Court orders payment of heating debt, contract penalty, court costs, and statutory interest to a utility company.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the defendant's failure to appear and ordered the plaintiff, Jūrmalas siltums, to receive the full claim. The defendant failed to pay heating bills between October 2013 and April 2016, triggering a contractual penalty clause. Consequently, the court ruled that the defendant must pay the principal debt, the agreed penalty, court fees, and statutory interest until the judgment is executed.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 1402., 1587.-1590., 1652. p. 3., 1716. p. 1. un 3., 1753., 1759. p. 1., 1765. p.; The court may award contractual penalties and statutory interest when a debtor fails to pay within agreed terms and the penalty does not exceed 10% of the principal debt.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C33586516
Lietas arhīva Nr. C-2975-17/23
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2017.gada 14.februārī
Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesnese I.Gaile,
rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Jūrmalas siltums” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2016.gada 15.jūnijā SIA “Jūrmalas siltums” (turpmāk – prasītāja) cēla maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda
piedziņu.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka, pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 23.aprīļa lēmumu Nr.304 un 2009.gada 28.aprīļa
Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.57, atbildētājam nodota lietošanā dzīvojamā telpa /adrese A/. Saskaņā ar Dzīvojamās telpas īres līguma 2.6.punktu
atbildētājam jāveic maksājumi par apkuri un ūdens uzsildīšanu dzīvoklī.
2009.gada 19.novembrī starp pusēm noslēgts līgums par norēķinu kārtību par saņemto siltumenerģiju Nr.7547. Saskaņā ar minētā līguma
3.2.punktu atbildētājam maksājumi par iepriekšējā mēnesī saņemto siltumenerģiju jāizdara ne vēlāk kā līdz kārtējā mēneša 25.datumam. Savukārt
3.6.punktā noteikts, ja atbildētājs nenorēķinās līguma 3.2.punktā paredzētajā termiņā, prasītāja ir tiesīga iekasēt līgumsodu 0,1% apmērā par katru
nokavēto maksājuma dienu.
Atbildētājs ir saņēmis apkurei un ūdens uzsildīšanai nepieciešamo siltumenerģijas apjomu, taču laika periodā no 2013.gada 1.oktobra līdz
2016.gada 30.aprīlim nav veicis samaksu par saņemto siltumenerģiju pilnā apmērā. Līdz prasības pieteikuma iesniegšanas brīdim atbildētājs nav dzēsis
parādu, kā arī nav vērsies pie prasītājas, lai risinātu jautājumu par parāda atmaksu.
[1.2] Pamatojoties uz minēto un Civillikuma 1402., 1587.-1590.pantu, 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1716.panta pirmo un trešo daļu,
1753.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parādu 1378,44 euro apmērā, līgumsodu 137,80 euro apmērā, tiesas
izdevumus un noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% no pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildes vai izsoles dienai, vai līdz brīdim, kad
procenti sasniedz pamatparāda summu.
[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu atbildētājam 2016.gada 16.jūnijā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojuma
sniegšanai, izskaidrojot Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās pušu procesuālās tiesības un pienākumus. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas
rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
[3] Ievērojot to, ka lietas dalībnieki nelūdza un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu iztiesāt lietu tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma
250.25panta pirmo daļu, civillieta tiek skatīta rakstveida procesām par ko lietas dalībniekiem paziņots, nosūtot informatīvu paziņojumu 2016.gada
29.augustā ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas juridisko adresi un atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta
pirmās daļas 3.punktu uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā pēc to nosūtīšanas dienas.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
[4.1] No lietā esošā Jūrmalas pilsētas domes Dzīvokļu nodaļas 2009.gada 27.aprīļa paziņojuma (lietas16.lapa) un 2009.gada 28.aprīļa Dzīvojamās
telpas īres līguma Nr.57 (lietas 13.-15.lapa) redzams, ka atbildētājs īrē dzīvojamo telpu/adrerse A/.
Ar lietā esošo 2009.gada 19.novembra līgumu par norēķinu kārtību par saņemto siltumenerģiju Nr.7547 (lietas 11.lapa) pierādīts, ka prasītāja un
atbildētājs nodibināja tiesiskas attiecības par siltumenerģijas saražošanu un piegādi līdz dzīvojamās mājas, kurā atrodas atbildētāja izīrētais dzīvoklis,
siltumtīklu ievada noslēgarmatūrai.
[4.2] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar 2009.gada 28.aprīļa Dzīvojamās telpas īres līguma 2.6.3., 2.6.4.punktu papildus īres maksai īrnieks saskaņā ar izīrētāja rēķinu maksā
par ūdens uzsildīšanu dzīvoklī un apkuri.
Saskaņā ar 2009.gada 19.novembra līguma par norēķinu kārtību par saņemto enerģiju 3.2.punktu maksa par iepriekšējā mēnesī saņemto
siltumenerģiju jāizdara ne vēlāk kā līdz kārtējā mēneša 25.datumam.
Atbildētāja norēķinu pārskats (lietas 8.lapa) apliecina, ka atbildētājs nav pienācīgi pildījis no līguma par norēķinu kārtību par saņemto enerģiju
izrietošās saistības.
Ar 2015.gada 29.maija brīdinājumu (lietas 17.lapa) prasītāja informēja atbildētāju par siltumenerģijas pakalpojumu un atlikuma par iepriekš veikto
nepieciešamo ieguldījumu atmaksu maksājumu parādu, un nepieciešamību to samaksāt. Atbildētājs nav apstrīdējis brīdinājuma saņemšanu un to, ka ir
bijis informēts par parādu un tā apmēru. Pēdējais maksājums veikts 2013.gada novembrī 38,13 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse.
Atbildētājs nav apstrīdējis parāda esamību, tā summu un aprēķinu, nav iesniedzis atbilstoši Civillikuma 1838.pantam pierādījumus, ka parāds
samaksāts.
Tiesa atzīst, ka no prasības pieteikuma un tam pievienotajiem pierādījumiem redzams, ka prasītāja ir nodrošinājusi atbildētāja īrētajā dzīvoklī
siltumenerģijas piegādes pakalpojumus, bet atbildētājs nav noteiktajā apmērā veicis maksājumus, kā rezultātā izveidojies parāds, ko atbildētājs nav
samaksājis.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams parāds par siltumenerģijas piegādi par laika periodu no
2013.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 30.aprīlim 1378,01 euro apmērā.
[4.3] Bez pamatparāda piedziņas, prasītāja lūdz tiesu piedzīt līgumsodu par laika periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 30.aprīlim
137,80 euro apmērā.
Saskaņā ar 2009.gada 19.novembra līguma par norēķinu kārtību par saņemto enerģiju 3.6.punktu, ja atbildētājs nenorēķinās līguma 3.2.punktā
paredzētajā termiņā, prasītāja ir tiesīga iekasēt līgumsodu 0,1% apmērā par katru nokavēto maksājuma dienu.
Civillikuma 1716.panta pirmā daļa noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,
nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Šī paša panta trešā daļa noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā
laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Līgumsods ir akcesora saistība, ko var pievienot katram līgumam Civillikuma 1511.panta izpratnē. Saistība maksāt līgumsodu ir nosacīta un pastāv
tikai kā papildsaistības blakus pamatsaistībai. Līgumsoda piemērošanas pamats ir viena līdzēja prettiesisks līguma pārkāpums, saprotot ar to gan formāli
prettiesisku nodarījumu (tai skaitā nokavējumu), gan līdzēja vainojamību par šo nodarījumu (K.Torgāns. Saistību tiesības. Mācību grāmata. – Rīga:
Tiesu namu aģentūra, 2014, 105.lpp.).
Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām
termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Šajā gadījumā tiesa konstatē atbildētāja prettiesisku līguma pārkāpumu – nokavējumu.
Līgumsoda aprēķina pamatotība pierādīta ar lietā iesniegto aprēķinu (lietas 8.lapa). Atbildētājs minēto aprēķinu nav apstrīdējis.
Ņemot vērā to, ka tiesa atzinusi pamatsaistības esamību un atbildētāja prettiesisku līguma pārkāpumu – nokavējumu, kā arī apstākli, ka līgumsods
tieši pielīgts ar līgumu un tas nepārsniedz 10% no pamatparāda summas, no atbildētāja prasītājas labā piedzenams līgumsods 137,80 euro apmērā par
laika periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 30.aprīlim.
[4.4] Tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, atzīt tās tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos
6% gadā no pamatparāda līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu.
[4.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. (..)
Ņemot vērā minēto, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva 227,37 euro (lietas 10.lapa) un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (lietas 9.lapa).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi –
starpība, ko prasītāja nav samaksājusi par tiesas pavēstu un dokumentu nosūtīšanu – 21 euro cents (2.lietas lapa).
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas noteikumus, atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, 250.25panta
pirmo daļu un 250.27pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas siltums”, reģistrācijas numurs 42803008058, parādu par laika
periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 30.aprīlim 1378,01 euro apmērā, līgumsodu par laika periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2016.gada
30.aprīlim 137,80 euro apmērā, valsts nodevu 227,37 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā 1747,88 euro (tūkstoš septiņi
simti četrdesmit septiņi euro un 88 euro centi).
Noteikt SIA „Jūrmalas siltums” tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no parāda summas līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles dienai) ar noteikumu,
ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Samaksa veicama SIA “Jūrmalas siltums” bankas norēķinu kontā LV59UNLA0010000206401, AS “SEB banka”.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,21 euro (21 euro centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami: Tiesu administrācijai, reģ.Nr.90001672316, Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta
Nr.LV51 TREL 2190 4580 1900 0.
Maksājuma mērķī norāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kodu – 21499 un lietas identifikācijas datus.
Lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas Jūrmalas
tiesu nama kancelejā.
Noteikt tiesas sprieduma labprātīgu izpildi 10 dienu laikā no tiesas sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no tiesas sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona
tiesas Jūrmalas tiesu namā, Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajos gadījumos.
Tiesnese I.Gaile