/1482 (turpmāk – Lēmums) atzīts, ka Pavēlē norādītais atvaļināšanas pamatojums ir tiesisks un nav pamata tajā veikt grozījumus (lietas 7.-8.lapa).

[2] 2010.gada 28.jūnijā Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā saņemts pieteicēja E.R. pieteikums, kurā lūgts:

1. atzīt par prettiesisku un atcelt Lēmumu;

2. uzlikt par pienākumu atbildētājam izdot pieteicējam labvēlīgāku administratīvo aktu, nosakot, ka ar pieteicēju noslēgtais profesionālā dienesta līgums ir izbeigts, pamatojoties uz to, ka karavīrs atzīsts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ (Militārā dienesta likuma 43.panta otrā daļa 2.punkts), tas ir slimības dēļ, kas gūta militārā dienesta laikā, pildot militārā dienesta pienākumus. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2010.gada 5.jūlija lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiek grozīts atvaļināšanas pamatojums, kas noteikts atbilstoši Militārā dienesta likuma 43.panta otrās daļas 2.punktam. Pieteicējs pieteikumu pamatoja ar sekojošiem argumentiem. [2.1] Lēmumā formāli ir uzskaitīti notikumi hronoloģiskā secībā un dots skaidrojums Lēmuma pamatojumam, taču nav izskatīti un apsvērti pieteicēja argumenti un viedoklis, kas norādīts sūdzībā. [2.2] Pieteicējs nepiekrīt atvaļināšanas pamatojumam, jo kā apliecina 2009.gada 7.maija Slimības apliecība Nr.16/56, NBS NP MNC ambulatorās medicīniskās komisijas veiktā medicīniskā pārbaude pieteicējam ir noteikta diagnoze, proti, slimība gūta militārā dienesta laikā, pildot militārā dienesta pienākumus. Tādējādi komisijas lēmums par derīgumu militārajam dienestam pēc Aizsardzības ministrijas 2007.gada 21.augusta noteikumiem Nr.63-NOT 41.3., 60.4., 38.4., 8.5., 49.4.punkta noteica kapacitāte 4, veselības kategorija C, kas nozīmē, ka pieteicējs ir derīgs ierobežoti militārajam dienestam miera laikā. Iepriekš minētais apliecina, ka pieteicējam veselības stāvokļa dēļ jau no 2009.gada maija bija ierobežotas spējas pildīt dienesta pienākumus. Savukārt pieteicējs norāda, ka līdz pat 2009.gada 30.oktobrim dienēja kā /darbavieta/ /amats/. [2.3] Pieteicēja ieskatā, saņemtais no Jūras Spēku Flotiles Jūras novērošanas un sakaru dienesta 2009.gada 25.maija paziņojums Nr.05.1-5-2/1-9-334 par to, ka ar pieteicēju netiks pagarināts līgums pēc tā termiņa ir sastādīts un izsniegts pēc 2009.gada

2.lappuse no 17 7.maija Slimības apliecības Nr.16/56 sastādīšanas, tādējādi ignorējot pieteicēja tiesības beigt dienesta attiecības sakarā ar veselības stāvokli. Minēto apliecina arī fakts, ka pēc 10 dienām pēc līguma termiņa 2009.gada 10.novembrī pieteicējam tika piešķirta trešās grupas invaliditāte, ko savukārt apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtā izziņa BC 133668, no kura nepārprotami apliecina, ka invaliditātes cēlonis ir slimība, kas gūta militārā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus.

[3] Aizsardzības ministrija (turpmāk – ministrija) rakstveida paskaidrojumā tiesai pieteicēja prasījumu neatzīst, uzskata to par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem. [3.1] Atbildētāja uzskata, ka lietā nepastāv strīds par faktiskajiem apstākļiem, bet gan par to, vai pie administratīvajā lietā pastāvošajiem faktiskajiem apstākļiem Pavēle izdota pamatojoties uz pareizu Militārā dienesta likuma 42.panta pirmās daļas 2.punktu, kā arī par to, vai nepieciešams izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu grozīts atvaļināšanas pamatojums uz Militārā dienesta likuma 42.panta pirmās daļas 3.punktu un 43.panta otrās daļas 2.punktu. [3.2] Ne Militārā dienesta likumā ne citos ārējos vai iekšējos normatīvos aktos nav paredzēti kritēriji gadījumiem, kādos, beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam, to būtu pienākums pagarināt. Tas pagarināms, pusēm par to vienojoties, abas no profesionālā dienesta līguma pusēm var izlemt nepagarināt profesionālā dienesta līgumu, neskaidrojot par tā nepagarināšanas iemesliem, līdz ar to tas nav arī darīts. [3.3] Ministrija norāda, ka ne Militārā dienesta likumā, ne citā ārējā normatīvā aktā nav noteikta institūcija, kas pieņem lēmumu par karavīra derīgumu aktīvajam dienestam. Ar Aizsardzības ministra 2004.gada 23.aprīļa pavēli Nr.130 apstiprināts ministrijas reglaments AMR 14-1 „Militārā dienesta iekārtas reglaments” (turpmāk – Militārā dienesta iekārtas reglaments), kura 1855.punkts noteic, ja karavīrs nespēj turpināt militāro dienestu veselības stāvokļa dēļ, viņu nosūta uz attiecīgo bāzes slimnīcu, lai veiktu medicīnisko pārbaudi. Lēmumu par derīgumu turpmākajam dienestam pieņem Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija. Savukārt kārtību, kādā nosaka derīgumu aktīvajam dienestam nosaka ministrijas 2007.gada 21.augusta noteikumi Nr.63-not „Kārtība, kādā veic medicīnisko pārbaudi miera un mobilizācijas gadījumā personām, kuras pretendē uz karavīru amatiem Nacionālajos bruņotajos spēkos, karavīriem, militārajiem darbiniekiem, zemessargiem, rezerves karavīriem un rezervistiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.63-NOT).

3.lappuse no 17 2009.gada 7.maija slimības lapas Nr.16/56 13.punktā iekļautais lēmums – „derīgs ierobežoti militārajam dienestam miera laikā”, pieņemts atbilstoši normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā to, ka Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija nolēmusi pieteicēju atzīt par derīgu ierobežoti militārajam dienestam miera laikā, nav pastāvējis likumā noteiktais tiesiskais pamats, lai karavīru atzītu par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ un izbeigtu profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa, pamatojoties uz Militārā dienesta likuma 43.panta otrās daļas 2.punktu un pieteicēja atvaļināšanai no profesionālā dienesta pamatojoties uz Militārā dienesta likuma 42.panta otrās daļas 2.punktu. [3.4] Atbildētāja nenoliedz, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) izziņa Nr.BC133668 apliecina, ka pieteicēja invaliditātes cēlonis ir slimība, kas gūta militārā dienesta laikā, pildot militārā dienesta pienākumus. Tomēr Ministru kabineta noteikumos „Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums” nav noteikts VDEĀVK uzdevums pieņemt lēmumu par karavīra derīgumu aktīvajam dienestam. Minētajā izziņā nav norādīts, ka trešās invaliditātes grupas dēļ pieteicējs nav spējīgs pildīt aktīvo dienestu kā karavīrs. Tādējādi, ņemot vērā, ka pieteicējs ne ar vienas institūcijas lēmumu nav atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam, ministrijai nav notas tiesības vai uzlikts pienākums izbeigt profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa. Turklāt minētā izziņa izdota pēc tam, kad pieteicējs atvaļināts no profesionālā dienesta. Savukārt, ņemot vērā, ka profesionālā dienesta līguma termiņš izbeidzies un ministrijai nav bijusi nepieciešamība to pagarināt, profesionālā dienesta līgums ar pieteicēju izbeigts pamatojoties uz Militārā dienesta likuma 42,panta otrās daļas 2.punktu.

[4] Pieteicējs tiesas sēdē uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu. Papildus norādīja, ka pieteicējs faktiski veselības stāvokļa dēļ nevarēja pildīt /amats/ pienākumus. Agrāk pieteicējam bija 5.kategorija un varēja pildīt dažādus priekšniecības amatus, tad krasi pasliktinājās veselība un tāpēc pusgadu ārstējās pie ģimenes ārsta. Pieteicējs vērsās pie militārā ārsta, jo bez viņa nav iespējams tālāk ārstēties tālāk pie ģimenes ārsta. Pieteicēju ģimenes ārsts gribēja nosūtīt uz grupas komisiju, taču bez Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas (turpmāk – CMEK) nevarēja neko izdarīt. Medicīniskais dienests pateica, ka ārstēs pieteicēju, tāpēc viņš noņēmās no slimības lapas un tad pienāca arī līguma beigas, taču apsolījumi netika izpildīti. Pieteicējs norādīja, ka līguma termiņš netika pagarināts nezināmu apstākļu dēļ. Pieteicējs ir vērsies tiesā, lai tiktu izdots labvēlīgs administratīvais akts, kas arī faktiski

4.lappuse no 17 viņam garantētu papildus sociālās garantijas. Atbildētājam ir rīcības brīvība līguma izbeigšanai. Bija jāgūst pārliecība par to, kāds ir noteiktais veselības minimums pēc iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem. Proti, ja ir formulējums – derīgs ierobežotam dienestam miera laikā, un persona ar tādu veselības stāvokli nevar turpināt pildīt amata pienākumus, tad no atbildētāja tiek prasīta konkrēta rīcība. Katram amatam ir amata apraksts un tas tiek veidots atbilstoši katra veselības stāvoklim, kas noteikts iekšējā kārtība, katram amatam ir izvirzītas konkrētas veselības prasības.

Pieteicējs nevarēja pildīt uzticētos dienesta pienākumus, jo nav atbilstošs veselības stāvoklis. Atbildētājs nav apsvēris iespēju pieteicēju pārcelt citā amatā, kaut gan uz to brīdi rīcības brīvība pastāvēja un varēja to izdarīt līdz militārā dienesta termiņa beigām. Ja nav iespējams piedāvāt citu amatu, tad ir konstatējama neatbilstība aktīvajam dienestam. Veselības stāvokļa jautājums tika uzsākts skatīt vairāk kā pusgadu pirms līguma termiņa beigām. Uzsākot procesu, pieteicējs izteica vēlmi iziet medicīnisko apskati, lai konstatētu savu veselības stāvokli pēc tam kā 2009.gada 7.maijā komisija konstatēja, ka E.R. veselības kapacitāte ir 4, kategorija C.

Ar lietā esošajiem pierādījumiem ir nodibināts, ka, lai varētu veikt līgumā par profesionālo dienestu noteiktos pienākumus, ir nepieciešams veselības stāvoklis 5B. No lietā iegūtās komisijas 2011.gada 8.marta vēstules, ja karavīram veselības stāvoklis neatbilst ieņemamajam amatam tālākā rīcība ir vienības komandiera un personālsastāva daļas kompetencē. Lietā nav strīda par to, ka vienības komandieris zināja par pieteicēja veselības stāvokli. Lietā nav pierādījumu tam, ka komandieris pieteicējam būtu piešķīris kādus vieglākus uzdevumus.

Pieteicējs pildīja tos pašus pienākumus, kaut gan veselības stāvoklis nav atbilstošs. Uzsākot atvaļināšanas procedūru un uzzinot par pieteicēja veselības stāvokli, vienības komandiera un personālsastāva daļas kompetencē bija jāizskata jautājums par pienākumu pildīšanu vai nu pārceļot citā amatā, vai atvaļinot, ja šādu amatu nespēj piedāvāt. Šāda atbildētāja rīcība ir uzskatāma par prettiesisku, jo uzzinot par veselības stāvokli bija nepieciešama konkrēta rīcība, kas ir saistīta ar dienesta izpildi, bet tā kā atbildētājs šādu rīcību nav pieļāvis, lietderības apsvērumus vispār nav veicis, tad ir bijis pamats labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai.

Pieteicējs paļāvās uz atzinumā norādīto, ka viņš nevar veselības stāvokļa dēļ pildīt amata pienākumus, proti, tas ir saistīts ar konkrētu ieņemamo amatu un noteiktām veselības prasībām. Kritiski vērtējama atbildētāja nostāja, ka pieteicējs nav sūdzējies, ka nevar pildīt noteiktos amata pienākumus. No loģiskas rīcības izriet, ja pieteicējs nevar pildīt uzticētos pienākumus, tad ir jānotiek karavīra pārcelšanai vai arī cita amata piedāvāšanai. Ja atbildētājs to nevar nodrošināt, tad ir jābūt karavīra atbrīvošanai.

Nav

5.lappuse no 17 pieļaujama situācija, ka karavīrs, kas sava veselības stāvokļa dēļ nespēj pildīt amata pienākumus un nesūdzas, turpina pildīt pienākumus.

[5] Ministrijas pārstāve tiesas sēdē pieteicēja prasījumu neatzina, balstoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā tiesai ietverto argumentāciju. Papildus paskaidroja, ka pieteicējs nebija cēlis iebildumus un nekad nav informējis NBS par viņaprāt, nepamatotu iecelšanu amatā. Šis jautājums neattiecas uz strīda būtību un apstrīdēto atvaļināšanas pamatu. Lietā jau nav strīda par ieņemamo amatu. No dokumentiem nav redzams, ka pieteicējs būtu vērsies pie vadības ar sūdzībām, ka nespēj pildīt uzdotos pienākumus.

Tam, vai pieteicējs ir slimojis vai nav, lietā nozīmes nav, jo būtiski ir tas, ka pieteicējs ir atzīts par derīgu ierobežotam militāram dienestam un atbildētājam nebija pamata viņu atvaļināt pirms termiņa, sakarā ar to, ka viņš derīgs militāram dienestam. Strīds ir ne par atcelšanu, bet par līguma izbeigšanu un pamatojumu. Informācija, kādus amata pienākumus pieteicējs pildīja nemainīs lietas būtību. Pārstāves ieskatā, pieteicējam tika doti tādi uzdevumi, kurus viņš varēja izpildīt. Ministrijas pārstāve norādīja, ka gadījumos, ja karavīrs tiek atzīsts par nederīgu un nevar pildīt pienākumus, tad piedāvā citu amatu.

Aizsardzības ministrija uzņemas saistības nodrošināt personu ar dienestu līdz līguma termiņa beigām. Komandiera un personālsastāva kompetencē ir lemt par to, cik lietderīgi ir pārcelt karavīru uz citu rajonu, ja pēc tam netiks pagarināts dienesta līgums. Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā īso laika periodu līdz līguma termiņa beigām, nebija lietderīgi pieteicēju pārcelt uz citu Latvijas daļu amata pienākumu pildīšanai. Visu laiku līdz pēdējam atzinumam pieteicējam veselības stāvoklis bija 5B. Lēmums par pieteicēja atvaļināšanu tika pieņemts pirms tika saņemts pēdējais CMEK atzinums.

Par pieteicēja veselības stāvokļa pasliktināšanos bija zināms pēc tam, kad tika nolemts, ka līgums netiks pagarināts. CMEK atzinums ir apstrīdams atbilstoši Administratīvā procesa likumā un „Militārā dienesta likumā” noteiktajam. To, ka šajā atzinumā nav norādīts, ka to var pārsūdzēt, nav būtiski, jo tas nevar ietekmēt lietas būtību. Iestāde uzskatīja, ka atvaļināšana, beidzoties profesionālā dienesta līgumam, ir labvēlīgs administratīvais akts. Ja pieteicējs tiktu atvaļināts pirms termiņa beigām, tad būtu nelabvēlīgs administratīvais akts.

Noslēdzot līgumu, karavīram tiek nodrošināts profesionālais dienests, ne atrašanās konkrētajā amatā. Karavīrs, pamatojoties uz Militārā dienesta likuma 21.pantu, ir norīkots komandiera rīcībā un pilda noteiktos pienākumus.

6.lappuse no 17 Iestāde garantēja pieteicējam līgumā noteikto iespēju pabeigt dienestu, ņemot vērā to, ka veselības stāvoklis bija neatbilstošs.

Motīvu daļa

[6] No pieteikuma un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem tiesa secina, ka pieteicējs neiebilst pret viņa atvaļināšanu no profesionālā dienesta Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos. Pieteicējs uzskata, ka viņu bija jāatvaļina saskaņā ar Militārā dienesta likuma 43.panta otrās daļas 2.punktu (karavīrs atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ), nevis pamatojoties uz Militārā dienesta likuma 42.panta pirmās daļas 2.punktu (beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam, ja līgumu nepagarina). Pieteicējs norāda, ka atkarībā no pieteicēja atvaļināšanas pamatojuma, mainās likumā noteiktās atvaļināto karavīru sociālo garantiju apmērs. Tāpēc pieteicējs uzskata, ka atbildētājam ir uzliekams par pienākumu izdot citāda satura administratīvo aktu, lai pieteicējs saņemtu sociālās garantijas atbilstoši Militārā dienesta likuma 59.panta otrajai daļai. Vienlaikus pieteicējs, papildinot prasījumu, norāda, ka Pavēles izdošanas procesā ir pieļauti procesuāli pārkāpumi. Proti, vienības personālsastāva struktūra nenodrošināja pieteicēja medicīnisko pārbaudi.

[7] Tiesa lietā konstatē šādus faktiskos apstākļus. [7.1] Ar Jūras Spēku Flotiles Jūras novērošanas un sakaru dienesta komandiera p.i. kapteiņleitnanta 2004.gada 8.decembra pavēli Nr.113-id „Ierindas dienestam” ieskaitīts JSF JNSD personālsastāva sarakstos un uzņemt visu veida apgādē štāba bocmanis E.R., kurš ar JS komandiera 2004.gada 1.novembra pavēli Nr.59-VD pārcelts dienesta turpināšanai uz JSF Jūras novērošanas un sakaru dienestu. Kā arī pieteicējs ar minēto pavēli tiek iecelts /darbavieta/ /amats/. Iecelts dienesta pakāpei atbilstošā amatā (lietas 38.lapa). [7.2] 2005.gada 15.martā Aizsardzības ministrija noslēdza ar pieteicēju līgumu Nr. A-00789 par profesionālo dienestu uz pieciem gadiem, no 2004.gada 2.novembra līdz 2009.gada 1.novembrim (lietas 18. – 19.lapa). [7.3] Ar Jūras Spēku Flotiles Jūras novērošanas un sakaru dienesta komandiera 2007.gada 27.aprīļa pavēli Nr.105 apstiprināts /darbavieta/ /amats/ apraksts, saskaņā ar kuru pamatkvalifikācijā veselības kategorija noteikta – 5 B (lietas 36.-37.lapa).

7.lappuse no 17 [7.4] Nacionālo bruņoto spēku NP 1.Reģionālā nodrošinājuma centra Medicīnas aprūpes daļas komisija 2008.gada 15.janvārī veicot pieteicējam kārtējo medicīnisko apskati atzina, ka pēc Noteikumu Nr.63-NOT Slimību un fizisko trūkumu saraksta 8.5., 38.4., 32.4., 60.4.panta pieteicēja veselības kapacitāte un kategorija ir 5 B (lietas 30.lapa). [7.5] No slimības apliecības Nr.56 izraksta izriet, ka 2009.gada 7.maijā NBS NP MNC ambulatorā medicīniskā komisija pēc komandiera jūras kapteiņa rīkojuma veica medicīnisko pārbaudi pieteicējam.

Kā rezultātā komisija atzina, ka pēc Noteikumu Nr.63- NOT Slimību un fizisko trūkumu saraksta pamatdiagnoze 41.3., 60.4.panta, pieteicēja kapacitāte 4, veselības kategorija C, derīgs ierobežoti militārajam dienestam miera laikā. Slimība, „jā”, gūta militārā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus. Blakusdiagnoze: 38.4., 8.5., 49.4.panta, kapacitāte 5, veselības kategorija B. Slimības apliecība apliecināta NBS CMEK 2009.gada 11.maijā (lietas 20.lapa). [7.6] Ar Jūras spēku Flotiles Jūras novērošanas sakaru dienesta komandiera 2009.gada 25.maija paziņojumu Nr.05.1-5-2/1-9-344 pieteicējam paziņots, ka pieteicēja profesionālā dienesta līguma termiņš beidzas 2009.gada 1.novembrī un tas netiks pagarināts.

Paziņojumā norādīts, ka pieteicējs, pamatojoties uz Militārā dienesta likuma 42.panta pirmās daļas 2.punkīu tiks atvaļināts no profesionālā dienesta, beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam. Vienlaikus pieteicējs informēts, ka viņa izdienas stāžs atvaļināšanas dienā būs 21 gadi 7 mēneši 12 dienas. Pieteicējam ir tiesības uz izdienas pensiju. 2009.gada 26.maijā pieteicējs iepazīstoties ar paziņojumu norādīja (pasvītrots), ka vēlas iziet medicīnisko pārbaudi ko apliecina pieteicēja paraksts (lietas 13.lapa). [7.7] 2009.gada 30.oktobrī Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandieris izdeva Pavēli (skat. [1]punktu). [7.8] Ar Jūras Spēku Flotiles Jūras novērošanas un sakaru dienesta komandiera p.i. kapteiņleitnanta 2009.gada 6.novembra pavēli Nr.203-id štāba bocmani E.R., /darbavieta/ /amats/, 2009.gada 1.novembrī noņemt no visu veidu apgādes un izslēgt no JSF Jūras novērošanas un sakaru dienesta personālsastāva saraksta.

Štāba bocmanim E.R. atlīdzināt izsniegtā ekipējuma, aprīkojuma un formas tērpa atlikušo vērtību saskaņā ar Militārā dienesta likuma 44.panta ceturto daļu un nodot jaunās kamuflāžas lauku formas tērpu NBS NP 1.RNC saskaņā ar NBS komandiera 2008.gada 15.aprīļa pavēli Nr.365. Izdienas stāžs uz 2009.gada 1.novembri - 21 gadi 7 mēneši 12 dienas. Norīkot rezerves uzskaitei uz rezerves personāla uzskaites pārvaldi (lietas 15.lapa). [7.9] Ar VDEĀVK izziņu Nr.BC133668 pieteicējam noteikta trešās grupas invaliditāte no 2009.gada 10.novembra līdz 2010.gada 9.novembrim. invaliditātes cēlonis –

8.lappuse no 17 slimība „jā”, gūta militārā dienesta laikā, pildot militārā dienesta pienākumus (lietas 21. - 22.lapa). [7.10] Ar Aizsardzības ministrijas 2009.gada 30.decembra lēmumu Nr.193 nolemts piešķirt pieteicējam vienreizēju kompensāciju Ls 10000 kā 2009.gada 1.novembrī atvaļinātam no profesionālā dienesta un slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi, 2009.gada 6.novembrī atzīstam par trešās grupas invalīdu (lietas 39.lapa). [7.11] Ar Aizsardzības ministra 2010.gada 17.maija Lēmumu atzīts, ka Pavēlē norādītais atvaļināšanas pamatojums ir tiesisks un nav pamata tajā veikt grozījumus (lietas 7.

– 8.lapa). [7.12] Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles štāba priekšnieks komandkapteinis 2011.gada 25.februāra vēstulē sniedza informāciju, ka 2009.gada 11.maijā E.R. ir saņēmis CMEK atzinumu par savu veselības stāvokli, kurā viņam noteikta kapacitāte 4, veselības kategorija C. Laika posmā no 2009.gada 11.maija līdz 2009.gada 1.novembrim E.R. ieņēma un pildīja /darbavieta/ /amats/. Saskaņā ar apstiprināto amata aprakstu šajā amatā dienošam karavīram bija nepieciešama 5 B veselības kategorija (lietas 35.lapa). [7.13] CMEK 2011.gada 8.martā sniedza informāciju uz pieteicēja pārstāvja pieprasījumu, no kuras izriet, ka pieteicējs saskaņā ar 2009.gada 7.maijā veselības pārbaudē noteikto veselības kapacitāti 4 nevarēja ieņemt /amats/.

Atbilstoši Aizsardzības ministrijas 2008.gada 10.septembra pavēlei Nr.170 „Par NBS karavīru amatu sadalījumu atbilstoši veselības stāvokļa kapacitātēm” (turpmāk – Pavēle Nr.170) /amats/ zemākā pieļaujamā veselības stāvokļa kapacitāte ir 6. derīgumu militārajam dienestam nosaka atbilstoši Noteikumiem Nr.63-NOT. Slēdziens „derīgs ierobežoti militārajam dienestam miera laikā” kapacitāte 4, veselības kategorija C – ļauj karavīram ieņemt C veselības kategorijas amatus – Sauszemes, Gaisa, Jūras spēku apgādes un nodrošinājuma vienībās saskaņā ar Pavēli Nr.170.

Karavīrs par nederīgu aktīvajam dienestam veselības dēļ tiek atzīts, ja viņa veselības stāvoklis novērtēts ar kapacitāti 1-3 un pieņemts lēmums: kapacitāte 1 – militārajam dienestam nederīgs, noņemt no uzskaites; kapacitāte 2 – militārajam dienestam nederīgs miera laikā, ierobežoti derīgs militārajam dienestam mobilizācijas gadījumā; kapacitāte 3 – militārajam dienestam nederīgs miera laikā, derīgs militārajam dienestam mobilizācijas gadījumā. Ja karavīram konstatētais veselības stāvoklis neatbilst ieņemamajam amatam, tālākā rīcība ir vienības komandiera un personālsastāva daļas kompetencē (lietas 46.lapa).

9.lappuse no 17 [8] Tiesa vērtē, vai pastāv priekšnosacījumi labvēlīga administratīvā akta izdošanai. [8.1] Saskaņā ar Militārā dienesta likumu 20.panta trešo, ceturto un piekto daļu profesionālā dienesta līgumu ar karavīriem slēdz līdz šā likuma 41.pantā militārajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem. Pēc līguma termiņa beigšanās to, pusēm vienojoties, var pagarināt katru reizi uz šā panta trešajā daļā noteikto laiku, bet ne ilgāk kā līdz aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai. Līgumu var izbeigt pirms termiņa šā likuma 43.pantā noteiktajos gadījumos. Militārā dienesta likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka karavīru atvaļina no profesionālā dienesta:

1) beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam sakarā ar aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu;

2) beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam, ja līgumu nepagarina;

3) izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa. Tādējādi secināms, ka Militārā dienesta likuma 42.panta pirmā daļa paredz trīs atvaļināšanas pamatojumus, no kuriem atbilstoši katram konkrētam gadījumam var piemērot vienu. Militārā dienesta likuma 42.panta pirmās daļas 2.punkts paredz nelabvēlīga obligātā administratīvā akta izdošanu, ja iestājas divi priekšnoteikumi, proti, ja beidzas profesionālā dienesta līguma termiņš un līgums netiek pagarināts. Savukārt pagarināt profesionālā dienesta līgumu beidzoties tā termiņam, vai nē, ir ministrijas rīcības brīvības izvēle.

Turklāt tiesību normas un iekšējie normatīvie akti neparedz, ka ministrijai ir jāpamato savu izvēli pagarināt vai nepagarināt ar personu profesionālā dienesta līgumu. [8.2] Saskaņā ar Militārā dienesta likuma 42.panta otro daļu, ja karavīrs ir atzīts par nederīgu militārajam dienestam veselības stāvokļa dēļ, viņu atvaļina, noņemot no militārā dienesta uzskaites. Militārā dienesta likuma 43.panta otrā daļa paredz desmit nosacījumus, kad profesionālā dienesta līgumu izbeidz pēc vadības iniciatīvas ar karavīru pirms termiņa.

Tātad likumdevējs ir noteicis tos gadījumus, kad vadībai nav rīcības brīvība un tai ir pienākums pēc savas iniciatīvas izbeigt līgumu pirms termiņa, ja iestājas minētajā tiesību normā paredzētie apstākļi. Šīs normas mērķis ir nodrošināt, lai dienestā atrastos karavīri, kuri saskaņā ar Militārā dienesta likumā noteikto atbilst dienesta prasībām, kā arī nepieļautu patvaļu no vadības puses, lai līgumi netiktu izbeigti pirms termiņa, ja nepastāv minētajā normā norādītiem iemesli. Tādā veidā likumdevējs ir nodrošinājis karavīra tiesisku stabilitāti un paļaušanos, ka neiestājoties normā minētajiem apstākļiem, līgums

10.lappuse no 17 bez viņa piekrišanas pirms termiņa netiks izbeigts. Līdz ar to secināms, ka karavīram ir tiesības prasīt, lai vadība šo pienākumu izpilda, ja ir konstatējams viens no Militārā dienesta likuma 43.panta otrajā daļā norādītajiem gadījumiem. Militārā dienesta likuma 43.panta otrās daļas 2.punkts paredz, ka profesionālā dienesta līgumu pēc vadības iniciatīvas ar karavīru pirms termiņa izbeidz, ja karavīrs atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ. Kā arī Aizsardzības ministrijas 2005.gada 19.decembra noteikumu Nr.9-not „Karavīru atvaļināšanas no profesionālā dienesta noteikumi” (ar turpmākajiem grozījumiem 2006.gada 29.decembrī un 2009.gada 9.jūlijā) (turpmāk – Karavīru atvaļināšanas no profesionālā dienesta noteikumi) 15.1.punkts noteic, ka karavīru atvaļina no profesionālā dienesta ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc rakstiska medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinuma (slimības apliecības) saņemšanas NBS vienībā.

Militārā dienesta iekārtas reglaments 1855.punkts noteic, ja karavīrs nespēj turpināt militāro dienestu veselības stāvokļa dēļ, viņu nosūta uz attiecīgo bāzes slimnīcu, lai veiktu medicīnisko pārbaudi. Lēmumu par derīgumu turpmākajam dienestam pieņem CMEK. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 16.panta pirmo daļu iekšējais normatīvais akts ir saistošs tam publisko tiesību subjektam, kas šo aktu izdevis (..). Ņemot vērā minēto, secināms, ka vadībai ir pienākums atvaļināt karavīru viena mēneša laikā, ja karavīrs ar CMEK atzinumu ir atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ.

Proti, atbilstoši iekšējiem normatīvajiem aktiem iestādei pēc savas iniciatīvas viena mēneša laikā jāizdod obligātais administratīvais akts, ar kuru izbeidz profesionālā dienesta līgumu ar karavīru pirms termiņa saskaņā ar Militārā dienesta likuma 43.panta otrās daļas 2.punktu (Karavīru atvaļināšanas no profesionālā dienesta noteikumi 15.2.1.apakšpunkts). [8.3] Kā redzams no konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem, pieteicējam pēdējo reizi pirms atvaļināšanas no profesionālā dienesta veikta medicīniskā pārbaude 2009.gada 7.maijā, kā rezultātā CMEK atzina, ka pieteicēja kapacitāte 4, veselības kategorija C, pieteicējs derīgs ierobežoti militārajam dienestam miera laikā.

Slimība gūta militārā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus (skat.[7.5] punktu). CMEK 2009.gada 7.maija atzinumu pieteicējs saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 79.pantu varēja apstrīdēt viena gada laikā likuma noteiktajā kārtībā Veselības inspekcijas kontroles pārvaldē. Kā izriet no lietas materiāliem pieteicējs nav izmantojis savas tiesības apstrīdēt minēto atzinumu, jo nav zinājis par tā pārsūdzēšanas iespēju, kas nemaina lietas būtību.

11.lappuse no 17 Ņemot vērā, ka līdz Pavēles izdošanas dienai ar CMEK atzinumu nav atzīts, ka pieteicējs nespēj turpināt militāro dienestu veselības stāvokļa dēļ, konkrētajā gadījumā atbildētājai nebija pamata pieņemt lēmumu par profesionālā dienesta līguma izbeigšanu ar pieteicēju pirms termiņa pēc vadības iniciatīvas saskaņā ar Militārā dienesta likuma 43.panta otrās daļas 2.punktu. Pastāvot šādiem lietas apstākļiem, tiesa atzīst, ka nav konstatējami priekšnosacījumi labvēlīga administratīvā akta izdošanai, ar kuru tiktu grozīts atvaļināšanas pamatojums.

[9] Vērtējot pieteicēja argumentu, ka pieteicējs veselības dēļ nevarēja pildīt uzticētos dienesta pienākumus un atbildētājs nav apsvēris iespēju pieteicēju pārcelt citā amatā, tiesa secina. Saskaņā ar Pavēles Nr.170 Pielikumu Nr.2 II. nodaļas „Instruktori un kareivji” 15.punkta „Seržanti (OR-5)” 15.29.apakšpunktu amata „/amats/” zemākā pieļaujamā veselības stāvokļa kapacitāte ir 6*. Atbilstoši minētā pielikuma piezīmēm, 6* nozīmē, ka Jūras spēkos (peldošais sastāvs), gaisa spēkos un speciālajā kontingentā atkarībā no veselības traucējuma rakstura derīgums dienestam var tikt vērtēts individuāli. Tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka pieteicējam bija nepieciešama veselības kapacitāte 5 un veselības kategorija B, lai varētu pildīt /amats/ (skat. [7.3] punktu). Kā arī lietā nav strīda, ka pieteicējs pildīja šos pienākumus laika posmā no 2009.gada 11.maijam līdz atvaļināšanas brīdim. Tātad secināms, ka pieteicējs minētajā laika posmā ieņēma un pildīja tāda amata pienākumus, kas neatbilst viņa veselības stāvoklim, jo no 2009.gada 11.maija viņam noteikta veselības kapacitāte 4, veselības kategorija C, līdz ar to tas ir pretrunā ar Pavēles Nr.170 Pielikumā Nr.2 noteikto. Ievērojot minēto, tiesa secina, ka saskaņā ar noslēgtā līguma (skat..[7.2] punktu) 2.2.apakšpunktu ministrijas pienākums bija nodrošināt pieteicēja iecelšanu amatā atbilstoši viņa sagatavotībai, kas saskaņā ar Pavēli Nr.170 ietver arī iecelšanu amatā atbilstoši veselības stāvoklim. Tādējādi atbildētājai bija pienākums no 2009.gada 11.maija pārcelt pieteicēju uz citu amatu, kas būtu atbilstošs pieteicēja veselības stāvoklim, līdz ar to tiesa atzīst par nepamatotu ministrijas pārstāves argumentu, ka nebija lietderīgi pieteicēju pārcelt uz citu amatu pienākumu pildīšanai, jo konkrētajā gadījumā iestādei nepastāvēja rīcības brīvības izvēle. Tiesas ieskatā, iestāde pret pieteicēju ir pieļāvusi atšķirīgu attieksmi. Šāda atbildētāja rīcība ir uzskatāma par prettiesisku, jo nodarbinot pieteicēju amatā, kas neatbilst viņa veselības stāvoklim tiek nodarīts kaitējums pieteicēja veselībai, kas jau uz to brīdi bija pasliktinājies. Turklāt šāda

12.lappuse no 17 rīcība ir pretrunā ar Militārā dienesta iekārtas reglamentā noteikto pienākumu rūpēties par savu padoto veselības stāvokli (skat., piemēram 605.punkts). Vienlaikus atzīstams, ka arī pats pieteicējs nav darījis visu savu iespēju robežās, lai mazinātu viņam nodarīto kaitējumu veselībai, proti, saskaņā ar Militārā dienesta iekārtas reglamenta 17.nodaļas „Karavīru tiesības, sociālās garantijas un atbildība” 17.6.sadaļā „Karavīru tiesības iesniegt sūdzības un ierosinājumus” noteikto pieteicējam bija tiesības iesniegt reglamenta noteiktajā kārtībā dienesta sūdzību par nevienlīdzīgu attieksmi un nelikumīgu rīcību attiecībā pret viņu, proti, sūdzību par nodarbināšanu amatā, kas neatbilst viņa veselības stāvoklim. Taču iepriekš konstatētā atbildētājas prettiesiskā rīcība nav atzīstama par pamatu pieteicēja atvaļināšanai saskaņā ar Militārā dienesta likuma 43.panta otrās daļas 2.punktu, jo pieteicējs tika atzīts par nederīgu pildīt ieņemamo amatu, nevis atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ. Proti, pieteicējs ir atzīts par derīgu ierobežoti militārajam dienestam miera laikā, kas saskaņā ar Pavēli Nr.170 ļauj karavīram ieņemt C veselības kategorijas amatus – Sauszemes, Gaisa, Jūras spēku apgādes un nodrošinājuma vienībās, kā to pamatoti arī norādīja CMEK (skat. [7.13] punktu).

[10] Tiesa vērtē, vai Pavēles izdošanas procesā ir pieļauti procesuālie pārkāpumi un, vai tie ir atzīstami par būtiskiem. [10.1] Pieteicējs norāda, ka vienības personālsastāva struktūra nenodrošināja pieteicēja medicīnisko pārbaudi. [10.1.1] Karavīru atvaļināšanas no profesionālā dienesta noteikumu 11.2.2.apakšpunkts noteic, ja profesionālā dienesta līguma termiņš netiek pagarināts pēc vadības iniciatīvas, vienības personālsastāva struktūra ne vēlāk kā divus mēnešus pirms karavīra profesionālā dienesta līguma termiņa beigām pret parakstu informē karavīru par medicīnisko pārbaudi vai iespēju rakstiski atteikties no tās saskaņā ar Noteikumu Nr.63-NOT 68.punktu un Militārā dienesta iekārtas reglamenta 1857.punktu. Noteikumu Nr.63-NOT 68.punkts noteic, ka karavīriem, kurus atvaļina no dienesta, ir tiesības iziet stacionāro vai ambulatoro medicīnisko pārbaudi (ekspertīzi). Savukārt Militārā dienesta iekārtas reglamenta 1857.punkts paredz, ka [..] karavīram, kuru atvaļina no profesionālā dienesta, beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam, ja līgumu nepagarina, vai izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa, un kuram pēdējā ikgadējā medicīniskajā pārbaudē noteikta veselības stāvokļa kapacitāte 5 vai 6 un nav būtisku veselības stāvokļa izmaiņu (traumas, ilgstoša darba

13.lappuse no 17 nespējas saslimšanas dēļ), medicīnisko pārbaudi veic ambulatorā komisija, kas izsniedz izziņu, pamatojoties uz ikgadējās medicīniskās pārbaudes (dispanserizācijas) rezultātiem. Atvaļināmajam profesionālā dienesta karavīram ir tiesības atteikties no medicīniskās pārbaudes, apliecinot to rakstiski. Atbilstoši Karavīru atvaļināšanas no profesionālā dienesta noteikumu 11.2.2.apakšpunktam vienības personālsastāva struktūra pēc informācijas par karavīra medicīnisko pārbaudi vai rakstisku atteikšanos no tās saņemšanas gatavo dokumentus karavīra atvaļināšanai no profesionālā dienesta, pamatojoties uz Militārā dienesta 42.panta pirmās daļas 2.punktu. [10.1.2] No iepriekš minētajām normām izriet, ka karavīram, kuru atvaļina no dienesta, ir tiesības iziet medicīnisko pārbaudi (ekspertīzi), ja viņš ir izteicis šādu vēlmi, savukārt vadībai, respektējot karavīra tiesības, ir jānodrošina iespēja karavīram iziet medicīnisko pārbaudi atbilstoši iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

Šādas medicīniskās pārbaudes veikšanas primārais mērķis ir noteikt, vai no profesionālā dienesta atvaļinātajam karavīram jāstājas militārā dienesta rezerves uzskaitē (Militārā dienesta likuma 58.pants, 42.panta otrā daļa), kas ir vērtējama kā viena no obligātajām atvaļināšanas procedūras sastāvdaļām, ja karavīrs ir izteicis šādu vēlmi izmantot savas tiesības. Savukārt, otrs mērķis ir noskaidrot, vai nepastāv citi šķēršļi atvaļināšanas procedūras dokumentu gatavošanai, jo iestāde var uzsākt gatavot dokumentus karavīra atvaļināšanai no profesionālā dienesta, pamatojoties uz Militārā dienesta 42.panta pirmās daļas 2.punktu, tikai pēc informācijas saņemšanas par karavīra medicīnisko pārbaudi.

Tātad, gadījumā, ja ekspertīzes rezultāti, saskaņā ar kuriem karavīrs tiek atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ, ir saņemti NBS vienībā ātrāk nekā vienu mēnesi pirms līguma termiņa beigām, iestāde nevar gatavot dokumentus karavīra atvaļināšanai no profesionālā dienesta, pamatojoties uz Militārā dienesta 42.panta pirmās daļas 2.punktu, jo saskaņā ar Karavīru atvaļināšanas no profesionālā dienesta noteikumu 15.1.punktu, iestāde līgumattiecības ar karavīru, kurš nav derīgs aktīvajam dienestam, var turpināt ne ilgāk par vienu mēnesi. [10.1.3] Konkrētajā gadījumā lietā nepastāv strīds, ka vienības personālsastāva struktūra nenodrošināja pieteicēja medicīnisko pārbaudi.

Tiesa šī sprieduma [9] punktā iepriekš atzina, ka iestāde ir prettiesiski rīkojusies, nodarbinot pieteicēju gandrīz 6 mēnešus amatā, kas neatbilst viņa veselības stāvoklim. Līdz ar to iestāde, pieļaujot atšķirīgu attieksmi salīdzinājumā ar citām personām, kuras ieņem amatu atbilstoši savas veselības kapacitātei, ir būtiski aizskārusi pieteicēja tiesības un nodarījusi kaitējumu viņa veselībai.

14.lappuse no 17 Vērtējot iepriekš minētā pārkāpuma ietekmi uz pieteicēja tiesībām kopsakarā ar pieļauto procesuālo pārkāpuma ietekmi uz pieteicēja atvaļināšanas procesa gala rezultātu un iepriekš norādīto tiesisko regulējumu, tiesas ieskatā, atbildētāja, nenosūtot pieteicēju uz medicīnisko pārbaudi (ekspertīzi) pirms līguma profesionālā dienesta līguma termiņa beigām, ir pieļāvusi būtisku procesuālu pārkāpumu, kas konkrētajā gadījumā, eventuāli, varēja ietekmē lietas iznākumu, ņemot vērā, ka pēdējā no obligātām regulārām medicīniskajām pārbaudēm tika konstatēts, ka pieteicēja veselība ir pasliktinājusies.

Turklāt, kā redzams no iepriekš konstatētajiem lietas apstākļiem, pieteicējs 9 dienas pēc atvaļināšanas ir atzīts par 3.grupas invalīdu, kura invaliditātes cēlonis ir slimība, kas gūta militārā dienesta laikā, pildot militārā dienesta pienākumus, ko arī atzina ministrija (skat. [7.9], [7.10] punktu). Līdz ar to konstatējams, ka atbildētāja Pavēles izdošanas procesā ir pieļāvusi procesuālo pārkāpumu, kas radīja pieteicēja tiesību aizskārumu. [10.2] Vienlaikus tiesa konstatē, ka Pavēles izdošanas procesā ir pieļauti sekojoši procesuālie pārkāpumi.

Saskaņā ar Karavīru atvaļināšanas no profesionālā dienesta noteikumu 11.4.punktu ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms līguma termiņa beigām attiecīgā līmeņa komandieris (priekšnieks) izdod personālsastāva pavēli par karavīra atbrīvošanu no amata un atvaļināšanu no dienesta (neizslēdzot viņu no vienības personālsastāva saraksta), norīkojot stāties rezervē vai noņemt no rezerves uzskaites, sakarā ar profesionālā dienesta līguma termiņa beigām. Nepieciešamības gadījumā vienība izdod pavēli par karavīra lietu un amata pieņemšanu un nodošanu norīkotai amatpersonai.

Kā izriet no konstatētajiem apstākļiem Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandieris Pavēli izdeva tikai 2009.gada 30.oktobrī, t.i., divas dienas pirms profesionālā dienesta līguma termiņa beigām. Tādējādi tiesa konstatē, ka ir pieļauts procesuāls pārkāpums, neizdodot Pavēli savlaicīgi – vienu mēnesi pirms pieteicēja atvaļināšanas no dienesta. Atbilstoši Karavīru atvaļināšanas no profesionālā dienesta noteikumu 11.6.punktam pēc karavīra lietu un amata nodošanas un Apgaitas lapas parakstīšanas ar vienības ierindas dienesta pavēli karavīru izslēdz no vienības personālsastāva saraksta un noņem no visu veidu apgādes profesionālā dienesta līguma pēdējā dienā [..].

Konkrētajā gadījumā pieteicējs tikai 2009.gada 6.novembrī ar Jūras Spēku Flotiles Jūras novērošanas un sakaru dienesta komandiera p.i. kapteiņleitnanta pavēli Nr.203-id (skat. [7.8]punktu), ir noņemts no visu veidu apgādes un izslēgt no JSF Jūras

15.lappuse no 17 novērošanas un sakaru dienesta personālsastāva saraksta ar atpakaļejošu datumu, t.i., 2009.gada 1.novembri. Ievērojot minēto secināms, ka nav ievērots Karavīru atvaļināšanas no profesionālā dienesta noteikumu 11.6.punktā noteiktais regulējums, līdz ar to pieļauts procesuālais pārkāpums. Tiesa, izvērtējot minētos procesuālos pārkāpumus, atzīst, ka tie nav uzskatāmi par būtiskiem, jo neietekmēja procesa rezultātu.

[11] Apkopojot iepriekš secināto, tiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu grozīts atvaļināšanas pamatojums ir noraidāms, savukārt pieteikums daļā ir apmierināms, jo ir konstatējams Pavēles izdošanas procesā pieļautais procesuālais pārkāpums.

[12] Ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Pieteicējs samaksājis valsts nodevu 20 latu (lietas 6.lapa) par pieteikuma iesniegšanu tiesā. Ņemot vērā minēto, no Latvijas Republikas piespriežama pieteicēja samaksātā valsts nodeva 20 latu apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.- 251.pantu, 2562.panta pirmo daļu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

apmierināt daļēji E.R. pieteikumu (pieteikuma reģistrācijas Nr.1256). Apmierināt E.R. pieteikumu daļā par procesuālā pārkāpuma konstatēšanu. Atzīt, ka Aizsardzības ministrija, nenosūtot E.R. uz medicīnisko pārbaudi (ekspertīzi) pirms profesionālā dienesta līguma termiņa beigām, ir pieļāvusi būtisku procesuālu pārkāpumu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandiera p.i jūras kapteiņa 2009.gada 30.oktobra pavēles Nr.54-vd „Par personālsastāvu” izdošanas procesā, kas radīja E.R. tiesību aizskārumu.

16.lappuse no 17 Noraidīt E.R. pieteikumu daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiek grozīts atvaļināšanas pamatojums. Piespriest no Latvijas Republikas par labu E.R. samaksāto valsts nodevu 20 (divdesmit) latu apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Kudrēviča

NORAKSTS PAREIZS Administratīvā rajona tiesas tiesnese A.Kudrēviča Liepājā 2011.gada 31.martā

17.lappuse no 17