Court recognizes long-term possession rights and orders land registry update for agricultural buildings.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court granted the plaintiff's request to recognize ownership rights over agricultural buildings and ordered their registration in the land registry. The plaintiff had acquired these structures through long-term possession and a purchase agreement, while the defendant argued based on administrative reform transitions. The court ruled in favor of the plaintiff because all statutory conditions for establishing ownership via long-term possession were met, and the land registry entry claiming other buildings was found to be erroneous.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Process Law Art. 189-194; Land Registry Law Art. 17; Property Law: Long-term possession establishes ownership rights, and court judgments serve as a basis for land registry entries.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C05037913
Lietas arhīva Nr. C-0379-13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Valmierā 2013.gada 7.oktobrī
Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnesis A.Bukavs
ar tiesas sēdes sekretāri L.Sprukti
piedaloties prasītāja /pers. A/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/, atbildētāja Priekuļu novada pašvaldības pilnvarotajam pārstāvim
/pers. C/, trešās personas Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta pilnvarotajai pārstāvei /pers. E/
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret Priekuļu novada pašvaldību par īpašuma tiesību atzīšanu uz
nekustamo īpašumu, ar trešo personu lietā Latvijas Republikas Valsts zemes dienestu.
Aprakstošā daļa
prasītājs /pers. A/ Vidzemes apgabaltiesā cēlis prasību pret atbildētāju Priekuļu novada pašvaldību, ar trešo personu lietā
Latvijas Republikas Valsts zemes dienestu, kurā lūdz:
- atzīt /pers. A/ ar ieilgumu iegūtas īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma/NI nosaukums A/, kadastra Nr. /numurs A/, sastāvā
ietilpstošām un ar dzīvojamo māju ar kadastra apzīmējumu /numurs B/ funkcionāli saistītām ēkām: kūti ar kadastra apzīmējumu
/numurs C/, pagraba ēku ar kadastra apzīmējumu /numurs D/, šķūni ar kadastra apzīmējumu /numurs E/, pirti ar kadastra apzīmējumu
/numurs F/;
-ierakstīt Liepas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/ ar dzīvojamo māju, kadastra apzīmējums /numurs B/,
funkcionāli saistītas ēkas: kūti ar kadastra apzīmējumu /numurs C/, pagraba ēku ar kadastra apzīmējumu /numurs D/, šķūni ar
kadastra apzīmējumu /numurs E/, pirti ar kadastra apzīmējumu /numurs F/, uz /pers. A/ kā to īpašnieka vārda;
- dzēst Liepas pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.236 III.daļas 1.iedaļas ierakstu Nr.1.1.- atzīme – uz zemes gabala atrodas
citām personām piederošas ēkas un būves.
Prasības pieteikumā norādīts, kasaskaņā ar zemesgrāmatu ierakstiem/pers. A/ pieder nekustamais īpašums /NI nosaukums A/
Priekuļu novada Liepas pagastā, Liepā, kadastra Nr. /numurs A/, kas sastāv no zemes gabala 1,3 ha platībā un dzīvojamās mājas ar
būves kadastra apzīmējumu /numurs B/. Īpašuma tiesības uz īpašuma sastāvā ietilpstošo zemes gabalu prasītājs ir ieguvis saskaņā
ar 2000.gada 12.jūnija Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas Cēsu rajona filiāles lēmumu Nr. 01-
21-8/13, savukārt īpašuma tiesības uz pievienoto dzīvojamo māju - ar 2001.gada 31.maija pirkuma līgumu ar Liepas pagasta
dzīvojamo māju privatizācijas komisiju.
Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā par Cēsu rajona Liepas pagasta padomes saistību un tiesību pārņēmēju atbilstoši
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 13.punktu ir kļuvusi Priekuļu novada pašvaldība.
Savukārt Cēsu rajona Liepas pagasta padome norādīto dzīvojamo māju savā īpašumā ieguvusi, pamatojoties uz 1999.gada
31.marta Latvijas Republikas Ministru Kabineta rīkojumu Nr.155, ar kuru Satiksmes ministrija tālākai privatizācijai nodeva VAS
"Vidzemes ceļi" apsaimniekošanā esošās dzīvojamās mājas. Kā redzams no Valsts zemes dienesta Ēku un būvju reģistra Tehniskās
pases uz 1997.gadu, tad ar dzīvojamo māju /NI nosaukums A/ funkcionāli ir saistīta arī kūts, šķūnis un divas saimniecības ēkas un šis
objekts piederēja Cēsu 3.ceļu pārvaldei, kas ietilpa VAS "Vidzemes ceļi" sastāvā.
Atbilstoši 2001.gada 5.aprīļa Cēsu rajona Liepas pagasta Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmumam atsavināšanai
privatizācijas ceļā prasītājam tika nodota viendzīvokļa dzīvojamā māja /NI nosaukums A/. Savukārt saskaņā ar likuma "Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 1.panta 14.apakšpunktu - viendzīvokļa māja ir dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas
inventarizācijas plānu ir viens dzīvoklis, un tai funkcionāli piederīgās palīgēkas. Tādējādi Cēsu rajona Liepas pagasta padome no
VAS "Vidzemes ceļi" īpašumā ieguva augstāk norādīto dzīvojamo māju ar tai funkcionāli piederošām ēkām un būvēm, kas norādītas
tehniskajā pasē.
Līdz ar to ar 2001.gada 31.maija pirkuma līgumu ar Liepas pagasta dzīvojamo māju privatizācijas komisiju vienlaikus ar
dzīvojamās mājas pirkumu prasītājs ieguva īpašumā arī pie tās piederošās, prasības pieteikumā norādītās ēkas.
Prasītājam nav bijis iespējams, ierakstot īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz nopirkto objektu saskaņā ar 2001.gada 31.maija
pirkuma līgumu, nostiprināt zemesgrāmatā arī īpašuma tiesības uz pie dzīvojamās mājas funkcionāli piederošām ēkām.
/pers. A/ nav zināmi apstākļi un šķēršļi, kuru dēļ prasītāja īpašuma tiesības arī uz norādītajām ēkām nevarētu tikt atzītas un
nostiprinātas zemesgrāmatā, taču viņam nav iespējams iegūt tādus dokumentus, kas norādītu viņa īpašuma tiesības uz tām, un
tādējādi uzskata, ka viņa īpašuma tiesības uz norādītājam palīgceltnēm ir iegūtas ar ieilgumu.
Prasītājs minējis, ka ir pastāv visi Civillikuma 999.pantā norādītie priekšnoteikumi īpašuma iegūšanai ar ieilgumu. Tajā skaitā
minēts, ka ir konstatējams tiesisks pamats īpašuma iegūšanai, jo ēkas ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju" noteiktajā kārtībā ir tikušas nodotas privatizācijai kā dzīvojamai mājai funkcionāli piederīgas ēkas, /pers. A/ ir veicis
noteiktos privatizācijas maksājumus un ir ticis noslēgts attiecīgs rakstveida pirkuma līgums. Prasītājs ēkas lieto kā savu īpašumu, veic
to uzturēšanu, labošanu, remontdarbus, sedz ar to lietošanu saistītās izmaksas, tās atrodas ar dzīvojamo māju vienotā nožogotā
teritorijā, tādejādi prasītājam pastāv griba lietot tās kā savu īpašumu. Tāpat ir konstatējama prasītāja laba ticība attiecībā uz ēku
valdīšanu un to nepārtraukts valdījums noteiktajā laikā, jo viņš nekustamajā īpašumā dzīvo un saimnieko kopā ar savu ģimeni jau kopš
1979.gada, tādējādi arī jau pirms 2001.gada 31.maija, kad noslēgts pirkuma līgums. Līdz ar to pieteikuma iesniegšanas laikā ir
konstatējams Civillikuma 1024.pantā noteiktais ieilguma termiņš 10 gadi, skaitot to no 2001.gada 31.maija. Norādīts, ka prasītājam
nav zināmas citas personas, kurām būtu iespējamas īpašuma tiesības uz ēkām, kā arī nav saņēmis citu personu pretenzijas, iebildes
par ēku valdīšanu pretēji viņu interesēm un tiesībām.
Prasība pamatota uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 13.punktu, likuma ,,Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 1.panta 14.apakšpunktu, Civillikuma noteikumiem par īpašuma iegūšanu ar ieilgumu un
tiesiskiem darījumiem.
AtbildētājaPriekuļu novada pašvaldība rakstveida paskaidrojumā par prasību norādījusi, ka piekrīt prasības pieteikumā
norādītajam prasības pamatojumam, prasību atzīst pilnā apjomā (l.l.36).
Tiesas sēdē prasītāja /pers. A/ pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ prasību uzturēja un tiesas sēdē sniedza paskaidrojumus atbilstoši
prasības pieteikumā norādītajiem motīviem. Papildus paskaidroja, ka visas /NI nosaukums A/ palīgēkas tiek izmantotas kopā ar
dzīvojamo māju, tās nav nodalītas. Īpašumā dzīvo tikai prasītāja ģimene, palīgēkas no pirkuma līguma noslēgšanas 2001.gadā un arī
pirms šī laika izmanto tikai prasītājs un viņa ģimene, to raksturojot tiesas sēdē. Viss īpašums tiek netraucēti valdīts, neviena cita
persona nekad nav par to cēlusi kādus iebildumus, nav prasījusi arī īri vai nomu par palīgēkām par šo laiku pēc 2001.gada. Vienā
pagalmā atrodas gan dzīvojamā ēka, gan prasības pieteikumā norādītās palīgēkas, uz īpašuma zemes citu ēku nav.
Atbildētājas Priekuļu novada pašvaldības pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ tiesas sēdē norādīja, ka prasību atzīst pilnā apmērā.
No pārstāvja sniegtā paskaidrojuma izriet, ka /pers.A/ ģimene /NI nosaukums A/ dzīvojusi vēl pirms 2001.gada, izmantojusi arī visas 4
palīgēkas, viņiem bijis noslēgts īres līgums ar ceļu pārvaldi, pirms tā ēkas nodevusi pašvaldībai. Attiecībā par īpašuma privatizāciju
prasītājam paskaidroja, ka pirkuma līgumā šīs palīgēkas bijušas ierakstītas, taču pārstāvim nav zināms, kāpēc tālāk radušās
problēmas tās ierakstīt zemesgrāmatā. Neviena cita persona nav vērsusies pašvaldībā ar lūgumu, pieprasot kādu daļu no šī īpašuma
/NI nosaukums A/. Pašvaldība uz šīm palīgēkām nepretendē. Vēl citas ēkas uz /NI nosaukums A/ īpašuma zemes neatrodas.
Trešās personas Valsts zemes dienesta pilnvarotā pārstāve /pers. E/ tiesas sēdē norādīja, ka prasību uzskata par pamatotu.
No pārstāves paskaidrojumiem izriet, ka dzīvojamā ēka ir funkcionāli saistīta arī ar palīgēkām-šķūni, pirti, kūti un pagrabu. Īpašuma
tiesības prasītājs nav varējis ierakstīt zemesgrāmatā tikai neprecīzi sagatavotu dokumentu dēļ. Ar pašvaldības 1999.gada 28.janvāra
lēmumu par privatizācijas uzsākšanu nolemts par visu ēku nodošanu /pers. A/, taču attiecīgajā Ministru Kabineta 1999.gada 31.marta
rīkojumā par īpašumu nodošanu pašvaldībām tālākai privatizācijai norādīta tikai dzīvojamā māja. Zemes dienestam nav iebildumu pret
prasību, īpašumu prasītājs ir ieguvis ar ieilgumu, noteiktā laika tecējums ir garāks kā likumā noteiktais termiņš. No Zemes dienesta
rīcībā esošiem dokumentiem, kadastra reģistra datiem, kadastra kartes, izriet, ka uz īpašuma /NI nosaukums A/ zemes vēl citas ēkas
neatrodas.
Motīvu daļa
Novērtējusi prasības pieteikumā norādītos motīvus, iesniegto rakstveida paskaidrojumu un lietas dalībnieku sniegtos
paskaidrojumus tiesas sēdē, lietā iegūtos pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ prasība ir pamatota un apmierināma.
Prasītājs lūdzis īpašuma tiesības atzīt, pamatojoties uz ieilgumu.
Civillikuma 998.pants nosaka, ka ar ieilgumu lietu iegūst par īpašumu, ja ieguvējs to ir valdījis likumā noteiktu laiku kā savu,
ievērojot arī citus likumiskus nosacījumus. Pie tam, lai iegūtu lietu ar ieilgumu, ir jāievēro Civillikuma 999.pantā minētie nosacījumi: 1)
priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu, 2) tiesisks pamats, 3) valdītāja laba ticība, 4) nepārtraukts valdījums, 5) noteiktā laika
notecējums, 6) lietas īpašnieka tiesiska iespēja izlietot savu tiesību uz lietu.
Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatējami visi likumā noteiktie priekšnosacījumi nekustamā īpašuma iegūšanai ar ieilgumu.
Lietā nav nekādu šaubu, ka attiecīgie prasītie objekti- kūts ar kadastra apzīmējumu /numurs C/, pagraba ēka ar kadastra
apzīmējumu /numurs D/, šķūnis ar kadastra apzīmējumu /numurs E/, pirts ar kadastra apzīmējumu /numurs F/- var būt privāta īpašuma
priekšmets, tie nav izņemti no privāttiesiskās apgrozības. Minētās būves ir reģistrētas Valsts zemes dienesta kadastra informācijas
sistēmā, piešķirti būvju kadastra apzīmējumi, atsavināšanas aizliegumi nav reģistrēti, ko apliecina Valsts zemes dienesta iesniegtās
kadastra izziņas (l.l.22-25). Tādejādi minētās būves atbilst Civillikuma nosacījumiem par ar ieilgumu iegūstamajiem priekšmetiem (
Civillikuma 1000.-1005.pants).
Izvērtējot jautājumu par valdījuma tiesisko pamatu, norādams, ka lai iegūtu īpašuma tiesības ar ieilgumu, nepietiek lietu vienkārši
valdīt zināmu laiku, bet, kā to nosaka Civillikuma 1006.pants, valdījumam jābalstās uz tāda tiesiska pamata, kas jau pats par sevi
varētu piešķirt īpašuma tiesību, bet kam attiecīgā gadījumā sevišķa šķēršļa dēļ īpašuma iegūšana nav tūliņ sekojusi.
Konkrētajā gadījumā šāds pamats atbilstoši Civillikuma 1007.panta 2.punktam ir tiesisks darījums, kura mērķis ir atdot citiem
īpašumu.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 1999.gada 31.marta rīkojumu Nr.155 "Par valsts dzīvojamo māju
nodošanu pašvaldību īpašumā", Satiksmes ministrijai atļauts nodot attiecīgai pašvaldībai īpašumā tālākai privatizācijai VAS
"Vidzemes ceļi" apsaimniekošanā esošās dzīvojamās mājas, tajā skaitā saskaņā ar pielikumu- arī dzīvojamo māju /NI nosaukums A/
Cēsu rajona Liepas pagastā (l.l.12).
Liepas pagasta pašvaldība savas īpašuma tiesības uz dzīvojamo ēku /NI nosaukums A/, ar apzīmējumu kadastrā /numurs G/,
nostiprinājusi zemesgrāmatā 2000.gada 15.decembrī (l.l.13).
Ar Liepas pagasta padomes dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2001.gada 5.aprīļa lēmumu (sēdes protokols Nr.39./01.)
(l.l.14), izskatot /pers. A/ privatizācijas pieteikumu, atļauts /pers. A/ slēgt pirkuma līgumu, par viendzīvokļa dzīvojamās mājas /NI
nosaukums A/ , Liepas pagastā, Cēsu rajonā, pirkšanu, apstiprināta pirkuma maksa un tās samaksas kārtība.
2001.gada 31.maijā starp Liepas pagasta padomes dzīvojamo māju privatizācijas komisiju un /pers. A/ noslēgts pirkuma līgums
(l.l.15), saskaņā ar kuru /pers. A/ nopircis viendzīvokļa māju /NI nosaukums A/, Liepas pagastā, Cēsu rajonā. Līguma 2.punktā
norādīts, ka objekts sastāv no: viendzīvokļa mājas un ar to funkcionāli saistītām būvēm – kūts Nr.2, šķūņa Nr.2a, pagraba Nr.3, šķūņa
Nr.4, šķūņa – piebūves Nr.4a, pirts Nr.5. Līgumā norādīts, ka pircējs par objektu ir samaksājis pilnā apjomā Latvijas Hipotēku un
zemes bankā 126,98 sertifikātus.
Minētais nekustamā īpašuma /NI nosaukums A/ ēku sastāvs norādīts arī ēku un būvju reģistra tehniskajā pasē (l.l.16-21), ar
apsekošanas datumu – 1997.gada 27.decembri.
Lai gan 2001.gada 31.maija pirkuma līgumā kā pirkuma priekšmets norādīti: viendzīvokļa māja un uzskaitītās, ar to funkcionāli
saistītās būves, pamatojoties uz šo pirkuma līgumu, pievienojot to /pers. A/ piederošajam zemes īpašumam /NI nosaukums A/,
2009.gada 10.jūlijā zemesgrāmatā uz /pers. A/ vārda nostiprinātas īpašuma tiesības tikai uz dzīvojamo māju (kadastra apzīmējums
/numurs C/) (l.l.10).
Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1.panta 14.punktā terminu skaidrojumā par privatizācijas objektu-
viendzīvokļa māja, norādīts, ka tā ir dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir viens dzīvoklis, un tai funkcionāli
piederīgās palīgēkas (kas tātad tiek privatizētas kopā ar dzīvojamo māju).
Šajā gadījumā tiesai nav šaubu, ka nekustamajā īpašumā /NI nosaukums A/ atrodošās palīgēkas: kūts (kadastra apzīmējums
/numurs D/), pagraba ēka (kadastra apzīmējums /numurs E/), šķūnis (kadastra apzīmējums /numurs F/) un pirts (kadastra apzīmējumu
/numurs/) ir funkcionāli saistītas ar viendzīvokļa dzīvojamo māju /NI nosaukums A/, un tādejādi tiesiskā izpratnē tās ir galvenās lietas
blakus lietas.
Minētais izriet no ēku un būvju tehniskās pases ierakstiem, prasītāja un atbildētāja pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē, no
kuriem izriet, ka palīgēkas tiek izmantotas kopā ar viendzīvokļa dzīvojamo ēku, to ilgstoši- arī pirms 2001.gada pirkuma līguma
noslēgšanas un arī vēl joprojām izmanto tajā dzīvojošā /pers.A/ ģimene, turklāt palīgēkas ar dzīvojamo māju pat atrodas viena
pagalma robežās. Palīgēkas kā par ar viendzīvokļa dzīvojamo ēku funkcionāli saistītām būvēm atzinusi arī Liepas pagasta dzīvojamo
māju komisija lietā esošajā 2001.gada 31.maija pirkuma līgumā, kā arī tiesas sēdē uzrādītā Liepas pagasta padomes 1999.gada
28.janvāra lēmumā par /NI nosaukums A/ privatizāciju, ar iepriekš uzskaitīto ēku sastāvu. Tas, ka ēku un būvju reģistra tehniskajā
pasē un uz tā pamata pieņemtajos dokumentos norādīta citi numerācija, piemēram, kūts Nr.2, šķūnis nr.2a, u.c., kas atšķiras no tagad
Valsts zemes dienesta piešķirtajiem būvju kadastra apzīmējumiem, izskaidrojams ar izmaiņām būvju uzskaitē un reģistrācijā, turklāt
kopā esošas būves turpmāk reģistrējot kā vienu būvi. No ierakstiem tehniskajā pasē redzams, ka attiecīgie objekti (būves) pēc to
nosaukumiem un apbūves platības faktiski sakrīt ar attiecīgajās Valsts zemes dienesta kadastra izziņās esošajiem datiem.
Lietā nav nekādu šaubu, ka šīs palīgēkas kādam citam noteiktam mērķim nekad nav tikušas atdalītas atsevišķai izmantošanai
no dzīvojamās mājas, nav iemesla apšaubīt, ka attiecīgās palīgēkas ir nepieciešamas dzīvojamās mājas /NI nosaukums A/
ekspluatācijai.
Civillikuma 850.pantā noteikts, ka galvenās lietas ir tās, kas ir patstāvīgi tiesību priekšmeti. Bet viss tas, kas pastāv tikai ar
galveno lietu, vai pieder pie tās, vai kā citādi ar to saistīts (851.p), ir blakus lieta. Civillikuma 851.pantā blakus lietu skaitā minēti arī
galvenās lietas piederumi. Atbilstoši Civillikuma 857.pantam blakus lieta iegūst piederuma raksturu, ja viņas uzdevums ir kalpot
galvenajai un viņa pastāvīgi ar to saistīta un atbilst šim uzdevumam ar savām dabiskām īpašībām.
Līdz ar to secināms, ka palīgēkas nekustamajā īpašumā /NI nosaukums A/ ir galvenās lietas- viendzīvokļa dzīvojamās mājas /NI
nosaukums A/ blakus lietas, ir ar to funkcionāli saistītas palīgbūves.
Civillikuma 853.pantā paredzēts, ka visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās
blakus lietām, kādēļ, atsavinot galveno lietu, pie tās piederīga blakus lieta šaubu gadījumā atzīstama par atsavinātu kopā ar to, ja vien
nav tieši noteikts pretējais.
Turklāt juridiskajā literatūrā norādīts, ka „galvenās lietas ir tās, kas ir patstāvīgi tiesību priekšmeti, bet blakus lietas seko
galvenajai lietai juridiskajā apgrozībā (850.p). tas nozīmē, ka slēdzot līgumu par galvenās lietas atsavināšanu, parasti pieņem, ka
blakus lietas nododamas kopā ar galveno lietu pat tad, ja par šīm blakus lietām speciāli līgumā nekas nebūtu minēts (J.Rozenfelds
„Lietu tiesības”, izd. „Zvaigzne”, 2000.g., 30.lpp.).
Ievērojot minēto, konkrētās lietas īpašos apstākļus, tiesa secina, ka lietā ņemami vērā Civillikuma 853.panta nosacījumi,
atzīstot, ka blakus lietas- /NI nosaukums A/ palīgēkas, tā kā tās nav atsevišķs īpašuma tiesību objekts, tiesiskajos darījumos seko līdzi
galvenajai lietai – dzīvojamai mājai. Tātad strīdus palīgēkas seko līdzi galvenajai lietai- dzīvojamai mājai, nododot /NI nosaukums A/
īpašumu pašvaldībai un pēc tam to pārdodot prasītājam.
Minētais tieši izriet arī no iepriekš norādītā likuma„Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1.panta 14.punktā
terminu skaidrojumu par privatizācijas objektu- viendzīvokļa māja, kurā norādīts, ka tā ir dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas
inventarizācijas plānu ir viens dzīvoklis, un tai funkcionāli piederīgās palīgēkas (kas tātad tiek privatizētas kopā ar dzīvojamo māju).
Tiesa arī vērtē, ka citāds risinājums konkrētajos apstākļos arī nebūtu taisnīgs, jo tas nozīmētu dzīvojamai mājai funkcionāli
piederošas un ekspluatācijai nepieciešamas palīgēkas tiesiskā ziņā atdalīt no dzīvojamās mājas.No Priekuļu novada pašvaldības
pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka šī institūcija uz šo palīgēku īpašuma tiesībām nepretendē.
Līdz ar to tas, ka Ministru kabineta 1999.gada 31.marta rīkojumā Nr.155 norādīts par attiecīgo dzīvojamo māju nodošanu
pašvaldībām tālākai privatizācijai (saskaņā ar pielikumu arī par dzīvojamo māju /NI nosaukums A/), bet īpaši nenorādot par funkcionāli
saistītām palīgēkām, konkrētajā gadījumā nenozīmē, ka attiecīgās /NI nosaukums A/ palīgēkas kādu īpašu motīvu dēļ tikušas atdalītas
no dzīvojamās mājas. Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā ievērojams likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1.panta
14.punktā noteiktais un Civillikuma 853.panta noteikumi, atzīstot, ka prasībā minētās palīgēkas nodotas pašvaldībai un privatizētas
prasītājam kopā ar dzīvojamo māju, turklāt šīs funkcionāli saistītās palīgēkas ir pat norādītas pirkuma līgumā, aprēķināta pirkuma
maksa un /pers. A/ ir par tām norēķinājies.
Īpašuma tiesības uz zemes gabalu /NI nosaukums A/, uz kura atrodas, gan dzīvojamā māja, gan strīdus palīgēkas, nostiprinātas
zemesgrāmatā uz /pers. A/ vārda 2000.gada 4.septembrī, tātad vēl pirms dzīvojamās mājas privatizēšanas un pievienošanas šim
īpašumam uz 2001.gada 31.maija pirkuma līguma pamata 2009.gada 10.jūlijā.
Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka lietā pastāv īpašuma iegūšanas tiesiskais pamats atbilstoši Civillikuma 1007.panta
otrajai daļai, taču dokumentu noformēšanas trūkumi radīja šķēršļus tūlītējai īpašuma iegūšanai.
Civillikuma 1013.pantā minēts, ka lai iegūtu lietu ar ieilgumu, tā jāvalda labā ticībā, t.i., nezinot šķēršļus, kas nepielaiž iegūt to
par īpašumu. Tiesa nekonstatē šķēršļus, kuru dēļ prasītājam būtu bijis iemesls šaubīties par sava valdījuma tiesiskumu. Lietā nav
nekādu ziņu, ka kāda cita juridiska vai fiziska persona, valsts vai pašvaldības institūcija ieilguma tecējuma laikā būtu pieteikusi savas
tiesības uz prasības pieteikumā minētām būvēm.
Tiesa arī nekonstatē apstākļus, kas pārtrauktu prasītāja valdījumu uz prasībā norādītām būvēm. Tādejādi valdījums atbilstoši
Civillikuma 1018.-1022.panta prasībām atzīstams par nepārtrauktu.
Tiesa arī atzīst par pierādītu likumā noteikto ieilguma termiņu, kas nekustamajam īpašumam ir 10 gadi (Civillikuma 1024.pants).
Lietā nav strīda, ka prasītājs valdījis palīgēkas kopā ar visu nekustamo īpašumu /NI nosaukums A/ visu šo laiku, jau no 2001.gada, kad
īpašums tika privatizēts no pašvaldības un izpildījis savas saistības. Tāpat valdījuma ietvaros lietā nav strīda, ka prasītāja ģimene
dzīvo šajā īpašumā /NI nosaukums A/ un izmanto gan dzīvojamo māju, gan ar to saistītās palīgēkas. Līdz ar to secināms, ka uz
prasības celšanas brīdi 2013.gada 2.jūliju un lietas izskatīšanas laiku šis likumā paredzētais ieilguma termiņš ir iestājies.
Nav pamata apšaubīt īpašnieka tiesisko iespēju izmantot savu īpašuma tiesību. Lietā nav konstatēti Civillikuma 1026.pantā
paredzētie apstākļi, kas norādītu, ka būtu pastāvējuši tiesiski šķēršļi izmantot īpašuma tiesību.
Tā kā konstatēti visi likumā noteiktie apstākļi, lai īpašuma valdījums nodibinātu īpašuma tiesību uz ieilguma pamata, /pers. A/
prasība ir apmierināma.
Prasība lietā celta pret atbildētāju Priekuļu novada pašvaldību, ņemot vērā, ka tā ir Cēsu rajona Liepas pagasta padomes
saistību un tiesību pārņēmēja atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 13.punktam.
Viens no ēku (būvju) ierakstīšanas zemesgrāmatā pamatiem ir tiesas spriedums, kā tas minēts likuma "Par nekustamā īpašuma
ierakstīšanu zemesgrāmatās" 17.panta sesto punktu, un tādejādi prasītājs ir tiesīgs lūgt zemesgrāmatā attiecīgu nostiprinājumu uz
tiesas sprieduma pamata.
/pers. A/ arī lūdzis viņam piederošā nekustamā īpašuma /NI nosaukums A/ zemesgrāmatas nodalījumā dzēst zemesgrāmatas
ierakstu, un konkrēti, Liepas pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ III.daļas 1.iedaļas ierakstu Nr.1.1.- atzīmi- uz zemes
gabala atrodas citām personām piederošas ēkas un būves. Tiesa secina, ka atbilstoši tiesas rīcībā sniegtajai informācijai nav
pamata minētās atzīmes saglabāšanai, jo no Valsts zemes dienesta pārstāves paskaidrojumiem izriet, ka atbilstoši Valsts zemes
dienestā esošiem dokumentiem, nekādas citas ēkas un būves uz īpašuma /NI nosaukums A/ zemes neatrodas, kā tikai šīs palīgēkas,
par kurām celta prasība, un tādejādi šī atzīme ierakstīta sakarā ar attiecīgajām palīgēkām. Savukārt ar šo spriedumu īpašuma tiesības
uz šīm palīgēkām tiek atzītas pašam /pers. A/. Arī citi lietas dalībnieki- prasītāja pārstāvis un Priekuļu novada pašvaldības pārstāvis
tiesas sēdē norādīja, ka citas būves un ēkas uz /NI nosaukums A/ īpašuma zemes neatrodas.
Prasītājs valsts nodevu Ls 81,75 un lietā radušos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu un tiesas
dokumentu nosūtīšanu Ls 5,57 (uzziņa par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem -l.l.2), ir pilnībā apmaksājis (maksājumu
dokumenti- l.l.8,9,42).
Lai gan /pers. A/ prasība apmierināta, tā kā prasītāja pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka tiesas izdevumus no atbildētāja piedzīt
nelūdz, minētie izdevumi no Priekuļu novada pašvaldības prasītāja labā nav piedzenami.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Civilprocesa likuma 189.-194.panta, Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda:
/pers. A/ prasību apmierināt.
Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz būvēm- kūti ar kadastra apzīmējumu /numurs C/, pagrabu ar
kadastra apzīmējumu /numurs D/, šķūni ar kadastra apzīmējumu /numurs E/, pirti ar kadastra apzīmējumu /numurs F/, /NI nosaukums
A/, Liepā, Liepas pagastā, Priekuļu novadā.
Ierakstīt minētās būves zemesgrāmatā uz īpašnieka /pers. A/, personas kods /personas kods/, vārda Cēsu rajona tiesas
zemesgrāmatu nodaļas Liepas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./X/, kā nekustamā īpašuma /NI nosaukums A/ Liepā, Liepas
pagastā, Priekuļu novadā, kadastra numurs /numurs A/, daļu, un dzēšot minētā zemesgrāmatu nodalījuma Nr./X/ III. daļas 1.iedaļas
atzīmi Nr.1.1.
Spriedumu var 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2013.gada 21.oktobra pārsūdzēt Latvijas
Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, iesniedzot apelācijas sūdzību Vidzemes apgabaltiesā.
Tiesnesis A.Bukavs