Court convicts defendant of public order disturbance and imposes 240 hours of compulsory labor.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant of gross public order disturbance and sentenced him to 240 hours of compulsory labor. The defendant admitted guilt, and the prosecution argued that no evidence examination was necessary due to his confession and sufficient existing proof. The court upheld the conviction and determined the specific sentence based on the defendant's recidivism, alcohol involvement, and lack of eligibility for probation.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 231. panta 2. daļa; Krimināllikuma 40. panta 1. daļa; Krimināllikuma 55. panta 11. daļa: When a defendant admits guilt and sufficient evidence exists, the court may convict without a formal evidence examination, but must apply statutory sentencing limits and cannot impose probation obligations on those not sentenced to conditional imprisonment.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. 11240035514
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Krāslavā, 2015.gada 21.janvārī
Krāslavas rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Ģ.Aizsils,
piedaloties tiesas sēžu sekretārei M.Avgustovai,
prokurorei A.Uzoliņai,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā paredzēta
noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (Krimināllikuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 29.oktobrim), un
k o ns t a t ē j a
/pers. A/ izdarīja rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaudās acīmredzamā necieņā pret sabiedrību un bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās
uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, saistītu ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam, šādos apstākļos:
2014.gada 6.oktobrī ap plkst. 21.42 /pers. A/, būdams alkohola ietekmē, devās uz /pers. B/ dzīvokli /adrese A/, Dagdas novadā, lai izteiktu
pretenzijas /pers. B/ kā vides inspektoram par sastādīto administratīvo protokolu par nelikumīgu zveju. /pers. A/ piegāja pie /pers. B/ dzīvokļa durvīm un
piezvanīja. Durvis atvēra /pers. B/ nepilngadīgā meita /pers. C/. /pers. A/ viņai pajautāja, vai tēvs ir mājās. /pers. C/ atbildēja, ka tēvs ir mājās, un aizgāja
pasaukt tēvu. /pers. A/, nesagaidot uzaicinājumu ienākt dzīvoklī, iegāja dzīvoklī. Dzīvokļa priekšnamā iznāca /pers. B/ un, redzot, ka dzīvoklī atrodas
nepazīstams vīrietis alkohola reibumā, lika viņam atstāt dzīvokli. Neskatoties uz to /pers. A/ rīkojās pret dzīvokļa īpašnieka gribu un pa dzīvokļa
priekšnamu devās pretī /pers. B/. /pers. A/ huligānisku tieksmju vadīts, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, lamājās necenzētiem vārdiem, kā arī
/pers. B/ nepilngadīgās meitas /pers. C/ un sievas /pers. D/ klātbūtnē draudēja izrēķināties ar /pers. B/. Kad /pers. B/ atkārtoti lika /pers. A/ atstāt
dzīvokli, /pers. A/ ar dūri iesita viņam pa seju. No sitiena /pers. B/ nokrita. Pēc tam strauji piecēlās un, dzirdot, ka sieva zvana policijai, mēģināja līdz
policijas atbraukšanai aizturēt /pers. A/. /pers. A/ izrāvās un devās uz durvju pusi, paņēma kurpju kasti un ar to iesita /pers. B/ pa galvu.
/pers. A/ huligānisku darbību rezultātā /pers. B/ tika nodarīti maznozīmīgi miesas bojājumi - galvas matainās daļas hematoma un nobrāzums.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā atzina, nodarījuma izdarīšanas apstākļus un kvalifikāciju
neapstrīdēja, kā arī uzturēja lūgumu izskatīt krimināllietu bez pierādījumu pārbaudes tiesas sēdē, pierādījumu pārbaudes neveikšanas būtība un sekas
viņam ir pilnībā saprotamas.
Prokurore arī uzskata, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais savu vainu atzina un lietā ir pietiekami daudz
pierādījumu, kas apstiprina /pers. A/ vainu. Prokurores viedoklim pievienojās arī cietušais /pers. B/.
Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku viedokli, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, jo
pārbaudot lietas materiālus, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā un nodarījums kvalificēts pareizi. Līdz ar to
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, vainīgā personību, atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesa, pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par atbildību mīkstinošiem apstākļiem atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu,
kā arī noslēgto izlīgumu starp apsūdzēto un cietušo.
Par atbildību pastiprinošiem apstākļiem tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1. un 12.punktu atzīst noziedzīga nodarījumu
recidīvu un nozieguma izdarīšanu alkohola ietekmē.
/pers. A/ agrāk tiesāts, sods izciests, bet sodāmība nav dzēsta, saukts pie administratīvās atbildības par satiksmes noteikumu
pārkāpumiem, Dagdas novada pašvaldība viņu raksturo kā personu, kurš algotu darbu nestrādā. /pers. A/ ir piešķirts trūcīgās
personas statuss (lietas lapas Nr.31-33, 41).
Valsts probācijas dienesta Krāslavas teritoriālā struktūrvienība, izvērtējot apsūdzētā ģimenes, veselības un sociālos apstākļus, vidi, kādā
apsūdzētais dzīvo, secināja, ka kriminogēno uzvedību veicinošs faktors ir alkohola lietošana. Tā ietekmē /pers. A/ uzvedība kļūst agresīva un
neprognozējama. Rekomendē piedalīties probācijas programmās un konsultēties pie narkologa.
Atbilstoši Krimināllikuma 7.panta ceturtajai daļai apsūdzētais izdarīja smagu noziegumu, par kura izdarīšanu Krimināllikuma 231.panta otrās daļas
sankcija paredz brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu un ar probācijas
uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Nosakot soda veidu, tiesa uzskata, ka no panta sankcijā paredzētajiem alternatīvajiem soda veidiem, apsūdzētajam nosakāms piespiedu darbs
Krimināllikuma 40.pantā noteikto stundu ietvaros, tas ir, no četrdesmit līdz divi simti astoņdesmit stundām. Tiesa uzskata, ka šāds sods atbilst nodarījuma
raksturam, apsūdzētā personībai un soda mērķim, tas ir, sodīt /pers. A/ par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Nosakot piespiedu darbu, tiesa nevar uzlikt
par pienākumu apsūdzētajam piedalīties probācijas programmās un ārstēties no alkoholisma, jo šādus pienākumus tiesa var uzlikt tikai personai, kura
notiesāta ar nosacītu brīvības atņemšanas sodu, taču noteikt /pers. A/ nosacītu brīvības atņemšanas sodu liedz Krimināllikuma 55.panta 11.daļa.
Nosakot piespiedu darba stundu apmēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus, viņa sadarbību ar procesa virzītāju, izvēloties
lietu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes, apsūdzētā personību, nodarījuma izdarīšanas apstākļus, nodarījuma smagumu, kā arī prokurores un cietušā
viedokli. Ņemot vērā visu lietā konstatēto apstākļu kopumu, piespiedu darba stundu skaits nosakāms tuvu Krimināllikumā paredzētajai maksimālajai
robežai. Piespiedu darbs izciešams bez atlīdzības, no mācībām un darba brīvajā laikā. Apstākļus, kas liegtu apsūdzētajam izciest šādu sodu, tiesa
nekonstatēja.
Piemērotos drošības līdzekļus, kas norādīti sprieduma rezolutīvajā daļā, negrozīt līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23., 127., 499., 512., 514., 520., 524., 527., 528., 529.pantu, tiesa
no s p r ie d a
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā, un sodīt ar piespiedu darbu uz
240 (divi simti četrdesmit) stundām.
Drošības līdzekļus – uzturēšanos noteiktā vietā un aizliegumu izbraukt no valsts, /pers. A/ negrozīt līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot
Krāslavas rajona tiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs Ģ.Aizsils