Military education equivalence denied as administrative act lacks sufficient impact on legal status or human rights.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Supreme Court dismissed the applicant's complaint regarding the refusal to recognize her military education as equivalent to a higher instructor level. The lower court held that the decision did not sufficiently affect the applicant's legal status or human rights under the Administrative Procedure Law. The court agreed, noting that future rank promotion depends on uncertain future course completions and that the cited precedent addressed a different legal question about rank conversion rather than educational equivalence.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministratīvā procesa likuma 1.pants 3. daļa; Administratīvā procesa likuma 323.pants 1. punkts: An administrative act concerning military education equivalence is not actionable if it does not significantly affect the individual's legal status or human rights, and if the outcome depends on future uncertain events.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.670013414
SKA-406/2015
L Ē M U M S
Rīgā 2015.gada 16.janvārī
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:
tiesnese J.Briede
tiesnesis A.Guļāns
tiesnesis J.Neimanis
rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 31.oktobra lēmumu, ar kuru atteikts
pieņemt /pers. A/ pieteikumu par militārās izglītības individuālo pielīdzināšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Aizsardzības ministrijas Izglītības pielīdzināšanas komisija (turpmāk – komisija) ar 2014.gada 11.jūnija lēmumu Nr.2.1.1. nolēma /dienesta
pakāpe/ /pers. A/ (turpmāk – pieteicēja) iegūto militāro izglītību – 2003.gadā apgūto virsniekvietnieku militārās apmācības kursu – pielīdzināt vecākā
instruktora izglītības līmenim ar nosacījumu, ka Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolā jāpabeidz nodarbību sagatavošanas un vadīšanas kurss un
nodarbību analīzes un vērtēšanas kurss.
Aizsardzības ministrs, izskatījis pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, atstāja komisijas lēmumu negrozītu.
[2] Pieteicēja iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, lūdzot uzlikt Aizsardzības ministrijai pienākumu pielīdzināt pieteicējas iegūto
militāro izglītību augstākā instruktora izglītības līmenim. Pieteicējas ieskatā, tas, ka virsniekvietnieka kurss uzskatāms par augstākā instruktora kuru, izriet
no Augstākās tiesas 2009.gada 6.novembra spriedumā administratīvajā lietā Nr.A42438205 (lietas arhīva Nr.SKA-383/2009) 12.punktā norādītā.
Izglītības pielīdzināšana pieteicējai esot nepieciešama, lai varētu pretendēt uz kārtējo dienesta pakāpi, kā arī izglītības līmenis tiekot ņemts vērā ikgadējā
profesionālās darbības novērtēšanā.
[3] Administratīvās rajona tiesas tiesnesis ar 2014.gada 31.oktobra lēmumu atteicās pieņemt pieteikumu, jo lietas nav izskatāma administratīvā
procesa kārtībā. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[3.1] Pieteicēja kā militārajā dienestā esoša persona ir iestādei – Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem – īpaši pakļauta persona Administratīvā
procesa likuma 1.panta trešās daļas izpratnē. Atbilstoši minētājai tiesību normai administratīvais akts ir un attiecīgi tiesā pārsūdzams ir tāds attiecībā uz
iestādei īpaši pakļautu personu pieņemts lēmums, kas: 1) ietekmē personas tiesisko statusu; 2) paredz personas disciplināro sodīšanu; 3) būtiski ietekmē
personas cilvēktiesības.
[3.2] Pieteicējas iegūtās militārās izglītības pielīdzināšana noteiktam militārās izglītības līmenim pati par sevi ne ietekmē pieteicējas tiesisko statusu,
ne būtiski aizskar pieteicējas cilvēktiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai un saņemt veiktajam
darbam atbilstošu samaksu. Iegūtā militārā izglītība ir tikai viens no vairākiem kritērijiem, kas ņemami vērā nākamās dienesta pakāpes piešķiršanā vai
profesionālās darbības novērtēšanā. Tādējādi militārās izglītības pielīdzināšana ir iestādes iekšējs lēmums, kas nav pārsūdzams tiesā.
[4] Pieteicēja iesniedza blakus sūdzību, norādot, ka augstākā instruktora izglītības līmenis ir priekšnoteikums, lai pieteicēja varētu pretendēt uz
augstāku dienesta pakāpi. Tādējādi tiesā pārsūdzētais komisijas lēmums radot šķēršļus pieteicējas militārajai karjerai un būtiski aizskarot pieteicējas
tiesības izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savai kvalifikācijai.
Motīvu daļa
[5] Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumā pareizi un pilnībā pietiekami pamatots, ka tiesā pārsūdzētais komisijas lēmums neietekmē
pieteicējas tiesisko statusu un būtiski neaizskar pieteicējas cilvēktiesības. Augstākā tiesa pievienojas rajona tiesas tiesneša lēmuma pamatojumam, to
neatkārtojot.
[6] Vienlaikus konstatējams, ka pieteicēja kā centrālo pamatojumu tam, kādēļ pretendē uz izglītības pielīdzināšanu augstākā instruktora izglītības
līmenim, norādījusi vēlmi nākotnē iegūt kārtējo dienesta pakāpi. Dienesta pakāpes maiņa ir karavīra tiesiskā statusa maiņa. Tādējādi lēmums par
pieteicējas dienesta pakāpes maiņu būtu administratīvais akts. Savukārt augstākā instruktora militārās izglītības līmenis atbilstoši Militārā dienesta likuma
33.panta pirmās daļas 6.punktam ir viens no priekšnoteikumiem, lai pieteicēja varētu pretendēt uz kārtējo – galvenā virsseržanta – dienesta pakāpi.
Ievērojot minēto, lēmums par pieteicējas iegūtās militārās izglītības pielīdzināšanu vecākā instruktora izglītības līmenim vispārīgi varētu būt
uzskatāms par pieteicējai nelabvēlīgu starplēmumu administratīvajā procesā par kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanu pieteicējai.
[7] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas 3.punktam starplēmums administratīvā procesa ietvaros nav administratīvais akts,
izņemot gadījumu, kad tas pats par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu.
Viens no šādiem izņēmuma gadījumiem, kad starplēmums atzīstams par administratīvo aktu, ir tad, ja no starplēmuma automātiski vai vismaz lielā
mērā izriet galīgais lēmums (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2006.gada 8.augusta lēmuma lietā Nr.SKA-396/2006 11.punktu).
Atbilstoši minētajam konkrētais lēmums par pieteicējas militārās izglītības pielīdzināšanu būtu atzīstams par administratīvo aktu, ja no tā automātiski
izrietētu tas, ka pieteicējai nevar tikt piešķirta kārtējā dienesta pakāpe.
[8] No pieteicējas paskaidrojumiem, kurus tā sniedza Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 24.oktobra sagatavošanās sēdē, konstatējams, ka
pieteicēja šobrīd ieņem amatu, kurā nav paredzēta galvenā virsseržanta dienesta pakāpes piešķiršana (sk. tiesas sēdes protokolu lietas 80.-82.lapā).
Tas, vai pieteicēja ieņem amatu, kurā nepieciešama augstāka dienesta pakāpe, ir būtiski, jo atbilstoši Militārā dienesta 32.panta piektās daļas
1.punktam kārtējo dienesta pakāpi karavīram var piešķirt pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja ieņemamajā amatā paredzēta
augstāka dienesta pakāpe. Tādējādi, tā kā pieteicējas ieņemamajā amatā nav paredzēta augstākā dienesta pakāpe, pieteicējai šobrīd nevar tikt
piešķirta kārtējā dienesta pakāpe neatkarīgi no tā, vai tās iegūtā militārā izglītība tiek vai netiek pielīdzināta augstākā instruktora izglītības līmenim.
Tas, vai un kad pieteicēja nokļūs amatā, kurā paredzēta augstāka dienesta pakāpe, ir apstāklis, kura iestāšanās nav zināma. Pastāv iespēja, ka
pieteicēja līdz šā apstākļa iestāšanās brīdim, ja tāds pienāks, apgūs augstākā instruktora kursu, tādējādi viņas iepriekš iegūtās izglītības pielīdzināšana šim
kursam vairs nebūs aktuāla. Tādējādi konkrētajos apstākļos nevar atzīt, ka izglītības pielīdzināšana ir apstāklis, no kura atkarīgs tas, vai pieteicējai
nākotnē tiks piešķirta kārtējā dienesta pakāpe.
[9] Ievērojot minēto, blakus sūdzība noraidāma.
[10] Papildus minētajam Augstākā tiesa obiter dictum norāda, ka pieteicēja kļūdaini izpratusi Augstākās tiesas 2009.gada 6.novembra spriedumā
administratīvajā lietā Nr.A42438205 (SKA-383/2009) 12.punktā norādīto.
Minētajā lietā tika vērtēts jautājums par to, kurai dienesta pakāpei pēc 2004.gada 10.jūnijā izdarītajiem grozījumiem Militārā dienesta likumā atbilst
bijusī virsniekvietnieka dienesta pakāpe, proti, kurā dienesta pakāpē sakarā ar likuma grozījumiem pārceļami bijušie virsniekvietnieki. Sprieduma
12.punktā Augstākā tiesa secināja, ka bijušo virsniekvietnieku sastāvs ar likuma grozījumiem ir aizstāts ar augstāko instruktoru sastāvu. Izrietoši, vērtējot
pakāpju iegūšanas nosacījumus likuma 2004.gada 10.jūnija grozījumu kontekstā, Augstākā tiesa secināja, ka augstākā instruktora kurss būtībā aizstājis
virsniekvietnieka kursu, tāpēc virsniekvietnieku kursa pabeigšana pirms minētajiem grozījumiem pielīdzināma augstākā instruktora kursa pabeigšanai pēc
šiem grozījumiem. Šā un citu apstākļu izvērtēšanas rezultātā Augstākā tiesa minētajā spriedumā secināja, ka bijušie virsniekvietnieki pēc likuma
grozījumiem bija pārceļami /dienesta pakāpe/ dienesta pakāpē.
Augstākā tiesa norāda, ka minētais vērtējums par virsniekvietnieka kursa atbilstību augstākā instruktora kursam tika izteikts specifiski kontekstā ar
lietā izskatāmo jautājumu. Šis jautājums bija par to, kurai dienesta pakāpei pēc minētajiem likuma grozījumiem atbilst bijusī virsniekvietnieka dienesta
pakāpe. Izglītības pielīdzināšana kā tāda ir cits jautājums. Tā prasa izvērtēt konkrētās iegūtās izglītības saturu, ko Augstākā tiesa minētajā lietā nedarīja,
jo tobrīd izšķiramā jautājuma kontekstā tas nebija būtiski. Tāpēc minētajā spriedumā izdarītie secinājumi par virsniekvietnieka kursa atbilstību augstākā
instruktora kursam nevar tikt attiecināti uz lietu par izglītības pielīdzināšanu kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanai vai jebkādiem citiem apstākļiem,
izņemot tādus, kādi pastāvēja administratīvajā lietā Nr.A42438205.
Ievērojot minēto, pieteicējas viedoklis, ka no Augstākās tiesas 2009.gada 6.novembra sprieduma administratīvajā lietā Nr.A42438205 izriet, ka
virsniekvietnieka kursā iegūtā izglītība pēc satura pielīdzināma augstākā instruktora kursā iegūstamajai izglītībai, ir kļūdains. Šis jautājums spriedumā nav
vērtēts.
Nolēmuma daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 323.panta pirmās daļas 1.punktu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments
n o l ē m a
Atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 31.oktobra lēmumu, bet /pers. A/ blakus sūdzību noraidīt.
Lēmums nav pārsūdzams.